JAUNUMI

Citā Eiropas Savienības (ES) valstī strādājošie Latvijas rezidenti Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju par algotā darbā gūtajiem ienākumiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 2.martā, konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". "Likumprojektu lēmām konceptuāli atbalstīt, taču vienojāmies, ka uz otro lasījumu tam būs nepieciešami papildinājumi, ko piedāvā Finanšu ministrija attiecībā uz personāla nomu Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā," pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Paredzēts, ka deklarēšanas atbrīvojumu varēs piemērot algota darba ienākumiem, kas gūti citā ES dalībvalstī un kas pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli. Atbrīvojums attieksies arī uz Latvijas rezidentiem, kas strādā kādā Eiropas Ekonomiskās zonas valstī. Izmaiņas likumā rosinājusi Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, un to mērķis ir mazināt administratīvo slogu un radīt labvēlīgākus apstākļus reemigrantiem, veicinot viņu atgriešanos Latvijā. Likumprojekta autori norādījuši, ka informāciju par personas gūtajiem ienākumiem un samaksāto...

Satversmes tiesa 2.martā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2015-11-03 "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15.septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam". Likums izsmeļoši regulē kredītiestāžu un kapitālsabiedrību, kas veic ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, klientu identifikācijas gadījumus. Latvijas Banka, pieņemot apstrīdētās normas, ir pārkāpusi likumdevēja piešķirto pilnvarojumu, uzskata tiesa. Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas nosaka: 19. Ja darījums nav neparasts vai aizdomīgs un netiek uzsāktas darījuma attiecības, bet darījuma summa ir ekvivalenta 2 000 - 7 999,99 euro, kapitālsabiedrība veic klienta vai patiesā labuma guvēja identifikāciju šādā kārtībā: 19.1. nokopē klienta identifikācijas dokumentus; 19.2. pārliecinās par klienta personu apliecinošā dokumenta īstumu un derīgumu; 19.3. nekavējoties ziņo kompetentai tiesībsargājošai iestādei, ja ir pamatotas aizdomas par iesniegtā personu apliecinošā dokumenta viltojumu....

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 26.februārī atcēla un nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā lietu, kurā pirmās instances tiesa bija atzinusi par prettiesisku Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu daļā par konkursa nolikumā ietverto norādi piegādātājam pierādīt apakšuzņēmēja spēju izpildīt piegādātāja prasības.Lietā ir strīds par to, vai tiesību normas pieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde specifikācijās par publiskā iepirkuma procedūru var noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem uzņēmējiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem pilnsabiedrību. Tāpat ir strīds par to, vai līgumslēdzēja iestāde drīkst pretendentam pieprasīt ziņas par to uzņēmēju finansiālo un saimniecisko stāvokli, uz kuru spējām pretendents balstās. Augstākā tiesa, balstoties uz Eiropas Savienības tiesas sniegto atbildi uz prejudiciālo jautājumu lietā, atzina, ka iestāde nevar noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem uzņēmējiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2.martā, konceptuāli atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā izmaiņas likumos, kas paredz tiesības Valsts kontrolei (VK) veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. "Grozījumus virzīsim tālāk, bet tiem vēl būs nepieciešami uzlabojumi, jo ir vairākas neskaidrības. Piemēram, vai, piedzenot zaudējumus, nenotiks divi tiesas procesi - civilprocesuālā kārtībā, kad prasību par zaudējumu piedziņu tiesā iesniegs pati iestāde, un administratīvā kārtā, kad tiesā vērsīsies Valsts kontrole. Tāpat vēl jāprecizē amatpersonu atbildības priekšnosacījumi un jāpārdomā, vai nebūs jāgroza vēl kāds likums," par sēdi informē Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Iesniegtie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā....

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 % no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 % vietā. "Pensiju indeksācija zināmā mērā atspoguļo ekonomisko situāciju valstī - jo lielāka inflācija un algu pieaugums, jo lielāku papildinājumu saviem ienākumiem ik gadu saņem pensionāri. Piedāvātie likuma grozījumi dos lielāku pensiju indeksāciju tieši saistībā ar algas pieaugumu valstī. Likuma izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Labklājības ministriju, apzinot valsts budžeta līdzekļus, kas būs nepieciešami pensiju palielināšanai," norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017.gadā ir 1,0408, bet divos nākamajos gados - 1,0413. Pensiju indeksācijas palielināšanai 2017.gadā papildus nepieciešami 3,42 miljoni eiro, 2018.gadā - 17,61 miljons eiro, bet 2019.gadā - 33,79 miljoni eiro. A.Barča norāda, ka nākamais solis pensiju indeksācijas jomā būs vērtēt, kā iespējams lielāku atbalstu sniegt personām ar lielāku darba...

