JAUNUMI

Tāpat kā ikviens valsts iedzīvotājs plāno savus ienākumus un izdevumus, arī valsts prognozē tuvāko gadu budžetu. Aktuālās prognozes liecina, ka 2016. gadā valsts budžeta kopējie ieņēmumi būs 7,368 miljardi eiro. No tiem lielāko daļu jeb 28,3% veidos valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, savukārt pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumi būs 27,4% apmērā no kopējās valsts ieņēmumu summas. Nozīmīgu daļu valsts budžeta līdzekļu veido ne tikai nodokļu ieņēmumi, bet arī Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi. Nākamajā gadā tie būs 12,8% no kopējiem budžeta ieņēmumiem jeb 939,6 miljoni eiro. Savukārt nedaudz vairāk kā vienu desmito daļu jeb 11,1% no budžeta ieņēmumiem nākamajā gadā veidos akcīzes nodoklis. Godprātīga nodokļu nomaksa ir ikviena Latvijas iedzīvotāja pamatpienākums, tāpēc Finanšu ministrija šobrīd īsteno ikgadējo sociāli informatīvo kampaņu par godprātīgas nodokļu nomaksas nozīmi. Kampaņas mērķis ir veicināt iedzīvotāju izpratni par nodokļu nomaksas nozīmi valsts ilgtermiņa attīstībā, parādot, kāds ir visas sabiedrības un katra iedzīvotāja ieguvums. Šogad kampaņas primārā...

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, ieviešot vairākas izmaiņas nodokļa piemērošanā. Grozījumi paredz no nākamā gada 1.jūlija ar PVN aplikt izdevumus par dzīvojamo māju pārvaldīšanu, ņemot vērā Eiropas Komisijas formālo paziņojumu PVN direktīvas pārkāpuma procedūras lietā. Šiem izdevumiem paredzēts piemērot nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā. PVN attieksies uz mājas pārvaldīšanas izdevumiem, kas ietver mājas uzturēšanu un sanitāro apkopi, kā arī siltumenerģijas un dabasgāzes piegādi, ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu, sadzīves atkritumu izvešanu, slēdzot attiecīgu līgumu ar pakalpojuma sniedzēju. Māju pārvaldīšanas izdevumos ietilpst arī elektroenerģijas nodrošināšana mājas kopīpašumā esošajai daļai, mājas un tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts, kā arī energoefektivitātes minimālo prasību izpildes nodrošināšana. Tāpat šajos izdevumos iekļauta māju pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība, mājas lietas vešana, citas pārvaldīšanas darbības, ņemot vērā dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku lēmumus, piemēram, par mājas uzlabošanu un turpmāko attīstību, kā arī atlīdzība par mājas pārvaldīšanu....

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, lai risinātu vairākas praksē konstatētās problēmas nodokļu nomaksā. Saskaņā ar grozījumiem no nākamā gada lielāks transportlīdzekļu ekspluatācijas nodoklis noteikts par kravas automobiļiem ar pilnu masu līdz 12 000 kilogramiem. Nodoklis par automobili līdz 1500 kg no līdzšinējiem 17,07 eiro palielināts līdz 36 eiro, par automobili ar masu no 1501 kg līdz 1800 kg - 72 eiro līdzšinējo 34,15 vietā, bet par kravas auto ar masu no 1801 kg līdz 2100 kg nodoklis būs 138 eiro līdzšinējo 64,03 eiro vietā. Savukārt automašīnām ar pilnu masu no 2101 līdz 2600 kg nodoklis no līdzšinējiem 76,84 eiro palielināts līdz 165 eiro, bet par auto no 2601 līdz 3500 kg - būs jāmaksā 219 eiro iepriekšējo 102,45 vietā. Ceļa nodoklis par kravas auto no 3501 līdz 12 000 kg turpmāk būs 156 eiro līdzšinējo 145,13 eiro vietā. Nodokļa palielināšana nepieciešama,...

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas no nākamā gada paredz pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Saskaņā ar likuma izmaiņām visām personām turpmāk tiks piemērots nevis vienāds ar nodokli neapliekamais minimums, bet gan gada diferencētais neapliekamais minimums. Tā apmērs būs atkarīgs no maksātāja gūto ar nodokli apliekamo ienākumu apjoma, un tajā tiks ieskaitīti gan saskaņā ar vispārējo likmi apliekamie ienākumi, gan arī tādi ienākumi, kurus ar nodokli apliek pēc samazinātās likmes. Likums papildināts ar normu, kas noteic, ka maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina pēc formulas, ko nosaka Ministru kabinets (MK). Formulā ņem vērā maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī MK noteikto minimālo mēneša un maksimālo gada neapliekamo minimumu, gada apliekamā ienākuma apmērus, līdz kuram piemēro maksimālo un virs kura tikai minimālo gada neapliekamo minimumu. Valdība noteiks arī kārtību, kādā aprēķina un piemēro maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu taksācijas gadu. Jaunā kārtība paredz, ka...

