JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis izsmeļošu būvniecības nozares apskatu. Nozares analītiskā apskata galvenais mērķis ir informēt sabiedrību un konkrēto nozaru pārstāvjus par nozares vispārējām attīstības tendencēm un kopējo stāvokli. Pēc VID informācijas 2015.gada 9.novembrī nozarē darbojās 25 348 būvniecības pakalpojumu sniedzēji (7,1 % no visiem nodokļu maksātājiem valstī), t.sk. 7 927 (31,3 % no visiem būvniecības pakalpojumu sniedzējiem valstī) ir pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) maksātāji un 5 112 (20,2 %) ir mikrouzņēmumu nodokļa (turpmāk – MUN) maksātāji. 2015.gada desmit mēnešos pēc VID iniciatīvas no PVN reģistra izslēgti 620 būvniecības nozares nodokļu maksātāji. Līdz 2015.gada 30.oktobrim saimnieciskā darbība apturēta 3 681 nozares nodokļu maksātājam, no tiem 89 nodokļu maksātājiem tā ir atjaunota. Līdz 2015.gada 9.novembrim nozarē darbojas 1 098 nodokļu maksātāji, kam ir piešķirta fiktīva uzņēmuma pazīme, kas ir 6,7 % no visiem uzņēmumiem ar fiktīva uzņēmuma pazīmi un 0,5 % no visiem nozares uzņēmumiem. 2015.gada desmit mēnešos VID administrētie...

Informējam, ka 10. decembrī oficiālo dokumentu vietnē "Latvijas Vēstnesis" publicēti jauni Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumi Nr. 692 "Noteikumi par uzņēmējdarbības riska valsts nodevas apmēru un darbinieku prasījumu garantiju fondā ieskaitāmās nodevas daļu 2016. gadā". Arī nākamajā gadā valsts nodevas apmērs pārskata mēnesī būs 0,36 EUR. Darba devējs valsts nodevu aprēķina par katru darbinieku, ar kuru nodibinātas darba tiesiskās attiecības un par kuru netiek maksāts sezonas laukstrādnieku ienākuma nodoklis. Valsts nodevu par pārskata mēnesi darba devējs samaksā līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam un aprēķināto valsts nodevu norāda likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" noteiktajā ziņojumā par obligātajām iemaksām no darba ņēmēja darba ienākumiem. Lai apmierinātu darbinieku prasījumus, Valsts kase, sākot ar 2016. gada 1. janvāri, no valsts nodevas ieņēmumiem ieskaitāmo valsts nodevas daļu – 96 % no valsts nodevas faktisko ieņēmumu summas atlikuma – ieskaitīs Tieslietu ministrijas pamatbudžeta apakšprogrammas 06.04.00 "Darbinieku prasījumu garantiju fonds" kontā pašu ieņēmumos, bet atlikušos 4 %...

Ceturtdien, 10.decembrī, Saeima otrajā lasījumā atbalstīja priekšlikumu noteikt, ka par darba samaksas, kas nav uzrādīta grāmatvedības uzskaitē, jeb "aplokšņu algas" maksāšanu fiziskai personai vai uzņēmuma valdes loceklim jāpiemēro naudas sods no 140 līdz 2100 eiro, informē Finanšu ministrija. "Valdības uzdevums ir sekmēt godīgu uzņēmējdarbību mūsu valstī. Veiksmīgs un godprātīgs uzņēmējs spēj ietekmēt visas valsts attīstību. "Aplokšņu algas" ir valsts mēroga problēma. To izmaksa ne tikai negatīvi ietekmē valsts budžeta ieņēmumus, bet arī kropļo konkurenci, jo saistībā ar nenomaksātajiem darbaspēka nodokļiem rada konkurences priekšrocības negodprātīgajiem komersantiem un pasliktina darbaspēka sociālo garantiju stāvokli gan šobrīd, gan nākotnē. Līdz ar to "aplokšņu algu" maksātāju skaita samazināšana joprojām ir viens no galvenajiem vairāku Latvijas institūciju darbiem," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs. Analizējot esošo regulējumu kopsakarā ar preventīvo un sodošo pasākumu ietekmi un sodu piemērošanas praksi,ministrija uzskata, ka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Krimināllikumā esošais regulējums nav bijis pietiekams un nav devis gaidīto pozitīvo rezultātu, proti, "aplokšņu...

