Piekļūstamība

Pāriet uz galveno saturu

Fonta izmērs

Kontrasts

JAUNUMI

PTAC izstrādājis cenu norādīšanas vadlīnijas un aicina būt patērētājus vērīgus Ziemassvētku dāvanu pirkšanas “drudzī”
PTAC izstrādājis cenu norādīšanas vadlīnijas un aicina būt patērētājus vērīgus Ziemassvētku dāvanu pirkšanas “drudzī”
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) ir izstrādājis Vadlīnijas preču un pakalpojumu cenu norādīšanā (turpmāk – Vadlīnijas), kas stāsies spēkā 2016. gada 1. janvārī. Vadlīnijās ietvertas galvenās pamatprasības cenu norādīšanā, godīgas komercprakses īstenošanai, īpašu uzmanību veltot prasībām speciālo piedāvājumu veidošanai, akciju un atlaižu cenu korektai norādīšanai u.c. Vienlaikus PTAC aicina patērētājus būt vērīgus un šajā svētku dāvanu pirkšanas “drudzī” īpašu uzmanību pievērst preču cenu zīmēm, atlaižu apjomam vai īpašo piedāvājumu noteikumiem, lai izvēlētais piedāvājums patiešām būtu izdevīgs un šķietamās cenu atlaides un izpārdošanas nebūtu tikai maldīgs triks. Skaidra preces vai pakalpojuma cenas norādīšana ļauj patērētājam ne tikai zināt pirkuma vērtību, bet arī salīdzināt dažādas preces un pakalpojumus. Lai patērētājs būtu labi informēts, ir jāpastāv nosacījumam, ka izmantotais salīdzinājums ir pareizs, atbilstošs un nepieciešamības gadījumā var tikt dokumentāri pamatots un ka ietaupījums no cenu salīdzinājuma ir reāls. Pretējā gadījumā salīdzinājums var būt maldinošs un nekorekts gan attiecībā pret patērētājiem, gan citiem tirgus...
Katru gadu Latvijas uzņēmēji rotaļlietu un spēļu nozarē viltojumu dēļ zaudē 4 miljonus eiro
Katru gadu Latvijas uzņēmēji rotaļlietu un spēļu nozarē viltojumu dēļ zaudē 4 miljonus eiro
Pirmdien, 14.decembrī, publicētais Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (ITSB) pētījums par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu ekonomiskajām izmaksām rotaļlietu un spēļu ražošanas nozarē liecina, ka ik gadu Latvijas uzņēmēji viltojumu dēļ zaudē 4 miljonus eiro ieņēmumu. Tas ir 12,7 % no nozares kopējā pārdošanas apjoma valstī. Salīdzinot Latvijas datus ar citām Baltijas valstīm, Igaunijā zaudējumi ir 10,6 % no kopējā pārdošanas apjoma, savukārt Lietuvā - 14,5 %. Vidējais rādītājs ES dalībvalstīs ir 12,3 %. Pētījumā aprēķināts, ka ES valstīs viltotu rotaļlietu un spēļu tirgošana šo produktu legālajiem ražotājiem, mazumtirgotājiem un izplatītājiem katru gadu rada 1,4 miljardu eiro lielus zaudējumus. Šos zaudējumus var pārvērst arī 6150 zaudētās darba vietās, jo legālie ražotāji un izplatītāji saražo un pārdod mazāk, tādējādi nodarbina mazāk darbinieku. Kopumā, aprēķinot tiešo un netiešo viltojumu ietekmi rotaļlietu un spēļu nozarē, visu 28 ES valstu budžeta ieņēmumi ir par vairāk nekā 370 miljoniem eiro mazāki, kas aprēķināmi no nesaņemtajiem nodokļiem, sociālajām iemaksām un...
Vienojas par ārstniecības personu atalgojuma palielinājumu 2016.gadā
Vienojas par ārstniecības personu atalgojuma palielinājumu 2016.gadā
Pirmdien, 14.decembrī, darba grupas sanāksmē, kuras uzdevums ir izstrādāt veselības nozares darbinieku darba samaksas pieauguma modeli 2016.gadam, tika panākta vienošanās, ka vidējais atalgojuma palielinājums ārstniecības personām no nākamā gada 1.janvāra būs 7%. "Šodien trīspusējās sarunās ar arodbiedrības un darba devēju pārstāvjiem vienojāmies par modeli, kā papildus nozares budžetā piešķirtie 10 miljoni eiro tiešā veidā sasniegs ārstniecības personas, rezultējoties atalgojuma palielinājumā - vidēji darba samaksa par 7% pieaugs ārstiem, ārsta palīgiem un medicīnas māsām. Lielākai daļai medicīnas māsu atalgojums pieaugs pat par 9%-10%. Tāpat par aptuveni 3,5% algas pieaugs slimnīcu atbalsta personālam", informē veselības ministrs Guntis Belēvičs. Jau ziņots, ka Veselības ministrija un Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iepriekš bija vienojusies, ka Veselības ministrija kopā ar mediķu arodbiedrību un Latvijas Slimnīcu biedrību veidos darba grupu, kura strādās pie tā, lai kopumā izvērtētu veselības nozares sistēmā strādājošo atalgojumu un jau piešķirtā papildus finansējuma - 10 miljoni eiro - sadalījumu.
