JAUNUMI

Darba drošības uzlabošanai, jo īpaši - bīstamo nozaru uzņēmumos - , no Eiropas Sociālā fonda (ESF) paredzēti vairāk nekā 10,7 miljoni eiro. Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir nosūtījusi uzaicinājumu Valsts darba inspekcijai (VDI) sagatavot un iesniegt projekta iesniegumu ESF finansējuma saņemšanai. VDI, īstenojot ESF līdzfinansēto projektu, nodrošinās pasākumus darba drošības uzlabošanai. Līdzfinansējums paredzēts dažādu ar darba drošību saistītu pasākumu īstenošanai, piemēram, darba attiecību un darba aizsardzības tiesiskā regulējuma pilnveidei un praktiskās ieviešanas uzraudzības pasākumu īstenošanai, bīstamo nozaru uzņēmumu atbalstam, sniedzot konsultācijas un izstrādājot darba vides risku novērtēšanas moduļus un mācību metodiskos materiālus specializēto darba aizsardzības apmācību programmām, kā arī VDI profesionālo spēju pilnveidošanai un sabiedrības izglītošanai darba drošības jomā. Paredzēts, ka projekta ietvaros līdz 2023. gada beigām atbalstu darba drošības uzlabošanai būs saņēmuši 4700 mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 12 643 472 eiro, tai skaitā ESF finansējums - 10 746 951 eiro...

Ekonomikas ministrija un Attīstības finanšu institūcija Altum otrdien, 19. aprīlī plkst. 10, rīko semināru "Kvalitatīva ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekta sagatavošana", kura laikā namu pārvaldniekiem, dzīvokļu īpašnieku biedrību pārstāvjiem, potenciālajiem energoefektivitātes projektu vadītājiem un citiem interesentiem tiks sniegta detalizēta informācija par projektu sagatavošanu atbalsta saņemšanai daudzdzīvokļu ēku renovācijai. Pasākuma norisei ikviens varēs sekot līdzi tiešraidē Ekonomikas ministrijas mājaslapā www.em.gov.lv. Detalizēta semināra dienaskārtība. Semināra laikā Attīstības finanšu institūcijas Altum pārstāvji informēs par daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes paaugstināšanas projekta nosacījumiem, ieviešanas laika plānu un projekta sagatavošanas vadlīnijām, kā arī pastāstīs par tehniskās dokumentācijas sagatavošanu. Ekonomikas ministrijas pārstāvji informēs par daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, Būvniecības likumu un daudzdzīvokļu ēku atjaunošanas normatīvo regulējumu. Semināra laikā interesentiem būs iespēja arī uzzināt par reglamentētās sfēras būvizstrādājumiem un to atbilstību apliecinošajiem dokumentiem, par ko pastāstīs Patērētāju Tiesību aizsardzības centra pārstāvji. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta pārstāvji sniegs informāciju par...

Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi №209 «Iekārtu elektrodrošības noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 20.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 5.aprīļa noteikumi №206 «Liftu un to drošības sastāvdaļu projektēšanas, ražošanas un liftu uzstādīšanas un atbilstības novērtēšanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 20.aprīli.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2016.gada 11.aprīļa noteikumi №77 «Grozījumi «Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumu apmēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas finansēšanai 2016.gadā noteikšanas un pārskatu iesniegšanas normatīvajos noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 15.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi №208 «Iekārtu elektromagnētiskās saderības noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 20.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 12.aprīļa noteikumi №207 «Vienkāršu spiedtvertņu noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 20.aprīli.

Ja gads ir noslēgts ar peļņu, aktuāls ir jautājums par tālāko peļņas izlietošanu un iespējamo dividenžu noteikšanu. Jāuzsver, ka no 2013. gada 1. jūlija Komerclikuma 180. pants „Sabiedrības peļņas izlietošana” ir papildināts ar sesto daļu, paredzot: ja sabiedrībai ir nesadalītā peļņa, dalībnieki šajā likumā noteiktajā kārtībā var lūgt valdi sasaukt dalībnieku sapulci, lai pieņemtu lēmumu par peļņas izlietošanu. Valde paziņojumam par sapulces sasaukšanu pievieno priekšlikumu par peļņas izlietošanu, kurā norāda šā panta trešajā daļā minētās ziņas. Attiecīgi, , ja visa peļņa nav sadalīta ar dalībnieku sapulces lēmumu pēc sabiedrības gada pārskata apstiprināšanas, valde var sasaukt Komerclikumā noteiktajā kārtībā dalībnieku sapulci un lemt par nesadalītās peļņas izlietošanu. Turklāt šādu sapulci var ierosināt sasaukt ne vienu vien reizi, ja ir palikusi nesadalītā peļņa. Savukārt ar 2014 .gada 16. janvārī pieņemtajiem grozījumiem Komerclikumā ir ieviesta jauna iespēja izmaksāt ārkārtas dividendes jau no peļņas, kas gūta periodā pēc iepriekšējā pārskata gada beigām. Šajā rakstā ― gan...