Saeima ceturtdien, 10.decembrī, trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunatnes likumā, nosakot, ka jauniešu brīvprātīgais darbs tiek organizēts saskaņā ar Brīvprātīgā darba likumu. Līdz šim brīvprātīgā darba veikšanu regulējuši vairāki atsevišķi likumi, taču Saeimā 2015.gada 18.jūnijā pieņemts Brīvprātīgā darba likums, kas nosaka vienotu brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu mūsu valstī. Brīvprātīgā darba likums stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. Likums brīvprātīgo darbu definē kā organizētu fizisku vai intelektuālu darbu, ko fiziska persona pēc labas gribas un bez atlīdzības veic sabiedrības labā. Likums noteic, ka brīvprātīgo darbu drīkst veikt persona, kas sasniegusi 13 gadu vecumu. Personas vecumā no 13 līdz 16 gadiem brīvprātīgo darbu var veikt tikai ar likumisko pārstāvju rakstveida atļauju. Tāpat Saeimas atbalstītie grozījumi Jaunatnes likumā precizē, ka jaunatnes organizācijām ikgadējās jaunatnes politikas valsts programmas ietvaros ir tiesības saņemt valsts budžeta finansējumu arī šo organizāciju darbības atbalsta projektiem. Grozījumi nepieciešami, lai neierobežotu jaunatnes organizāciju iespējas saņemt valsts budžeta finansējumu arī citu valsts piedāvāto finanšu instrumentu ietvaros....

Lai atjaunotu savas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kas atņemtas uz laiku līdz vienam gadam, šoferiem no nākamā gada aprīļa būs jākārto teorētiskais ceļu satiksmes noteikumu eksāmens. Šādas izmaiņas paredzētas Ceļu satiksmes likumā, un Saeima tās ceturtdien, 10.decembrī, pieņēma galīgajā lasījumā. Līdz šim nebija noteikta speciāla kārtība, kā personas var atjaunot savas autovadītāja tiesības, kas atņemtas uz laika periodu līdz vienam gadam, deputātiem iepriekš stāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvji. Likums noteica tikai tiesību atjaunošanas procedūru personām, kurām tās atņemtas uz vienu gadu vai ilgāk, kā arī par braukšanu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē uz jebkādu termiņu. Likumprojekta autori norādīja, ka šādi grozījumi nepieciešami, ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo situāciju uz ceļiem. Jaunā kārtība nodrošinās, ka persona, kura noteiktu laiku nav piedalījusies ceļu satiksmē, atjauno teorētiskās zināšanas satiksmes drošības jautājumos. Turpmāk autovadītāji, braucot mašīnā, nedrīkstēs darboties arī ar piezīmjdatoriem, planšetdatoriem un viedierīcēm, paredz likuma grozījumi. Šīs izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī. Līdz šim...

Trešdien, 9.decembrī, Tieslietu ministrija iesniedza Ministru kabinetā grozījumus Civillikumā, Notariāta likumā un Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likumā, kas noteic zvērinātu notāru tiesības reģistrēt laulības un paredz atteikties no divu liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā gan pie zvērināta notāra, gan dzimtsarakstu nodaļā. Ar izstrādāto regulējumu paredzēts veicināt laulību reģistrāciju, piedāvājot alternatīvu iespēju tās reģistrēšanai, tādējādi stiprinot ģimenes institūtu. Iespēja laulāties pie zvērināta notāra saistāma ar iespēju iegūt paplašinātu juridisku konsultāciju par normatīvo regulējumu, kas attiecas uz laulāto personiskajām un mantiskajām attiecībām. Proti, personām tiks izskaidrots un piedāvāts sakārtot mantiskās attiecības ar laulības līgumu par mantisko attiecību režīma noteikšanu laulāto starpā un nodrošināts attiecīgu ierakstu veikšanu valsts publiskajos reģistros. Grozījumi paredz iespēju atteikties no liecinieku obligātas klātbūtnes laulības reģistrācijas procesā, jo mūsdienās šādai prasībai vairs nav juridiska pienesuma, tas ir vēsturisku tradīciju jautājums. Liecinieku aicināšana tiek atstāta to personu ziņā, kuras vēlas izmantot šo simbolisko iespēju un noslēgt laulību liecinieku klātbūtnē, regulējumā paredzot personām...