Deputāti turpinās skatīt jautājumu par nepieciešamību paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras
Deputāti turpinās skatīt jautājumu par nepieciešamību paplašināt Valsts prezidenta pilnvaras
Otrdien, 15.decembrī, uz kārtējo sēdi sanāks Saeimas Juridiskās komisijas izveidotā darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai, lai apspriestu nepieciešamību veikt izmaiņas Latvijas Republikas Satversmē. "Šai sēdē skatīsim tā saucamo Valsts prezidenta federatīvo funkciju, kas saistās ar valsts starptautisko reprezentēšanu. Tā būs izcila iespēja deputātiem kopā ar vadošajiem Latvijas valststiesību ekspertiem un bijušajiem prezidentiem pārrunāt kā teorētiskos, tā praktiskos šī jautājuma aspektus. Tikai šādi, mierīgi un pamatīgi analizējot mūsu pamatlikumu, mēs varam izprast Satversmes tēvu atstāto mantojumu un, samērojot to ar mūsdienu realitāti, secināt, vai Satversmi nepieciešams grozīt," uzsver darba grupas vadītājs Ringolds Balodis. Dalību 15.decembra sēdē apstiprinājuši eksprezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers. Otrdien deputāti izvērtēs Satversmes 41.pantu. Tas nosaka, ka Valsts prezidents reprezentē valsti starptautiski, ieceļ Latvijas, kā arī pieņem citu valstu diplomātiskos priekšstāvjus. Pantā arī noteikts, ka Valsts prezidents izpilda Saeimas lēmumus par starptautisku līgumu ratificēšanu. Juridiskās komisijas deputātu darba grupa Valsts prezidenta...
VID ieteikums neaktīvajiem saimnieciskās darbības veicējiem
VID ieteikums neaktīvajiem saimnieciskās darbības veicējiem
Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka arī neaktīvajiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2015. gada saimnieciskās darbības ienākuma ir mazāks nekā 50 EUR, 2016.gadā būs pienākums samaksāt minimālo nodokli 50 EUR apmērā. Tādēļ, lai izvairītos no nelietderīgiem izdevumiem nodokļu nomaksas jomā, VID aicina tos saimnieciskās darbības veicējus, kuri pēdējo gadu laikā ar to vairs aktīvi nenodarbojas un ir pieņēmuši lēmumu to arī vairs neatsākt, savlaicīgi - līdz šī gada beigām - informēt VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu. To nosaka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19.panta 2.1daļa un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 6.panta piektā daļa. Minētie normatīvie akti nosaka, ka minimālais nodoklis no saimnieciskās darbības ir 50 EUR. Tas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicējam (t.sk. arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekam), ja tas 2015. gadā nav guvis ar nodokli apliekamu ienākumu no saimnieciskās darbības vai ja aprēķinātā nodokļa summa no saimnieciskās darbības ienākuma ir mazāka nekā 50 EUR, ir...
VID skaidrojums par aizdevumu uzņēmuma īpašniekam
VID skaidrojums par aizdevumu uzņēmuma īpašniekam
Jautājums: ja īpašniekam ir bez procentiem aizdoti 1000 eiro (vienkāršības labad pieņemsim, ka visu pilnu gadu), kādas ir grāmatveža un īpašnieka veicamās darbības? Kādi deklarācijas punkti vai pielikumi jāaizpilda? Ja jāaizpilda UIN deklarācijas 2. pielikums, tad kā to darīt? Ko tur rakstīt? Kādi nodokļi jāaprēķina? Vai arī īpašniekam pašam ir jādeklarē un jāmaksā IIN? Atbildi sagatavojis Valsts ieņēmumu dienests* Attiecībā par iedzīvotāju ienākuma nodokli Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.2 panta pirmā daļa nosaka, ka fiziskai personai samazinātu aizdevuma procentu maksājumu radīto ienākumu nosaka kā pozitīvo starpību starp procentu maksājumiem, kas aprēķināti, izsniegtajam aizdevumam, piemērojot Latvijas Bankas noteikto pirmstaksācijas gada iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu gada vidējo svērto procentu likmi izsniegtajiem kredītiem attiecīgajā valūtā pirmstaksācijas gadā, kas reizināta ar koeficientu 0,7 un taksācijas gadā aprēķinātajiem procentu maksājumiem. Atbilstoši likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8.2 panta trešajai daļai, ja aizdevējam saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām" ir pienākums sniegt informāciju par darījumiem...
