JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №184 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumos №467 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū» 9.1.1.3.pasākuma «Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №179 «Kārtība, kādā nosakāms naudas sods par Konkurences likuma 11.panta pirmajā daļā un 13.pantā un Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma 5., 6., 7. un 8.pantā paredzētajiem pārkāpumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №177 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 30.augusta noteikumos №685 «Rezidentu sadales un rezidentūras finansēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №180 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 25.janvāra noteikumos №75 «Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №182 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumos №468 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 9.1.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt nelabvēlīgākā situācijā esošu bezdarbnieku iekļaušanos darba tirgū» 9.1.1.2.pasākuma «Ilgstošo bezdarbnieku aktivizācijas pasākumi» īstenošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Vakar, 31.martā, svinīgā Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākuma laikā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone pasniedza īpaši šim pasākumam darinātas balvas un atzinības rakstus 2015.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem, kā arī aktīvākajam VID sadarbības partnerim. Vienlaikus šī gada 1. aprīlī 2448 nodokļu maksātājiem, t.sk. 1964 nodokļu maksātājiem atkārtoti, bet 484 nodokļu maksātājiem - pirmo reizi, tiks nosūtīta VID pateicība par 2015. gadā veiktajām ievērojamām iemaksām valsts budžetā, godprātīgo un atbildīgo attieksmi pret nodokļu saistību izpildi un līdzšinējo sekmīgo sadarbību ar nodokļu administrāciju. VID regulāri izvērtē nodokļu saistību izpildi mūsu valstī. Veicot šo uzdevumu, jau trešo gadu VID izveidojis to uzņēmumu sarakstu, kuru veiktās nodokļu iemaksas budžetā iepriekšējā kalendāra gadā pārsniedza 100 000 eiro (neieskaitot veiktās iemaksas par akcīzes nodokli, izložu un azartspēļu nodokli, vieglo automobiļu un motociklu nodokli, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli). Taču, kaut arī uzņēmums ir veicis nodokļu...

Vakar, 31. martā, Saeimā otrajā lasījumā tika skatīts likumprojekts „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā”, kurā paredzēts izteikt kodeksa 51.4 pantu par Lauksaimniecības zemes izmantošanas nosacījumu neievērošanu jaunā redakcijā. Grozījumi paredz, ka par lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, pārkāpjot normatīvajos aktos par zemes privatizāciju noteiktā rakstveida apliecinājuma termiņu, ja zemes platība ir no viena līdz divdesmit hektāriem, varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajai personai līdz 60 EUR, bet juridiskajai personai – līdz 150 EUR. Savukārt par lauksaimniecības zemes neizmantošanu lauksaimnieciskajā darbībā, pārkāpjot normatīvajos aktos par zemes privatizāciju noteiktā rakstveida apliecinājuma termiņu, ja zemes platība ir no 21 līdz 50 hektāriem, – izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu fiziskajai personai – no 60 EUR līdz 350 EUR, bet juridiskajai personai no 150 EUR līdz s650 EUR. Attiecīgi, ja zemes platība ir no 51 līdz 100 hektāriem, varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu fiziskajai personai – no 350 EUR līdz 500 EUR,...

Dzīvesvietu elektroniski varēs deklarēt tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētā dzīvojamā ēkā. To paredz Saeimā ceturtdien, 31.martā, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā. Saskaņā ar grozījumiem elektroniski vairs nevarēs deklarēt dzīvesvietu ēkās, kas reģistrētas kā nedzīvojamas, vai nereģistrētās ēkās, piemēram, saimniecības ēkā, mākslinieku darbnīcā. Šādos gadījumos personai, lai deklarētu dzīvesvietu, būs personīgi jāvēršas pašvaldībā un jāpierāda, ka dzīvo attiecīgajā īpašumā. Likumprojekta autori no Iekšlietu ministrijas anotācijā norādījuši, ka dzīvesvietas deklarēšana klātienē pašvaldībā būs papildu administratīvais slogs tiem iedzīvotājiem, kuri noteiktajā kārtībā nav reģistrējuši savus īpašumus, kā arī pašvaldību darbiniekiem, kuriem būs jāizvērtē attiecīgie pierādījumi vai cita informācija. Lai iedzīvotāji savu dzīvesvietu varētu deklarēt dzīvošanai piemērotā objektā, pašvaldībām jāizmanto Valsts adrešu reģistra un Nekustamā īpašuma valsts kadastra dati. Ja persona vēlas deklarēties nereģistrētā dzīvojamā vai nedzīvojamā ēkā, tad pašvaldība vienlaikus ar dzīvesvietas deklarācijas reģistrēšanu saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumu var uzsākt arī procedūru attiecīgās ēkas izmantošanas veida...