Iepriekšējo periodu kļūdas ir finanšu pārskatā neuzrādīta vai kļūdaini uzrādīta informācija vienā vai vairākos iepriekšējos periodos, kuras tiek atklātas, sagatavojot kārtējo gada pārskatu. Netīšas darbības kļūdas var būt matemātiskas, neuzmanības, grāmatvedības politikas kļūdas vai kļūdaina faktu interpretācija. Pārskata periodā var tikt atklātas arī iepriekšējos periodu kļūdas, kas radušās krāpnieciskas darbības rezultātā. Kļūdas iepriekšējo periodu finanšu pārskatos var parādīties posteņu atzīšanā, novērtējumā, izklāstā un atklāšanā. Sagatavojot kārtējā pārskata gada finanšu pārskatu, tiek atklātas iepriekšējo periodu kļūdas informācijas atklāšanā un uzrādīšanā. Salīdzināmie rādītāji ir jāklasificē un jāuzrāda tādos posteņos, kā tiek uzrādīti pārskata perioda dati. Ja iepriekšējos periodos bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina un naudas plūsmas pārskata posteņos informācija nav pareizi klasificēta, tad tā pārskata perioda finanšu pārskatā ir jāpārklasificē. Piemēram, parādi līzinga kompānijām uzrādīti kā ilgtermiņa parādi kredītiestādēm. Šādi parādi ir jāuzrāda, posteni „Citi aizņēmumi” sadalot parāda summu ilgtermiņa un īstermiņa daļā. Uzrādot šādas parādu summās 2015. gada bilancē pareizi, attiecīgi ir jāpārklasificē...

Saeima 14.aprīlī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā, kas ļaus ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām. Grozījumi likumā stāsies spēkā 2016.gada 1.jūnijā. Patlaban Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz skaidru regulējumu hipotekārā kreditora aizsardzībai. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad īpašums tiek atsavināts pilnā apmērā un tas kalpo kā vienīgais kreditora saistības nodrošinājums labprātīgas atsavināšanas gadījumā. Jautājums par hipotekārā kreditora īpašuma aizstāvību var kļūt aktuāls nākotnē lielu projektu īstenošanas laikā, piemēram, izbūvējot "Rail Baltica" dzelzceļa līniju, par likumprojekta virzību Saeimā atbildīgās Juridiskās komisijas deputātiem iepriekš norādīja grozījumu autori Tieslietu ministrijā. Teorētiski patlaban iespējama situācija, ka banka par ieķīlātā nekustamā īpašuma atsavināšanu uzzina vien brīdī, kad valsts institūcija jau vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz šim praksē institūcijas, kas veic īpašumu atsavināšanu, tomēr bija vērstas uz sadarbību ar kredītiestādēm, nepieciešamības gadījumā aicinot iesaistīties atsavināšanas procesā. Taču pašreizējā likuma...

Investori, izvēloties valsti, kurā ieguldīt, būtisku uzmanību pievērš tiesiskās vides aspektiem, atzīstot, ka Latvijas gadījumā situācija nav labvēlīga. Pie šādas atziņas vakar, 14. aprīlī, nonāca Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) sadarbībā ar Ārvalstu investoru padomi Latvijā (FICIL) rīkotās diskusijas "Uzņēmējdarbība, investīciju vide un tiesiskums Latvijā" dalībnieki. Tas skaidrojams ar dažādiem nolēmumiem, kas gadījumā, ja jāaizsargā savas intereses, dažādās tiesu instancēs būtiski atšķiras. Tas savukārt dod ļoti negatīvus signālus ārvalsts kompānijām, kuras dažkārt izvēlas savus ieguldījumus veikt kaimiņvalstīs nevis Latvijā. "Kamēr runājam par cipariem, ko potenciāli varētu nopelnīt investors Latvijā, viss ir kārtībā. Bet, kad nonākam līdz tam, kas notiks, ja investoram savas intereses nāksies tiesiskā ceļā aizsargāt, diemžēl, situācija ir samērā nepatīkama, jo, piemēram, tas, kas izskan starptautiskajā publikā, ir saistīts ar nopietnu spriedumu kvalitātes jautājumiem, kuros izbrīnu rada patvaļīgi pat revolucionāri tiesību normu iztulkojumi tiesību doktrīnām un šo juridisko terminu izpratne gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Šāda reputācija neveicina ieguldījumu...

