JAUNUMI

Demisionējušās valdības finanšu ministrs Jānis Reirs atzinis, ka Latvijas ekonomikai 2015. ir bijis sarežģīts, tomēr kopumā veiksmīgs gads. Par spīti nelabvēlīgajiem ārējiem apstākļiem ekonomikas izaugsme ir paātrinājusies līdz 2,7% (gada pirmajos trīs ceturkšņos), kamēr iepriekšējā gadā iekšzemes kopprodukts (IKP) bija audzis par 2,4%. Latvijas eksportētāji 2015.gadā veiksmīgi pārvarējuši Krievijas ieviestās sankcijas un kopējo pieprasījuma kritumu recesijas skartajā kaimiņvalstī. Lai gan preču eksports uz Krieviju gada pirmajos deviņos mēnešos samazinājies par 24,4%, Latvija ir vienīgā no Baltijas valstīm, kas spējusi palielināt kopējo eksporta apjomu. Deviņos mēnešos tas audzis par 2%. Kopumā gads ir bijis labs Latvijas ražotājiem. Pēc divu gadu pārtraukuma martā darbu atsāka lielākais metāla ražošanas uzņēmums “Liepājas Metalurgs”. Lai gan tā ražošanas apjomi ir mazāki nekā iepriekš un problēmas uzņēmuma darbībā nav pilnībā pārvarētas, tas kļuva par vienu no stimuliem ražošanas apjomu kāpumam apstrādes rūpniecībā, kas gada pirmajos desmit mēnešos palielinājās par 4,1%. Labus rezultātus visa 2015.gada garumā turpināja rādīt Latvijas...

Uzņēmumu reģistrs (UR) vērš uzmanību, ka no 2015.gada septembra ar tā atbalstu Latvijā notiek semināri par pamatkapitāla konvertāciju no latiem uz eiro un dalībnieku reģistra Pirmā nodalījuma iesniegšanu. Pamatkapitāla denominācija attiecas tikai uz sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA), akciju sabiedrībām (AS) un kooperatīvajām sabiedrībām. Uz pārējām juridiskām personām šie nosacījumi neattiecas tāpēc, ka tām nav pamatkapitāla. Normatīvajos aktos noteikts termiņš veikt pamatkapitāla izteikšanu EUR līdz 2016. gada 30.jūnijam. Un šī prasība attiecas uz visām minētajām sabiedrībām, arī uz viena dibinātāja jeb dalībnieka SIA. Statūtu grozījumi sabiedrībām ir jāveic pašām. Ja kapitālsabiedrība līdz noteiktajam termiņam nebūs iesniegusi Uzņēmumu reģistrā dokumentus pamatkapitāla denominācijai, Uzņēmumu reģistrs pamatkapitālu konvertēs pēc Eiropas Padomes noteiktā valūtas kursa 0,702804 LVL pret 1 EUR, savukārt, kapitālsabiedrībai būs pienākums, piesakot komercreģistra iestādei jebkuras izmaiņas komercreģistra ierakstos vai dokumentu reģistrāciju (pievienošanu reģistrācijas lietai), vienlaikus veikt arī nepieciešamās izmaiņas dokumentos saistībā ar denomināciju. Turklāt minēto izmaiņu veikšanai netiks piemēroti šobrīd normatīvajos aktos paredzētie...

Lauku atbalsta dienests (LAD) vakar, 21.decembrī, sācis izmaksāt Eiropas Savienības ārkārtas atbalstu 8,45 miljonu eiro apjomā piena ražotājiem (7,15 miljonus eiro) un cūkkopjiem (1,30 miljonu eiro). LADatbalstu aprēķina un izmaksā, pamatojoties uz Lauksaimniecības datu centra (LDC) rīcībā esošajiem datiem. Atbalsta likme piena ražotājiem ir 11,71 eiro par laika posmā no1.janvāra līdz 30.septembrim vienu realizētā piena tonnu. Atbalsta likme par sivēnmātēm ir 36,74 eiro par dzīvnieku, bet par no šā gada 1.janvāra līdz 30.septembrim kautuvē realizētu vai eksportētu dzīvu cūku - 3,89 eiro par dzīvnieku.

Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programmas „Valsts administrācija” projekta „Pieredzes apmaiņa par efektīvu tiesu darbu” ietvaros Latvijas delegācija pabija pieredzes apmaiņas vizītē Zviedrijā, informē Tiesu administrācija. Pieredzes apmaiņā uz Zviedriju devās Vidzemes apgabaltiesas priekšsēdētāja E.Knēgere, Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja I.Siliņeviča, Jelgavas tiesas tiesnese L.France un Tiesu administrācijas direktora vietniece attīstības un juridiskajos jautājumos I.Kalniņa. Vizītes laikā Latvijas delegācija apmeklēja Zviedrijas Tiesu administrāciju, Nortaljes rajona tiesu, Svea apelācijas tiesu, Augstāko administrācijas tiesu un Tiesnešu kvalifikācijas kolēģiju. Latvijas pārstāvji tika iepazīstināti ar Zviedrijas tiesu sistēmas (rajona tiesu, apelācijas tiesu, apgabaltiesu kompetenci un tiesu sistēmai piederīgajām institūcijām un to darbu) uzbūvi, procesuālo normatīvo regulējumu, problēmām normatīvajā regulējumā, tiesneša darba organizācijas u.c. jautājumiem. Gūto pieredzi tiesneši nodos tālāk saviem kolēģiem tiesās, kā arī pielietos praksē, piedaloties dažādu normatīvo aktu izstrādes darba grupās. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma „Valsts administrācija” darbojas ar mērķi veicināt darba metožu harmonizēšanu valsts pārvaldes sektorā. Programma atbalsta mācību vizītes, prakses iespējas...

SIA KPMG Baltics vecākā menedžere Gunta Kauliņa novembra beigās notikušajā žurnāla "Bilance" konferencē "Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas" sniedza ieskatu un vērtējumu par diferencēto neapliekamo minimumu, kas stāsies spēkā jau ar jauno gadu:

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis metodisko materiālu zvērinātu advokātu birojam. Tajā apskatīti tādi jautājumi kā ieņēmumu un izdevumu uzskaite; grāmatvedības kārtošana kopējas sadarbības gadījumā; grāmatvedības kārtošana kopīgu izdevumu segšanai; ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtība; grāmatvedības kārtošana vienkāršā ieraksta sistēmā un grāmatvedības kārtošana divkāršā ieraksta sistēmā; kā arī norādīta darba devēja un darba ņēmēju reģistrācijas kārtība un pievienotās vērtības nodokļa piemērošanas kārtība. Metodiskais materiāls skaidro, ka zvērināti advokāti, izveidojot zvērinātu advokātu biroju, pieņem zvērinātu advokātu biroja nolikumu vai noslēdz zvērinātu advokātu biroja partneru koleģiālu vienošanos. Zvērinātu advokātu biroju nolikumā ietver informāciju par zvērinātu advokātu biroja ieņēmumu un izdevumu sadales principiem. Zvērinātu advokātu biroji grāmatvedības uzskaiti veic atbilstoši prasībām, kas attiecas uz zvērinātiem advokātiem un birojs uzskaita kopējos zvērinātu advokātu biroja ieņēmumus un izdevumus, ja nolikumā noteikts, ka zvērināti advokāti praktizē atbilstoši šī metodiskā materiāla 2.1.apakšpunktā noteiktajam principam - vienojoties par kopēju sadarbību juridiskās palīdzības sniegšanā, ieskaitot atbildību par to un...