Būvniecības valsts kontroles birojs uzsāks būvspeciālistu sertifikāciju
Būvniecības valsts kontroles birojs uzsāks būvspeciālistu sertifikāciju
No 2016.gada janvāra Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - Birojs) uzsāks būvekspertu sertifikāciju. Jaunās sistēmas mērķis ir veikt būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un prakses uzraudzību, lai nodrošinātu kvalitatīvu būvekspertīžu veikšanu. Plānots, ka Birojs 2016.gadā nodrošinās 360 pretendentu eksamināciju, no kuriem 300 varētu saņemt sertifikātus konkrētās jomas būvekspertīžu veikšanai. "Kvalitatīva būvniecība ir iespējama tikai tad, ja visi procesā iesaistītie dalībnieki ir profesionāļi, kas godprātīgi un ar pienācīgu rūpību pilda tiem uzticētos pienākumus. Tāpēc esam radījuši maksimāli caurspīdīgu sistēmu, kas ļaus novērtēt mūsu būvspeciālistu kvalifikāciju, lai mēs turpmāk varētu droši paļauties uz būvekspertīžu rezultātiem. Vēl vairāk - no nākamā gada arī Birojs piedāvās būvekspertīžu pakalpojumus ne tikai strīdus gadījumos. Tas nozīmē, ka būvekspertīzes veikšanu varēs uzticēt vai nu sertificētam komersantam, vai Biroja būvekspertiem," uzsver Biroja vadītājs Pēteris Druķis. Sertifikācija sastāvēs no diviem posmiem - tests par normatīvā regulējuma izpratni ekspertīžu veikšanai un praktiskā eksāmena. Praktisko eksāmenu būs iespēja arī noskatīties Biroja interneta mājaslapā videoierakstā. Eksāmeni...
Plāno izmaiņas Aizsargjoslu likumā, lai pasargātu ūdeņus no piesārņojuma
Plāno izmaiņas Aizsargjoslu likumā, lai pasargātu ūdeņus no piesārņojuma
Zemkopības ministrija (ZM) sagatavojusi grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz mainīt aizsargjoslas platumu gar virszemes ūdensobjektiem, kur aizliegts lietot mēslošanas līdzekļus un ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus. Grozījumi paredz noteikt divus metrus platu joslu gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platu joslu gar pašvaldību nozīmes koplietošanas, koplietošanas un viena īpašuma novadgrāvi, kuru nedrīkst apstrādāt un kurā nav atļauts audzēt lauksaimniecības kultūraugus un lietot mēslošanas līdzekļus un augu aizsardzības līdzekļus. Šobrīd likumā noteikts, ka augu aizsardzības līdzekļi tiek lietoti, ievērojot marķējumā norādīto attālumu līdz virszemes ūdensobjektam. Ja marķējumā nav norādes par lietošanas attālumu līdz virszemes ūdensobjektiem, augu aizsardzības līdzekli nav atļauts lietot 10 metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektu. Izmaiņas likumā paredz aizliegumu lietot jebkuru augu aizsardzības līdzekli neatkarīgi no marķējuma divu metru platā joslā gar virszemes ūdensobjektiem un vienu metru platā joslā gar novadgrāvjiem. Jau ziņots, ka stājusies spēkā jaunā tiešā atbalsta sistēma lauksaimniekiem. Tā paredz maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi...
