JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 3.martā, tiesībsarga amatā atkārtoti apstiprināja Juri Jansonu. Saeimas sēdē par J.Jansona apstiprināšanu otrajā kārtā balsoja 49, bet pret bija 45 deputāti. Tiesībsarga amatam bija izvirzīta arī Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja Ilze Bērziņa-Ruķere. Saeimas deputāti atklātā balsojumā ar vēlēšanu zīmēm balsoja vienlaicīgi par abiem kandidātiem. Tā kā pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem neguva nepieciešamo balsu skaitu, tiesībsargs apstiprināts otrajā kārtā. J.Jansons tiesībsarga amata pienākumus pilda kopš 2011.gada 17.marta, un viņa pirmais pilnvaru termiņš beigsies 2016.gada 16.martā. Saeima tiesībsargu ievēl uz pieciem gadiem. Par tiesībsargu var apstiprināt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju, kurš ir sasniedzis 30 gadu vecumu, kuram ir augstākā izglītība, zināšanas un praktiskā darba pieredze tiesību aizsardzības jomā un kurš atbilstoši likuma prasībām ir tiesīgs saņemt speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam. Par tiesībsargu nevar apstiprināt pilsoni ar dubultpilsonību. Tiesībsargs ir amatpersona, kas rūpējas par to, lai Latvijā tiktu ievērotas cilvēktiesības un lai valsts pārvalde un pašvaldības ievērotu labas pārvaldības principu....

Smēķēšanas aizliegums turpmāk būs attiecināms arī uz transportlīdzekļu saloniem un kabīnēm, paredz Tabakas izstrādājumu, augu smēķēšanas produktu, elektronisko smēķēšanas ierīču un to šķidrumu aprites likumprojekts, kas ceturtdien, 3.martā, Saeimā pieņemts otrajā lasījumā. "Valdība, izstrādājot šo likumprojektu, ir nākusi klajā ar stingrākiem smēķēšanas ierobežojumiem, un tam ir atbalsts arī deputātu vidū. Vienlaikus apzināmies, ka aizliegums smēķēt ne vien citu personu klātbūtnē, bet arī vienatnē privātā automašīnā balansē uz privātās dzīves neaizskaramības robežas, tādēļ komisijas sēdē lūdzām Veselības ministriju ļoti rūpīgi pamatot šāda aizlieguma nepieciešamību. Taču pēc ekspertu uzklausīšanas deputāti nesekoja Saeimas Juridiskā biroja aicinājumam precizēt sākotnējo likumprojekta redakciju, vērtējot tā atbilstību Satversmē iekļautajām tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību," par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas nostāju skaidro tās priekšsēdētāja Aija Barča. Aizlieguma atbalstītāji argumentē, ka smēķēšana nelielā slēgtā telpā ir kaitīgāka nekā atklātā vietā, turklāt veselībai tiek nodarīts kaitējums ne tikai smēķēšanas laikā, bet arīdzan, ieelpojot smagos metālus un citas vielas,...

Tām partijām vai partiju apvienībām, kuras vēlas piedalīties Saeimas vēlēšanās un Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās, turpmāk būs jābūt vismaz 500 biedriem. To paredz Saeimā ceturtdien, 3.martā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā, Eiropas parlamenta vēlēšanu likumā un Politisko partiju likumā. Izmaiņas likumos rosinātas, ņemot vērā bijušā Valsts prezidenta Andra Bērziņa likumdošanas iniciatīvu politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. 2013. gadā izveidotā Ekspertu grupa pārvaldības pilnveidei 2014. gada 26. novembrī pabeidza darbu pie analīzes un priekšlikumiem politisko partiju sistēmas pilnveidošanai. Grozījumi arī paredz, ka Saeimas vēlēšanās var startēt tikai tāda partija vai partiju apvienība, kas dibināta ne vēlāk kā vienu gadu pirms vēlēšanām. Ekspertu grupas ziņojumā secināts, ka politisko partiju mainīgums un jaunu politisko partiju dibināšanā īsu laiku pirms velēšanām vedina domāt, ka prasība attiecibā uz politiskas partijas pastāvēšanu noteiktu laiku pirms velēšanām varētu padarīt politisko procesu vieglāk prognozējamu un, kas ir vel svarīgāk, garantēt velētajiem iespējas ilgāku laiku pirms velēšanām iepazīt jaundibinātās politiskas...