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Meliorācijas likumā, ko ceturtdien, 31.martā, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Plānots atteikties no novecojuša papīra dokumenta - zemes īpašuma meliorācijas pases. Tā vietā valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" personām pēc to pieprasījuma un vajadzībām izsniegs meliorācijas kadastra izziņu par īpašuma vai tā daļas meliorācijas sistēmām vai par meliorācijas sistēmu, tās daļu vai konkrētu meliorācijas būvi. ZM ierosina pārskatīt un uzlabot meliorācijas sistēmu pārvaldības kārtību, sniedzot zemes īpašniekam vai zemes tiesiskajam valdītājam objektīvu un aktuālu informāciju par savā īpašumā vai tā daļā esošajām meliorācijas sistēmām un par meliorācijas sistēmu vai tās daļu. Tas nepieciešams tādēļ, ka pašlaik zemes īpašnieki, kuri apsaimnieko lielus īpašumus un meliorācijas sistēmas inventarizē ilgākā laika posmā, faktiski nevar saņemt zemes īpašuma meliorācijas pasi, jo zemes īpašuma meliorācijas pasi izsniedz tikai par zemes īpašumu kopumā, nevis par īpašuma daļu. Lai valsts meliorācijas sistēmu saraksts būtu saistošs trešajām personām, likumprojektā iekļauts deleģējums Ministru...

Interneta personāla atlases uzņēmums CV-Online Latvia jau trešo gadu pēc kārtas organizē Latvijas algu un atlīdzību pētījumu. Tā galvenais mērķis ir atspoguļot reālo neto atalgojuma līmeni valstī dažādās amatu kategorijās strādājošajiem, iekļaujot ne tikai pamatalgu, bet arī prēmijas un cita veida piemaksas. Pētījums ir balstīts galvenokārt uz Algas.lv datiem, kas ir lielākā publiskā algu informācijas datubāze Latvijā. Pētījuma dati tika iegūti no 2015. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, kopumā iegūstot informāciju par gandrīz 21 000 respondentu - interneta aptaujā par atalgojuma līmeni piedalījās 20 872 respondenti, t.sk. 44% vīriešu, 56% sieviešu. Vairāk nekā 70% respondentu par savu dzīvesvietu ir norādījuši Rīgu, Rīgas rajonu. Turklāt 35% aptaujāto ir vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. "Situācija darba tirgū katru gadu, no vienas puses, uzlabojas, samazinoties bezdarbam un palielinoties darba vietu skaitam un atalgojumam, savukārt no otras puses – pasliktinās, jo darbspējīgo iedzīvotāju skaits turpina samazināties. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem ne tikai kļūst...

Saeimā 31. martā galīgajā lasījumā pieņemts likumprojekts „Grozījumi Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā”, kas precizē regulējumu attiecībā uz stratēģiskas nozīmes preču licenču izsniegšanas atvieglojumiem, kā arī nosaka, ka stratēģiskas nozīmes preču licence saskaņā ar Padomes 2014. gada 31. jūlija regulas (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā regulējumu turpmāk būs nepieciešama katram regulas 2. pielikumā uzskaitīto preču eksporta darījumam. Likumprojekts paredz, ka stratēģiskas nozīmes preču eksporta licence nav nepieciešama, ja Iekšlietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas pakļautībā vai pārraudzībā esošās iestādes Eiropas Savienības Kopējā militāro preču sarakstā minētās preces pārvieto uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai eksportē bez komersantu starpniecības un ja minētās preces šīm iestādēm ir nepieciešamas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misiju ietvaros. Tāpat stratēģiskas nozīmes preču importa licence nav nepieciešama, ja regulas 428/2009 2.a – 2.f pielikumā minētās preces importē no šajos pielikumos minētajām...

