JAUNUMI

Saeimas 2016.gada 31.marta likums «Par nekustamā īpašuma Ieriķu ielā 10A, Rīgā, daļas atsavināšanu sabiedrības vajadzībām - Austrumu maģistrāles izbūves nodrošināšanai»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 14.aprīli.

Saeimas 2016.gada 7.aprīļa likums «Grozījumi likumā «Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.maiju.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №188 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa «Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 14.aprīli.

Saeimas 2016.gada 31.marta likums «Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 27.aprīli.

Saeimas 2016.gada 31.marta likums «Grozījumi Liepājas speciālās ekonomiskās zonas likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.maiju.

Atgādinām par "Pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas par taksācijas gadu" (gada deklarācijas PVN 4 pārskata) aizpildīšanas kārtību. Aizpildot gada deklarāciju PVN 4 pārskatu, reģistrēts nodokļa maksātājs norāda: taksācijas gadu; reģistrēta nodokļa maksātāja nosaukumu (fiziskai personai – vārdu un uzvārdu); reģistrēta nodokļa maksātāja juridisko adresi (fiziskai personai – deklarētās dzīvesvietas adresi) un pasta indeksu; reģistrēta nodokļa maksātāja PVN reģistrācijas numuru (PVN grupai – PVN grupas PVN reģistrācijas numuru); atbildīgās personas tālruņa numuru. Rindā "Par taksācijas gadu iesniegtajās deklarācijās aprēķinātā nodokļa summa" – aprēķināto valsts budžetā maksājamo vai no valsts budžeta atmaksājamo (ar mīnusa zīmi) nodokļa summu par taksācijas gadu (no janvāra līdz decembrim), kas atbilst taksācijas perioda nodokļa deklarācijas 70. un 80.rindas kopsummai (bez soda sankcijām); rindā "Par taksācijas gadu aprēķinātais nodoklis, ievērojot veiktās korekcijas" – koriģēto valsts budžetā maksājamo vai no valsts budžeta atmaksājamo (ar mīnusa zīmi) nodokļa summu par taksācijas gadu (no janvāra līdz decembrim), kas aprēķināta, pārrēķinot darījumu proporciju...

Vienīgais sabiedrības dokuments, ko sabiedrības vadība sniedz publiskajā telpā un kuram nav ierobežota piekļuve, ir sabiedrības gada pārskats, norāda Sanita Dambe, zvērināta revidente, SIA Biznesa un audita centrs valdes locekle. Sabiedrības gada pārskata mērķis ir sniegt informāciju par sabiedrības finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un izmaiņām finansiālajā stāvoklī, kas gada pārskata lietotājiem noder, lai pieņemtu saimnieciskus lēmumus – par investīcijām, sadarbību, kreditēšanu… Finanšu informācijas sagrozīšana un tās nepilnīga uzrādīšana var ietekmēt lēmumus, kādus pārskatu lietotāji pieņem, pamatojoties uz finanšu informāciju, kas gada pārskatā tiek sniegta gan skaitļos, gan vārdos. Sagatavojot gada pārskatu, ir jāievēro visas kvalitatīva gada pārskata pazīmes: saprotamība – informācija viegli saprotama; atbilstība – informācija ir noderīga, novērtējot pagātnes, tagadnes vai nākotnes notikumus; ticamība –tajā nav būtisku kļūdu, tā nav subjektīva, var paļauties uz sniegto informāciju; salīdzināmība – var noteikt uzņēmuma finanšu stāvokļa un darbības rezultātu attīstības tendences. Sabiedrības valdei jāspēj izanalizēt situāciju un izvēlēties atbilstošu grāmatvedības politiku, jāuzrāda informācija, tostarp...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gadījumā, ja personas ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas 2016.gada martā pārsniedza 711,44 eiro, personai līdz 2016. gada 15. aprīlim jāiesniedz VID deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma. Līdz 2016.gada 15.aprīlim deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma jāiesniedz arī tām personām, kuru ienākumi no kapitāla pieauguma kādā no 2016.gada 1.ceturkšņa (no 2016.gada janvāra līdz martam ieskaitot) mēnešiem ir bijuši no 142,30 eiro līdz 711,44 eiro. Aprēķinātā nodokļa summa abos gadījumos jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma iesniegšanas dienas, tas ir, līdz 2016.gada 2.maijam. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Atgādinām, ka kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos...

