JAUNUMI

2016.gada 1.janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteiktā biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikācija. Informāciju par biedrības vai nodibinājuma darbības jomu var iesniegt gan jau reģistrētie, gan jaunie tiesību subjekti. Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 15.panta 3.punktam un Ministru kabineta 2015.gada 22.decembra noteikumiem Nr.779 “Biedrību un nodibinājumu klasificēšanas noteikumi” no 2016.gada 1.janvāra biedrības un nodibinājumi var pieteikt ierakstīšanai reģistrā to darbības jomas atbilstoši zemāk norādītajā tabulā iekļautajām darbības jomām. Obligāti biedrības darbības jomas ierakstīšana reģistrā jāpiesaka darba devēju organizācijām, darba devēju organizāciju apvienībām un arodbiedrībām. Lai reģistrētu darbības jomu atbilstoši noteiktajai klasifikācijai jau reģistrētajām biedrībām vai nodibinājumiem, nepieciešams aizpildīt pieteikumu un samaksāt valsts nodevu par ieraksta izdarīšanu reģistrā. Biedrības un nodibinājumi vienlaicīgi var norādīt vairākas darbības jomas. Jaunie tiesību subjekti biedrību un nodibinājumu reģistrā var reģistrēties, jau uzreiz norādot sev atbilstošo darbības jomu. Darbības jomas pieļaujams norādīt tikai precīzi tādas kā noteikts Ministru kabineta klasifikācijā. Ja jauna biedrība vai nodibinājums izvēlas norādīt vairākas...

Izpildot starptautisko vienošanos par cīņu ar pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Latvijā ir izstrādāti normatīvie akti par finanšu kontu informācijas automātisko apmaiņu, un bankas no 2016. gada sākuma sāk šo noteikumu piemērošanu. Praksē tas nozīmēs papildu jautājumu uzdošanu bankas klientiem un ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 55 valstu rezidentu finanšu kontiem, lai VID tālāk šo informāciju nodotu attiecīgo valstu nodokļu administrācijām, informē Latvijas Komercbanku asociācija. VID savukārt saņems analoģisku informāciju no šo valstu nodokļu administrācijām par Latvijas rezidentu kontiem citu valstu finanšu iestādēs. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 2014. gadā apstiprinātais Globālais Standarts nosaka automātisko informācijas apmaiņu pasaules līmenī. OECD ir atzinusi finanšu kontu informācijas apmaiņu par svarīgu instrumentu cīņā pret pārrobežu krāpšanu nodokļu jomā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tā mērķis ir automātiska informācijas apmaiņa starp nodokļu administrācijām par finanšu iestāžu rīcībā esošo informāciju par citu valstu rezidentiem. Latvija līdz ar 55 citām valstīm ir...

