JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №256 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumos №753 «Zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritēriji, kā arī ražotāju grupu darbības nosacījumi un tās kontroles kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №247 «Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 30.aprīli.

"Grozījumi Imigrācijas likumā parāda nepilnības likumdošanas procesā, kad trešajā lasījumā tiek sasteigti virzīti un Saeimā atbalstīti līdz galam neizstrādāti priekšlikumi, kuri rada pretrunas ne tikai likuma tekstā, bet arī apdraud likuma piemērošanu atbilstoši tā mērķim," norādījis Valsts prezidents Raimonds Vējonis, 29.aprīlī pieņemot lēmumu nodot Saeimai otrreizējai caurlūkošanai likumu "Grozījumi Imigrācijas likumā".Iepazīstoties ar likuma tekstu un tā izstrādes materiāliem, Valsts prezidents konstatējis, ka likumā pieļautās nepilnības ir tik būtiskas, ka tās nepieciešams novērst līdz likuma izsludināšanai.Nododot grozījumus Imigrācijas likumā otrreizējai caurlūkošanai, Valsts prezidents norādījis uz vismaz septiņām likuma normām, kuras nepieciešams pilnveidot, lai nodrošinātu precīzu likuma piemērošanu. Piemēram, likumā nav noteikta valsts pamatbudžeta programma, kurā ieskaitāmi ārzemnieku veiktie maksājumi 5 000 eiro apmērā par atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanu, kā arī nav paredzētas Ministru kabineta tiesības apturēt atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanu valsts drošības vai valsts ekonomiskās attīstības interesēs.Valsts prezidents nav apšaubījis Saeimas tiesības noteikt papildus prasības atkārtotu termiņuzturēšanās atļauju pieprasīšanai, taču norādījis uz nepieciešamību...

Aprīļa nogalē apstiprināts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2015.gada publiskais pārskats. Tajā norādīts, ka reģistrēto nodokļu maksātāju skaits uz 2016.gada 1.janvāri, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, palielinājies visos nodokļu maksātāju segmentos: juridisko personu skaits palielinājies par 2,6 %, fizisko personu skaits, kas veic saimniecisko darbību, palielinājies par 0,1 % un ar PVN apliekamo personu skaits palielinājies par 0,7 %.VID īstenoto preventīvo un uzraudzības pasākumu rezultātā 2015.gadā 1 092 fiziskās personas reģistrējušās kā saimnieciskās darbības veicējas, savukārt reģistrēto darba ņēmēju skaits palielinājies par 16 002 darba ņēmējiem. Fiziskās personas, kuras reģistrējās, deklarējušas nodokļu maksājumus no saimnieciskās darbības 9,7 tūkst. eiro.Uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un godīgas konkurences sekmēšanai uzņēmējdarbībā 2015.gadā īstenoti nodokļu maksātāju darbību ierobežojošie pasākumi un kontroles pasākumi:no PVN maksātāju reģistra izslēgts 9 631 nodokļu maksātājs, t.sk pēc VID iniciatīvas – 6 453, no tiem: 47,2 % saistībā ar PVN deklarāciju neiesniegšanu, 11,7 % saistībā ar nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu, 6,8 % saistībā...