Tiesai nodod krimināllietu par ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 113 tūkstošu eiro apmērā
Tiesai nodod krimināllietu par ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas vairāk nekā 113 tūkstošu eiro apmērā
Bauskas rajona prokuratūras prokurore 30.novembrī tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēta kāda uzņēmuma amatpersona par ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā. Lieta izskatīšanai nodota Bauskas rajona tiesai. Saskaņā ar lēmumu par lietas nodošanu tiesai, apsūdzētā persona laikā no 2012.gada februāra līdz 2014.gada oktobrim sistēmiski sniedza Valsts ieņēmumu dienestā, nodokļu likumos noteiktās deklarācijas, ziņojumus un pārskatus, bet likumā noteiktajā termiņā un pilnā apmērā aprēķinātās nodokļu summas valsts budžetā nenomaksāja. Pavisam kopā minētā uzņēmuma amatpersona ļaunprātīgi izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināmo maksājumu nomaksas vairāk nekā 113 tūkstošu eiro (79,4 tūkstoši lati) apmērā, nodarot valstij zaudējumus. Apsūdzētā uzņēmuma amatpersona pie kriminālatbildības saukta pēc Krimināllikuma 218.panta otrās daļas, kas paredz, ka par izvairīšanos no nodokļu vai tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas vai par ienākumu, peļņas vai citu ar nodokli apliekamo objektu slēpšanu vai samazināšanu, ja ar to nodarīti zaudējumi valstij vai pašvaldībai lielā apmērā, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar...
Novembrī nedaudz pieaudzis bezdarbnieku skaits
Novembrī nedaudz pieaudzis bezdarbnieku skaits
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2015. gada novembra beigās bija 8,4%, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, bezdarba līmenis palielinājies par 0,1% punktu. Novembra sākumā Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) bija reģistrēti 78 052, bet novembra beigās – 79 153 bezdarbnieki. Reģistrēto bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā palielinājies par 1101 cilvēku. Novembrī pastāvīgā darbā iekārojušies 3 984 NVA reģistrētie bezdarbnieki. Zemākais reģistrētā bezdarba līmenis novembra beigās bija Rīgas reģionā – 5,2%, bet augstākais Latgales reģionā – 18,3%. Kurzemes reģionā reģistrētā bezdarba līmenis novembrī bija 10,5%, Vidzemē – 9,2% un Zemgalē – 8,3%. Valsts lielākajās pilsētās reģistrētā bezdarba līmenis 2015. gada novembra beigās: Rīgā – 4,9%, Jūrmalā – 5,6%, Valmierā – 5,9%, Jelgavā – 7,0%, Ventspilī – 7,7%, Jēkabpilī – 9,9%, Daugavpilī – 10,8%, Liepājā – 11,5%, Rēzeknē – 16,0%. Neliela bezdarba līmeņa pieauguma tendence ir raksturīga rudens un ziemas mēnešiem un bija novērojama arī iepriekšējos gados. Tradicionāli tas saistīts ar sezonas darbu beigšanos, kas skar tādas...
Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūta kriminālprocesu par apsardzes uzņēmuma interesēs organizētu nodokļu krāpšanos
Kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūta kriminālprocesu par apsardzes uzņēmuma interesēs organizētu nodokļu krāpšanos
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvalde šī gada novembra nogalē Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret divām personām, kas organizēja nodokļu krāpniecību kāda apsardzes pakalpojumu sniedzēja uzņēmuma interesēs. Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai par izvairīšanos no nodokļu nomaksas lielā apmērā un par minēto noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas atbalstīšanu. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka kāda uzņēmuma, kas sniedz apsardzes pakalpojumus, amatpersona organizēja fiktīvu darījumu ķēdes ar nolūku izvairīties no nodokļu nomaksas. Savukārt kāda ar kravu pārvadājumiem saistīta uzņēmuma amatpersona sagatavoja un parakstīja viltotos sadarbības dokumentus, tādējādi atbalstot minētās noziedzīgās darbības. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo pievienotās vērtības nodokli (PVN), reāli strādājošs apsardzes uzņēmums savās PVN atskaitēs iekļāva faktiski nenotikušu darījumu dokumentus ar fiktīviem uzņēmumiem par specifisku elektrības kabeļu iegādi un tālāku pārdošanu. Pirmstiesas izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka fiktīvajos grāmatvedības dokumentos norādītie elektrības kabeļi nekad nebija pastāvējuši. Tādējādi minētais apsardzes uzņēmums iepirka un pārdeva "tukšu gaisu" jeb reāli...