Civillietas, kuras apgabaltiesas kā pirmās instances tiesas sākušas skatīt pēc būtības, tiks iztiesātas tajā pašā tiesā, kurā tās iesniegtas. Šādas izmaiņas Civilprocesa likumā ceturtdien, 10.decembrī, izdarīja Saeima, novēršot situāciju, ka lielā skaitā civillietu tiesvedība būtu jāsāk pilnīgi no jauna rajona (pilsētas) tiesā. Kā liecina Tieslietu ministrijas informācija, apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās neizskatītas atrodas vairāk nekā 100 civillietas, un lielākajā daļā no tām norit aktīva lietas izskatīšana. Saskaņā ar līdzšinējo tiesisko regulējumu civillietas, kas apgabaltiesās netiktu izskatītas līdz šī gada beigām, būtu jānodod izskatīšanai rajona (pilsētas) tiesās kā pirmajā instancē, tādējādi būtiski pagarinot tiesvedības ilgumu, norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš. Latvijā tiek īstenota pāreja uz “tīro instanču” tiesām, kas cita starpā paredz atteikties no atsevišķu kategoriju lietu izskatīšanas apgabaltiesās kā pirmās instances tiesās un visas lietas pirmajā distancē skata rajona (pilsētas) tiesas. Reforma paredz līdz 2016.gada beigām likvidēt Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātu, tādējādi pilnībā noslēdzot...

Valsts nodrošināta juridiskā palīdzība būs pieejama arī administratīvajās lietās, personai pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu par bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. To paredz izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas ceturtdien, 10.decembrī, Saeimā pieņemtas trešajā galīgajā lasījumā. Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības pieejamību paredzēts paplašināt, paredzot to arī gadījumos, ja lieta saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā juridiskās palīdzības prasītājs ir aizdevējs. Tāpat likuma izmaiņas paredz atkāpi no vispārējās normas, ka juridisko palīdzību atsaka, ja tā saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Saskaņā ar likumprojektu personai būs tiesības saņemt juridisko palīdzību, ja tai būs nodarīts morālais kaitējums noziedzīga nodarījuma rezultātā. Saskaņā ar likumu valsts nodrošina juridisko palīdzību personām, kuras ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Likuma grozījumi paredz, ka Juridiskās palīdzības administrācija reizi ceturksnī sastādīs to juridiskās palīdzības sniedzēju sarakstu, kuri sniedz juridisko palīdzību patvēruma meklētājiem un izraidāmajiem ārzemniekiem. Šis saraksts tiks nosūtīts Valsts robežsardzei. Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī saistītos Civilprocesa likuma...

Šogad 2015. gada 1. decembrī Uzņēmumu reģistram (turpmāk – Reģistrs) apritēja 25 gadi. Tieši pirms 25 gadiem ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu stājās spēkā likums par “Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”. Atskatoties uz laiku no 1990. gada, kad Reģistrs uzsāka darbu ar 26 notariāta kantoriem visā Latvijā, pašlaik darbojas 9 reģionālās nodaļās kopā ar 174 darbiniekiem. Notiekot dažādām pārmaiņām, Reģistrā ir veiktas vairākas reformas, kas spēja padarīt iestādi par mūsdienīgu, atvērtu un pieejamu sabiedrībai, nodrošinot augstu pakalpojuma pieejamību, pieņemto lēmuma kvalitāti un stabilu tiesību piemērošanas praksi. Patlaban Reģistrā darbojas 13 reģistri, kuros tiek reģistrēti normatīvajos aktos noteiktie tiesību subjekti un juridiskie fakti, kā arī izmaiņas par tiem. Kopumā Reģistrs uztur informāciju vairāk nekā par 360 000 tiesību subjektu, par kuriem iespējams saņemt informāciju klātienē un elektroniski. Mūsdienīga pieeja ļauj iestādei saņemt un sniegt informāciju ne tikai personīgi, bet arī e-vidē. No 2008. gada Reģistrā notiek elektroniskā dokumentu aprite, kas pašlaik sasniedz līdz...