Eiropas Komisija ir secinājusi, ka selektīvie nodokļu atvieglojumi, ko Beļģija piešķīrusi tās "virspeļņas" nodokļu shēmas ietvaros, ir nelikumīgi saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Shēma ir devusi labumu vismaz 35 starptautiskiem uzņēmumiem, kas pārsvarā ir no ES un kam tagad jāsamaksā Beļģijai nenomaksātie nodokļi. Beļģijas "virspeļņas" nodokļu shēma, ko piemēro kopš 2005. gada, ļāva, pamatojoties uz nodokļu nolēmumiem, konkrētiem starptautisku grupu uzņēmumiem Beļģijā maksāt ievērojami zemākus nodokļus. Ar shēmu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze tika samazināta par 50-90 %, sniedzot atlaidi attiecībā uz tā dēvēto "virspeļņu", kas, kā apgalvots, rodoties no piederības pie starptautiskas grupas. Komisijas 2015. gada februārī sāktajā padziļinātajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka shēma novirzās no normālas prakses, kas atbilst Beļģijas uzņēmumu ienākuma nodokļu noteikumiem un tā dēvētajam "nesaistītu pušu darījuma principam". Tas ir nelikumīgi saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere paziņoja: "Beļģija noteiktam skaitam starptautisku uzņēmumu ir piešķīrusi ievērojamus nodokļu atvieglojumus, kas ir...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un saskaņošanai nodevusi divus Ministru kabineta noteikumu projektus, kas ietver nosacījumus turpmākai atsevišķu bīstamo iekārtu ražošanai un izplatīšanai - Noteikumus par sprādzienbīstamā vidē lietojamām iekārtām un aizsargsistēmām un Noteikumus par spiedieniekārtām un to kompleksiem. MK noteikumos plānots noteikt vienotas prasības un pienākumu sadalījumu attiecīgo bīstamo iekārtu uzstādītājiem, ražotājiem, importētājiem un izplatītājiem. Vienlaikus plānots stiprināt tirgus uzraudzības iestādes lomu, lai novērstu neatbilstošu un cilvēku veselībai bīstamu produktu tirdzniecību, kā arī lai tirgus uzraudzības iestādes varētu efektīvāk pildīt savas funkcijas. Salīdzinājumā ar šobrīd spēkā esošo normatīvo regulējumu minētajos MK noteikumu projektos iekļautas vairākas skaidrojošas definīcijas, izklāstīti uzstādītāja, ražotāju, pilnvaroto pārstāvju, importētāju un izplatītāju pienākumi, kā arī precizēts atbildību un pienākumu sadalījums produktu piegādes ķēdē. Tāpat uzlabotas prasības produktu sastāvdaļu izsekojamībai un aprakstītas atbilstības novērtēšanas procedūras, kas ir jāizmanto, lai pārliecinātos par produkta atbilstību būtiskajām prasībām. Vienlaikus MK noteikumu projektos noteiktas skaidrākas prasības paziņotajām institūcijām atbilstības novērtēšanas pakalpojumu veikšanai, precīzāk noteikti tirgus...

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījumu liecina par stabilu eksporta attīstību. Pērnā gada novembrī preču eksports bija par 2,2% augstāks nekā 2014. gada novembrī, tādējādi 2015. gada vienpadsmit mēnešos kopā preču eksporta vērtība bija par 1,2% lielāka salīdzinājumā ar attiecīgo periodu 2014. gadā. Savukārt importa preču vērtība novembrī samazinājās par 2,8%. Tādējādi ārējās tirdzniecības bilances deficīts samazinājās līdz 124,7 miljoniem eiro. Novembrī lielāko devumu eksporta pieaugumā nodrošināja pārtikas un lauksaimniecības preču eksports, to vērtībai palielinoties par 12,0% gada griezumā. 2015. gada rudens bija zīmīgs ar visu laiku lielāko graudu ražu Latvijas vēsturē. Tieši šīs pārtikas preču kategorijas eksporta pieaugums par gandrīz divām reizēm (jeb par 94,0% salīdzinājumā ar 2014. gada novembri) bija galvenais dzinējspēks kopējam preču eksporta pieaugumam. Zīmīgi, ka jau trīs mēnešus pēc kārtas paātrinās piena un piena produktu eksports, novembrī eksporta vērtība pieauga par 21,8% (oktobrī tā bija 9,7% un septembrī 6,2%). Piena produktu eksporta kāpums...

Aicinām apmeklēt semināru "Kādi normatīvie akti 2016. gadā jāņem vērā algas grāmatvežiem" Seminārs notiks 20. janvārī Jūsu datorā, no plkst. 11.00 līdz 13.00 SEMINĀRU VADA Mag. sci. оec. MAIJA GREBENKO, praktiskās grāmatvedības speciāliste un konsultante, izdevniecības Lietišķās informācijas dienests galvenā redaktore, ISO sertificēto grāmatvežu asociācijas valdes locekle, Bilances bibliotēka sērijā izdotās grāmatas „Darba likums un grāmatvedība” autore SEMINĀRA PROGRAMMA 1. Neapliekamā minimuma piemērošana darba samaksai gada laikā. 2. Diferencētā neapliekamā minimuma piemērošana un sekas. 3. Atvieglojumu loka par apgādājamajām personām sašaurināšana. 4. VSAOI likmju sadalīšana. 5. Solidaritātes nodoklis: kurš rēķina, kur un kad ieskaita. 6. Minimālās mēneša darba algas un minimālās stundas likmes piemērošanas nosacījumi. Dalības maksa: Bilances un Bilances Juridisko Padomu 12 mēnešu abonentiem - 39 EUR plus PVN, pārējiem 49 EUR plus PVN Jautājumus semināra vadītājam lūdzu iesutīt: [email protected] Pieteikties semināram tiešsaistē var šeit.