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde šī gada decembrī Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai nosūtīja kriminālprocesu pret četrām personām saskaņā ar Krimināllikuma 177.panta 3.daļu par krāpšanu lielā apmērā. Personas organizēja un veica noziedzīgas darbības kāda sabiedrībā pazīstama uzņēmuma interesēs, kurš nodarbojas ar datortehnikas un programmatūras tirdzniecību, servisu un ražošanu. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka minētā uzņēmuma amatpersona darbojās organizētā personu grupā un izmantoja noziedzīgā grupējuma pakalpojumus ar nolūku veikt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu jomā lielā apmērā. Lai samazinātu valsts budžetā maksājamo Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apmēru, uzņēmuma amatpersona izmantoja fiktīvu uzņēmumu darījumu ķēdes un radīja šķietamu priekšstatu, ka minētie darījumi izmantoti saimnieciskās darbības nodrošināšanai. Tā rezultātā ar viltu tika iegūtas tiesības veikt PVN priekšnodokļa atskaitīšanu par faktiski nenotikušiem darījumiem un tādējādi nepamatoti tika samazināts valsts budžetā maksājamā nodokļa apmērs. Noziedzīgo darbību rezultātā minētais uzņēmums nodarīja zaudējumus valsts budžetam vairāk nekā 800 tūkstošu eiro apmērā. VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Saeima 2015.gada 30.novembrī galīgā lasījumā pieņēma likumu “Grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā”, kas stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī. Ar minētajiem grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums) noteikts, ka pievienotās vērtības nodoklis (PVN) ir jāpiemēro dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumiem saskaņā ar pārvaldīšanas līgumos iekļautajiem maksājumiem. Minētie grozījumi tiek ieviesti, lai saskaņotu likumu ar Padomes 2006.gada 28.novembra Direktīvu 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk – Direktīva), vienlaikus izpildot Latvijai ar Direktīvu uzliktos pienākumus novērst Eiropas Savienības tiesību aktu neatbilstošu piemērošanu. Direktīva neparedz nosacījumu, ka ar PVN neapliek dzīvojamo māju pārvaldīšanas pakalpojumu, tādējādi šāds atbrīvojums nevar tikt piemērots arī Latvijā. Papildus ar grozījumiem likumā tiek ieviests īpašs PVN piemērošanas režīms mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem (tajā skaitā plaukstdatoriem) un integrālās shēmas ierīcēm. Attiecībā uz īpašu PVN piemērošanas režīmu mobilajiem telefoniem, klēpjdatoriem, planšetdatoriem (tajā skaitā plaukstdatoriem) un integrālās shēmas ierīcēm, kā arī uz atsevišķiem kokmateriālu veidiem, jāuzsver, ka...

Valsts ieņēmumu dienests 1.decembrī aktualizējis Metodisko materiālu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšanu un maksāšanu, viešot tajā izmaiņas, kas stājas spēkā sakarā ar normatīvo aktu grozījumiem 2015. gadā. Izmaiņas, piemēram, skar personālsabiedrības, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrības un dārzkopības kooperatīvā sabiedrības (skat. metodiskā materiāla 2. sadaļa "Uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas periods un maksāšanas termiņi") jo šogad pieņemti Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi Nr.548 „Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu” un attiecīgi ir arī jauni šo noteikumu pielikumi - aizpildāmo deklarāciju veidlapas. Tāpat ir izmaiņas attiecībā uz ziedojumiem, ar saimniecisko darbību tieši nesaistītiem izdevumiem, kur formulējums mainījies, piemēram, attiecībā uz 3. piemēru, kas patlaban skan šādi: "Nodokļa maksātājs apmaksā izdevumus, kas saistīti ar tā darbinieka apmācību kvalifikācijas celšanas kursos, kuri atbilst darbinieka veicamajiem darba pienākumiem, ir saistīti ar darba pienākumu veikšanu, nepieciešami to labākai...

