JAUNUMI

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №163 «Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumos №194 «Izglītības programmu minimālās prasības arhitekta profesionālās kvalifikācijas iegūšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 25.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №161 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 31.augusta noteikumos №824 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.2.1.1.apakšaktivitātes «Pasākumi centralizētās siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšanai» projektu iesniegumu atlases otro kārtu un turpmākajām kārtām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 25.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №166 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos №1524 «Noteikumi par valsts atbalstu lauksaimniecībai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 25.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №167 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumos №44 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.1.5.3.1.apakšaktivitāti «Stacionārās veselības aprūpes attīstība»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 25.martu.

Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Krimināllikumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 7.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №164 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra noteikumos №47 «Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №171 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 10.marta noteikumos №238 «Noteikumi par darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma 2.2.1.4.1.apakšaktivitāti «Atbalsts aizdevumu veidā komersantu konkurētspējas uzlabošanai»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 25.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №170 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 2.augusta noteikumos №614 «Noteikumi par darbības programmas «Uzņēmējdarbība un inovācijas» papildinājuma 2.2.1.4.2.apakšaktivitāti «Mezanīna aizdevumi un nodrošinājuma garantijas saimnieciskās darbības veicēju konkurētspējas uzlabošanai»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 25.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №165 «Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 3.jūlija noteikumos №298 «Kārtība, kādā pārtraucama sabiedrisko pakalpojumu sniegšana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 25.martu.

Ministru kabineta 2016.gada 22.marta noteikumi №162 «Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.aprīli.

2016.gada 1.janvārī spēkā stājās Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” (turpmāk – Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96), kuros ir noteiktas jaunas prasības, kuras apkalpojošam dienestam jāizpilda, lai tas tiktu reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vienotajā datubāzē (reģistrā). Apkalpojošais dienests ir dienests, kas veic tehniskajām prasībām atbilstošu kases aparātu, hibrīda kases aparātu, kases sistēmu un specializēto ierīču apkalpošanu, informē VID Nodokļu pārvalde. Proti, ar 2016.gada 1.janvāri apkalpojošam dienestam VID papildus iesniegumam par iekļaušanu VID vienotajā datubāzē (reģistrā) jāiesniedz šādi dokumenti: izglītības dokuments, kas izsniegts apkalpojošā dienesta atbildīgajai personai atbilstoši kārtībai, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti, par atbilstošu tehnisko izglītību vai arodizglītību, vai profesionālo kvalifikāciju; informācija par apkalpojamiem kases aparātiem, hibrīda kases aparātiem, kases sistēmām, specializētām ierīcēm un iekārtām; ja apkalpojošais dienests nav VID vienotajā datubāzē (reģistrā)...

Pievienotās vērtības nodokļa atmaksu Latvijā var pieprasīt citas Eiropas Savienības dalībvalsts teritorijā reģistrēts nodokļu maksātājs, kurš neveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu saimniecisko darbību Latvijā, par PVN, kas aprēķināts attiecībā uz Latvijas Republikā iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un preču importu savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai Eiropas Savienības teritorijā. Ārvalstu nodokļu maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā, adresē elektronisku PVN atmaksas pieteikumu Latvijai, iesniedzot to dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, izmantojot elektronisku portālu, ko izveidojusi šī dalībvalsts. PVN atmaksas pieteikumu citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrētā nodokļu maksātāja vārdā var iesniegt arī minētā nodokļu maksātāja pilnvarotā perona, kas var būt gan fiziska, gan juridiska persona, kas darbojas saskaņā ar pilnvaru. Tā kā PVN atmaksas pieteikums tiek iesniegts tajā dalībvalstī, kurā citas Eiropas Savienības dalībvalsts reģistrēts nodokļu maksātājs veic uzņēmējdarbību, pilnvara iesniedzama šajā dalībvalstī atbilstoši šīs valsts noteiktajām prasībām. Valsts ieņēmumu dienests informē, ka: PVN atmaksā, ja persona atmaksas periodā atbilst šādiem...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 1.aprīlī kopsēdē mutvārdu procesā izskatīs lietu, kurā ir izšķirami vairāki strīdus jautājumi par pievienotās vērtības nodokļa samaksas pienākumu, ja preces tiek ievestas izlaišanai brīvā apgrozībā, nosūtot tās uz citu ES dalībvalsti. Latvijas muitas dienests konstatēja, ka pieteicējas deklarētās preces, lai arī deklarētas kā nosūtāmas uz citu dalībvalsti, netika nosūtītas preču pavaddokumentos norādītajiem saņēmējiem. Sakarā ar to pieteicējai tika aprēķināti papildu pievienotās vērtības nodokļa maksājumi kā par preču importu. Pieteicēja lūdz šo lēmumu atcelt. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidījusi. Kasācijas sūdzībā pieteicēja norāda, ka tā nav atzīstama par atbildīgo personu nodokļu samaksā, jo rīkojusies kā tiešais pārstāvis un attiecīgi nerada nodokļu saistību sev, bet personai, kuru pārstāv. Tāpat pieteicēja norāda, ka Valsts ieņēmumu dienests nepamatoti liedzis pieteicējai tiesības labot muitas deklarācijas, lai gan šāds lūgums bija iesniegts pirms nodokļu revīzijas (audita) uzsākšanas. Pieteicēja arī nepiekrīt, ka tā būtu atzīstama par personu, kura atbildīga par nodokļa samaksu atbilstoši likuma "Par...