FKTK soda PrivatBank divu miljonu eiro apmērā un uzdod nomainīt valdi
FKTK soda PrivatBank divu miljonu eiro apmērā un uzdod nomainīt valdi
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome pieņēma lēmumu piemērot AS "PrivatBank" soda naudu 2 016 830 eiro apmērā par pieļautajiem pārkāpumiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma (NILLTFNL), Kredītiestāžu likuma, kā arī "Iekšējās kontroles sistēmas izveides normatīvo noteikumu" un "Klientu padziļinātās izpētes normatīvo noteikumu" prasību ievērošanā. Izvērtējot atbildīgo bankas darbinieku atbildību bankas pieļautajos pārkāpumos, FKTK ir atstādinājusi no pienākumu pildīšanas bankas valdes priekšsēdētāju Oleksandru Trubakovu un atbildīgo valdes locekli Ivetu Ķerpi, kā arī uzdevusi bankas padomei pilnībā nomainīt bankas valdi. Šī ir daļa no FKTK veiktās pārbaudes rezultātiem par darījumiem no 2012. līdz 2014. gadam, kas minēti publiskotajā Moldovas Nacionālās bankas pētījumā jeb t.s. "Kroll" ziņojumā. Pārbaudē tika konstatēti pārkāpumi gan klientu izpētē un informācijas dokumentēšanā, gan klientu darījumu uzraudzībā, jo banka vairākus darījumus nebija identificējusi kā potenciāli aizdomīgus un par tiem nebija ziņojusi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam (Kontroles dienestam). Tāpēc FKTK ir pamats uzskatīt, ka...
Norma par zaudējumu kompensēšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem atbilst Satversmei
Norma par zaudējumu kompensēšanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem atbilst Satversmei
Satversmes tiesa 8.decembrī ir pieņēmusi spriedumu lietā Nr. 2015-07-03 "Par Ministru kabineta 2012. gada 15. maija noteikumu Nr. 341 "Kārtība, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu" 3. punkta atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 105. pantam". Apstrīdētā norma Ministru kabineta noteikumi Nr. 341 citastarp noteic, ka pārvadātājam, kas sniedz sabiedriskā transporta pakalpojumu, kompensē zaudējumus, kas radušies, ja ar pakalpojuma sniegšanu saistītās nepieciešamās izmaksas ir lielākas par gūtajiem ieņēmumiem. Noteikumu 3. punkts (apstrīdētā norma) noteic, ka šīs izmaksas nedrīkst pārsniegt maksimālās kompensējamās izmaksas, kas noteiktas noteikumu pielikumā. Augstāka juridiska spēka normas Satversmes 1. pants: "Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika." Satversmes 105. pants: "Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību." Lietas fakti Konstitucionālo...
Eiropas Komisija rosinājusi jaunus pasākumus noguldījumu aizsardzības stiprināšanai un banku darbības risku mazināšanai
Eiropas Komisija rosinājusi jaunus pasākumus noguldījumu aizsardzības stiprināšanai un banku darbības risku mazināšanai
Eiropas Komisija nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā Eiropas banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) un noteikusi turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu riskus banku nozarē. Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt Eiropas Savienības (ES) banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. ENAS stiprinās ES banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm. Šī sistēma laika gaitā tiks izvērsta trīs posmos. Vispirms tajā būs paredzēta valstu noguldījumu garantiju sistēmu pārapdrošināšana, ko pēc trim gadiem nomainīs kopapdrošināšanas sistēma, kurā ENAS ieguldījums laika gaitā pakāpeniski palielināsies. Paredzams, ka tā noslēgsies ar Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas izveidi 2024. gadā. Minētajā sistēmā ietverta virkne spēcīgu aizsargpasākumu pret ļaunprātīgu un neatbilstošu izmantošanu, lai veicinātu, ka valstu sistēmas piesardzīgi pārvalda iespējamos riskus. Konkrētāk, valstu sistēmas Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmai varēs piekļūt tikai tad, ja tās pilnībā atbildīs...
Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā
Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā
Darba vides riska novērtēšana katram darba devējam ir jāveic ne retāk kā reizi gadā, tāpēc, lai atvieglotu normatīvo aktu prasību izpildi, arvien vairāk uzņēmumu izvēlas veikt risku novērtēšanu interneta vidē – ātri, ērti, bez maksas un saviem spēkiem. Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras izveidotais bezmaksas interaktīvais rīks OiRA (Online Interactive Risk Assessment) šogad ir ieguvis prestižo EPSA (European Public Sector Award) balvu, kā labākais praktiskais rīks Eiropas uzņēmumu vidū. OiRA rīka darbību Latvijā nodrošina Valsts darba inspekcija. Latvijā šis rīks darbojas kopš 2013.gada marta, un to šobrīd jau izmanto gandrīz 2500 uzņēmumi. OiRA rīks ir paredzēts, lai darba devējs bez īpašām priekšzināšanām darba aizsardzībā varētu atpazīt savā darba vietā esošos darba vides riska faktorus, un novērtēt, cik liels ir risks, ka nodarbinātie cietīs vai saslims darba vietā. Ar rīka palīdzību iespējams noteikt veicamos darba aizsardzības pasākumus, kā arī sagatavot nepieciešamo dokumentāciju. Rīkā ir iekļautas atsauces un saites uz normatīvo aktu...