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai 2014.gada oktobrī uzsāktā kriminālprocesa materiālus ar lūgumu saukt pie kriminālatbildības Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu par kukuļa pieņemšanu. Līdzās amatpersonai KNAB lūdz saukt pie kriminālatbildības arī piecas privātpersonas. Izmeklēšanas gaitā iegūto pierādījumu kopums dod pamatu KNAB izmeklētājam uzskatīt, ka VID amatpersona pieņēmusi kukuli saistībā ar labvēlīga lēmuma pieņemšanu kukuļa devēja interesēs, atceļot iepriekš pieņemto VID lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) uzrēķinu. KNAB izmeklētājs ierosina uzsākt kriminālvajāšanu pret VID amatpersonu par kukuļu pieņemšanu (Krimināllikuma (KL) 320.panta trešā daļa). Iegūto pierādījumu kopums dod pamatu pieņēmumam, ka iesaistītās privātās personas ir veikušas vairākus noziedzīgus nodarījumus un tiek rosināts uzsākt kriminālvajāšanu par kukuļa došanu 3 gadījumos (KL 323.panta pirmā daļa), par kukuļņemšanas atbalstīšanu 3 gadījumos (KL 20.panta ceturtā daļa), par kukuļu pieņemšanu 2 gadījumos (KL 320.panta trešā daļa) un par grāmatvedības dokumentu viltošanu 2 gadījumos (KL 217.panta pirmā daļa). KNAB norāda, ka neviena persona...

Ik gadu iesniegtajām aptuveni 56 000 amatpersonu deklarācijām būtu jākalpo par efektīvu instrumentu, ar kura palīdzību sabiedrība, plašsaziņas līdzekļi un tiesībaizsardzības iestādes var efektīvi uzraudzīt valsts amatpersonu darbību. Deklarēšanās sistēmas galvenie mērķi ir mantiskā stāvokļa deklarēšana, interešu konflikta novēršana un sabiedrības informēšana. Tomēr Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Vai amatpersonu deklarāciju iesniegšana, pārbaude un publiskošana ir efektīva?" konstatētais liek apšaubīt sistēmas efektivitāti. Līdzās citiem trūkumiem, kurus Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, kā būtiskākais izceļams normatīvā regulējuma trūkums attiecībā uz deklarācijās sniegto ziņu patiesuma pārbaudēm. Likums paredz deklarāciju iesniegšanas un aizpildīšanas kārtības, taču normatīvie akti nevienai no valsts amatpersonu deklarēšanas sistēmā iesaistītajām institūcijām tieši un nepārprotami nenosaka pienākumu pārbaudīt deklarācijās norādīto ziņu patiesumu. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kura galvenā atbildība ir likumā noteikto ierobežojumu pārkāpumu pārbaudes, tai skaitā pārliecināties, vai amatpersonas neatrodas interešu konflikta situācijā, ir izstrādājis iekšējo normatīvu, saskaņā ar kuru ik gadu veic vidēji 120 plānotas pārbaudes. Papildus tam vidēji 1000...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) no jaunās valdības sagaida taisnīgumu un patiesu, nevis formālu sociālo dialogu. LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers: "LBAS seko jaunās valdības veidošanas procesam, bet neiesaistīsies diskusijās par personālijām, vēlamās koalīcijas sastāvu un atsevišķām politisko partiju ietekmes sfērām, jo mums rūp valdības kopīgais darbs, izvirzītie mērķi un to sasniegšanas metodes. Esam gatavi iesaistīties jaunās valdības deklarācijas un rīcības plāna veidošanas procesā, un ceram, ka valdība beidzot ņems vērā LBAS ieteikumus un strādās pie labklājības izaugsmes." LBAS pauž cerību, ka nākamā valdība sapratīs, ka tā ir arī darba devējs, nevis tikai politikas noteicējs, un ka darba devējam ir jābūt sociāli atbildīgam pret saviem darbiniekiem. LBAS uzskata, ka, nosakot nākamās valdības darbības prioritātes, tām jābalstās uz patiesu vēlmi paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni, tāpēc pārmaiņas izglītībā, veselības aprūpē, citās stratēģiski svarīgās nozarēs nedrīkst veikt bez darba samaksas jautājumu risināšanas. Cienīgam darbam un cienīgai darba samaksai ir jākļūst par valdības ikdienas galveno rūpi. LBAS...

