JAUNUMI

Jēkabpils pilsētas domes 2015.gada 8.oktobra saistošie noteikumi №21 «Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 2013.gada 29.augusta saistošajos noteikumos №37 «Saistošie noteikumi par nodevām Jēkabpils pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 24.novembri.

Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 12.novembra saistošie noteikumi №43 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2007.gada 25.oktobra saistošajos noteikumos №31 «Par Daugavpils pilsētas pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 24.novembri.

Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 12.novembra saistošie noteikumi №44 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2008.gada 31.janvāra saistošajos noteikumos №2 «Pašvaldības stipendijas piešķiršanas kārtība»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 24.novembri.

Eiropas Komisijas 2015.gada 17.novembra regula №2064 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2064 (2015.gada 17.novembris), ar kuru groza Regulu (EEK) №2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) №2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi, attiecībā uz solāro stiklu, kuru paredzēts pārstrādāt, izmantojot procedūru pārstrādei muitas kontrolē»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 8.decembri.

Ministru kabineta 2015.gada 13.oktobra noteikumi №593 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 3.3.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 24.novembri.

Ņemot vērā uzņēmumu vidū aktuālo tendenci ļaunprātīgi iejaukties kases aparātu darbībā, samazinot to ieņēmumu apmēru, no kura būtu godprātīgi maksājami nodokļi valsts budžetā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aicina ikvienu iedzīvotāju iesaistīties cīņā ar šo nelikumīgo parādību un ēnu ekonomiku kopumā. Kopīgiem spēkiem vēršoties pret nodokļu nemaksātājiem, izdosies sekmēt nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā un tas mums visiem nozīmēs arvien kvalitatīvākus valsts sniegtos pakalpojumus. Tādēļ jau sākot ar 24. novembri VID klientu apkalpošanas centros visā Latvijā būs izvietotas īpašas kastes ar uzrakstu "Iemet čeku - mēs to pārbaudīsim!". Tās paredzētas, lai ikviens iedzīvotājs VID klientu apkalpošanas centrā varētu nodot čeku vai kvīti par jebkuru veikto pirkumu vai saņemto pakalpojumu. Akcijā var piedalīties jebkurš čeks vai kvīts, kas izsniegta 2015. gada laikā. Savukārt VID darbinieki regulāri apkopos iesniegtos čekus un kvītis, apzinās to izsniedzējus, salīdzinās ar savā rīcībā esošo informāciju par šiem uzņēmumiem un nepieciešamības gadījumā veiks atbilstošākos nodokļu uzraudzības vai kontroles pasākumus. VID...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ir sagatavojis informatīvo materiālu "Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana dalības maksai biedrību, nodibinājumu un sabiedrisko organizāciju rīkotajos sporta pasākumos". Tajā skaidrots, ka pievienotās vērtības nodokli (PVN) dalības maksai biedrību vai nodibinājumu rīkotajos pasākumos piemēro atkarībā no pasākuma rīkošanas mērķa. Biedrība ir brīvprātīga personu apvienība, kas nodibināta, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Savukārt nodibinājums (arī fonds) ir mantas kopums, kurš nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Biedrībai un nodibinājumam ir tiesības papilddarbības veidā veikt saimniecisko darbību, kas saistīta ar sava īpašuma uzturēšanu vai izmantošanu, kā arī veikt citu saimniecisko darbību, lai sasniegtu biedrības un nodibinājuma mērķus. Saimnieciskā darbība Pievienotās vērtības nodokļa likuma izpratnē ir jebkura sistemātiska, patstāvīga darbība par atlīdzību (tai skaitā jebkuru ražotāju, tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju darbība, lauksaimnieciska darbība). Pakalpojumu sniegšana par atlīdzību saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē ir ar nodokli apliekams darījums. Tādējādi biedrību vai nodibinājumu veikto darbību, kas...

Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi vadlīnijas, lai pilnveidotu uzņēmumu apvienošanās paziņošanas procedūru, kā arī uzņēmējiem padarītu saprotamāku un vienkāršāk īstenojamu apvienošanās ziņojuma sagatavošanu. Līdzšinējā KP uzņēmumu apvienošanās ziņojumu izskatīšanas prakse, kā arī vairākkārtējas uzņēmēju aptaujas liecina, ka uzņēmējiem bieži ir grūtības sagatavot pilnīgu apvienošanās ziņojumu. Tādējādi, lai ziņojuma sagatavošanu uzņēmējiem padarītu vienkāršāku un saprotamāku, KP izstrādājusi uzņēmumu apvienošanās ziņojuma sagatavošanas vadlīnijas. KP vadlīnijās apkopojusi līdz šim biežāk identificētās neskaidrības, ar kurām uzņēmēji sastapušies apvienošanās ziņojuma sagatavošanas laikā, kā arī piedāvājusi iespējamos risinājumus šo neskaidrību novēršanai. Tā, piemēram, viena no šādām neskaidrībām ir konkrētā tirgus apraksts, tāpēc KP vadlīnijās skaidro būtiskākos kritērijus un aspektus, kas uzņēmējiem jāņem vērā, lai sastādītu pareizu apvienošanās ziņojumu. KP norāda, ka savlaicīga uzņēmumu apvienošanos paziņošana un visas nepieciešamās informācijas nodrošināšana ir būtiska, lai iestāde pēc iespējas ātrāk varētu izvērtēt apvienošanās ietekmi uz konkurenci, nesasniedzot maksimālo četru mēnešu ziņojuma izskatīšanas termiņu. Tāpat KP piedāvā pirmsapvienošanās konsultācijas, aicinot uzņēmējus izmantot...

Eiropas Parlamenta (EP) Lauksaimniecības un lauku attīstības komiteja nākusi klajā ar paziņojumu par cīņas uzsākšanu pret negodīgu tirgus praksi pārtikas piegādes ķēdēs. EP deputāti iecerējuši veikt virkni labojumu Eiropas Savienības (ES) likumdošanā, kas paredz godīgu un iesaistītajām pusēm līdzvērtīgu pārtikas piegādes ķēdi. Aktīvāku rīcību atbalsta arī Eiropas lauksaimnieku organizācija COPA-COGECA, kura akcentē, ka ar līdz šim pastāvošo brīvprātīgo godīgas tirdzniecības iniciatīvu nav pietiekami, jo tā nav spējusi panākt reakciju uz sūdzībām, kā arī tai trūkst preventīva sankciju mehānisma. Jau daudzus gadus netaisnīgi produktu iepirkumu nosacījumi un negodīgas mazumtirdzniecības prakse (NMP) sagādā problēmas arī Latvijas lauksaimniekiem un pārtikas patērētājiem. Lai uzlabotu tirdzniecības situāciju, Latvijā 1.janvārī spēkā stāsies "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums". Zemnieku saeimas valdes locekle Edīte Strazdiņa uzskata, ka cīņa pret negodīgu tirgus praksi ir tikai apsveicama. E.Strazdiņa: "Izmaiņas ES likumdošanā vērtēju pozitīvi, jo šādi tiks veicināta brīva un godīga tirdzniecības platforma. Latvijā tas liks uzņēmumiem, kuri līdz šim nav ieviesuši šo...