Decembrī sākusies ziemas uzņemšana Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmās, kurās gada vai pusotra gada laikā bez maksas var iegūt darba tirgū pieprasītu profesiju. Mācības 2016.gada sākumā piedāvā uzsākt 29 profesionālās izglītības iestādes, piedāvājot apgūt 56 dažādas profesijas. "Jauniešu garantijas profesionālās izglītības programmu īstenošana tika uzsākta 2014. gadā, un šis ir viens no pasākumiem, kas palīdz mazināt jauniešu bezdarbu visā Eiropas Savienībā un celt jaunās paaudzes konkurētspēju darba tirgū," skaidro Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās. "Līdz šim Jauniešu garantijas programmu absolvējuši jau 1793 jaunieši, kas sākuši strādāt vai turpina izglītoties, savukārt mācības šobrīd turpina 2205 jaunieši. Apsveicami, ka tas notiek ciešā sadarbībā ar darba devējiem, kas palīdz identificēt darba tirgū pieprasītas profesijas, nodrošina praksi un arvien biežāk piedāvā darba vidē balstītas mācības." Stipendija līdz 115 eiro mēnesī un citi labumi Lai bez maksas iegūtu profesiju kādā no Jauniešu garantijas izglītības programmām, jaunietim jābūt vecumā no 17 līdz 29 gadiem ar...

Valdības sociālais partneris - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina visus politiskos spēkus rīkoties atbildīgi un iespējami ātrā laikā izveidot rīcībspējīgu valdību. Šobrīd ir vairāki būtiski jautājumi - tautsaimniecības attīstība, Latvijas konkurētspējas veicināšana, ēnu ekonomikas mazināšana, kas ir jārisina nekavējoties. Nākamās valdības mērķiem un uzdevumiem jāsakrīt ar tiem principiem, kas definēti Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020): veicināt ekonomisko attīstību, kas attiecīgi ļaus samazināt nevienlīdzību sabiedrībā, veicināt ilgtspējīgu atalgojuma pieaugumu, kā arī nodrošināt nepieciešamo finansējumu drošībai, izglītībai, veselībai un citām stratēģiski nozīmīgām jomām. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “LDDK uzsver nepieciešamību jaunajai valdībai atgriezties pie trīspusējā sociālā dialoga ar sociālajiem partneriem. Līdz šim gatavojot valsts budžetu, sociālais dialogs nav bijis veiksmīgs, jo pieņemtais budžets neatbilst līdzšinējās valdības deklarācijai un Nodokļu politikas stratēģijai 2015.-2017.gadam. Tas vairo nestabilitāti ilgtermiņā un palielina nodokļu slogu darba spēkam vispārējā nodokļu režīmā, kā arī samazina Latvijas ekonomikas konkurētspēju Baltijas reģionā ar neplānotām un sasteigtām nodokļu izmaiņām un jaunu nodokļu ieviešanu...