Valdība 12. aprīlī izskatīja noteikumu projektu "Dzīvojamās telpas īres maksā ietilpstošo apsaimniekošanas izdevumu aprēķināšanas metodika", kas izstrādāts, ņemot vērā, ka saskaņā ar likuma 5. pantu dzīvojamo telpu īres līgumu slēdz rakstveidā izīrētājs un īrnieks. Likuma 13. panta pirmajā daļā nostiprināts pamatnoteikums, ka dzīvojamās telpas īres līgumu var grozīt, īrniekam un izīrētājam, rakstveidā vienojoties, līdz ar to izīrētājs un īrnieks var brīvi vienoties par jebkuru īres maksas apmēru un saskaņā ar Civillikuma 1469. un 1470. pantu īres maksa ir dzīvojamās telpas īres līguma būtiska sastāvdaļa. Tāpat likuma 13. panta otrā daļa noteic, ja dzīvojamās telpas īres līgumā ir paredzēta iespēja līguma darbības laikā paaugstināt dzīvojamās telpas īres maksu, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par tās paaugstināšanu. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un finansiālais pamatojums. Attiecīgi izstrādātais noteikumu projekts rada iespēju dzīvojamās telpas izīrētājam finansiālo pamatojumu balstīt uz noteikumu projektā paredzēto dzīvojamas telpas īres maksā ietilpstošo pārvaldīšanas izdevumu aprēķināšanas metodiku....

Eiropas Parlaments (EP) 14. aprīlī atbalstīja jaunos Eiropas Savienības (ES) datu aizsardzības tiesību aktus, tostarp Vispārējo datu aizsardzības regulu, kas paredz visaptverošu ES datu aizsardzības noteikumu reformu, lai nostiprinātu tiesības uz privātumu tiešsaistē un stimulētu Eiropas digitālo ekonomiku un kas nodrošinās iedzīvotājiem kontroli pār viņu privātajiem datiem, radīs vienotus un digitālajam laikmetam pielāgotus noteikumus visā ES. Jaunie noteikumi arī nosaka minimālos noteikumus datu izmantošanai policijas un tiesu darba vajadzībām. Vienlaikus noteikumi sniegs arī paredzamību uzņēmumiem, izveidojot vienotus noteikumus visā ES. Kā zināms, tiesības uz personas datu aizsardzību ir nepārprotami atzītas ES Pamattiesibu hartas 8. pantā un Lisabonas līgumā. Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā paredzēts juridiskais pamats datu aizsardzības noteikumiem attiecībā uz visām darbībām ES tiesību piemērošanas jomas ietvaros. Parlamenta balsojums noslēdz četrus gadus ilgušo darbu pie ES datu aizsardzības noteikumu pārrakstīšanas. Jaunie tiesību akti aizvietos ES pašreizējos datu aizsardzības noteikumus, kas izstrādāti 1995.gadā, kad internets vēl nebija tik plaši izmantots,...

Kritiska situācija izveidojusies ar būvspeciālistu sertificēšanas procesu, ko pilnībā uzņēmies Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB), izstrādājot kārtību speciālistu eksaminēšanai, uzskata Latvijas Būvinženieru savienība, kas vērsusies pie Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa un Ministru prezidenta Māra Kučinska, lūdzot steidzami izvērtēt BVKB darbību attiecībā uz būvekspertu sertifikāciju. Iebildumi esot arī Latvijas Arhitektu savienībai, Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienībai, Latvijas Pašvaldību savienībai, kā arī citi būvniecības nozares ekspertiem un pārstāvjiem. Būvniecības likums nosaka, ka, sāķot ar 2016.gada 1. jūliju, būvprojektu un būvju ekspertīzes bez šādas sertifikācijas neviens speciālists nevar veikt, bet pašlaik no vairāk nekā 8000 Latvijā esošo būvspeciālistu ir sertificēti vien 17, no kuriem 14 personas nodarbojas ar būvprojektu ekspertīžu veikšanu. Šāda situācija radusies dēļ BVKB nespējas savlaicīgi sakārtot sertificēšanas procedūru, kā rezultātā jau pērnā gada decembrī Saeimai nācās steidzamības kārtā pārcelt šī uzdevuma termiņu no 2016.gada 1.janvāra uz 2016.gada 1.jūliju. "Būvspeciālistu sertificēšanas process ir sākts vien šī gada sākumā. Nav paredzams,...

Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi noteikumu projektu "Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumos Nr.545 "Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā"", kas atceļ mācību kursa "Minimālās higiēnas prasības pārtikas uzņēmumā" nepieciešamību pārtikas higiēnā personām, kas nodarbinātas primārajā ražošanā. Noteikumu projektu par grozījumiem pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtībā pārtikas higiēnas jomā ceturtdien, 14.aprīlī, izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē. Saskaņā ar Pārtikas aprites uzraudzības likumu primārā ražošana kā viens no pārtikas aprites posmiem ietver primāro produktu ražošanu vai audzēšanu, tostarp ražas novākšanu, slaukšanu un saimniecībā audzētu dzīvnieku ražošanu pirms nokaušanas. Tā iekļauj arī medības, zveju un savvaļas produktu vākšanu. Tā kā primārā ražošana pārsvarā ietver audzēšanu un novākšanu, bet neietver tālākas darbības ar pārtiku, apmācība pārtikas higiēnā nav obligāta šajā pārtikas aprites posmā iesaistītajiem - tādā kārtībā, kā to nosaka noteikumi par nodarbināto apmācību pārtikas higiēnā. Darbiniekiem, kuri primāri apstrādā pārtikas produktus, ir jābūt veseliem un apmācītiem par veselības apdraudējumiem, par ko ir...