Atgādinām, ka, sākot ar 2016.gada 1.janvāri normāla darba laika ietvaros minimālās mēneša darba alga ir 370 eiro, bet minimālo stundas tarifa likmi aprēķina pēc formulas: TLmin = MDA / h, kur TLmin – minimālā stundas tarifa likme eiro; MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga; h – normālā darba laika stundu skaits mēnesī (5 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā vai 5 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai 6 darba dienu nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai 6 darba dienu nedēļa un 35 stundas nedēļā), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Minimālās stundas tarifa likmes apmērus pa 2016.gada mēnešiem ministrija publicējusi mājaslapā vietnē: http://www.lm.gov.lv/text/2525. Labklājības ministrija sagatavojusi arī normu skaidrojumu un piemērus saistībā ar jautājumu par minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu. 1. Darba līguma noformēšana Pirmkārt, darba līgumā ir jānorāda vai darbinieks ir...

Piektdien, 8. janvārī, Labklājības ministrijas darba grupā panākta vienošanās ar klātesošajām personām (FM, VID, VDI, LM), ka darba devēja ziņojumā par darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un uzņēmējdarbības riska nodevu pārskata mēnesī (MK not. 827, 3. pielikums) 11. ailē par 2016. gada janvāri būs jāuzrāda tieši NOSTRĀDĀTĀS stundas (nevis apmaksātās), informē žurnāla BILANCE galvenā redaktore MAIJA GREBENKO. Šāds viedoklis saistīts ar datorizētu metodiku vidējās profesijas izpeļņas noteikšanai Iepirkumu likuma vajadzībām. Aprēķinā iekļaujami dati par 2015. gadu (kad par normālo darba laiku uzskatīja tikai nostrādātās stundas) kopā ar datiem par 2016. gadu, kad apmaksās gan nostrādātās stundas, gan svētku dienas (kurās nav strādāts), kas sakrīt ar darba dienām.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina politiķus mainīt politisko kultūru, kad par aktuāliem tautsaimniecības jautājumiem tiek runāts nevis ar uzņēmēju un citām organizācijām, bet gan šaurā lokā, risinot problēmas ar atsevišķiem uzņēmējiem vai to grupām. Tādējādi tiktu veicināts pieņemto lēmumu caurspīdīgums un to ietekmi varētu veiksmīgāk komunicēt sabiedrībai. LTRK uz šo brīdi ir vairāk nekā 1500 individuāli biedri un vairāk nekā 50 uzņēmēju biedrības, savukārt, LTRK biedru kopējais apgrozījums 2014.gadā pārsniedza 17,5 miljardus eiro. 2015.gadā LTRK bija rekordliels jauno biedru skaits - 418. "Rekordlielais jauno biedru skaits norāda arī uz to, ka uzņēmēji ir neapmierināti ar Latvijas biznesa vidi, un vēlas līdzdarboties tās pilnveidošanā," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Diemžēl, biedrība regulāri saskaras ar to, ka vēl arvien ir politiķi, kuri lēmumus pieņem nevis caurspīdīgā dialogā ar uzņēmēju biedrībām, bet gan konsultējoties ar atsevišķām politiskajām organizācijām pietuvinātiem cilvēkiem un partiju sponsoriem. To apliecina arī finanšu ministra J.Reira teiktais piektdien LTV....