Lai vēl līdz šī gada 31.maijam varētu nodrošināt valsts atbalstu tiem vecākiem, kuri izmanto aukļu pakalpojumus, ja attiecīgā pašvaldība bērniem no pusotra gada vecuma līdz pamatizglītības ieguves uzsākšanai nenodrošina vietu pašvaldības bērnudārzā, Saeima ceturtdien, 3.martā, pieņēma lēmumu piekrist apropriācijas pārdalei. Apropriāciju 780 000 eiro apmērā paredzēts pārdalīt no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas budžeta apakšprogrammas "Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta projekti" uz Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta apakšprogrammu "Dotācija privātajām mācību iestādēm". Finanšu ministrija vēstulē Saeimai apliecinājusi, ka apropriācijas pārdale neietekmēs valsts konsolidētā budžeta finansiālo deficītu. Saeima, 2015.gada novembrī apstiprinot šī gada valsts budžetu, nolēma 2,3 miljonus eiro novirzīt Izglītības un zinātnes ministrijai, lai nodrošinātu 2013.gadā uzsāktā atbalsta sniegšanu vecākiem, kuru bērni vietu trūkuma dēļ pašvaldības bērnudārzā apmeklē privāto pirmskolas izglītības iestādi. Patlaban rinda uz vietām bērnudārzā ir 15 pašvaldībās, kas nespēj nodrošināt dārziņos vietu visiem pirmsskolas vecuma bērniem, sākot no pusotra gada vecuma. Lielākā daļa no šīm pašvaldībām koncentrējas ap Rīgu.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) E-prasmju nedēļas ietvaros no 7.marta līdz 12.martam aicina apmeklēt VID bezmaksas seminārus pašvaldību bibliotēkās Liepājā, Ogrē, Jelgavā, Ventspilī, Asaros un Lielvārdē. No 1.marta tūri pa Latviju ir uzsācis arī VID "e-busiņš". Gan semināros, gan VID "e-busiņā" VID speciālisti iepazīstinās ar VID e-pakalpojumiem, tajā skaitā - Gada ienākumu deklarācijas iesniegšanu elektroniski. VID bezmaksas semināri par VID e-pakalpojumiem E-prasmju nedēļas ietvaros šogad notiks šādās pašvaldību bibliotēkās: 7.martā pl. 11.00 - Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka (Liepāja, Malkas iela 4) 8.martā pl. 17:30 - Ogres Centrālā bibliotēka (Brīvības iela 35) 9. martā pl. 11.00 - Jelgavas Zinātniskā bibliotēka (Jelgava, Akadēmijas iela 26) 10.martā pl. 11.00 - Ventspils bibliotēka (Ventspils, Akmeņu iela 2) 11.martā pl. 11.00 - Asaru bibliotēka (Dzimtenes iela 15) 11.martā pl. 14:00 - Lielvārdes bibliotēka (Parka iela 3) Aicinām iedzīvotājus arī izmantot speciāli izstrādātos jaunos vizuālos palīgmateriālus par pieslēgšanos EDS un Gada ienākumu deklarācijas aizpildīšanu un iesniegšanu elektroniski. Tie pieejami...

Saeima ceturtdien, 3.martā, pirmajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 procentus no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 procentu vietā. "Pensiju indeksācija zināmā mērā atspoguļo ekonomisko situāciju valstī - jo lielāka inflācija un algu pieaugums, jo lielāku papildinājumu saviem ienākumiem ik gadu saņem pensionāri. Piedāvātie likuma grozījumi dos lielāku pensiju indeksāciju tieši saistībā ar algas pieaugumu valstī. Likuma izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Labklājības ministriju, apzinot valsts budžeta līdzekļus, kas būs nepieciešami pensiju palielināšanai," norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017.gadā būs 1,0408, bet divos nākamajos gados - 1,0413. Pensiju indeksācijas palielināšanai 2017.gadā papildus provizoriski nepieciešami 3,42 miljoni eiro, 2018.gadā - 17,61 miljons eiro, bet 2019.gadā - 33,79 miljoni eiro. A.Barča norāda, ka nākamais solis pensiju indeksācijas jomā būs vērtēt, kā iespējams lielāku atbalstu sniegt personām ar...