Šogad rīkotajās Notāru dienās vislielākā interese bijusi par darījumiem ar nekustamo īpašumu un mantojuma lietu kārtošanu, atzīst Latvijas Zvērinātu notāru padome. Notāru dienas ir Latvijas Zvērinātu notāru padomes iniciatīva reizi gadā notāru birojos visā Latvijā nodrošināt bezmaksas juridiskās konsultācijas ikvienam iedzīvotājam. 3300 cilvēku visā Latvijā izmantoja iespēju saņemt bezmaksas juridiskās konsultācijas šī gada Notāru dienās. Notāru dienu birojā Rīgā, tirdzniecības parkā Alfa, ar dažādiem juridiskiem jautājumiem vērsās aptuveni 700 iedzīvotāju. Galvenokārt - vairāk nekā 75% gadījumu - Notāru dienu apmeklētājus interesēja konsultācijas saistībā ar viņu īpašumā esošu nekustamo īpašumu - dzīvokli, zemi vai māju, kā arī testamenta sastādīšanu. "Notāru sarunās ar iedzīvotājiem gūts apstiprinājums, ka mājas kārtībā sagatavotie dokumenti, piemēram, pirkuma līgumi, dāvinājuma līgumi, kā arī privātie testamenti rada cilvēkam tik daudz problēmu, ka ir acīmredzams - privāto dokumentu ērai jāpieliek punkts, un tā nav tikai teorētiska atziņa. Cilvēki atzīst nespēju saprast paša sagatavoto dokumentu, tāpēc privātais līgums bieži vien var izrādīties...

Ministru kabineta 1.martā sēdē tika atbalstīti Ekonomikas ministrijas izstrādātie Ministru kabineta (MK) noteikumi “Noteikumi par finanšu instrumentu un fondu fonda īstenošanas kārtību Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 3.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Sekmēt mazo un vidējo komersantu izveidi un attīstību, īpaši apstrādes rūpniecībā un RIS3 prioritārajās nozarēs" un 3.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt straujas izaugsmes komersantu skaitu", kas ir pamata regulējums, lai turpmākos astoņus gadus (no 2016.-2023.gadam) komersantu atbalstam finanšu instrumentu veidā būtu pieejami 126 miljoni eiro Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma. Pēc šo MK noteikumu akceptēšanas finanšu instrumentu ieviešanai Latvijā tiks izveidots fondu fonds, kuru ieviesīs akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcijas Altum" (Altum). Pēc biznesa plāna apstiprināšanas Altum slēgs finansējuma nolīgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par ERAF finansējumu 126 000 000 eiro apmērā. Papildus ERAF finansējumam Altum būs jāpiesaista indikatīvi savs finansējums vai jāizmanto atmaksātais fondu finansējums (tiešajai mikrokreditēšanai, atbalstam saimnieciskās darbības uzsācējiem un mezanīna aizdevumiem) 39 000 000...

Saeimas 2016.gada 11.februāra Tiesu ekspertu likumsLikums stājas spēkā ar 2016.gada 15.martu.

Saeimas 2016.gada 11.februāra likums «Grozījumi likumā «Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 15.martu.

Saeimas 2016.gada 11.februāra likums «Grozījums Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonu izdienas pensiju likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 2.martu.

Līdz ar 1.martu ir sākusies Gada ienākumu deklarācijas iesniegšana gan tiem nodokļu maksātājiem, kam tas jādara obligāti, gan tiem, kuri to vēlas darīt brīvprātīgi, lai saņemtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu par ārstniecības, izglītības un citiem attaisnotajiem izdevumiem. Lai sekmētu Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu elektroniski, kas ir ērtāk, ātrāk un vienkāršāk, VID aicina apmeklēt bezmaksas seminārus visā Latvijā par VID elektroniskās deklarēšanas sistēmas jeb EDS lietošanu un Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu. Martā VID bezmaksas seminārus par EDS izmantošanu ir iespēja apmeklēt VID klientu apkalpošanas centros: Kurzemē - Ventspilī (23.03.), Liepājā (18.03.), Saldū (17.03.), Talsos (17.03.) un Kuldīgā (31.03.); Latgalē - Preiļos (09.03.), Krāslavā (22.03.), Ludzā (22.03.), Balvos (17.03.), un Daugavpilī (30.03.); Vidzemē - Limbažos (31.03.), Ogrē (18.03.), Madonā (17.03.), Alūksnē (17.03.), Valmierā (14.03.) un Cēsīs (17.03.); Rīgā (10.03.) ; Zemgalē - Jēkabpilī (31.03.) un Dobelē (31.03.). Aktuālā informācija par VID bezmaksas semināriem (precīza adrese, datums un laiks) pieejama VID mājaslapā www.vid.gov.lv sadaļā "Semināri...

