JAUNUMI

Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.aprīli.

Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Operatīvās darbības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.augustu.

Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 20.aprīli.

Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Ēku energoefektivitātes likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.aprīli.

Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi likumā «Par valsts pensijām»»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.jūniju.

Saeimas 2016.gada 10.marta likums «Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 5.aprīli.

Eiropas Komisijas 2016.gada 11.marta regula №379 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/379 (2016.gada 11.marts), ar ko Regulā (EK) №684/2009 izdara grozījumus attiecībā uz datiem, kuri jāiesniedz datorizētā procedūrā akcīzes preču pārvietošanai akcīzes nodokļa atliktās maksāšanas režīmā»Regula stājas spēkā ar 2016.gada 6.aprīli.

Otrdien, 22. martā, valdība pieņēma noteikumu projektu "Noteikumi par kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienestam sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem". Noteikumos uzskaitīti kodi, kādi bankām jāpievieno katrā konkrētā aizdomīga darījuma gadījumā, kā arī paši aizdomīgie darījumi, kas atbilst likuma "Par nodokļiem un nodevām" 22.2 panta trešajā daļā noteiktajām darījuma aizdomīguma pazīmēm. Šīs aizdomīgās pazīmes (un tām atbilstošo darījumu kodi) ir sekojoši: privātpersona deklarē ienākumus, ieņēmumus, uzkrājumus, īpašumus vai to vērtības maiņas ar aizdomīgu izcelsmi – CIT; klientam neraksturīgi liels darījuma apjoms – DLA; ienākošie darījumi veido daudzas mazas summas, bet izejošie ir par lielām summām – DLS; nekustamā īpašuma iegāde par acīmredzami neatbilstošu cenu – DNI; darījumam nav acīmredzami likumīga nolūka (vai saistības ar personisko vai biznesa darbību) – DNN; darījumā izmantots viltots dokuments – DVD; aizdomīgs darījums ar elektronisko naudu – ELE; nauda tiek debetēta no konta tūlīt pēc tā kreditēšanas – FIX; privātpersona vienā vai vairākos darījumos skaidrā naudā iegulda komercsabiedrībā,...

Kārtība, kā aprēķināmi iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumi no saimnieciskās darbības ienākuma ir atkarīga no tā, vai avansa maksājums tiek aprēķināts par maksāšanas termiņu līdz 15. martam, vai tas tiek aprēķināts par termiņiem līdz 15. jūnijam, 15. augustam vai 15. novembrim. Ne vēlāk kā 15.martā iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir ceturtā daļa no pirmstaksācijas (iepriekšējam) gadam noteiktās nodokļa avansa summas. Savukārt vēlāk kā 15.jūnijā, ne vēlāk kā 15.augustā un ne vēlāk kā 15.novembrī iemaksājamā avansa maksājuma apmērs ir taksācijas gadam noteiktā nodokļa avansa maksājuma un pirmajā ceturksnī veicamā avansa maksājuma starpība, kas dalīta ar trīs. Piemērs A.Zīle ir saimnieciskās darbības veicēja un maksā avansa maksājumus. 2015.gadam noteiktais kopējais avansa maksājuma apmērs bija 569,16 euro. Savukārt, 2016.gadam noteiktā avansa maksājumu summa, kas aprēķināta, pamatojoties uz 2015.gada saimnieciskās darbības apliekamo ienākumu, ir 654,52euro. Avansa maksājumu aprēķinu 2016.gadam A.Zīle ir iesniegusi 2016.gada 25.martā. 2016.gadā A.Zīle veic avansa maksājumus šādā kārtībā: - līdz 15.martam iemaksā 142,29euro...

Labklājības ministrija (LM) plāno pilnveidot minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmu, lai risinātu esošajā sistēmā konstatētās problēmas. To paredz otrdien, 22.martā, valdībā izskatītais LM konceptuālais ziņojums "Priekšlikumi par izmaiņām minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas procesā". Lai noteiktu minimālās mēneša darba algas apmēru, LM piedāvā analizēt daudz lielāku virkni rādītāju un padziļināti veikt minimālās mēneša darba algas ietekmes izvērtējumu uz mazāk kvalificētiem darbiniekiem un to darba ienākumu izmaiņām, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju. Vienlaikus LM piedāvā saistīt minimālās mēneša darba algas apmēra paaugstināšanu ar mēneša darba algu skalām tiem no valsts un pašvaldību budžeta finansēto iestāžu kvalificētajiem darbiniekiem, kuri saņem nedaudz vairāk par minimālo algu. LM, atbilstoši budžeta iespējām un ņemot vērā minimālās algas paaugstināšanas ietekmi uz valsts kopbudžeta bilanci un makroekonomisko situāciju valstī, piedāvā tās palielināt pēc iespējas līdzvērtīgi minimālās mēneša darba algas pieaugumam. LM aicina minimālās mēneša darba algas noteikšanas un pārskatīšanas sistēmā iekļaut vairākas...

