JAUNUMI

Saskaņā ar grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas stājās spēkā 2015. gada 13. oktobrī, nodokļu maksātājam ir jāiesniedz VID informāciju par saimnieciskās pamatdarbības veidu atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas kodiem – NACE. Tiem nodokļu maksātājiem, kas reģistrējušies līdz 2015.gada 13.oktobrim, ir noteikts pienākums līdz 2016.gada 1.maijam iesniegt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) informāciju par iepriekšējā taksācijas gada pamatdarbības veidu, kas ir darbības veids ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā, ja tas iepriekšējā taksācijas gadā ir mainījies vai neatbilst iepriekš sniegtajai informācijai. Nodokļu maksātāji informāciju par pamatdarbības veidu var iesniegt EDS sadaļā “Dokumenti/No veidlapas/NM reģistrācijas datu izmaiņu veidlapas/Paziņojums par nodokļu maksātāja pamatdarbības veidu”. NACE kodu klasifikators pieejams Centrālās statistikas pārvaldes mājaslapā http://www.csb.gov.lv/node/29900/list. Nodokļu maksātāji, kas uzsāk saimniecisko darbību, pamatdarbības veidu nosaka pēc plānotajiem apgrozījuma rādītājiem. Informāciju par pamatdarbības veidu iesniedz mēneša laikā pēc saimnieciskās darbības reģistrācijas Uzņēmumu reģistrā vai VID. Atgādinām, ka, reģistrējot saimniecisko darbību VID, nodokļu maksātājiem ir iespēja uzreiz...

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Korporatīvās pārvaldības komiteja ir izvērtējusi Latvijas sasniegto progresu, ieviešot OECD rekomendācijas korporatīvās pārvaldības un valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomā un pirmdien, 18.aprīlī, sniedza OECD Padomei pozitīvu vērtējumu par Latvijas gatavību pievienoties OECD. OECD Korporatīvās pārvaldības komitejas lēmums ir pēdējais - 21. un pēc tā pieņemšanas OECD tuvāko nedēļu laikā pieņems gala lēmumu par Latvijas pievienošanos organizācijai. Kā iepriekš ziņots, šī gada 6.aprīlī Parīzē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Korporatīvās pārvaldības komitejas sanāksmē tika vērtēts Latvijas sasniegtais progress, ieviešot OECD rekomendācijas gan korporatīvās pārvaldības, gan valsts kapitālsabiedrību pārvaldības jomā. Latvijas delegācija sniedza detalizētu informāciju par visiem valsts kapitālsabiedrību reformas aspektiem, t.sk. par Latvijas virzību uz centralizētu valsts kapitāla daļu pārvaldības modeli, stiprinot Ministru prezidenta paspārnē izveidoto koordinācijas institūciju - Pārresoru koordinācijas centru. Tāpat OECD tika informēta par uzsākto procesu, lai kvalitatīvi izveidotu profesionālas valsts uzņēmumu padomes. Ir izveidota caurspīdīga atlases procedūra: publiska kandidātu pieteikšanās, tiek izvirzīti profesionalitātes...

Eiropas Komisija publiskojusi jau ceturto ziņojumu par tiesiskumu Eiropas Savienībā "Eiropas rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā" (The 2016 EU Justice Scoreboard), kurā analizēta tieslietu sistēmas efektivitāte, kvalitāte un neatkarība 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs. Apkopotie dati par Latviju uzrāda pozitīvu tendenci būtiskos tiesu efektivitātes rādītājos: tiesvedības ilgums, neizskatīto lietu uzkrājums, digitālo risinājumu ieviešana tiesu darbā. Eiropas Komisijas ziņojumā Latvija saistībā ar lietu izskatīšanas termiņu ilgumu kopumā ierindota 16. vietā ar aptuveni 180 dienām, kas vidēji nepieciešamas vienas lietas izskatīšanai. Savukārt visgarākie lietu izskatīšanas termiņi ir Itālijā, kur vienas lietas izskatīšana aizņem gandrīz 400 dienas, Maltā - gandrīz 600 dienas un Kiprā, kur vienas lietas izskatīšana aizņem vidēji 900 dienas jeb aptuveni 2,5 gadus. Savukārt maksātnespējas lietu izskatīšanas termiņu ziņā Latvija ieņem 12.vietu - vidēji ir nepieciešams 1,5 gads vienas lietas izskatīšanai, savukārt Lietuvā šo lietu izskatīšanai nepieciešami aptuveni 2,3 gadi, bet Igaunijā 3 gadi. Visilgāk - 4 gadus - šo...

