Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

Sabiedriskās attiecības, politiskā līdzdalība
Sabiedriskās attiecības, politiskā līdzdalība
Saeimas 2016.gada 14.aprīļa likums «Grozījumi Sporta likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 12.maiju.
Kultūra. Māksla. Izklaide. Pieminekļi. Tūrisms
Kultūra. Māksla. Izklaide. Pieminekļi. Tūrisms
Saeimas 2016.gada 14.aprīļa likums «Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 12.maiju.
Finanses. Bankas. Vērtspapīri
Finanses. Bankas. Vērtspapīri
Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №251 «Latvijas Nacionālās bibliotēkas publisko maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.aprīli.
Finanses. Bankas. Vērtspapīri
Finanses. Bankas. Vērtspapīri
Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №250 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.marta noteikumos №196 «Noteikumi par pašvaldību aizņēmumiem un galvojumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.aprīli.
Sociālā likumdošana
Sociālā likumdošana
Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №253 «Noteikumi par apcietinātās vai notiesātās personas bērna apgādi ieslodzījuma vietā»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.aprīli.
Veselības aizsardzība
Veselības aizsardzība
Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №254 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 8.novembra noteikumos №847 «Noteikumi par Latvijā kontrolējamajām narkotiskajām vielām, psihotropajām vielām un prekursoriem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.maiju.
Finanses. Bankas. Vērtspapīri
Finanses. Bankas. Vērtspapīri
Ministru kabineta 2016.gada 19.aprīļa noteikumi №249 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 8.1.3.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt modernizēto profesionālās izglītības iestāžu skaitu» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.aprīli.
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Uzņēmējdarbība (komercdarbība)
Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi №226 «Noteikumi par akcelerācijas fondiem saimnieciskās darbības veicēju izveides, attīstības un konkurētspējas veicināšanai»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.aprīli.
Darba likumdošana
Darba likumdošana
Ministru kabineta 2016.gada 26.aprīļa noteikumi №252 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 23.decembra noteikumos №836 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 7.1.1.specifiskā atbalsta mērķa «Paaugstināt bezdarbnieku kvalifikāciju un prasmes atbilstoši darba tirgus pieprasījumam» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 29.aprīli.
Kāpēc vērts sagatavot grāmatvedības izziņu par atvaļinājumu
Kāpēc vērts sagatavot grāmatvedības izziņu par atvaļinājumu
Faktiski neviens normatīvais akts neregulē šādas izziņas nepieciešamību, tomēr tā var noderēt grāmatvedim dažādās situācijās, norādījusi MAIJA GREBENKO, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, žurnāla Bilance galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle. Pirmais iemesls ir: grāmatvedības izziņā ir iespējams ietvert visu informāciju par atvaļinājumā esošo personu (darbinieka personīgie dati, „personīgais gads”, par kuru piešķirts atvaļinājums, atvaļinājuma periods (no... līdz, vai konkrēts kalendāro dienu skaits), pagarinājuma dienu skaits svētku dienu dēļ, papildatvaļinājuma darba dienu skaits, citas summas, kas varētu būt minētas darba līgumā sakarā ar kārtējo atvaļinājumu). Minot grāmatvedības izziņa atvaļinājuma pēdējo dienu (ieskaitot), turpmāk izdosies izvairīties no pārpratumiem (kad jānāk darbā pēc atvaļinājuma). Otrais izziņas nepieciešamības iemesls ir Darba likuma (DL ) prasība, kas nosaka darba devēja pienākumu skaidrot saviem darbiniekiem veikto aprēķinu kārtību. Īpaši izziņa var palīdzēt konfliktu situācijās. Darbinieki ne vienmēr izprot likumu valodas īpatnības, un stresainā situācijā parocīgāk izmantot jau iepriekš sagatavotu aprēķina veidlapu. Trešais iemesls, kad...
VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi pirmajā ceturksnī pieauguši par 3,3 procentiem
VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi pirmajā ceturksnī pieauguši par 3,3 procentiem
Vakar, 28.aprīlī, Valsts ieņēmumu dienests (VID) un tā ģenerāldirektore Ināra Pētersone iepazīstināja ar šī gada 1.ceturkšņa VID darbības rezultātiem. VID informē, ka kopumā šī gada pirmajā ceturksnī VID administrētie kopbudžeta ieņēmumi salīdzinot ar identisku periodu pērn, ir pieauguši par 3,3% vai 56,98 milj. eiro.Lielākais ieņēmumu pieaugums 2016.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu, ir valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (par 29,48 milj. EUR jeb 5,4 %). Otrs lielākais pieaugums ir pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumiem (par 19,38 milj. EUR jeb 4,5 %).(Klikšķiniet uz attēla, lai to palielinātu)Akcīzes nodokļa ieņēmumi pildās labi jau kopš gada sākuma, un 1.ceturksnī ieņēmumi iekasēti par 3,8% vairāk nekā plānots. Salīdzinājumā ar 2015.gada 1.ceturksni, tie palielinājušies par 6,7 %. Šī nodokļa sekmīgo izpildi noteica gan kopš gada sākuma vērojamais patēriņa pieaugums, īpaši degvielai un energoresursiem, gan nodokļa likmes palielināšana ar 2016.gada 1.janvāri atsevišķām akcīzes precēm, tostarp degvielai.Lai arī kopumā ir vērojams ieņēmumu pieaugums, tomēr tie nedaudz atpaliek no plānotā....
Uzlabos satiksmes negadījumos cietušo tiesības ātrāk saņemt apdrošināšanas atlīdzību
Uzlabos satiksmes negadījumos cietušo tiesības ātrāk saņemt apdrošināšanas atlīdzību
Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) 2015. gada gada rudenī iniciētajos grozījumos obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) likumā ir paredzēts atvieglot ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušo personu tiesības ātrāk saņemt apdrošināšanas atlīdzību. "Sagatavotie grozījumi paredz arī virkni citu uzlabojumu un precizējumu OCTA likumā, tādēļ ir pamats diskusijām par ierosinātājiem grozījumiem un to virzīšanu tālākai skatīšanai, un ātrākai apstiprināšanai parlamentā," stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics."Uzskatām, ka situācijās, kad apdrošinātājam, pēc tā rīcībā esošajiem dokumentiem, ir iespējams nepārprotami konstatēt, kas ir CSNg izraisītājs un cietušais, būtu pieļaujams negaidīt tiesvedības beigas un ātrāk izmaksāt atlīdzību par personai nodarītajiem zaudējumiem. Tas ļautu cietušajam saņemt operatīvu un pietiekamu ārstēšanu, savukārt apdrošinātājiem izvairīties no papildus izmaksām, kas var rasties savlaicīgi neveiktas ārstēšanas vai komplikāciju radītu seku novēršanā," skaidro J.Stengrevics.Ieviešot likumā minētos uzlabojumus, jāņem vērā riskus, ka vēlāk sekojošie tiesu spriedumi var būt pretrunā ar apdrošinātāja iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, un izmaksātā atlīdzība var tikt atprasīta no CSNg iesaistītajiem pat...
Maijā sāks izmaksāt pārskatītās pensijas, kuru aprēķināšanā piemērots 2009.gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss
Maijā sāks izmaksāt pārskatītās pensijas, kuru aprēķināšanā piemērots 2009.gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss
2016.gadā ir uzsākta pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu "Par izdienas pensijām") pārskatīšana cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010.gadā, informē Labklājības ministrija (LM).Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārskatīs tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas laikā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim. Proti, pārskatīs pensijas, kuru aprēķināšanā piemērots 2009.gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss.Pārskatītās pensijas VSAA sāks izmaksāt maijā."Esmu gandarīts, ka tiesiski ir atrisināts jautājums, kad strauju darba tirgus svārstību ietekmē, tiek būtiski ietekmēts pensijas apmērs. Turpmāk negatīva kapitāla indeksa gadījumā piemēros izlīdzināšanas metodi. Tas nozīmē, ka negatīvos indeksus aizstās ar skaitli "1" līdz laikam, kad negatīvo un pozitīvo indeksu reizinājums būs lielāks par skaitli "1"," atzīst labklājības ministrs Jānis Reirs.2010.gadā piešķirtās pensijas pārskatīs, pārrēķinot pensijas kapitālu, proti, 2009.gada negatīvā kapitāla indeksa vietā piemērojot skaitli "1". Šīs pensijas VSAA pārskatīs līdz 2016.gada augustam. Ja pensija pēc pārskatīšanas būs lielāka nekā iepriekš, tad pensijas starpību par...