Satversmes tiesa 2016.gada 29.aprīlī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-19-01 "Par Kriminālprocesa likuma 657. panta pirmās, trešās un piektās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92. panta pirmajam teikumam".Kriminālprocesa atjaunošanas sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem mērķis ir nodrošināt līdzsvaru divu taisnīgas tiesas satura elementu - res judicata principa* un taisnīga sprieduma – kolīzijas gadījumāApstrīdētās normasKriminālprocesa likuma 657.panta pirmā daļa: "Tiesības atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir prokuroram."Kriminālprocesa likuma 657.panta trešā daļa: "Pieteikumu par jaunatklātiem apstākļiem izskata prokurors pēc sākotnējā kriminālprocesa izskatīšanas vietas."Kriminālprocesa likuma 657.panta piektā daļa: "Ja prokurors atsakās atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, viņš par to pieņem motivētu lēmumu un paziņo par to pieteicējam, nosūtot viņam lēmuma kopiju un, izskaidrojot tiesības, 10 dienu laikā no saņemšanas brīža pārsūdzēt šo lēmumu amatā augstākam prokuroram, kura lēmums nav pārsūdzams."Augstāka juridiska spēka normaSatversmes 92. panta pirmais teikums: "Ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā."Lietas faktiLieta ierosināta pēc Ringolda Meļķa un Ivara...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atgādina, ka vienam no vecākiem ir tiesības saglabāt nodokļa atvieglojumu par bērnu, kurš ir vecumā līdz 19 gadiem un mācās vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iestādē, ja tas strādā vasaras brīvlaikā. Ņemot vērā, ka daudzi skolēni vasaras mēnešos (no 1. jūnija līdz 31. augustam) strādā algotu darbu, VID informē par nosacījumiem, kas jāievēro gan vecākiem, kuru bērni vasarā strādā, gan pusaudžiem, kas devušies darba gaitās.Attiecībā uz bērnu (izglītojamo līdz 19 gadu vecumam), kurš strādās tikai vasaras brīvlaikā (no 1. jūnija līdz 31. augustam), vecākam saglabājas nodokļa atvieglojums par bērnu kā apgādājamo un atrašanās vecāka apgādībā netiek pārtraukta automātiski. Vecākam saglabājas atvieglojums par apgādībā esošu personu 175 eiro mēnesī, un bērnam vasaras brīvlaika darba laikā tiek piemērots neapliekamais minimums 75 eiro mēnesī, izņemot gadījumu, ja bērns strādā pie mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja.Savukārt tiem vecākiem, kuru bērni (izglītojamie līdz 19.g.v.) paralēli mācībām strādā mācību gada laikā, bērna atrašanās vecāka...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 2. maijā uzsāk skolēnu elektronisko pieteikumu reģistrāciju dalībai skolēnu nodarbinātības pasākumā vasaras brīvlaikā. Pasākumu plkst.15.40 atklās labklājības ministrs Jānis Reirs un izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis. Savukārt plkst.16.00 tiks dots starts skolēnu reģistrācijai internetā visā Latvijā. Reģistrēties skolēni varēs patstāvīgi NVA mājaslapā, tās labajā pusē uzmeklējot baneri ar uzrakstu „Pieteikšanās skolēnu vasaras darbam”. Skolēnam jāreģistrējas tajā NVA filiālē, kuras apkalpošanas teritorijā viņš vēlas strādāt. Lai aizpildītu pieteikumu, skolēnam būs nepieciešams derīgs personu apliecinošs dokuments – pase vai ID karte. Ja skolēnam nav piekļuve internetam, viņš var doties uz tuvāko NVA filiāli, un filiāles darbinieki viņam palīdzēs aizpildīt pieteikumu elektroniski.Patlaban skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumam jau ir apstiprinātas 3 248 darbavietas, ko piedāvā 294 darba devēji. 2016.gadā skolēnu vasaras nodarbinātības pasākumā NVA plāno iesaistīt 4,1 tūkstoti skolēnu, pasākuma īstenošanai plānotais finansējums ir 850 tūkstoši eiro.Elektronisku pieteikumu reģistrācija šogad notiek līdz 16.augustam, tādejādi visi skolēni, kas vēlēsies piereģistrēties dalībai pasākumā,...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka nodokļu maksātājiem līdz 2016.gada 1.jūnijam jāsniedz informācija VID par 2015.gadā izsniegtajiem vai saņemtajiem aizdevumiem, kuru apmērs pārsniedz 15 000 euro, ja tos izsniedzis viens aizdevējs.Kam jādeklarē aizņēmumi?Aizdevuma ņēmējam ir pienākums sniegt informāciju par saņemto aizdevumu, ja aizdevējs ir nerezidents vai arī fiziskā persona – rezidents –, kas aizdevumu nesniedz savas saimnieciskās darbības ietvaros. Pārējos gadījumos informāciju par izsniegto aizdevumu iesniedz aizdevējs, Latvijā reģistrēta juridiska persona.Aizņēmumi jādeklarē šādos gadījumos:ja aizdevumi ir izsniegti/saņemti 2015.gadā un to apmērs no viena aizdevēja pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kuru apmērs (to kopsumma) pirmstaksācijas gadā (2014.gadā) nepārsniedza 15 000 euro, bet kopā ar taksācijas gadā (2015.gadā) izsniegto aizdevumu pārsniedz 15 000 euro;ja aizdevumi no viena aizdevēja, kas izsniegti/saņemti 2015.gadā papildus aizdevumam (to kopsummai), par kuru VID jau ir sniegta informācija un iepriekš sniegtā aizdevuma neatmaksātā daļa aizdevuma izsniegšanas dienā pārsniedz 15 000 euro.Fiziskas personas ienākumam pielīdzina aizdevumu (tā daļu),...

