JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №175 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 3.februāra noteikumos №59 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №202 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos №1529 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №198 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 12.oktobra noteikumos №976 «Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №200 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 27.decembra noteikumos №1037 «Noteikumi par cilvēka asiņu un asins komponentu savākšanas, testēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un izplatīšanas kvalitātes un drošības standartiem un kompensāciju par izdevumiem zaudētā asins apjoma atjaunošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №197 «Grozījumi Ministru kabineta 2000.gada 2.maija noteikumos №164 «Kārtība, kādā tiek aprēķinātas un atmaksātas pārmaksātās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №196 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos №827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 8.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №195 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumos №951 «Kārtība, kādā Valsts ieņēmumu dienests sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ziņas par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2017.gada 1.janvāri.

Eiropas Komisija ceturtdien, 7. aprīlī, iepazīstināja ar rīcības plānu, kurā izklāstīti pasākumi, ar kuriem pašreizējai ES PVN sistēmai tiks dots jauns impulss, to vienkāršojot, samazinot krāpšanas iespējas un padarot to labvēlīgu komercdarbībai. Tas ir pirmais solis virzībā uz vienotu ES PVN zonu, kurā būs pienācīgas iespējas cīnīties pret krāpšanu, kā arī atbalstīt komercdarbību, digitālo ekonomiku un e-komerciju. Pašreizējie PVN noteikumi ir steidzami jāatjaunina, lai tie paredzētu pilnīgāku atbalstu vienotajam tirgum un atvieglotu pārrobežu tirdzniecību, neatpaliekot no mūsdienu digitālās un mobilās ekonomikas attīstības. “PVN iztrūkums”, tātad starpība starp plānotajiem PVN ieņēmumiem un faktiski iekasēto PVN, 2013.gadā dalībvalstīs sasniedza gandrīz 170 miljardus eiro. Aplēses liecina, ka pārrobežu krāpšanas dēļ vien Eiropas Savienībā ik gadu tiek zaudēti PVN ieņēmumi apmēram 50 miljardu eiro apmērā. Pašreizējā PVN sistēma ir arī sadrumstalota un joprojām rada ievērojamu administratīvo slogu, it īpaši MVU un komercsabiedrībām, kas savu pamatdarbību veic internetā. Rīcības plānā ir izklāstīti pašreizējo ES PVN noteikumu modernizācijas...

Ceturtdien, 7.aprīlī, spēkā stājas Krimināllikuma grozījumi, kas paredz kriminālatbildību par grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu ievērojamā apmērā – ja kopējā vērtība nav mazāka par 3700 eiro. Lai efektīvi cīnītos ar šo ēnu ekonomikas komponenti – aplokšņu algām, tika piedāvāts komplekss risinājums attiecībā uz aplokšņu algu izmaksātājiem. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā tika noteikti jauni administratīvā pārkāpuma un noziedzīga nodarījuma sastāvi tieši par uzņēmuma grāmatvedības uzskaitē neuzrādītas darba samaksas izmaksāšanu. Mazos apmēros – administratīvā atbildība, uzliekot naudas sodu no 140 līdz 2100 eiro, bet ievērojamā apmērā – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu (līdz 1000 minimālajām mēnešalgām, šobrīd – 370 000 eiro) un atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trīs gadiem. Jauna noziedzīga nodarījuma sastāva ieviešana Krimināllikumā tika konceptuāli atbalstīta Finanšu...