Saeima ceturtdien, 3.martā, galīgajā lasījumā pieņēma Energoefektivitātes likumu, kas paredz lielajiem uzņēmumiem un elektroenerģijas patērētājiem uzlikt par pienākumu veikt energoauditus vai ieviest energopārvaldības sistēmu, piemēram, savās ēkās vai iekārtās, lai novērtētu enerģijas patēriņu un iespējas to ietaupīt. Likums arī nodrošinās valsts energoefektivitātes rīcības plāna izstrādi un ieviešanu. Jaunā regulējuma mērķis ir energoresursu racionāla izmantošana un pārvaldība, lai sekmētu ilgtspējīgu tautsaimniecības attīstību un ierobežotu klimata pārmaiņas. Līdz ar jauno regulējumu tiek ieviestas Eiropas Savienības prasības attiecībā uz energoefektivitāti. Energoaudits lielajiem uzņēmumiem būs jāveic regulāri. Kārtējās pārbaudes būs jāveic reizi četros gados, savukārt pirmā - gada laikā pēc uzņēmuma iekļaušanas Centrālās statistikas pārvaldes sarakstā. Tas attieksies uz lielajiem uzņēmumiem, kuri nodarbina vairāk nekā 249 darbiniekus vai kuriem pārskata gada apgrozījums pārsniedz 50 miljonus eiro un gada bilance kopumā 43 miljonus eiro. Tāpat tas attieksies uz lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kuru gada patēriņš pārsniedz 500 megavatstundas (Mwh). Jaunās prasības varētu skart ap 1000 uzņēmumu, iepriekš pauduši...

Saeimā 3.martā pieņemtais jaunais Energoefektivitātes likums, grozījumi Enerģētikas likumā un grozījumi Publisko iepirkumu likumā mērķis ir paaugstināt enerģijas ražošanas, pārvades, sadales un galapatēriņa efektivitāti.Likumos iekļautās normas attiecas gan uz valsti un pašvaldībām, gan uz komersantiem, gan arī uz galapatērētājiem. Saskaņā ar pieņemtajiem likumiem valstij ir jārāda paraugloma enerģijas taupīšanā. Līdz ar to valsts iestādes turpmāk varēs iepirkt tikai energoefektīvas preces un pakalpojumus. Lai sekmētu enerģijas taupīšanu valsts iestādēs, ir uzlikts pienākums ieviest un sertificēt energopārvaldības sistēmu ēkās ar kopējo apkurināmo platību virs 10000 m2, kā arī īstenot pasākumus energoefektivitātes paaugstināšanā. Paredzēts, ka šo pasākumu īstenošana samazinās valsts iestāžu izdevumus par patērēto enerģiju, kā arī veicinās valsts pārvaldē strādājošo izpratni par enerģijas taupīšanu. Pēc Energoefektivitātes likuma stāšanās spēkā Ekonomikas ministrija izstrādās energoefektivitātes politikas pasākumu plānu, identificējot konkrētus politiku pasākumus, kā sasniegt Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij aprēķināto obligāto gala enerģijas ietaupījuma mērķi - 9896 GWh. Šis ietaupījums ir jāuzkrāj līdz 2020.gadam, katru gadu...

