JAUNUMI

Pirmdien, 7.decembrī, uz pēdējo sēdi sanāca parlamentārās izmeklēšanas komisija saistībā ar bankas "Citadele" pārdošanu, un tajā deputāti apstiprināja komisijas galaziņojumu. Komisijai izvirzītais vispārīgais mērķis bija, izanalizējot bankas "Citadele" pārdošanas procesu, atbildēt uz jautājumu - vai darījums ir noticis valsts un sabiedrības interesēs, kā arī izvērtēt normatīvo regulējumu. Darbības laikā parlamentārās izmeklēšanas komisija uzklausīja bankas "Citadele" akciju pārdošanas procesā iesaistīto amatpersonu liecības un paskaidrojumus, kā arī pieprasīja informāciju no iesaistītajām institūcijām. Daļai no dokumentiem, kas saistīti ar bankas "Citadele" pārdošanas darījumu, joprojām ir noteikts ierobežotas pieejamības informācijas statuss, tādēļ daļa no pilnā galaziņojuma teksta ietver informāciju, kuru saskaņā ar likuma prasībām komisija nav tiesīga paust publiski. Tādēļ Saeimas deputātiem, amatpersonām un ekspertiem tiks nodrošināta pieeja galaziņojuma pilnajai redakcijai. Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris atzīmē, ka ikviens galaziņojuma lasītājs arī no pārējā teksta sapratīs bankas pārdošanas gaitu un konkrēto amatpersonu lomu tajā. Komisijas secinājumi ietver pārliecību, ka atbildīgs par bankas "Citadele" pārdošanas rezultātu ir...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi un virza izskatīšanai 2015. gada 8.decembra valdības sēdē sokumentu "Metodika, kādā pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības izglītības iestādēs, un kārtība, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vienam izglītojamam nepieciešamajām vidējām izmaksām attiecīgās pašvaldības izglītības iestādēs sedz izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei", kas paredz, kā turpmāk aprēķinās izmaksas viena bērna izglītošanai pašvaldības bērnudārzā. Šīs izmaksas pašvaldībai būs jāsedz privātajam bērnudārzam. Atgādinām, ka 3.decembrī Saeima steidzamības kārtā pieņēma likumprojektu "Grozījumi Izglītības likumā". Likumprojekts uzdod Ministru kabinetam noteikt metodiku, pēc kuras pašvaldība nosaka vienam izglītojamajam nepieciešamās vidējās izmaksas pirmsskolas izglītības programmā pašvaldības izglītības iestādēs un kārtību, kādā pašvaldība sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātajai izglītības iestādei. VARAM, izprotot metodikas nozīmīgumu un steidzamību, darbu pie tās sagatavošanas uzsāka vienlaicīgi ar Izglītības likuma grozījumu izskatīšanu Saeimā. Metodika tika izstrādāta sadarbībā ar nozaru ministrijām, pašvaldībām, vecāku intereses pārstāvošajām organizācijām un privāto izglītības iestāžu...

Liepājas Universitātē 10.decembrī plkst. 18.00 - 19.30 Mūžizglītības nodaļa aicina apmeklēt "Mazās akadēmijas" lekciju "Darba un uzņēmuma līguma atšķirības. Kad slēgt autoratlīdzības līgumus?", un to vadīs tiesību zinātņu maģistre, LiepU juriskonsulte Iveta Tumaščika. Lekcijā interesentiem tiks skaidrota līguma veida izvēles specifika noteiktās situācijās, tiks sniegtas zināšanas par darba, uzņēmuma un autoratlīdzības līgumu būtiskām atšķirībām, katra līguma veida slēgšanas gadījumiem. Varēs uzzināt arī par darba devēju, darbinieku ieguvumiem un zaudējumiem, izvēloties noteiktu līguma formu. Iveta Tumaščika norāda, ka darba devēji vienmēr domā par to, kā samazināt uzņēmuma vai iestādes izmaksas: "Vienmēr arī tiek rasts kāds risinājums, un bieži vien tas saistīts ar nodokļu optimizāciju, noformējot darba tiesiskās attiecības, piemēram, darba līguma vietā noslēdzot uzņēmuma līgumu vai autoratlīdzības līgumu. Bieži vien izrādās, ka līguma formas izvēle ir bijusi kļūdaina un gan darba devējam, gan darbiniekam rodas nopietnas problēmas." Katru studiju gadu LiepU Mūžizglītības nodaļa lekciju cikla "Mazā akadēmija" ietvaros ikvienam piedāvā papildināt zināšanas tematiski...

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome deva atļauju veikt Nordea Bank AB Latvijas filiāles maksājumu karšu pieņemšanas biznesa kā kredītiestādes uzņēmuma daļas pāreju Kortaccept Nordic AB Latvijas filiālei. Kortaccept Nordic AB Latvijas filiāle ir maksājumu iestāde, kas tiesīga izlaist maksājumu instrumentus un nodrošināt karšu maksājumu pieņemšanu. Izvērtējot Nordea Bank AB iesniegto kredītiestādes uzņēmuma daļas pārejas priekšlikumu un tam pievienotos dokumentus atbilstoši Kredītiestāžu likuma 59.2 panta pirmajai daļai, FKTK secināja, ka kredītiestādes uzņēmuma daļas pārejai nebūs negatīva ietekme uz Nordea Bank AB Latvijas filiāles un Kortaccept Nordic AB Latvijas filiāles finansiālo situāciju, kā arī klientu interešu aizsardzību. Tāpat netiks radīts maksājumu pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanas risks, kā arī tiks nodrošināta finanšu sistēmas stabilitāte kopumā.