Dabas aizsardzības pārvalde aicina zemes īpašniekus līdz 2016.gada 15.maijam iesniegt pieteikumus kompensācijai – ikgadējam atbalsta maksājumam, ja viņu zemes īpašums atrodas: 1) īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kas nav Eiropas nozīmes aizsargājamā teritorija (Natura 2000), 2) mikroliegumā ārpus Natura 2000, ja zemes īpašuma platība mikroliegumā ir mazāka par 1 ha, un tajā ir noteikts kāds no zemāk minētajiem mežsaimnieciskās vai lauksaimnieciskās darbības ierobežojumiem: 1) meža zemēs aizliegta: jebkāda mežsaimnieciskā darbība; koku ciršana galvenajā cirtē un kopšanas cirtē; koku ciršana galvenajā cirtē; koku ciršana kailcirtē; 2) lauksaimniecības zemēs aizliegta uzaršana un kultivēšana vai aizliegta visu veidu saimnieciskā darbība. Dabas aizsardzības pārvalde administrē un izmaksā kompensāciju – ikgadējo atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos ārpus Natura 2000, ja zemes īpašuma platība mikroliegumā ir mazāka par 1 ha, un šādās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas nav Natura 2000: 1. dabas parkos: 1) “Gaiziņkalns” (Madonas novada Vestienas, Aronas un Bērzaunes pagasti), vienlaikus ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū...

Jau ceturto gadu Patentu valde (PV) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) rīko konkursu "Gada preču zīme", kurā šogad par galveno apbalvojumu divās nominācijās "Gada preču zīme Latvijai" un "Gada preču zīme pasaulei" cīnās 83 preču zīmes. Uzvarētāji jau tradicionāli tiek noteikti, ņemot vērā sabiedrības balsojuma rezultātus un žūrijas komisijas vērtējumu. Šogad sabiedrības balsojums noritēja no 21.marta līdz 7.aprīlim PV tīmekļa vietnē, un žūrijas komisija, kurā ietilpst seši Latvijā atzīti eksperti, tikās 13.aprīlī, lai lemtu par atbilstošākajiem kandidātiem. Šodien, 18.aprīlī žūrijas komisija ir pieņēmusi lēmumu par šī konkursa uzvarētājiem ekspertu vērtējumā. Kā zināms, sabiedrības un žūrijas vērtējums ir vienlīdzīgs un dod pretendentiem katrs 50% vērtējuma. Uzvarētāju vārdi konkursā "Gada preču zīme 2015" tiks paziņoti 26. aprīlī īpašā apbalvošanas ceremonijā, kura noritēs Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" zālē. PV direktors un žūrijas komisijas priekšsēdētājs Sandris Laganovskis uzsver, ka konkursa galvenais uzdevums ir veidot Latvijas uzņēmējdarbības tēlu un popularizēt rūpnieciskā īpašuma aizsardzības nozīmību valstī....

Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi №214 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumos №671 «Noteikumi par metroloģiskajām prasībām materiālajiem mēriem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 20.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi №213 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 22.augusta noteikumos №664 «Noteikumi par metroloģiskajām prasībām ūdens patēriņa skaitītājiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 20.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi №212 «Mērīšanas līdzekļu metroloģiskās prasības un to metroloģiskās kontroles kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 20.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi №210 «Neautomātisko svaru atbilstības novērtēšanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 20.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi №216 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 22.janvāra noteikumos №46 «Noteikumi par izdienas pensijas saņēmēja apliecību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 16.aprīli.