Saistībā ar jauno direktīvu neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta
Saistībā ar jauno direktīvu neviena publiskā iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta
Finanšu ministrija (FM) informē, ka sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) ir publicējusi ieteikumus rīcībai pārejas periodā, kamēr turpinās darbs pie atsevišķu iepirkumu direktīvu pakotnes normu pārņemšanas nacionālajā likumdošanā. Jāuzsver, ka šajā laikā neviena iepirkuma veikšana nav apdraudēta vai aizliegta. Papildus FM ir atradusi risinājumu to normu, kas ir saistītas ar direktīvu pārņemšanu, ātrākai virzībai un pieņemšanai.Jaunajos iepirkumu likumos ar direktīvu normu pārņemšanu ir saistīti vien daži jautājumi, proti - izmaiņas līdzšinējās B daļas iepirkumu uzskaitījumā, izmaiņas attiecībā uz dienu, kad pārbaudāma nodokļu parādu esamība, kā arī izmaiņas attiecībā uz atsevišķiem pretendentu izslēgšanas nosacījumiem.Pārējais jauno iepirkumu regulējums ir vērsts uz līdzšinējās iepirkumu sistēmas pilnveidošanu, un, protams, saistībā ar to joprojām tiek diskutēts par tādiem jautājumiem kā, piemēram, depozītu ieviešana par iesniegtajām sūdzībām par iepirkumu rezultātiem un iepirkuma “sliekšņu” izmaiņas.Daļa no iepirkumu direktīvu pakotnes pārņemšanai nepieciešamā regulējuma jau ir paredzēta šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos. Likumprojekti, ar kuriem paredzēts aizstāt šobrīd spēkā esošos...
Likumprojekts paredz, ka uzņēmumiem, kuri veiks ieguldījumus Latgales SEZ, būs iespēja pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem
Likumprojekts paredz, ka uzņēmumiem, kuri veiks ieguldījumus Latgales SEZ, būs iespēja pretendēt uz tiešo nodokļu atvieglojumiem
Saeima otrajā lasījumā 28.aprīlī atbalstīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu "Latgales speciālās ekonomiskās zonas likums", ar kuru ir paredzēts izveidot Latgales speciālo ekonomisko zonu (SEZ) Latgales reģionā.Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darbavietu radīšanai."Esmu pārliecināts, ka Latgales SEZ izveidošana ir ļoti būtisks priekšnosacījums tam, lai Latgales reģiona attīstība Latvijā notiktu ne tikai uz papīra, bet arī realitātē - ne rīt, bet jau šodien," uzstājoties Saeimā un aicinot atbalstīt otrajā lasījumā Latgales Speciālās ekonomiskās zonas likumu, uzsvēra Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.Uzrunājot deputātus, Eglīts pieminēja, ka jārada konkrēti instrumenti, lai Latgale attīstītos līdzvērtīgi citiem Latvijas reģioniem, jo apzināmies, ka ikviena reģiona attīstība ir cieši saistība ar uzņēmējdarbības vides attīstību Latvijā.Likumprojekts nosaka, ka SEZ darbība ilgs līdz 2035. gada 31.decembrim un tās teritorija nepārsniegs 5% no Latgales reģiona platības. Tāpat tas nosaka kārtību, kādā...