Saeima ceturtdien, 10.decembrī, trešajā - galīgajā - lasījumā lems par grozījumiem Ceļu satiksmes likumā, kas paredz ieviest stingrākas prasības autovadītāja tiesību atjaunošanai. Lai atjaunotu transportlīdzekļa vadītāja tiesības, kas atņemtas uz laiku līdz vienam gadam, šoferiem no 1.janvāra būs jākārto teorētiskais ceļu satiksmes noteikumu eksāmens, paredz Saeimā skatāmais likumprojekts. Tāpat trešajā lasījumā deputāti rīt skatīs izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā. Grozījumi paredz, ka valsts nodrošināta juridiskā palīdzība būs pieejama arī administratīvajās lietās, personai pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu par bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. Šodienas darba kārtībā ir arī likumprojekts, kas pašvaldībām paredz pienākumu nederīgus transportlīdzekļus pārvietot uz speciālu stāvvietu. Par steidzamiem atzītos grozījumus parlaments skatīs otrajā - galīgajā - lasījumā. Tāpat galīgajā lasījumā Saeima lems par grozījumiem, kas paredz par tūrisma nozari atbildīgo Tūrisma attīstības valsts aģentūru pievienot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai, lai uzlabotu tūrisma nozares pārvaldību. Deputāti otrajā - galīgajā - lasījumā skatīs arī likumprojektu, kas apstiprina Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis jaunu metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana ārvalstu pensijām". Tajā skaidrots,kā Latvijas iekšzemes nodokļu maksātāja (rezidenta) ar nodokli apliekamajā ienākumā ietvert ārvalstu pensijas un piemērot nodokļu konvencijas noteikumus attiecībā uz ārvalstu pensijām, ievērojot likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums) normas. Kā norāda VID, pensijas neatkarīgi no to izmaksas avota ietver Latvijas rezidenta ar nodokli apliekamajā ienākumā. Latvijas rezidenta ar nodokli apliekamo ienākumu veido gan Latvijas, gan ārvalstu pensijas. Pensijai piemēro vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi (IIN) - 2014.gadā 24 %, 2015.gadā 23 %, 2016.gadā 23 %. Pensijai piemēro neapliekamo minimumu 2820 euro gadā (235 euro mēnesī), ja personai ir: piešķirta pensija (ieskaitot piemaksu pie pensijas par apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts līdz 1995.gada 31.decembrim); pārrēķināta pensija pēc 1996.gada 1.janvāra atbilstoši likumam “Par valsts pensijām”; piešķirta izdienas pensija; piešķirta speciālā valsts pensija atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem; piešķirta pensija atbilstoši ārvalsts normatīvajiem aktiem; noslēgts mūža pensijas apdrošināšanas...

No 2017.gada personas koda vietā piešķirs tā saukto identifikācijas numuru bez dzimšanas datuma norādīšanas, paredz Iedzīvotāju reģistra likuma grozījumi. Tos trešdien, 9.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija. Izmaiņas arī paredz, ka persona, kurai jau piešķirts personas kods, kura pirmie seši cipari norāda dzimšanas datumu, sākot no 2017.gada 1.jūlija varēs lūgt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi mainīt piešķirto personas kodu uz identifikācijas numuru. Iedzīvotājiem tas būs bezmaksas pakalpojums. Patlaban personas kods sastāv no vienpadsmit cipariem. Pirmie seši norāda personas dzimšanas datumu, bet septītais - norāda gadsimtu - cipars "0" ir 19.gadsimts, "1" - 20.gadsimts, bet cipars "2" - 21. gadsimts. Ciparu skaits identifikācijas numurā būs tāds pats kā personas kodā. Grozījumu autori norādījuši, ka, ņemot vērā personas datu aizsardzības pamatprincipus, ir jārada iespēja identificēt fiziskas personas ar citiem paņēmieniem, piemēram, lietojot tādus reģistrācijas vai identifikācijas numurus, kas nesatur dzimšanas datumu. Grozījumi Iedzīvotāju reģistra likumā trešajā galīgajā lasījumā vēl...

Ņemot vērā ar iepirkumiem saistīto tiesu lietu skaita pieaugumu un arvien plašāku tajās aplūkoto tiesību jautājumu loku, Augstākā tiesa aktualizējusi pagājušajā gadā izveidoto "Tiesu prakses apkopojums publisko iepirkumu lietās 2004 - 2015". Apkopojumu veikusi Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta tiesneša palīdze Mg.iur. Līva Skujiņa sadarbībā ar Administratīvo lietu departamentu un Judikatūras nodaļu. Prakses apkopojuma mērķis ir sistematizēt līdz šim Augstākajā tiesā aplūkoto iepirkuma procedūru piemērošanas un to tiesiskuma kontroles aspektus, radot iespēju gan vienveidot turpmāko tiesu praksi, gan arī iespēju ieinteresētajām personām iepazīties ar tiesas atziņām vienkopus. Tā kā tiesas atziņu klāsts arvien paplašinās un skar arī tādu jautājumu loku, kas iepriekš nav aplūkoti, ir būtiski papildināt jau esošo apkopojumu. Iepriekšējā gada apkopojums, kurā ietverta tiesu prakse kopš 2004.gada, papildināts ar jaunām atziņām un secinājumiem un pārskatāmības nolūkā mainīta arī apkopojuma struktūru. Ņemot vērā, ka laika posmā no 2004. gadam līdz 2015. gadam ir mainījies speciālais tiesiskais regulējums, atsevišķi nav aplūkoti tie...