No nākamā gada plānots ieviest diferencēto neapliekamo minimumu. Pamatā tas paredz, ka mazo algu saņēmēji saņems mazliet vairāk, bet lielāku ienākumu saņēmēji - mazliet mazāk. Swedbank Finanšu institūts izstrādājis kalkulatoru, kas iedzīvotājiem palīdz novērtēt diferencētā neapliekamā minimuma ietekmi uz savu budžetu. Kalkulators pieejams www.manasfinanses.lv, ļaujot ikvienam modelēt pieņemto likuma grozījumu ietekmi uz savu darba algu. Piemērs I - minimālās algas saņēmējs Jānis ik mēnesi "uz rokas" saņem 265,34 eiro lielu minimālo algu un vēl nav nodibinājis ģimeni, kurā būtu mazi bērni. Līdz ar plānoto minimālās darba algas palielināšanu, nākamajā gadā viņš ik mēnesi "uz rokas" saņems par 6,90 eiro vairāk, palielinot savu ikmēneša budžetu līdz 272,24 eiro. Savukārt, sākot ar 2017.gadu, ikmēneša ienākumi samazināsies par 3,45 eiro līdz ar samazinātu ik mēnesi piemēroto neapliekamo minimumu. Tajā pat laikā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, 2017.gadā Jānis varēs saņemt pārmaksāto nodokļa daļu 69 eiro apmērā. Savukārt, iesniedzot deklarāciju 2021.gadā, atgūstamā summa būs jau 441,60 eiro,...

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma Solidaritātes nodokļa likumu. Solidaritātes nodoklis attieksies uz sociāli apdrošinātām personām - darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem, kuru ienākumi kalendāra gadā pārsniedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksimālo apmēru - 48600 eiro. Solidaritātes nodokļa likme noteikta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes apmērā - 34,09 procenti, no kuras 23,59 procentus maksā darba devējs un 10,5 procentus - darba ņēmējs. Likums noteic, ka solidaritātes nodokli, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto informāciju, aprēķinās un valsts pamatbudžetā ieskaitīs Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Tādējādi ne darba devējiem, ne darba ņēmējiem netiks radīts papildu administratīvais slogs, uzsver likuma projekta autori. Savukārt saskaņā ar izmaiņām iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā solidaritātes nodokļa daļu persona varēs iekļaut attaisnotajos izdevumos. Solidaritātes nodokļa ieviešana skars 4,7 tūkstošus darbspējas vecuma cilvēkus, un ieņēmumus, kas nākamgad prognozēti 23,4 miljonu eiro apmērā, plānots ieskaitīt valsts pamatbudžetā. Tas ļaus segt attiecīgos budžeta izdevumus Labklājības ministrijas valsts budžeta programmā "Valsts sociālie pabalsti un...

Sākot ar 2016. gadu, tiks būtiski uzlabota rūpnieciskā īpašuma aizsardzība Latvijā un preču zīmju aizsardzības sistēma Eiropas Savienībā (ES), kas vienkāršos rūpnieciskā īpašuma objektu iesniegšanas un reģistrācijas kārtību. Patentu valdes (PV) panāktās izmaiņas normatīvajos aktos ļaus Latvijas uzņēmējiem un inovāciju autoriem efektīvāk reģistrēt un aizsargāt savas tiesības. 2016. gada 1.janvārī stāsies spēkā "Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likums", kas pilnveidos rūpnieciskā īpašuma regulējumu nacionālajā līmenī. Likuma izstrādē tika ņemta vērā citu valstu labā prakse un mūsdienu situācija. Ar likumu tiks nostiprināta un pilnveidota Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes, patentpilvarnieku un PV darbības jomas. Apelācijas padome iegūs neatkarību un kļūs profesionālāka, tai skaitā samazināsies strīdu izskatīšanas laiks. Attiecībā uz personu pārstāvībai PV svarīgi atzīmēt, ka tiks nostiprināts patentpilnvarnieka profesijas statuss un profesionālā darbība, izveidojot saistošu ētikas kodeksu un ieviešot civiltiesisko apdrošināšanu par obligātu prasību. Turpmāk PV saņemtās pakalpojumu maksas varēs novirzīt izmantošanai rūpnieciskā īpašuma aizsardzības jomas attīstībā, proti, strādāt ar pieteicējiem, uzlabot pakalpojumus, tai...