Saeimā 2015.gadā nevalstiskās organizācijas un iedzīvotāji iesnieguši 6140 iesniegumus, tostarp saņemti arī četri kolektīvie iesniegumi, no kuriem katru parakstījuši vairāk nekā desmit tūkstoši valsts iedzīvotāju. Lielāko daļu iesniegumu iedzīvotāji parlamentam sūtījuši pa pastu, savukārt vairāk nekā tūkstoš iesniegumu saņemti elektroniski, kā arī izmantojot portālu latvija.lv, informē Saeimas kanceleja. Privātpersonas un nevalstiskās organizācijas iesniegumos parlamentam visbiežāk izteikušas likumdošanas priekšlikumus sociālos, veselības aizsardzības, budžeta, nodokļu, juridiskajos, tautsaimniecības, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumos. Iedzīvotāji cita starpā aicinājuši pārskatīt plānotās izmaiņas nodokļos, kā arī snieguši priekšlikumus par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanas likumprojektu. Iedzīvotāji pērn arī pauduši viedokļus par aktuāliem notikumiem valstī, kā arī vērsušies ar sūdzībām par valsts, pašvaldību un tiesībsargājošo iestāžu darbu. Daudzi izteikuši viedokli par prezidenta vēlēšanām, kā arī Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbu. Savukārt vairāk nekā 69 tūkstoši cilvēku parakstījuši aicinājumu pieņemt izstrādātos grozījumus par lielāku pensiju indeksāciju, kā arī rosinājuši līdz 2018.gadam valstī ieviest obligātās veselības apdrošināšanas sistēmu. Izmantojot...

Piektdien, 8.janvārī, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs tikās ar tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu vadības pārstāvjiem, lai apspriestu Tieslietu ministrijas sagatavotos priekšlikumus ekonomisko noziegumu atklāšanas un izmeklēšanas efektivitātes palielināšanai. Tikšanās dalībnieki atbalstīja Tieslietu ministrijas ierosinājumus, nosakot divus galvenos turpmākās sadarbības uzdevumus - organizēt kopīgas apmācības tiesu varas un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvjiem vienotas izmeklēšanas un tiesu prakses veidošanai, kā arī nodrošināt ātrāku un efektīvāku soda neizbēgamības principa īstenošanu. Tiesnešu, prokuroru, izmeklētāju apmācības par finanšu un ekonomiskajiem noziegumiem, tai skaitā maksātnespējas jomā, plānos un no 2017.gada nodrošinās Tiesu administrācija, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Tikšanās laikā tieslietu ministrs uzsvēra, ka nepieciešams noteikt pasākumus efektīvākai soda neizbēgamības principa nodrošināšanai. Lai stiprinātu tiesībsargājošo iestāžu kapacitāti, izmeklējot ekonomiskos noziegumus ar augstu sabiedrisko bīstamību, plānots precizēt Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu sastāvus. Vienlaikus tiek paredzēts noteikt efektīvu un ātru administratīvo pārkāpumu procesu, paplašinot Maksātnespējas administrācijas kompetenci piemērot administratīvos sodus par nelieliem likumpārkāpumiem, kas kavē tiesiskās aizsardzības procesu un maksātnespējas procesu,...

Ierosināto maksātnespējas procesu dinamika pēdējos gados bijusi mainīga, apskatītā perioda ietvaros ik gadu svārstoties vidēji par 7%, liecina Lursoft apkopotie dati un sagatavotā informācija. Lursoft pētījums parāda, ka 2015.gadā kopumā ierosināti 2 410 maksātnespējas procesi, kas ir par 7% vairāk nekā gadu iepriekš, kamēr tiesiskās aizsardzības procesu (TAP) skaits gada laikā samazinājies par 36%, sarūkot no 206 procesiem 2014.gadā līdz 131 pērn. Vislielākais ierosināto maksātnespējas procesu skaits 2015.gadā reģistrēts martā, kad starp 238 ierosinātajiem procesiem atrodams arī kādreizējais fotoradaru uzstādītājs AS V-Traffic Baltica (iepriekš zināms kā AS Vitronic Baltica), kurš savā pieteikumā tiesai norādījis, ka tam nav izdevies īstenot veiksmīgu saimniecisko darbību, kas nodrošinātu uzņēmumam nepieciešamos ienākumus, kā rezultātā zaudēta daļa no aktīviem un faktiski izbeigta saimnieciskā darbība. Analizējot, kuriem uzņēmumiem 2015.gadā visbiežāk ierosināti maksātnespējas procesi, saraksta galvgalī ierindojas vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības un ēku būvniecības nozares. Līdztekus jau pieminētajai AS V-Traffic Baltica, maksātnespēja skārusi arī vairākus citus sabiedrībā plašāk zināmus uzņēmumus. Tā, piemēram,...