Viena no iespējām, kā samazināt budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summu par zaudētā parāda nodokļa summu, ir tiesas spriedums par parāda piedziņas prasību no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par parāda piedziņas neiespējamību. Citādi, ja pastāv varbūtība, ka parāds uzņēmumam netiks atdots un nav arī pierādāms, ka ir veikti pasākumi zaudētā parāda atgūšanai, tas būs jānoraksta un jāatgriež valstij aprēķinātais PVN. Kā norāda Rīgas Šķīrējtiesa, pats ātrākais, vienkāršākais un izdevīgāks veids saņemt tiesas nolēmumu ir - sniegt prasības pieteikumu šķīrējtiesā. Te gan jāievēro nosacījums, ka to var tikai ar šķīrējtiesas atrunu līgumos un pavadzīmēs, tāpēc jau pirms līguma slēgšanas jāparedz šāda iespēja. Ja, piemēram, pamatparāda summa ir 10 000 EUR, aprēķinātā PVN summa ir 2100 EUR. Lai varētu samazināt budžetā maksājamo nodokļa summu 2100 EUR apmērā, būtu jāsniedz prasība tiesā un jāsamaksā tiesas izdevumi. Sniedzot prasības pieteikumu valsts tiesā, tiesāšanās process var ieilgt uz vairākiem gadiem, un valsts...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2016.gada februārī. Normatīvā akta komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" Likumā veikti redakcionāli grozījumi, ņemot vērā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma spēkā stāšanos. Likumā ir mainītas atsauces un attiecīgās normas, lai tās atbilstu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā lietotajiem Noteikts, ka līdz 2018.gada 31.decembrim (t.i., līdz taksācijas periodam, kurš sācies ne vēlāk kā 2018.gada 31.decembrī) ir pagarināts termiņš, kurā nodokļu maksātājam saglabājas tiesības piemērot likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punktu un samazināt ar nodokli apliekamo ienākumu par subsīdiju summām, kuras nodokļa maksātājs saņēmis kā valsts atbalstu lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Noteikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām pamatlīdzekļa atlikušajā vērtībā neņem vērā izmaksas, kas aplēstas tā nojaukšanai un likvidācijai, kā arī atrašanās vietas atjaunošanai. Prioritāro nozaru saraksts papildināts ar nozari “informācijas pakalpojumi (NACE J63)”, investējot kurā nodokļu...

Otrdien, 1.martā, Ministru kabinets (MK) izskatīja valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi 2017., 2018. un 2019. gadam, kā arī bāzes izdevumos neiekļauto ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegto pasākumu sarakstu. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2017. gadam aprēķināti 6003,2 miljonu eiro apmērā, 2018. gadam - 6192,3 miljonu eiro, savukārt 2019. gadam - 5893,1 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar apstiprinātajiem izdevumiem likumā par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018. gadam, 2017. gadam izdevumi attiecīgi samazināti par 38,3 miljoniem eiro, 2018. gadam palielināti par 2,9 miljoniem eiro, bet 2019. gadam bāzes izdevumi noteikti par 296,3 miljoniem eiro mazāki salīdzinājumā ar apstiprināto 2018. gada ietvaru. Izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai 2017. gadam paredzēti 4705,9 miljonu eiro apmērā un 2018. gadam - 4798,5 miljonu eiro apmērā, kas salīdzinājumā ar apstiprināto ietvaru ir attiecīgi palielināti par 15,4 miljoniem eiro 2017. gadam, bet 2018. gadam - samazināti 7,1 miljona eiro apmērā. Savukārt izdevumi valsts pamatfunkciju īstenošanai...

Otrdien, 1.martā, Ministru kabinets atbalstīja likumprojektu "Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā". Likumprojekts paredz, ka elektroniski persona ir tiesīga deklarēt dzīvesvietu tikai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētās dzīvojamās ēkās un dzīvojamo telpu grupās, lai novērstu dzīves vietas deklarēšanu vietās, kas nav piemērotas dzīvošanai. Lai deklarētu dzīvesvietu nedzīvojamā ēkā vai nedzīvojamo telpu grupās, vai Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā nereģistrētās ēkās, personai būs jāierodas pašvaldībā klātienē un jāpierāda, ka šajā īpašumā persona dzīvo. Ja personas dzīvesvieta būs reģistrēta šādā adresē, tad pēc dzīvesvietas reģistrācijas pašvaldība veiks pasākumus attiecīgās ēkas vai telpu grupas izmantošanas veida aktualizēšanai atbilstoši faktiskajam izmantošanas veidam Elektroniski nevarēs arī deklarēties tajā pašā adresē, ja ziņas par personas deklarēto dzīvesvietu konkrētā adresē ir bijušas anulētas. Ja persona par dzīvesvietu ārvalstī būs paziņojusi Iedzīvotāju reģistra likuma noteiktajā kārtībā, personas reģistrāciju deklarētajā dzīvesvietā būs uzskatāma par izbeigtu un tiks aktualizētas ziņas Iedzīvotāju reģistrā par personas adresi ārvalstī, norādīts likumprojekta anotācijā. Tāpat ziņas...