Nodokļu ieņēmumu izpilde februārī bijusi labāka nekā janvārī, galvenokārt pateicoties patēriņa nodokļu virsplāna ieņēmumiem. Tas kopumā sekmēja divu mēnešu kopbudžeta nodokļu ieņēmumu izpildi, kopā veidojot 1,1 miljardu eiro, kas gandrīz sasniedza plānoto līmeni (99,8%), plāna neizpildei veidojot vien 2,2 miljonus eiro. Atšķirībā no janvāra izpildes, kad nodokļu ieņēmumi bija tādā pašā līmenī kā pirms gada, šā gada divos mēnešos nodokļu ieņēmumi pieauga par 38,3 miljoniem eiro jeb 3,5%. Jāatzīmē, ka precīzākas nodokļu ieņēmumu izpildes tendences iezīmēsies, vērtējot ieņēmumu izpildi šā gada turpmākajos mēnešos, informē Finanšu ministrija. Analizējot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumu izpildi, jāsecina, ka februārī tika saņemts vairāk nekā plānots, daļēji kompensējot janvāra neizpildi, tādējādi divos mēnešos plāna neizpildei samazinoties uz pusi - līdz 7,7 miljoniem eiro jeb 97,6% no plāna. Salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu PVN ieņēmumos bija neliels pieaugums - par 2,9 miljoniem eiro jeb 1%. Jāatzīmē, ka PVN ieņēmumus ietekmēja nodokļa ieņēmumu samazinājums janvārī, kad saruka iemaksātais...

Labklājības ministrija apkopojusi informāciju par vecuma pensiju piešķiršanas un aprēķināšanas kārtību. Pensiju piešķir un aprēķina katram cilvēkam individuāli. Lai to izdarītu, ņem vērā: pensijas sākuma kapitālu (aprēķina, ņemot vērā cilvēka darba stāžu līdz 1996.gadam un vidējo iemaksu algu laika periodā no 1996.gada līdz 1999.gadam) pensijas kapitālu (no 1996.gada 1.janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas) pensionēšanās vecumu. Kam ir tiesības saņemt vecuma pensiju? Cilvēkiem, kuri ir sasnieguši likumā noteikto pensionēšanās vecumu. No 2016.gada 1.janvāra tas ir 62 gadi un 9 mēneši. Cilvēkiem, kura apdrošināšanas (darba) stāžs nav mazāks par 15 gadiem (no 2025.gada - nav mazāks par 20 gadiem). No 2014.gada pensionēšanās vecums pakāpeniski, palielinās - katru gadu par 3 mēnešiem līdz 2025.gadā tiks sasniegts 65 gadu vecums. Kam ir tiesības doties pensijā ātrāk? Priekšlaicīgā vecuma pensijā - 2 gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem ir tiesības pensionēties priekšlaicīgi. Šogad pensionēties priekšlaicīgi var...