Šogad 30. aprīlī stājās spēkā Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 247 "Noteikumi par maksātnespējas procesa administratora darbības pārskatu un tā aizpildīšanas kārtību", kas paredz pārskatu iesniegšanu elektroniskā sistēmā, turpmāk nodrošinot efektīvāku maksātnespējas procesu uzraudzību.Jaunā kārtība paredz pienākumu maksātnespējas administratoriem elektroniski iesniegt darbības pārskatus, tādejādi nodrošinot sistēmisku kontroli maksātnespējas procesā gan no Maksātnespējas administrācijas, gan no kreditoru puses, kas kopumā pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību. Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs uzsver: “Jaunā Maksātnespējas administrācijas izveidotā elektroniskā sistēma ļaus efektīvi kontrolēt un sistēmiski analizēt būtiskākos maksātnespējas procesu rezultatīvos rādītājus”.Jaunajā sistēmā tiks nodrošināta administratora darbības pārskata elektroniska sagatavošana, iesniegšana un iesniegšanas kontrole, kā arī statistikas apkopošana par maksātnespējas procesa efektivitātes būtiskākajiem rādītājiem, piemēram, maksātnespējas procesā atgūto līdzekļu apmēru, kā arī maksātnespējas procesa izmaksām. Sākot ar 30. aprīli administratora darbības pārskats būs jāaizpilda un jāiesniedz Maksātnespējas administrācijai, izmantojot tīmekļa vietnē www.mna.gov.lv pieejamo tiešsaistes formu.Darbības pārskati elektroniskā sistēmā būs jāiesniedz ne tikai jaunajos maksātnespējas procesos, bet arī...

Eiropas Savienībā ir jāpiešķir oficiāls statuss mājsaimniecībās nodarbinātajiem un aprūpētājiem, no kuriem lielākā daļa ir migrantes. Viņu darbs ir jāatzīst par "īstu" darbu, lai novērstu izmantošanu, piespiedu darbu un cilvēku tirdzniecību, norādījuši Eiropas Parlamenta (EP) deputāti aizvadītajā nedēļā sesijā pieņemtajā rezolūcijā. EP deputāti, minot Beļģijas un Francijas piemērus, rosina izveidot vienkārši pārvaldāmus modeļus likumīgām darba devēja un nodarbinātāja attiecībām, lai mazinātu nestabilitāti un nedeklarētu darbu mājsaimniecībās.Mājsaimniecībās nodarbinātās personas un aprūpētāji ir jāiekļauj dalībvalstu darba tiesību aktos, kā arī veselības aprūpes, sociālās aprūpes un pret diskriminācijas tiesību aktos, un viņām ir jādod tiesības pievienoties arodbiedrībām, norāda EP deputāti, iesakot dalībvalstīm nodrošināt plašāku piekļuvi cenu ziņā pieņemamiem aprūpes pakalpojumiem, piemēram, bērnu un vecu cilvēku aprūpei, lai mazinātu iemeslus šāda darba veikšanai nodarbināt cilvēkus neoficiāli.Viņi arī aicina uz mājsaimniecības darba "profesionalizēšanu", lai nestabilo un nedeklarēto darbu atzītu par pilnvērtīgu profesiju, nodrošinot prasmju atzīšanu un dotu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Viņi mudina Eiropas Komisiju steidzami iesniegt...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija 27.aprīlī nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā grozījumus Zemes pārvaldības likumā, kurā būtu paredzētas tiesības pašvaldībām noteikt aizliegumu cilvēkiem atrasties uz ūdenstilpju ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta viņu dzīvība un veselība. Grozījumi paredz pašvaldībai tiesības noteikt aizliegumu atrasties uz tās administratīvajā teritorijā esošās iekšzemes publiskās ūdenstilpes ledus un tās administratīvajai teritorijai pieguļošās jūras piekrastes ūdenstilpes ledus tādās vietās, kur var tikt apdraudēta personas dzīvība un veselība. Paredzēts, ka, izvērtējot iespējamo personas un dzīvības apdraudējumu, ņem vērā cilvēku pulcēšanās intensitāti, laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes un iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta. Patlaban jau dažas pašvaldības pēc savas iniciatīvas ar saistošajiem noteikumiem par sabiedrisko kārtību ir noteikušas aizliegumu atrasties uz ledus, piemēram, Rīgā un Jūrmalā, teikts likumprojekta anotācijā. Izmaiņas rosinājusi Iekšlietu ministrija (IEM), ņemot vērā katru ziemas sezonu aktuālo jautājumu par zemledus makšķernieku atrašanos uz ledus laikā, kad tas ir īpaši bīstami. Šie cilvēki apdraud ne...