Saeimas Juridiskās komisija trešdien, 2.martā, noslēdza darbu pie Krimināllikuma grozījumiem, paredzot virkni izmaiņu krimināltiesiskajā regulējumā. Tostarp likumu paredzēts papildināt ar jaunu pantu, kas paredz kriminālatbildību darba devējam, kurš izmaksā darba samaksu, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē. Par šādu pārkāpumu kriminālatbildība paredzēta, ja “aplokšņu algas” izmaksu darba devējs uzņēmumā veicis ievērojamā apmērā – tādā, kas pārsniedz desmit minimālās mēnešalgas. Saeima jau veikusi saistītas izmaiņas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, par “aplokšņu algu” izmaksāšanu līdz desmit minimālo mēnešalgu apmēram paredzot administratīvu atbildību. Par darba samaksas noteikumu pārkāpšanu paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz diviem gadiem vai īslaicīga brīvības atņemšana. Kā alternatīvu sodu likums paredzēs piespiedu darbu vai naudas sodu, atņemot tiesības uz noteiktu vai visu veidu komercdarbību vai uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz trim gadiem. Arī patlaban likums par “aplokšņu algu” izmaksāšanu ļauj sodīt darba devēju pēc likuma panta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Taču “aplokšņu algu” izmaksāšanas fakts ir...

Saeima ceturtdien, 3.martā, skatīs tabakas izstrādājumu aprites likumprojektu, kas paredz smēķēšanas aizliegumu turpmāk attiecināt arī uz transportlīdzekļu saloniem un kabīnēm. Jaunais likumprojekts, pārņemot Eiropas Savienības tabakas direktīvu, cita starpā arī paredz jaunas prasības cigarešu iepakojumam. Deputāti galīgajā lasījumā lems par izmaiņām Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumos, kā arī Politisko partiju likumā, paredzot, ka tām partijām vai partiju apvienībām, kuras vēlas piedalīties Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās, turpmāk būs jābūt vismaz 500 biedriem. Lai noteiktu pienākumu lielajiem uzņēmumiem un elektroenerģijas patērētājiem veikt regulārus energoauditus vai ieviest energopārvaldības sistēmu, piemēram, savās ēkās vai iekārtās, Saeima trešajā galīgajā lasījumā skatīs Energoefektivitātes likumprojektu. Tāpat galīgajā lasījumā deputātiem rīt jālemj par grozījumiem Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā, paredzot apcietinātajiem pēc nepieciešamības psiholoģisko aprūpi. Deputāti otrajā lasījumā skatīs trīs likumprojektus par nekustamo īpašumu daļu atsavināšanu Austrumu maģistrāles posma izbūvei Rīgā. Ceturtdienas Saeimas sēdē iekļauts lēmuma projekts par tiesībsarga apstiprināšanu. Deputāti šim amatam izvirzījuši divus kandidātus - līdzšinējo tiesībsargu...

Citā Eiropas Savienības (ES) valstī strādājošie Latvijas rezidenti Valsts ieņēmumu dienestā (VID) varēs neiesniegt gada ienākumu deklarāciju par algotā darbā gūtajiem ienākumiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā trešdien, 2.martā, konceptuāli atbalstītie grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". "Likumprojektu lēmām konceptuāli atbalstīt, taču vienojāmies, ka uz otro lasījumu tam būs nepieciešami papildinājumi, ko piedāvā Finanšu ministrija attiecībā uz personāla nomu Latvijas rezidentam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai Latvijā," pauž Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns. Paredzēts, ka deklarēšanas atbrīvojumu varēs piemērot algota darba ienākumiem, kas gūti citā ES dalībvalstī un kas pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli. Atbrīvojums attieksies arī uz Latvijas rezidentiem, kas strādā kādā Eiropas Ekonomiskās zonas valstī. Izmaiņas likumā rosinājusi Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisija, un to mērķis ir mazināt administratīvo slogu un radīt labvēlīgākus apstākļus reemigrantiem, veicinot viņu atgriešanos Latvijā. Likumprojekta autori norādījuši, ka informāciju par personas gūtajiem ienākumiem un samaksāto...