Ieviešot prasības, ka lielākajiem uzņēmumiem, kas darbojas Eiropas Savienībā, jāsniedz publiski pārskati, Eiropas Komisija uzņemas vadošo lomu, lai panāktu lielāku pārredzamību uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā. Vakar, 13. aprīlī, iesniegtā priekšlikuma pamatā ir Komisijas darbs, kas vērsts uz uzņēmumu ienākuma nodokļa apiešanas novēršanu Eiropā - saskaņā ar aplēsēm šādas apiešanas dēļ ES valstis gadā zaudē 50–70 miljardus eiro nodokļu ieņēmumu. Papildinot citus priekšlikumus, kuru mērķis ir ieviest informācijas apmaiņu starp nodokļu iestādēm, šis priekšlikums paredz prasību starptautiskiem uzņēmumiem, kuri darbojas Eiropas Savienībā un kuru kopējie ienākumi pārsniedz 750 miljonus eiro gadā, publicēt galveno informāciju par to, kur tie gūst peļņu un kurās ES valstīs maksā nodokļus. Tādi paši noteikumi attiektos uz ārpuseiropas starptautiskiem uzņēmumiem, kuri veic darījumus Eiropā. Turklāt uzņēmumiem būtu jāpublicē arī kopsummas par pārējiem nodokļiem, kas samaksāti ārpus ES. Priekšlikums piedāvā vienkāršu un proporcionālu veidu, kā uzlabot lielu starptautisku uzņēmumu pārskatatbildību nodokļu jautājumos, nesamazinot to konkurētspēju. Tas attiektos uz tūkstošiem lielu...

Saeimas Eiropas lietu komisija trešdien, 13.aprīlī, apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2016.-2019.gadam. Aizvadītajā gadā augušas teju visas tautsaimniecības jomas, tostarp lauksaimniecība un rūpniecība. Nelielu kritumu piedzīvoja būvniecība, kā arī transporta un uzglabāšanas joma, un tas skaidrojams ar ekonomisko situāciju Krievijā un tās īstenoto politiku starptautiskā tranzīta jomā, deputātus informēja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola. Pēc Finanšu ministrijas prognozēm Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme šogad būs trīs procenti, savukārt no 2017. līdz 2019.gadam attiecīgi 3,3 un 3,4, un 3,4 procenti, sacīja finanšu ministre, atzīmējot, ka prognozes saskaņotas ar attiecīgajām institūcijām, tostarp pirmo reizi arī ar Fiskālās disciplīnas padomi. Kā pozitīvos Latvijas ekonomiskās attīstības riskus D.Reizniece-Ozola minēja spēcīgāko ekonomikas izaugsmi Eiropas Savienības valstīs, tostarp Latvijas galvenajās ārējās tirdzniecības partnervalstīs, kā arī naftas cenu krituma pozitīvo ietekmi un citus. Savukārt kā negatīvos riskus ministre minēja pasaules ekonomiskās izaugsmes tālāku palēnināšanos un ģeopolitiskās situācijas tālāku pasliktināšanos, un citus. Fiskālā telpa nākamajam gadam, ņemot vērā pašreizējās tautsaimniecības attīstības tempa prognozes,...

Saeimas 14.aprīļa Saeimas sēdes darba kārtībā ir 20 jautājumi, tostarp deputāti galīgajā lasījumā lems par grozījumiem Sporta likumā, kas nepieciešami, lai uzlabotu sportistu un sporta pasākumu apmeklētāju drošību. Tāpat Saeima galīgajā lasījumā skatīs saistītus grozījumus Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā. Saskaņā ar grozījumiem sporta sacensības autosportā, motosportā vai ūdens motosportā drīkstēs rīkot tikai licencētā attiecīgo sporta sacensību norises vietā - trasē - un tāda galvenā tiesneša vadībā, kurš licencēts attiecīgajā atbilstošas kategorijas sporta veidā. Galīgajā lasījumā Saeima rīt skatīs arī grozījumus Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, lai varētu ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām. Otrajā lasījumā plānots lemt par grozījumiem valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas likumā, kas noteiks, ka dzīvojamās mājas privatizāciju varēs uzsākt divu gadu laikā pēc attiecīga pašvaldības domes lēmuma vai Ministru kabineta rīkojuma. Tāpat izskatīšanai otrajā lasījumā ir grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas paredz pasākumus,...