Saeima ceturtdien, 17.decembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā. Likums grozīts, lai pilnveidotu regulējumu un novērstu krāpniecisku darījumu iespēju PVN jomā. Ar likuma grozījumiem pilnveidots regulējums attiecībā uz tiem PVN maksātājiem, kuri uzskatāmi par riska personām. Noteikts, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) turpmāk varēs atteikt reģistrēt vai arī izslēgt no nodokļu maksātāju PVN reģistra, ja fiziskā persona būs iekļauta riska personu sarakstā. PVN likums papildināts ar regulējumu, kas dod tiesības VID no PVN maksātāju reģistra izslēgt arī nodokļu maksātājus, kas snieguši nepatiesu informāciju par materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt saimniecisko darbību vai arī šīs iespējas neatbilst nevienam no norādītajiem saimnieciskās darbības veidiem. No PVN maksātāju reģistra varēs arī izslēgt, ja komersants saskaņā ar Komerclikumu apturējis savu darbību. Likuma izmaiņas ļaus VID veikt padziļinātu izvērtējumu un novērst gadījumus, kad reģistrēts nodokļa maksātājs tiek nepamatoti izslēgts no PVN reģistra. VID apkopotie dati liecina, ka šī gada astoņos mēnešos katru...

Jaunie ES datu aizsardzības tiesību akti, par kuru galīgo redakciju Eiropas Parlaments un ES Padome neoficiāli vienojās otrdien, bet apstiprināja EP Pilsoņu Brīvību komitejā ceturtdienas rītā, radīs vienotus un digitālajam laikmetam pielāgotus datu aizsardzības noteikumus visā Eiropas Savienībā. Tie uzlabo arī tiesisko paredzamību uzņēmējiem un palielina iedzīvotāju uzticēšanos digitālajam vienotajam tirgum. Viens no jaunajiem noteikumiem, piemēram, paredz, ka būs jāsaņem nepārprotama personas piekrišana datu apstrādei, un uzņēmējiem, kas to neievēros, paredzēti stingri naudas sodi. "Jaunie noteikumi atgriež iedzīvotājiem tiesības pieņemt lēmumus par viņu privātajiem datiem", sola EP ziņotājs par datu aizsardzības regulu Jans Filips Albrehts (Zaļie/EFA, DE). "Vienlaikus jaunie noteikumi sniegs uzņēmumiem juridisko noteiktību. Tas radīs vienotu kopējus datu aizsardzības standartus visā Eiropā, samazinās birokrātiju un sniegs vienotus konkurences noteikumus visiem uzņēmējiem Eiropas tirgū", viņš piebilda. Neoficiālo vienošanos, ko otrdienas vakarā panāca Parlaments un Padome, EP deputāti apstiprināja ceturtdienas rītā ar 48 balsīm par, 4 pret un 4 atturieties. Jaunie noteikumi aizvietos...

Latvijas Zvērinātu advokātu padome (LZAP) ir izstrādājusi detalizētus priekšlikumus grozījumiem Maksātnespējas likumā, lai maksātnespējas procesa administratoru sertifikāciju un uzraudzību varētu īstenot zvērinātu advokātu profesionālās organizācijas institūcijas. Saskaņā ar šiem priekšlikumiem negodprātīgo maksātnespējas administratoru atcelšana ar tiesas nolēmumu kļūs par ātru un efektīvu procedūru. Saskaņā ar LZAP priekšlikumiem par maksātnespējas administratoriem varēs strādāt advokāti ar labu reputāciju un atzītu papildu kvalifikāciju maksātnespējas jomā, un viņu sertifikāciju un uzraudzību nodrošinātu LZAP un Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijas. Kreditors, parādnieks vai parādnieka pārstāvis sūdzību par administratora lēmumu vai rīcību konkrētā maksātnespējas procesā iesniegtu tieši tiesai, kuras pienākums būtu to izskatīt 15 dienu laikā un ar galīgu nolēmumu uzreiz izšķirt, lemjot arī par administratora atcelšanu. Kreditoru prasījumu strīdi tiktu izlemti maksātnespējas lietā, nepieļaujot situāciju, ka kreditora sūdzība tiek atstāta bez izskatīšanas, liekot celt prasību vispārīgā kārtībā. Saņemot sūdzību par administratora lēmumu saistībā ar kreditora prasījuma noraidīšanu vai atzīšanu, tiesnesim jautājums būs jāizskata pēc būtības un...