Satversmes tiesa 2.martā ir pasludinājusi spriedumu lietā Nr. 2015-11-03 "Par Latvijas Bankas 2014. gada 15.septembra noteikumu Nr. 141 "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības, veicot ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu" 19. un 20. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 64. pantam, kā arī 91. panta pirmajam teikumam". Likums izsmeļoši regulē kredītiestāžu un kapitālsabiedrību, kas veic ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, klientu identifikācijas gadījumus. Latvijas Banka, pieņemot apstrīdētās normas, ir pārkāpusi likumdevēja piešķirto pilnvarojumu, uzskata tiesa. Apstrīdētās normas Apstrīdētās normas nosaka: 19. Ja darījums nav neparasts vai aizdomīgs un netiek uzsāktas darījuma attiecības, bet darījuma summa ir ekvivalenta 2 000 - 7 999,99 euro, kapitālsabiedrība veic klienta vai patiesā labuma guvēja identifikāciju šādā kārtībā: 19.1. nokopē klienta identifikācijas dokumentus; 19.2. pārliecinās par klienta personu apliecinošā dokumenta īstumu un derīgumu; 19.3. nekavējoties ziņo kompetentai tiesībsargājošai iestādei, ja ir pamatotas aizdomas par iesniegtā personu apliecinošā dokumenta viltojumu....

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 26.februārī atcēla un nodeva jaunai izskatīšanai Administratīvajā rajona tiesā lietu, kurā pirmās instances tiesa bija atzinusi par prettiesisku Iepirkumu uzraudzības biroja lēmumu daļā par konkursa nolikumā ietverto norādi piegādātājam pierādīt apakšuzņēmēja spēju izpildīt piegādātāja prasības.Lietā ir strīds par to, vai tiesību normas pieļauj, ka līgumslēdzēja iestāde specifikācijās par publiskā iepirkuma procedūru var noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem uzņēmējiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem pilnsabiedrību. Tāpat ir strīds par to, vai līgumslēdzēja iestāde drīkst pretendentam pieprasīt ziņas par to uzņēmēju finansiālo un saimniecisko stāvokli, uz kuru spējām pretendents balstās. Augstākā tiesa, balstoties uz Eiropas Savienības tiesas sniegto atbildi uz prejudiciālo jautājumu lietā, atzina, ka iestāde nevar noteikt pienākumu pretendentam, kurš balstās uz citu uzņēmēju iespējām, pirms publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas noslēgt ar šiem uzņēmējiem sabiedrības līgumu vai izveidot ar tiem...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 2.martā, konceptuāli atbalstīja izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā izmaiņas likumos, kas paredz tiesības Valsts kontrolei (VK) veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. "Grozījumus virzīsim tālāk, bet tiem vēl būs nepieciešami uzlabojumi, jo ir vairākas neskaidrības. Piemēram, vai, piedzenot zaudējumus, nenotiks divi tiesas procesi - civilprocesuālā kārtībā, kad prasību par zaudējumu piedziņu tiesā iesniegs pati iestāde, un administratīvā kārtā, kad tiesā vērsīsies Valsts kontrole. Tāpat vēl jāprecizē amatpersonu atbildības priekšnosacījumi un jāpārdomā, vai nebūs jāgroza vēl kāds likums," par sēdi informē Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs. Iesniegtie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz: ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies VK, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā....

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus likumā "Par valsts pensijām", kas paredz no 2017.gada pensiju indeksācijas aprēķinā ņemt vērā 50 % no apdrošināšanas iemaksu algas indeksa līdzšinējo 25 % vietā. "Pensiju indeksācija zināmā mērā atspoguļo ekonomisko situāciju valstī - jo lielāka inflācija un algu pieaugums, jo lielāku papildinājumu saviem ienākumiem ik gadu saņem pensionāri. Piedāvātie likuma grozījumi dos lielāku pensiju indeksāciju tieši saistībā ar algas pieaugumu valstī. Likuma izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Labklājības ministriju, apzinot valsts budžeta līdzekļus, kas būs nepieciešami pensiju palielināšanai," norāda Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Prognozējamais pensiju pieauguma indekss saskaņā ar likuma grozījumiem 2017.gadā ir 1,0408, bet divos nākamajos gados - 1,0413. Pensiju indeksācijas palielināšanai 2017.gadā papildus nepieciešami 3,42 miljoni eiro, 2018.gadā - 17,61 miljons eiro, bet 2019.gadā - 33,79 miljoni eiro. A.Barča norāda, ka nākamais solis pensiju indeksācijas jomā būs vērtēt, kā iespējams lielāku atbalstu sniegt personām ar lielāku darba...