Atbalsta programma energoefektivitātes paaugstināšanai daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkās Latvijas iedzīvotājiem būs pieejama no 2016. līdz 2023. gadam, tās kopējais finansējums ir 166 470 588 eiro. Atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu ēkās sniegs Attīstības finanšu institūcija Altum. Projektu pieņemšanu programmā plānots uzsākt 2016. gada jūlijā, taču jau no 18. aprīļa Altum uzsāk konsultāciju sniegšanu par projektu sagatavošanu. Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes locekle Inese Zīle:"Sākas ļoti nozīmīgs posms daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programmas norisē - ilgi gaidītās un nozīmīgās programmas piedāvāto iespēju nogādāšana līdz iedzīvotājiem, kas ir šī valsts atbalsta gala saņēmēji. Līdz šai dienai kopīgi ar mūsu partneriem, Ekonomikas ministriju, Finanšu ministriju, komercbanku pārstāvjiem un citiem nozares speciālistiem, esam paveikuši lielu darbu, lai klientiem piedāvātu iespējami labākos veidus un risinājumus, kā šo programmu padarīt maksimālu ērtu un viegli sasniedzamu iedzīvotājiem. Mūsu līdzšinējā pieredze daudzdzīvokļu ēku projektu finansēšanā rāda, ka saprotama un viegli pieejama informācija ir ārkārtīgi svarīga, lai cilvēki varētu...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras aptauja, kas veikta Ārvalstu investoru padomes Latvijā un profesionālo pakalpojumu uzņēmuma Deloitte pētījuma ietvaros, noskaidrots, ka lielākā daļa jeb 77% uzņēmēju uzskata, ka maksātnespējas procesi Latvijā netiek veikti godīgi un atklāti. Turklāt teju tikpat daudz (74%) uzņēmēju ir saskārušies ar ļaunprātīgu maksātnespējas procesa izmantošanu. Pētījums veikts 2015. gadā, analizējot 9 512 uzņēmumu maksātnespējas lietas, kā arī Maksātnespējas administrācijas, Lursoft, Valsts ieņēmumu dienesta, kā arī finanšu un nefinanšu institūciju dokumentus un datus. Visizplatītākie maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas veidi, ko novērojuši uzņēmumi, kas iesaistīti maksātnespējas procesā kā nodrošinātie vai nenodrošinātie kreditori, ir fiktīvu kreditoru radīšana un apgrūtināto aktīvu pārdošanas aizkavēšana, lai maksātnespējas administrators vai debitors tos varētu izmantot finanšu plūsmas radīšanai. Tāpat nereti kreditoriem nācies sastapties ar neizsekojamiem maksātnespējas procesa administratora darījumiem un rīcību, kā arī ar aizkavētu ieņēmumu, kas iegūti no pārdošanas, nodošanu kreditoriem. "Maksātnespējas procesa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi diemžēl liecina par sava veida tiesiskuma krīzi Latvijā. Investorus...

Valsts budžetā negūti ieņēmumi no zemesgrāmatas valsts nodevas un kapitāla pieauguma nodokļa ir esošā Latvijas nekustamo īpašumu (NĪ) darījumu normatīvā regulējuma svarīgākie trūkumi, un tie valstij izmaksā pārāk dārgi, - tā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) apkopotā informācija. Latvijā pašlaik ir iespējams, ka NĪ darījums ilgstoši nav reģistrēts zemesgrāmatā. Ja, piemēram, Igaunijā un Lietuvā darījuma reģistrācija vai atzīmes ierakstīšana zemesgrāmatā notiek nekavējoši pēc darījuma notariālas apliecināšanas, Latvijā paiet vairāki mēneši un dažos gadījumos pat vairāki gadi līdz reģistrācijai. "Tādējādi ievērojams skaits cilvēku dažādu iemeslu dēļ pakļauj sevi riskam. Turklāt tas ne tikai ļauj īpašumu vairākkārt pārdot, izkrāpjot to īpašniekam, vai arī pārdevēja mantiniekiem īpašumu mantojot, bet nozīmē, ka šajā laikā valsts budžetā nenonāk attiecīgās nodevas un nodokļi," stāsta LZNP priekšsēdētāja Sandra Stīpniece. Esošajā sistēmā, kad darījumi tiek noslēgti privātā kārtā un bieži vien mājas apstākļos bez valsts jeb notāra klātbūtnes jau no paša sākuma, rada iespēju arī apzināti samazināt valstij maksājamos...

Banka Citadele lauksaimniecības uzņēmumiem izstrādājusi jaunu atbalsta produktu - "Atbalsta kredītu zemniekiem". Tas viegli un ātri pieejams katram lauksaimniekam, kurš sadarbojas ar Lauku atbalsta dienestu (LAD). "Atbalsta kredīts zemniekiem" atšķiras no lauksaimniekiem pieejamajiem citiem Citadeles kredītiem ar to, ka tiek izsniegts bez īpašuma ieķīlāšanas un tiek noformēts paātrinātā kārtībā. Kredīta summas ir robežās no 1 000 līdz 20 000 eiro, izsniegšanas termiņš ir apmēram piecas darba dienas no dokumentu iesniegšanas. Šim kredītam ir vienkāršoti izvērtēšanas kritēriji - galvenais kritērijs, pēc kura banka vadās kredīta izsniegšanā, ir no LAD saņemtie platību maksājumi. Kredīta limits ir līdz 70% apmērā no iepriekšējos divos gados saņemtajiem vidējiem ikgadējiem vienotajiem platības maksājumiem. Tas nozīmē, ka šo kredīta veidu var izmantot tie lauksaimnieki, kuru īpašumā ir vismaz 25 hektāri lauksaimniecības zemes. Procentu likme ir no 14% gadā un kredīts tiek piešķirts uz vienu gadu ar pagarināšanas iespējām. "Esmu gandarīts, ka Citadele ir izstrādājusi speciālu piedāvājumu Latvijas lauksaimniekiem, jo...