JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi №654 «Valsts administrācijas skolas nolikums»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi №655 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 29.novembra noteikumos №902 «Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.novembri.

Rīgas Domes 2015.gada 3.novembra saistošie noteikumi №176 «Grozījumi Rīgas domes 2013.gada 23.jūlija saistošajos noteikumos №6 «Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas aprites saistošie noteikumi»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 26.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi №659 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumos №861 «Noteikumi par augļu koku un ogulāju pavairošanas materiāla atbilstības kritērijiem, apriti un kārtību, kādā atzīst personas, kas veic vīrustestēšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi №657 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumos №850 «Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi №658 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumos №54 «Dekoratīvo augu pavairojamā materiāla atbilstības kritēriji un aprites kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.novembri.

Saeimas 2015.gada 12.novembra likums «Par Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 25.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi №656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Satversmes tiesas 2015.gada 23.novembra spriedums №2015 - 10 - 01 «Par likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 7.panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 110.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2015.gada 25.novembri.

Šodien, 27. novembrī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone, ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā un Nodokļu pārvaldes Informācijas sistēmu atbalsta daļas pārstāvis Dzintars Students piedalās gadskārtējā žurnāla “Bilance” konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”. VID vadītāja I.Pētersone savā prezentācijā informēs par nodokļu maksātāju saistību izpildes uzvedībai atbilstošu VID rīcību, bet D.Pelēkā sniegs ieskatu biežākajos nodokļu maksātāju pārkāpumos. Savukārt Dz.Students vērsīs uzmanību uz VID konstatētajām kļūdām un problēmām, pieņemot un apstrādājot nodokļu maksātāju iesniegtos dokumentus VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), kā arī informēs, kādi jaunumi jau ir ieviesti EDS un kādus sistēmā vēl plānots īstenot līdz šī gada beigām. Konferences dalībniekiem būs iespēja arī uzdot jautājumus ikvienam referentam. Konferences mērķis ir novērtēt, analizēt un diskutēt par pašlaik aktuālāko, kas ir svarīgs uzņēmumiem un iestādēm saistībā ar grāmatvedības uzskaiti, nodokļiem, finansēm un to pārvaldību. Konferences ietvaros notiks arī balvas “Gada Grāmatvedis 2015” un balvas “Par mūža ieguldījumu” svinīgā...

Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām un Latvijas Būvniecības padomi ir izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus - "Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi", kurā paredzēti būvkomersantu klasifikācijas kritēriji un to piemērošanas kārtība . Šā gada 26.novembrī noteikumu projekts izsludināts starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē. Būvkomersantu klasificēšanu kā pozitīvu praksi iniciēja būvniecības nozares pārstāvji Būvniecības likuma un Publisko iepirkumu likuma jauno redakciju izstrādes gaitā. Klasifikācijas mērķis ir būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošana publiskā finansējuma iepirkumos, izveidojot atklātu, skaidru sistēmu būvdarbu veicēju profesionālo prasmju, pieredzes un kompetenču novērtēšanai un piemērošanai būvdarbu iepirkumos. Noteikumu projekts paredz, ka, līdzīgi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma direktīvas regulējumam, būvkomersantu (būvnieku) klasifikācija notiek trīs kritēriju grupās: nozares jeb profesionālās darbības, saimnieciskajos un finanšu, kā arī ilgtspējas kritērijos. Būvuzņēmumiem, atkarībā no rezultāta vairāk nekā 15 kritēriju vērtējumā, tiks piešķirta viena no 5 klasēm, kā arī, atkarībā no nodarbināto speciālistu profesionālās darbības sfērām un uzņēmuma realizētajiem projektiem, tiks atzīta uzņēmuma kompetence konkrētu būvdarbu veidu...

Zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji turpmāk varēs vadīt mediācijas procesu. To paredz grozījumi Notariāta likumā un grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas ceturtdien, 26.novembrī, trešajā lasījumā pieņemti Saeimas sēdē. Šīs izmaiņas ļaus paplašināt mediācijas sniedzēju loku, vienlaikus saglabājot mediācijas pakalpojumu kvalitāti, jo arī šiem mediācijas sniedzējiem būs nepieciešams iegūt attiecīgu sertifikātu. Mediācijas tiesiskais regulējums Latvijā ieviests pērn, lai veicinātu civiltiesisku strīdu izskatīšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai. Saskaņā ar Saeimā atbalstītajiem Notariāta likuma grozījumiem notāram, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurš atstādināts no amata, šajā laikā paredzēta iespēja strādāt citu darbu, ievērojot virkni priekšnoteikumu. Darbam citā amatā būs jāsaņem tieslietu ministra rakstveida atļauja. Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts atteikties no normas, ka zvērinātu notāru eksāmens rīkojams ne retāk kā reizi gadā. Ņemot vērā notāru darba apjoma kritumu, ko veicinājusi iedzīvotāju skaita samazināšanās un zemā ekonomiskā aktivitāte, vakanto vietu aizpildīšana jāveic pārdomāti, norāda...

Saeima ceturtdien, 26.novembrī, ar lēmuma projektu apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju. Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes. Nacionālās drošības koncepcija ir publiski pieejams dokuments. Koncepcijā iekļautās prioritātes tiks izmantotas, plānojot un definējot konkrētus pasākumus un līdzekļus valsts apdraudējuma neitralizācijai un novēršanai, kas tiks iekļauti Nacionālās drošības plānā. Saeimas apstiprinātajā koncepcijā noteiktas astoņas prioritātes Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu novēršanai: iekšējās drošības apdraudējuma novēršana; ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana; militārā apdraudējuma novēršana; pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršana; Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana; Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana; starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršana; kiberapdraudējuma novēršana. Valsts apdraudējuma analīzē un koncepcijā aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību un saistīti ar izmaiņām starptautiskajā drošības vidē, militārajām aktivitātēm Latvijas robežu tuvumā, starptautiskā terorisma tendencēm, kiberdrošību, kā arī atsevišķu valstu centieniem ar politiskiem, humanitāriem, informatīviem un ekonomiskiem līdzekļiem...

Veselības ministrija ir radusi iespēju saistībā ar valsts budžetā 2016.gadā plānotajiem papildus līdzekļiem nodrošināt 100 % medikamentu apmaksu valsts kompensējamām zālēm C hepatīta (VHC) ārstēšanai. Ņemot vērā to, ka šī infekcijas slimība ir pilnībā izārstējama, Veselības ministrijas mērķis ir panākt pēc iespējas lielāka cilvēku skaita pilnīgu atveseļošanos, tai skaitā atbrīvošanos no VHC vīrusa un tā izraisītajām veselības sekām. Līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā pacientiem VHC ārstēšanai bija jāveic lieli līdzmaksājumi. Latvija ir ņēmusi vērā Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas un nodrošinās šīs infekcijas ārstēšanu atbilstoši citu Eiropas Savienības valstu praksei. Šobrīd VHC ambulatorai ārstēšanai nepieciešamo zāļu kompensācija no valsts budžeta ir noteikta 75% apmērā. Pacienta līdzmaksājums VHC gadījumā ar 75% kompensāciju mēnesī sastāda vidēji 300 eiro. Tā kā minimālā alga Latvijā šobrīd ir 360 eiro, 300 eiro līdzmaksājums ir nozīmīgs šķērslis, kādēļ pacienti neuzsāk terapiju (30% no tiem, kuriem ārstēšana būtu nepieciešama,...

Lai efektīvāk samazinātu mežacūku populāciju un cūku mēra izplatību tālāk Latvijas teritorijā un mājas cūkām, Saeima ceturtdien, 26.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Medību likumā. Likumprojekta autori norāda, ka izmaiņas nodrošinās medības teritorijās, kurās pašlaik mežacūku medības nenotiek. Cūku mēra apkarošanas pasākumiem paredzēts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, maksājot noteiktu naudas summu par katru sieviešu kārtas mežacūkas nomedīšanu. Eiropas Komisija noteikusi, ka mežacūku populācijas blīvums ES jāsamazina līdz 0,5 dzīvniekiem uz vienu kvadrātkilometru. Izmaiņas samazinās draudus medību resursiem, cūkkopības nozarei, kā arī lopbarības tranzītam un eksportam. Likuma izmaiņas nosaka - Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumus īsteno līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums ir samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.martam. Medniekiem ir pienākums samazināt mežacūku populāciju attiecīgajā medību platībā atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktajam minimālajam dzīvnieku nomedīšanas apjomam. Līdz ar grozījumu noteikts, ka mežacūkas var medīt arī platībās no...