Kā informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK), šī gada janvārī un aizvadītā gada 4.ceturksnī dabasgāzes tirdzniecības cena ir bijusi nemainīga - 206,32 EUR/ tūkst.nm3. Janvārī komersantu siltumenerģijas tarifi, kas noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, ir līdz pat 16,6% zemāki, salīdzinot ar 2015.gada janvāri. Šī gada janvārī dabasgāzes tirdzniecības cena ir par 26% zemāka, salīdzinot ar aizvadītā gada janvāri. Zemās dabasgāzes tirdzniecības cenas pozitīvi atsaucas uz apkures maksājumiem un nozīmē arī vērā ņemamu siltumenerģijas tarifu samazinājumu. Latvijas apdzīvotajās vietās, kur siltumenerģijas pakalpojuma sniedzējiem tarifi noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, siltumenerģijas tarifi būs zemāki līdz pat 16,6%. Komersantiem, kuriem siltumenerģijas pakalpojuma tarifi ir noteikti atkarībā no dabasgāzes cenas, Regulators apstiprina tarifus tabulas veidā noteiktam dabasgāzes tirdzniecības cenu diapazonam. Mainoties dabasgāzes tirdzniecības cenai, mainās arī siltumenerģijas gala tarifs, kas komersantam jāpiemēro. Infografika: Dabasgāzes tirdzniecības cenas 2008 - 2016 Informācija par siltumenerģijas tarifiem Latvijā ir atspoguļota tarifu kartē.

Grozījumi Ministru kabineta (MK) 2014.gada 30.septembra noteikumos Nr. 598 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību lauku un zivsaimniecības attīstībai 2014.–2020.gada plānošanas periodā", kas apstiprināti 2015. gada 13.oktobrī, paredz, ka līdz ar jauno regulējumu lauksaimniekiem, kuri pieraduši, ka ir iespēja saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu, noformējot tehniku līzingā, jārēķinās ar to, ka šogad mainās fondu izsniegšanas un uzraudzības nosacījumi. Tieši tagad, kad notiek pieteikšanās ES struktūrfondu līdzekļu apgūšanai, lauku uzņēmējiem ir svarīgi saprast, kādā mērā un vai mainās iespējas saņemt finansējumu, informē SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Saskaņā ar jauniem MK noteikumiem, lauksaimnieki, kas izvēlēsies iegadāties tehniku līzingā, atbalsta maksājumus saņems reizi ceturksnī, kā proporciju no atbilstoši iepriekšējo trīs mēnešu laikā veiktiem līzinga pamatsummas maksājumiem. Piemēram, ja zemniekam piešķirts atbalsts traktora iegādei 30% apmērā, šie līdzekļi tiks saņemti tikai tad, kad pirmos trīs mēnešus jau būs veikti līzinga maksājumi par pirkumu. Lai saņemtu šos līdzekļus, lauksaimniekam reizi ceturksnī...

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka ir izdoti Ministru kabineta 2016.gada 5.janvāra noteikumi Nr.1 “Noteikumi par neapliekamā minimuma un nodokļa atvieglojuma apmēru iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai”, kas piemērojami ar 2016.gada 1.janvāri. Šie noteikumi nosaka: gada diferencētā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma aprēķināšanas formulu; gada diferencētā neapliekamā minimuma aprēķināšanas un piemērošanas kārtību par nepilnu taksācijas gadu; minimālo mēneša neapliekamā minimuma apmēru; maksimālo gada neapliekamā minimuma apmēru; gada ienākuma apmēru, līdz kuram piemēro maksimālo gada neapliekamo minimumu; gada ienākuma apmēru, virs kura piemēro tikai minimālo gada neapliekamo minimumu; nodokļa atvieglojuma apmēru par apgādībā esošu personu. Ar 2016.gada 1.janvāri IIN atvieglojums par apgādībā esošu personu ir 175 eiro mēnesī. IIN maksātāja minimālais mēneša neapliekamais minimums ir: 2016.gadā – 75 eiro; 2017.gadā – 60 eiro; 2018.gadā – 40 eiro; 2019.gadā – 20 eiro; no 2020.gada – 0 eiro. Minimālo mēneša neapliekamo minimumu (2016.gadā – 75 eiro) piemēro gada laikā tajā ienākuma gūšanas vietā, kur iesniegta...