Publicētie dati par iekšzemes kopprodukta (IKP) izmaiņām šī gada trešajā ceturksnī negaidīti pārsteidz, jo Latvijas ekonomiskā izaugsme bijusi krietni spēcīgāka nekā to iepriekš vēstīja IKP ātrais novērtējums. Balstoties uz jaunākajiem statistikas datiem, Latvijas tautsaimniecība 2015.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar pērnā gada trešo ceturksni ir pieaugusi par 3,3%, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā liecināja IKP ātrais novērtējums. Savukārt, salīdzinot ar šī gada otro ceturksni, IKP ir palielinājies par 1% (sezonāli izlīdzinātie dati), veidojot augšupvērstu korekciju 0,6 procentpunktu apmērā salīdzinājumā ar iepriekš publicētajiem datiem. IKP pievienotās vērtības analīze rāda, ka līdzīgi kā 2015.gada iepriekšējos divos ceturkšņos arī trešajā ceturksnī kāpumu uzrādīja lielākās Latvijas tautsaimniecības nozares - rūpniecība un tirdzniecība. Rūpniecības pievienotā vērtība trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, pieauga par 4,2%. Tajā skaitā apstrādes rūpniecībā fiksēts 3,7% liels kāpums. Panākumus rūpniecībā šogad lielā mērā noteica augošā kokapstrādes izlaide, turklāt trešajā ceturksnī pieauguši arī elektroenerģijas un gāzes apgādes apjomi. Savukārt...

Numura intervija Kā izvairīties no nepamatotiem nodokļu uzrēķiniem un strīdiem ar VID Saruna ar Valsts ieņēmumu dienesta Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes direktora vietniecēm Ināru Šmiti un Dagmāru Strēli Jurista padoms Juridiskās adreses un virtuālā biroja noma – mūsu gadsimta tendences Elīna Girne, zvērinātu advokātu biroja AmberLaw zvērināta advokāte Kas jāzina par brīdinājumiem parādu atgūšanā? Andris Lazdiņš, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex zvērināts advokāts Kā piemērojamas tiesību normas jeb Daži tiesību teorijas praktiskie aspekti Jānis Gavars, zvērinātu advokātu biroja Kļaviņš Ellex jurists Nekustamā īpašuma ieguvēja labticība Kristīna Loboda, zvērinātu advokātu biroja INVERSUS juridiskā dienesta vadītāja Atbild jurists Kādās situācijās var piemērot disciplinārsodus? Atbild Gita Oškāja, zvērināta advokāte, Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrības Juridiskās daļas vadītāja Tiesu prakse Neseni spriedumi transfertcenu jomā palielinās neskaidrību tālākpārdošanas cenu metodes piemērošanā Kaspars Strazds, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN nodokļu menedžeris Facebook lieta: jaunumi personas datu nodošanā uz ASV Krišjānis Bušs, LL.M., Vašingtona universitāte, zvērinātu advokātu...

Rīgas Domes 2015.gada 3.novembra saistošie noteikumi №177 «Dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanas saistošie noteikumi»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 28.novembri.

Piektdien, 27. novembrī, žurnāla Bilance konferencē, svinīgā ceremonijā, kuru vadīja žurnāla redaktore Maija Grebenko un dziedātājs Roberto Meloni, tika paziņotas konkursa "Gada Grāmatvedis 2015" laureātes. Balvu "Par mūža ieguldījumu" saņēma VAS Latvijas Dzelzceļš Finanšu daļas pamatlīdzekļu uzskaites nodaļas vadītāja Alla Razuvajeva, bet "Gada grāmatveža" titulu ieguva AS Tukuma piens galvenā grāmatvede Aija Ēvele:

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien, 27.novembrī, atbalstīja izskatīšanai galīgajā lasījumā Saeimas sēdē 2016.gada valsts budžeta likumprojektu un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojektu. Galīgajam lasījumam komisija virza arī 24 likumprojektus, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu. Valsts budžeta projekta izskatīšanai Saeimas Prezidijs sasaucis Saeimas ārkārtas sēdi, kas notiek šodien, 30.novembrī. Kā budžeta prioritātes nākamgad izvirzītas valsts iekšējās un ārējās drošības stiprināšana, veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, kā arī izglītības kvalitātes uzlabošana, iepriekš, iesniedzot budžeta projektu Saeimā, uzsvēra finanšu ministrs Jānis Reirs. Papildu finansējums nākamajā gadā paredzēts Nacionālo bruņoto spēku kaujas spēju celšanai, tostarp zemessardzes un jaunsardzes attīstībai, kā arī valsts kiberdrošības stiprināšanai. Papildu nauda arī paredzēta policistu, ugunsdzēsēju, glābēju un ieslodzījuma vietu pārvalžu darbinieku algu paaugstināšanai, kā arī valsts robežsardzei valsts drošības stiprināšanas pasākumu īstenošanai. Tāpat papildu finansējums budžetā paredzēts veselības aprūpei, tostarp neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai, kā arī 10 miljoni mediķu algu palielināšanai. Papildu līdzekļi tiks novirzīti arī pašvaldību ceļu un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina uzņēmējus 3.decembrī plkst.10.00 piedalīties Muitas un uzņēmēju konsultatīvās padomes paplašinātajā sanāksmē, kuras laikā būs iespēja iepazīties ar Eirāzijas Ekonomiskās savienības un Krievijas muitas likumdošanas aktualitātēm. Eirāzijas Ekonomiskās komisijas pārstāvji sanāksmē informēs uzņēmējus par jauno Eirāzijas Ekonomiskās savienības Muitas kodeksu, sniegs informāciju par galvenajām izmaiņām, esošajiem un plānotajiem vienkāršojumiem un atvieglojumiem, kas paātrina muitošanas procesu. Savukārt Krievijas Federācijas Federālā muitas dienesta pārstāvis informēs sanāksmes dalībniekus par Krievijas muitas likumdošanas aktualitātēm, kā arī par TIR sistēmas piemērošanu Krievijā. Sanāksmes norises vieta: VID administratīvā ēka Rīgā, Talejas ielā 1, 1.stāva konferenču zālē (pa kreisi aiz Informācijas centra). Dalību sanāksmē pieteikt līdz š.g. 1.decembrim, sazinoties ar VID Muitas pārvaldi (tālr. 67120978, 67120967, 26147639, e-pasts [email protected]).

Aizvien augošais pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka rada spiedienu uz darba algām, kā arī minimālās algas paaugstināšana no 2015. gada 1.janvāra ietekmē vidējās bruto darba samaksas pieaugumu, informē Laura Stelmaka-Leja, Ekonomikas ministrijas Ekonomiskās attīstības un darba tirgus prognozēšanas nodaļas vecākā referente. Šī gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā bija 829 eiro, kas bija par 7,3% lielāka nekā pirms gada. Kopumā vidējās bruto darba samaksa šogad trīs ceturkšņos pieauga par 6,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Lai arī iepriekšējos gados darba samaksas dinamika bija līdzīga, šī gada pēdējos ceturkšņos privātajā sektorā darba samaksa aug straujāk nekā sabiedriskajā sektorā. Šī gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, darba samaksa privātajā sektorā pieauga par 8,3%, savukārt sabiedriskajā - par 5,4%, līdz ar to turpina samazināties darba samaksas atšķirības privātajā un sabiedriskajā sektorā. Darba samaksa visās tautsaimniecības pamatnozarēs ir pieaugusi, tomēr to dinamika bija atšķirīga. Straujākais darba samaksas pieaugums 2015. gada 3....

Publiskajā telpā apspriesto priekšlikumu - paredzēt īpašu tirdzniecības un nodokļu režīmu nerezidentu izveidotiem "čaulas" uzņēmumiem Latvijā, kuri veic darbības ārpus Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas, pēc būtības var uzskatīt par ofšoru režīma legalizāciju Latvijā. Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka tas rada nopietnus riskus finanšu sektora stabilitātei, drošai un stabilai investīciju videi valstī, kā arī grauj Latvijas kā uzticama sadarbības partnera tēlu. FM ir identificējusi šādus būtiskākos riskus tā saucamā "ofšoru nodokļa" ieviešanā: 1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija - apkalpojot nerezidentu biznesu ir augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Bankām, apkalpojot klientus nerezidentus, vienmēr pastāv augstāks risks, ka kredītiestāde tiek iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā. Strādājot ar šādiem klientiem, ir apgrūtinātas iespējas pilnībā pārliecināties par līdzekļu izcelsmi, tāpēc, nerezidentus pārreģistrējot kā rezidentus, saglabājas risks, ka kredītiestāde var tikt iesaistīta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, terorisma finansēšanā vai šādu darbību mēģinājumā un šis...