Valsts sekretāru sanāksmē 14. aprīlī starpministriju saskaņošanai izsludināts noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 21.augusta noteikumos Nr.568 "Noteikumi par iedzīvotāju ienākuma nodokļa deklarācijām un to aizpildīšanas kārtību"", kas paredz: precizēt noteikumus Nr.568, nosakot, ka gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina saskaņā ar formulu, ko noteicis Ministru kabinets, ņemot vērā maksātāja deklarētos gada apliekamos ienākumus; papildināt noteikumu Nr.568 1.pielikumu “Gada ienākumu deklarācija” ar jaunu rindu, kurā būs norādāmas izdevumu summas, kuras ziedojuma vai dāvinājuma veidā nodotas Latvijas Republikā reģistrētai politiskajai partijai; svītrot noteikumu Nr.568 1.pielikuma “Gada ienākumu deklarācija” D5 pielikumu “Saimnieciskās darbības ienākumu deklarācija nodokļa maksātājam, kas maksā fiksēto ienākuma nodokli”, kā arī pilnveidot noteikumu Nr.568 1.pielikuma “Gada ienākumu deklarācija” D4 pielikumu “Attaisnotie izdevumi par izglītību un ārstnieciskajiem pakalpojumiem”, nodrošinot attaisnoto izdevumu apliecinošu dokumentu elektronisku apstrādi. Noteikumus bija nepieciešams grozīt, jo saskaņā ar likumu “Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvārī, noteikts, ka maksātāja gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts ienākums...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 14.aprīlī atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteikums un Valsts ieņēmumu dienestam (VID) uzdots atmaksāt pieteicējai pārmaksāto iedzīvotāja ienākuma nodokli saistībā ar attaisnotajiem izdevumiem par medicīnisku operāciju. AT atzina, ka apelācijas instances tiesa ir pamatoti secinājusi, ka pieteicēja ir pierādījusi, ka viņai ir bijuši izdevumi par ārstnieciskā pakalpojuma izmantošanu, kas dod tiesības saņemt nodokļa pārmaksas atmaksu. AT atzina par pamatotu Administratīvās apgabaltiesas secinājumu, ka Dr.Solomatina Acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centra izziņa, kurā norādīts pieteicējas vārds, uzvārds un personas kods, pamatojums, par kādu ārstniecības pakalpojumu šī izziņa ir izsniegta, kā arī samaksas veids - Zizu kuponi, lai arī nav uzskatāmi par attaisnojuma dokumentu likuma "Par grāmatvedību" izpratnē, taču no tiem kopumā ir iespējams izsekot pakalpojuma sniegšanas norisei, proti, ka Dr.Solomatina Acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centrā pieteicējai tika veikta plānveida acu operācija, operācijas cena un pakalpojuma apmaksa ar Zizu kuponiem. Tas, ka pakalpojuma sniedzējs...

Ministru kabinets 12. aprīlī apstiprinājis noteikumu projektu “Kārtība, kādā tiek publiskota informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām”. Noteikumi attieksies uz valsts vai pašvaldības institūcijām, tai skaitā ostas pārvaldi un Latvijas Banku; valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrībām, publiski privātām kapitāl­sabiedrībām, kā arī biedrībām un nodibinājumiem, kuri nodrošina valsts pasūtījuma īstenošanu. Atbilstoši Atlīdzības likuma 3.panta vienpadsmitajai daļai, kas stājās spēkā 2016.gada 1.janvāri, Ministru kabinetam ir dots uzdevums noteikt kārtību, kādā attiecīgo institūciju interneta mājaslapā tiek publicēta informācija par amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanas kritērijiem un darba samaksas apmēru sadalījumā pa amatu grupām. Mērķis ir panākt, ka valsts un pašvaldību institūcijās amatpersonu (darbinieku) atlīdzības noteikšanā tiek ievēroti līdzvērtīgi nosacījumi. Noteikumu izpildes rezultātā jebkuram sabiedrības loceklim būs iespēja uzzināt par attiecīgās institūcijas atlīdzības politiku, tai skaitā, vai institūcija piemēro visus Atlīdzības likumā minētos atlīdzības elementus vai tikai daļu, kā arī to piešķiršanas apjomu un kritērijus. Ja kāda persona vēlēsies...