2015.gadā jaunpiešķirtā vecuma pensija bija 306,81 eiro, kas, salīdzinot ar 2014.gadu, ir pieaugusi vidēji par 27,84 eiro, informē Labklājības ministrija (LM), analizējot datus par pensijām. LM norāda, ka pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli. Lai to izdarītu, pamatā izmanto: pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā cilvēka darba stāžu līdz 1996.gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996.gada līdz 1999.gadam), pensijas kapitālu (no 1996.gada 1.janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas, kurām piemēroti pensijas kapitāla indeksi), pensionēšanās vecumu. Lai arī valstī noteiktais pensionēšanās vecums katru gadu palielinās par 3 mēnešiem, un 2016. gadā tas ir 62 gadi un 9 mēneši, vairākām pensionāru kategorijām pastāv iespēja ātrāk doties pensijā. Vidējais faktiskais pensionēšanās vecums 2015.gadā vīriešiem bija 61,60 gadi un sievietēm 61,46 gadi. Tā kā Latvijas pensiju sistēmas ietvaros pastāv vairākas personu kategorijas, kas var doties pensijā ātrāk (pirms 62 gadiem un 9 mēnešiem), piemēram, daudzbērnu vecāki, politiski represētās personas, 2015.gadā šo iespēju...

Labklājības ministrija (LM) rosina 2017.gadā pārcelt 5. maiju (piektdiena) uz sestdienu, 2017.gada 13.maiju, tādējādi elastīgāk un efektīvāk organizējot darba laiku no valsts budžeta finansējamās valsts pārvaldes iestādēs. Minētās izmaiņas attieksies uz tiem darbiniekiem, kuri strādā no valsts budžeta finansētajās iestādēs un kuriem noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai. Vienlaikus visas pašvaldības, komersanti un organizācijas, nosakot darba un atpūtas laiku, ir aicinātas ievērot attiecīgās darba dienas pārcelšanu. Tā kā atbilstoši likuma „Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām" 1. pantam maija otrā svētdiena ir noteikta par svētku dienu - Mātes dienu, 2017.gada 13. maijs ir uzskatāms par pirmssvētku dienu. Tas nozīmē, ka darba dienas ilgums šajā dienā ir par vienu stundu īsāks, ja vien darba koplīgumā, darba kārtības noteikumos vai darba līgumā nav noteikts īsāks darba laiks. Iepriekšminēto paredz ceturtdien, 7.aprīlī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta rīkojuma projekts Par darba dienas pārcelšanu 2017.gadā. Tas vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāpieņem...

Pēc OECD, Eiropas Komisijas, arodbiedrību un Tiesībsarga rekomendācijām portālā manabalss.lv ir uzsākta parakstu vākšana par minimālās algas palielināšanu līdz 500 EUR un neapliekamā minimuma divkāršošanu. Iniciatīvas autori piedāvā veikt grozījumus likumā "Par Iedzīvotāju ienākuma nodokli", Ministru kabineta noteikumos un citos normatīvajos aktos, palielinot minimālo darba algu līdz 500 EUR mēnesī un divkāršojot neapliekamo minimumu visām iedzīvotāju grupām (vispārējais neapliekamais minimums bez atvieglojumiem ir 75 EUR mēnēsī, tiek piedāvāts paaugstināt līdz 150 EUR mēnesī), sasniedzot citu Baltijas valstu neapliekamā minimuma līmeni. Lai sasniegtu vismaz Lietuvas un Igaunijas neapliekamā minimuma līmeni ir jādivkāršo neapliekamais minimums visām sabiedrības grupām. Tagad Latvijā gadā neapliekamais minimums tagad ir 900 EUR, bet Igaunijā 1848 EUR, savukārt Vācijā 8354 EUR gadā. Gan OECD, kurā Latvija vēlas iestāties, gan Eiropas Komisija un Tiesībsargs savos gada ziņojumos ir norādījusi, ka Latvija nepilda savas starptautiskās saistības, kuras uzņēmās parakstot Eiropas Sociālo hartu un Eiropas Pamattiesību hartu, visas šīs organizācijas norāda uz sociālo...