Pateicoties 2015. gada 1.jūlijā uzsāktajai izsoļu norisei elektroniskā vidē, pērn no parādniekiem piedzītā summa ir 581 miljons eiro, kas gandrīz četras reizes pārsniedz 2014. gada rādītājus - 149 miljoni eiro, ziņo Tieslietu ministrija. E-izsoļu koncepciju, kā arī Civilprocesa likuma grozījumus, vadoties pēc ārvalstu kolēģu pieredzes, izstrādāja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome un Tieslietu ministrija. Tika izveidots elektronisko izsoļu portāls, nostiprināts tā darbības tiesiskais pamats, kā arī noteikta elektroniskā vidē organizētu izsoļu norises kārtība. Elektronisko izsoļu ieviešana spriedumu izpildē esot veicinājusi godīgas konkurences veidošanos izsoles dalībnieku vidū, izslēdzot iespējamību, ka negodprātīgie izsoles dalībnieki varētu iepriekš ietekmēt citu dalībnieku rīcību vai savstarpēji saskaņot savu rīcību izsoles norises laikā. Savukārt pieejamāks, caurspīdīgāks un drošāks process piesaista izsolēm vairāk potenciālo dalībnieku. Pēc Tiesu administrācijas datiem e-izsoļu portāls katru dienu tiek apmeklēts vairāk nekā 10 000 reižu. Savukārt pabeigto izpildu lietu skaits 2015. gadā salīdzinājumā ar 2014. gadu ir palielinājies par 14%. Tiesu administrācijas direktors Edvīns Balševics,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 9.martā apturēja tiesvedību valsts AS "Latvijas Dzelzceļš" pieteikumā par Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma atcelšanu, ar kuru aprēķināts muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa parāds. AT rīcības sēdes lēmumā atzinusi, ka Eiropas Savienības tiesību normu piemērošanas jautājums ir būtisks lietas izšķiršanā, tāpēc uzdodami prejudiciāli jautājumi Eiropas Savienības Tiesai. Tiesvedība lietā apturēta līdz stāsies spēkā Eiropas Savienības Tiesas nolēmums. Pieteicēja valsts AS "Latvijas Dzelzceļš" kā principāls uzņēmās atbildību par šķīdinātāja kravas nogādāšanu tranzītā cauri Latvijas muitas teritorijai. Pārvadājuma laikā tika konstatēta sūce vienā no dzelzceļa sastāva vagoniem un tās dēļ radies kravas zudums. Tā kā galapunkta muitas iestādē netika uzrādīta visa krava un netika noslēgta tranzīta procedūra, tika aprēķināti nodokļu maksājumi par iztrūkstošo kravas daudzumu. Pieteicēja vērsās administratīvajā tiesā, norādot, ka, lai arī tā ir principāls, tomēr nav vienīgā atbildīgā par nodokļu parādu. Būtu pamatoti muitas parādu piedzīt no personas, kas ir atbildīga par pārvadājuma tehnisko izpildījumu, tādēļ...

Labklājības ministrija (LM) noteiks minimāli nepieciešamo nodarbinātības ilgumu speciālajās profesijās strādājošajiem cilvēkiem, lai šajās profesijās strādājošie varētu saņemt privātajā pensiju līmenī uzkrāto papildpensiju pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. To paredz otrdien, 22.martā, valdībā apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta Noteikumos par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem. Minimālais nodarbinātības ilgums attiecīgajā profesijā būs vismaz 10 gadi. Tas nozīmē - ja cilvēks savā darba mūžā ir strādājis kādā no speciālajām profesijām (Ministru kabineta 2014.gada 21.janvāra „Noteikumi par speciālajām profesijām, kurās privāto pensiju fondu pensiju plānos norādītais strādājošo pensijas vecums var būt mazāks par 55 gadiem” Nr.47) kopumā 10 gadus, viņam būs tiesības izņemt privātajā pensiju shēmā uzkrāto papildpensiju atbilstoši pensiju plāna noteikumiem pirms 55 gadu vecuma sasniegšanas. Speciālās profesijas ir profesijas, kas ir pakļautas kaitīgiem un smagiem darba apstākļiem, paaugstinātam profesionālo iemaņu zaudēšanas riskam, specifiski veicamā darba raksturam, kaitīgiem, psiholoģiskiem faktoriem, stresam, dzīvības...

Otrdien, 22. martā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais informatīvais ziņojums par tarifu, kas saistīti ar maksājumu kontu, salīdzināšanas mehānisma izveidi. Tas paredz saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) Padomes un Parlamenta direktīvas prasībām līdz 2018. gadam Latvijā nodrošināt bezmaksas pieeju vismaz vienai tīmekļa vietnei, kas salīdzina tarifus, kurus maksājumu pakalpojumu sniedzēji noteikuši maksājumu konta apkalpošanai. Šobrīd Latvijā finanšu sektorā tirgus piedāvā tiešsaistē salīdzināt tikai apdrošināšanas produktu veidus un tarifus, “ātro kredītu” tarifus un patērētāju kreditēšanas tarifus. Tiek piedāvāts salīdzināt arī maksājumu karšu tarifus un depozītu kontu noguldījumu procentu likmes, bet šī informācija netiek regulāri atjaunota. Šobrīd informācija par tarifiem, kas saistīti ar maksājumu kontu, ir nepārskatāma un meklējama pie katra maksājumu pakalpojumu sniedzēja individuāli. Tādējādi patērētājam tiek apgrūtināta iespēja veikt kvalitatīvu tarifu salīdzinājumu un daļa patērētāju izvēlas nemainīt savu maksājumu pakalpojumu sniedzēju. Pārskatāms tarifu salīdzināšanas mehānisms veicinātu maksājumu pakalpojumu sniedzēju konkurenci, jo informācija par dažādiem maksājumu pakalpojumu sniedzēju...

Ministru kabineta 2016.gada 8.marta noteikumi №153 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 7.aprīļa noteikumos №171 «Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014. - 2020.gada plānošanas periodā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 18.martu.