Eiropas Parlaments (EP) 14. aprīlī apstiprināja jauno direktīvu, kas regulēs Pasažieru datu reģistra (PDR) datu izmantošanu Eiropas Savienībā - novēršanas, noteikšanas, izmeklēšanas un terorisma un citu nopietnu noziegumu izmeklēšanas vajadzībām. Jaunie noteikumi prasīs lidsabiedrībām nodot dalībvalstu iestādēm pasažieru datus par visiem lidojumiem starp ES un trešajām valstīm. "Mēs esam pieņēmuši jaunu instrumentu cīņai ar teroristiem un kontrabandistiem. Vācot pasažieru datus, ar tiem daloties un analizējot, mūsu izlūkošanas iestādes varēs konstatēt aizdomīgas uzvedības modeļus, kam pievērst uzmanību. PDR nav risinājums visām problēmām, bet dalībvalstis, kurām ir nacionālās PDR sistēmas, ir vairakkārt pārliecinājušās par to efektivitāti. Bija pamatotas bažas par iedzīvotāju datu vākšanu un uzglabāšanu, bet uzskatu, ka šī direktīva nodrošina arī datu aizsardzības garantijas, kā arī ir proporcionāla riskam, kam šobrīd esam pakļauti. ES valdībām tagad ir jāsāk šie noteikumi arī piemērot,” uzsvēra EP ziņotājs Timothy Kirkhope (ECR, UK). Dalībvalstīm būs jāizveido “pasažieru informācijas nodaļas”, kurām būs jāpārvalda gaisa pārvadātāju savāktie PDR dati....

Lai pastiprinātu cīņu pret nabadzību Eiropas Savienībā (ES), Eiropas Parlamenta (EP) deputāti 14. aprīlī pieņēma rezolūcijas projektu, kurā aicina palielināt atbalstu trūcīgām ģimenēm un vairāk ieguldīt energoefektivitātes projektos, lai samazinātu komunālo pakalpojumu rēķinus. Dalībvalstīm ir jāpasludina moratorijs attiecībā uz apkures atslēgšanu ziemā par rēķinu nemaksāšanu, lai neviena ģimene aukstumā nepaliktu bez energoapgādes. Ziņotājs Tamas Meszerics (Zaļie/EFA, Ungārija) sagatavotajā dokumentā raksta, ka elektroenerģija ir jāuzskata par pirmās nepieciešamības preci, no kuras sabiedrība kļūst arvien atkarīgāka. Pienācīga apkure, apgaismojums, ēdiena gatavošana, siltais ūdens ir ikdienas nepieciešamība, un moratorijs attiecībā uz apkures atslēgšanu ziemā, ja vien to atbalstīs visas ES dalībvalstis, samazinās nāves gadījumu skaitu un nopietnas veselības problēmas, ko izraisa neapkurinātas telpas ziemā. EP deputāti argumentē, ka ES aizvien vairāk attālinās no stratēģijas "Eiropa 2020", kas paredzēja turpmākos četros gados samazināt nabadzībai pakļauto cilvēku skaitu vismaz par 20 miljoniem. Tādēļ Eiropas Komisijai būtu jāizvērtē, vai ienākumu minimuma shēmas ES ļauj mājsaimniecībām apmierināt personiskās pamatvajadzības....