Valsts sekretāru sanāksmē 19. novembrī izsludināts jauns Publisko iepirkumu likuma projekts, ko sagatavojusi Finanšu ministrija. Kā norādīts likumprojekta anotācijā, likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīvu 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24/ES). Direktīvas 2014/24/ES izstrādes mērķis bija būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru un noteikumu pārskatīšana un modernizēšana, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot mazo un vidējo uzņēmumu piedalīšanos iepirkumus, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam. Dalībvalstīm Direktīvas 2014/24/ES regulējums ir jāpārņem līdz 2016.gada 18.aprīlim, taču atsevišķas prasības dalībvalstis var atlikt līdz 2018.gada 18.oktobrim (piemēram, pāreju uz pilnīgi elektronisku iepirkumu norisi). Direktīva 2014/24/ES paplašina un groza izņēmumu sarakstu, kuriem nebūtu jāpiemēro minētās direktīvas regulējums, piemēram, noteiktiem juridiskajiem pakalpojumiem, tāpat direktīva paplašina tiešo līgumu piešķiršanas tiesības (in-house iepirkums) un paredz tiesības ne tikai pasūtītājiem...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments šogad atzinis par pamatotiem un apmierināmiem tikai divus pieteikumus nodot lietu jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, kaut gan šādu pieteikumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem, pieaudzis 5,3 reizes, informē Dr.iur. Rihards Gulbis, AT Civillietu departamenta zinātniski analītiskais padomnieks. Izvērtējot trūkumus, kas pieļauti pieteikumos, Civillietu departaments secina - attiecīgais civilprocesuālais līdzeklis ne vienmēr tiek izmantots saskaņā ar tā jēgu un mērķi. Civillietu departaments vērš uzmanību, ka pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem iesniedzams tikai tad, ja lietas dalībniekam ir pamats uzskatīt, ka pastāv kāds no Civilprocesa likuma 479.pantā* norādītajiem jaunatklātajiem apstākļiem. Pieteikums par lietas jaunu izskatīšanu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem nav uzskatāms par alternatīvu apelācijas vai kasācijas sūdzībai. Civillietu departaments secina, ka saņemtajos pieteikumos pieteicēji nereti lūdz no jauna izvērtēt pierādījumus, kurus jau vērtējusi tiesa, kas pieņēmusi apstrīdēto nolēmumu, vai arī tiek lūgts izvērtēt jaunus pierādījumus, kurus saskaņā ar...

Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods Latvijai jau ir pavēris iespējas ieguldīt 4,4 miljardu eiro finansējumu valsts izaugsmē. Projekti šī plānošanas perioda ietvaros tiks īstenoti līdz pat 2020. gadam, bet jau šobrīd reāli uzsākta investīciju ieguldīšana un vairāku projektu īstenošana. Tā tiešā mērā panākta, pateicoties nozaru ministriju sekmīgi un savlaicīgi paveiktajiem priekšdarbiem. Tomēr vēl darba ir diezgan, lai ES fondu līdzekļi būtu pieejami visās jomās, informē Armands Eberhards, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Ieguvējs no prasmīgi izmantota ES finansējuma, realizējot labus projektus, īstenojot inovatīvas idejas un saņemot sociāla vai cita veida mērķētu atbalstu, var būt ikviens valsts iedzīvotājs tiešā vai netiešā veidā. ES fondu finansējums ir papildu atbalsts, kas var palīdzēt idejas un izvirzītā mērķa sasniegšanā. Lai labu ideju autoriem - uzņēmīgiem un mērķtiecīgiem indivīdiem un organizācijām - atvieglotu šķietami sarežģīto ceļu līdz projekta pieteikšanai, līguma par projekta īstenošanu noslēgšanai un finansējuma saņemšanai, šajā ES fondu plānošanas periodā...

Ministru kabineta 2015.gada 17.novembra noteikumi №648 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra noteikumos №140 «Kārtība, kādā vadošā iestāde, sertifikācijas iestāde, sadarbības iestāde vai atbildīgā iestāde veic pārbaudi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansētā projekta īstenošanas vietā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 21.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 17.novembra noteikumi №649 «Kārtība, kādā pašvaldībām aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 21.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 17.novembra noteikumi №647 «Grozījums Ministru kabineta 2002.gada 29.janvāra noteikumos №40 «Valsts enerģētiskās krīzes centra nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 21.novembri.