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs pozitīvi vērtē jaunās parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pretkorupcijas jautājumos, ja tās darbības rezultātā tiks paātrināta vairāku aktuālu priekšlikumu izskatīšana un pieņemšana korupcijas novēršanas un apkarošanas, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanos jomās. Šobrīd Tieslietu ministrija strādā pie vairākiem konkrētiem priekšlikumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un amatnoziegumu novēršanai. Tieslietu ministrija izskata iespēju noteikt ierobežojumu valsts amatpersonām glabāt skaidrā naudā finanšu līdzekļus, kuru summa pārsniedz 15 000 eiro, savukārt zvērinātiem notāriem noteikt pienākumu ziņot gan Valsts ieņēmumu dienestam, gan Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam par skaidrās naudas darījumiem, kas lielāki par 15 000 eiro, kā arī veikt mantojumā esošo finanšu līdzekļu pastāvēšanas realitātē pārbaudi, ja šādi līdzekļi ir lielāki par 15 000 eiro. Tāpat Tieslietu ministrija izskata iespēju noteikt obligātu notariālo formu darījumiem ar nekustamo īpašumu, kā arī attiecībā uz aizdevuma līgumiem, dāvinājuma līgumiem un vekseļiem, ja to summa skaidrā naudā pārsniedz 3 000 eiro. Šogad Latvija Tieslietu...

Auto asociācija brīdina, ka lietotu automobiļu tirdzniecībā Latvijā ir izplatīti pamudinājumi veikt automobiļa reģistrāciju, pamatojoties uz viltotiem iegādes dokumentiem ar nolūku izvairīties no PVN apliekama darījuma un tādējādi būtiski samazinot automobiļa cenu. "Šī ir milzīga problēma, kas pēdējos gados arvien ir turpinājusi uzņemt apgriezienus, vairumam tirgus dalībnieku sasniedzot patiešām apbrīnojamu tiesiskā nihilisma pakāpi. Tas, kas agrāk bija izņēmums, šodien jau ir norma", uzskata Auto asociācija. Ievērojamā daļā tirdzniecības darījumu PVN vispār nepiedaloties, vairums klientu pat nenojaušot, ka automobilis tāpat kā jebkura cita prece ir darījums, kam tiek piemērots PVN. Galvenokārt auto Latvijā tiek ievesti no Vācijas, tas nozīmē, tie veic zināmu ceļu līdz Latvijai, turklāt, iespējams, pa vidu ir vēl viens vai vairāki tirgotāji, kas rada papildus izmaksas. Tomēr tas nav traucēklis tam, lai automobilis pa ceļam uz Latviju kļūtu lētāks bieži vien par 15-20%. Gadā tie ir desmitiem miljonu eiro, kas netiek iekasēti valsts budžetā vai arī tiek atmaksāti PVN karuseļos,...

Par valsts amatpersonu būs uzskatāma arī persona, kas uz laiku pilda citas valsts amatpersonas pienākumus. To paredz Saeimā ceturtdien, 7.aprīlī, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi valsts amatpersonu interešu konflikta novēršanas likumā. Plānots, ka uz šādām amatpersonām attieksies visi likumā paredzētie noteikumi, kuri attiecas uz valsts amatpersonu, kuru tā aizvieto. Persona valsts amatpersonu varēs aizvietot uz laiku, bet ne ilgāk kā uz pusotru gadu, piemēram, kārtējā atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma laikā. Šādos gadījumos institūcijas vadītājs varēs atļaut attiecīgu amatu savienošanu, ja tas nerada interešu konfliktu un nekaitē valsts amatpersonas tiešo pienākumu pildīšanai. Grozījumi paredz, ka personai, kas uz laiku aizvieto amatpersonu, valsts amatpersonas deklarācija, stājoties amatā, būs jāiesniedz tikai tad, ja attiecīgos amata pienākumus tā pilda ilgāk nekā vienu mēnesi. “Sākotnēji likumprojekta autori valsts amatpersonas statusu rosināja noteikt zemessargiem, kuri pilda ilgstošā prombūtnē esoša profesionālā dienesta karavīra pienākumus Nacionālajos bruņotajos spēkos. Tomēr komisijā lēmām, ka ir nepieciešams vispārīgs regulējums gadījumiem, kad persona uz...