Jaunākā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultāti apliecina, ka absolūtais vairākums jeb 97% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lauksaimniecībai kā nozarei Latvijā ir nākotne un to nepieciešams turpināt attīstīt. Vispārliecinošāko nostāju par nepieciešamību nozari attīstīt - "noteikti" - pauda 75% aptaujāto, bet mazliet vājāku atbalstu, sakot "drīzāk jā", izteica 22% aptaujas respondentu. Nepieciešamību nozari attīstīt nesaredz vien 1% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju. Kopumā uz lauksaimniecības nākotni Latvijā optimistiski skatās 80% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, savukārt skeptiski - 14% respondentu.Lūgti atklāt, ko paši personiski būtu gatavi darīt, lai palīdzētu attīstīt lauksaimniecību Latvijā, visbiežāk aptaujātie minēja, ka varētu pirkt Latvijas ražojumu, pat ja tas būtu dārgāks nekā importa preces. Tā atbildējuši 57% respondentu (2009. gadā šis variants licies pieņemams tikai 26%). Savukārt katrs ceturtais respondents atzina, ka, atbalstot Latvijas lauksaimniekus, gatavs pat pilnībā boikotēt visu importa produkciju. Tikmēr 26% aptaujāto atzina, ka lauksaimniecības nozares uzplaukuma vārdā būtu gatavi ķerties pie pragmatiskākas atbalsta izrādīšanas un lauksaimniecības produkcijas ražošanai pievērsties...

Iznācis žurnāla BILANCE maija pirmais numurs.Viena no problemātiskākajām grāmatvežu redzeslokā esošām tēmām ir saistīta ar nodokļu aspektiem, kas attiecas uz fizisko personu nodarbinātību ārvalstīs vai ārvalstnieku nodarbināšanu Latvijā. Šoreiz par to stāsta DIĀNA KĻUŠKINA rakstā “Ienākums par darbu ārvalstīs un ārvalstnieku ienākumu par darbu un pienākumu pildīšanu Latvijā”. Jautājums ir sarežģīts sakarā ar to, ka vienlaikus skar abus algas nodokļus (IIN un VSAOI), gan arī tas fakts, ka ārvalstis ir gan ES valstis, gan arī tās, kas pastāv ārpus Eiropas Savienības. Nodarbinot fizisko personu citā valstī ir svarīgi noskaidrot, vai starp valstīm ir noslēgta un stājusies spēkā nodokļu konvencija, kā arī sakarā ar kādu darbību ir gūts ienākums.Par PVN piemērošanu pakalpojumiem, kas saistīti ar nekustamo īpašumu, veltīts INAS SPRIDZĀNES raksts, kas skaidro normas, kas noteiktas ES Padomes Īstenošanas regulā Nr.1042/2013, ar ko groza Īstenošanas regulu Nr.282/2011 attiecībā uz pakalpojumu sniegšanas vietu. Papildus minētajai regulai ir sagatavots arī ES Komisijas...

Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №255 «Valsts akciju sabiedrības «Elektroniskie sakari» publisko maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūliju.

Saeimas 2016.gada 14.aprīļa likums «Grozījumi Sporta likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 12.maiju.