Latvijas Centrālais depozitārijs ( LCD) ir apkopojis statistiku par Latvijas vērtspapīru tirgu 2015. gadā. Statistikas pārskats ietver datus par visiem publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem un tiem vērtspapīriem, kas nav iekļauti Nasdaq Riga biržā, bet ir reģistrēti LCD, kā arī informāciju par vērtspapīru darījumiem, LCD veikto norēķinu apjomu un investoru struktūru. Statistikas pārskats par Latvijas vērtspapīru tirgu 2015.gadā pieejams mājaslapā nasdaqbaltic.com. "Saskaņā ar statistiku, Latvijas vērtspapīru tirgū pagājušais gads ir bijis veiksmīgs. Uzņēmumi ir sākuši dažādot finansējuma avotus, līdz ar to ir bijusi pozitīva obligāciju tirgus attīstība, sniedzot investīciju portfeļa diversifikācijas iespējas privātajiem un institucionālajiem investoriem," komentē Indars Aščuks, Latvijas Centrālā depozitārija valdes priekšsēdētājs. "Arī LCD pēdējo gadu laikā ir bijusi spēcīga izaugsme - paplašināts pakalpojumu klāsts un sekmīgs darbs ar klientiem ir rezultējies biznesa vērtības pieaugumā. Esam gandarīti, ka klienti novērtē mūsu pakalpojumus, servisu un elastību, kā arī konstruktīvās attiecības ar uzraudzības institūcijām." Vērtspapīru skaits Uz 2015. gada 31. decembri kopumā bija...

Ņemot vērā AS Swedbank Latvija augsto kapitalizācijas līmeni, ir saņemta Eiropas Centrālās bankas un Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas atļauja veikt izmaiņas bankas kapitālā. Šīs izmaiņas neietekmēs bankas darbību un Swedbank joprojām paliks viena no vislabāk kapitalizētajām bankām Latvijā. Lai optimizētu Swedbank Grupas kapitāla struktūru, Swedbank Latvija ir saņēmusi banku uzraudzības iestāžu atļauju pamatkapitāla samazināšanai no 942 856 206 eiro uz 575 000 000 eiro un uzkrāto dividenžu izmaksai. Swedbank Latvija pamatkapitāls tiek saglabāts apjomā, kas pārsniedz likumdošanā paredzētās kapitāla pietiekamības prasības. Māris Mančinskis, Swedbank vadītājs Latvijā: "Ņemot vērā Swedbank finanšu darbības rādītājus, esam pieņēmuši lēmumu optimizēt bankas kapitalizācijas līmeni un nodot mātes kompānijai to kapitāla daļu, kas šobrīd - zemo procentlikmju laikmetā, rada papildus administratīvo un finanšu slogu. Tajā pašā laikā banka saglabā augstu drošības buferi un joprojām paliek viena no vislabāk kapitalizētajām bankām Latvijā." Savukārt Uzņēmumu reģistrā 11.martā tika reģistrēts jauns AS PrivatBank pamatkapitāls 86 346 556 EUR apmērā....

Jaunākajā E-semināra videoierakstā nozīmīga un praktiska informācija pašnodarbinātajiem: par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", par svarīgākajiem aspektiem Gada ienākumu deklarācijas par 2015. gadu iesniegšanā un citiem aktuāliem jaunumiem. - Videoieraksts tika veikts Dr. oec. Ingunas Leibus vadītajā e-seminārā "Nodokļu un grāmatvedības aktualitātes pašnodarbinātajiem: saimnieciskās darbības veicējiem, IK un ZS īpašniekiem", kas norisinājās 2016.gada 16.martā. Semināra programma: Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“. Gada ienākumu deklarācija par 2015. gadu. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa izmaiņas. Gaidāmās izmaiņas valsts sociālajā apdrošināšanā. Mikrouzņēmumu nodokļa aktualitātes. Nekustamā īpašuma nodokļa bāze lauksaimniecības zemei. Atbildes uz jautājumiem. E-seminārs ir tiešraides seminārs interneta vidē, kuru var vērot savā datorā, kas ir pieslēgts internetam. E-semināra dalībniekiem ir iespēja sekot līdzi lektora vizuālajai un audio prezentācijai, kā arī rakstiski vai mutiski uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā. E-semināru ieraksti – tā ir iespēja noskatīties sev interesējošo semināru sev ērtā laikā un vietā! Atšķirībā no studijā speciāli veidotiem un montētiem video-semināriem, šis...

Ministru kabineta 2016.gada 29.marta noteikumi №178 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 21.maija noteikumos № 280 «Noteikumi par darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma 2.3.2.2.2. apakšaktivitāti «Atbalsts ieguldījumiem ražošanas telpu izveidei vai rekonstrukcijai»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 31.martu.