Izgudrojumu patentu, preču zīmju un dizainparaugu pieteicēji var saņemt maldinošus sūtījumus, tai skaitā krāpnieciskus rēķinus no kompānijām, kas pieprasa maksājumus par rūpnieciskā īpašuma publicēšanu, reģistrēšanu vai iekļaušanu datu bāzēs. Krāpnieki izmanto veidlapas, kas ir līdzīgas nacionālo vai starptautisko iestāžu veidlapām, norādot savus konta numurus. Patentu valdes direktors Sandris Laganovskis uzsver: "Lai novērstu krāpniecisku rēķinu pieprasījumus, kurus saņem mūsu pieteicēji, esam apkopojuši Patentu valdes rīcībā esošo informāciju un vērsušies Valsts policijā. Aicinām tāpat rīkoties ikvienu, kurš saņēmis krāpniecisku rēķinu." Atgādinām, ka Patentu valde maksājumus lūdz veikt tikai uz tiem Valsts kases vai Patentu valdes kontiem, kas ir pieejami Patentu valdes tīmekļa vietnes sadaļā Norēķinu rekvizīti. Savukārt par Kopienas preču zīmes un dizainparauga reģistrāciju jāmaksā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (OHIM) uz kontiem, kuri norādīti OHIM tīmekļa vietnē. OHIM sagatavotā informācija par maldinošiem rēķiniem pieejama šeit. Par preču zīmes starptautisko reģistrāciju jāmaksā Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijai (WIPO) uz kontiem, kuri norādīti WIPO tīmekļa...

Lauksaimniecības nozarē darbojas un tiesīgas saņemta atbalstus ir ne tikai juridiskās personas, bet arī fiziskās. Fiziskajām personām ir svarīgi ievērot iedzīvotāju nodokļa piemērošanas kārtību. Turklāt, viena daļa juridisko personu – zemnieku saimniecību – arī ir pakļautas iedzīvotāju ienākuma nodokļa normām. Sākot no 2017. gada ir paredzēts ar ienākuma nodokļiem – gan iedzīvotāju, gan uzņēmumu – aplikt lauksaimniecībai un lauku attīstībai paredzētās atbalsta summas. Un tad būs ļoti svarīgi attiecīgās atbalsta summas iekļaut pareizā taksācijas gada apliekamajā ienākumā. LINDA PURIŅA rakstā “Saņemto atbalstu summu atspoguļošana grāmatvedības uzskaitē” sniedz informāciju par to, kādas parasti ir atbalsta summas, kuras saņem lauksaimnieki un kādās grupās iedala saņemtos atbalsta maksājumus lauksaimniekiem. Par šā gada visvairāk samocīto tēmu – MUN likuma grozījumu grozījumiem raksta INGŪNA LEIBUS. Kāds būs šā nodokļa maksātāju turpmākais liktenis? Vai būs iespējams izturēt likumdevēja paredzēto nodokļu slogu? Autore ar aprēķiniem uzskatāmi parāda paradoksu, kas veidojas grozījumu ieviešanas rezultātā. Piemērā dotajam uzņēmumam ar maksimālajiem mikrouzņēmuma...

Grāmatvedības un nodokļu eksperte Inguna Leibus žurnāla "Bilance" konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi” iepazīstināja ar saviem aprēķiniem par to, kā pieaugs mikrouzņēmumu nodokļa slogs, stājoties spēkā 2017. gadā paredzētajām izmaiņām - prasībai par minimālo sociālo apdrošināšanas iemaksu vismaz minimālās algas objekta apmērā. Leibus aprēķini rāda, ka mikrouzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu (t.i., uzņēmumiem, kuriem šis nodokļa režīms tika ieviests) turpināt uzņēmējdarbību kļūs nerentabli - nodokļu slogs var pārsniegt pat 50%. Tāpat Leibus brīdina mikrouzņēmumu īpašniekus jau tagad pievērst uzmanību normai, kas šogad pieņemta Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likumā:

Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) Finanšu policijas pārvalde novembra beigās nosūtīja Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētajai prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kriminālprocesu pret divām enerģētikas nozares uzņēmumu amatpersonām. Kriminālprocess nosūtīts kriminālvajāšanas uzsākšanai saskaņā ar Krimināllikuma 218.panta otro daļu par izvairīšanos no nodokļu nomaksas un 195.panta trešo daļu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā. VID Finanšu policijas pārvalde 2014.gada jūnijā, pamatojoties uz saņemtajiem materiāliem no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, uzsāka kriminālprocesu par divu Latvijā reģistrētu enerģētikas nozares uzņēmumu iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Amatpersonu veiktās krāpniecības rezultātā valsts budžetam tika nodarīti zaudējumi nenomaksātā uzņēmumu ienākuma nodokļa veidā teju 200 tūkstošu eiro apmērā. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka divi reāli strādājoši elektroenerģijas ražošanas uzņēmumi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajā pārskatā un uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijās uzrādīja fiktīvus darījumu un grāmatvedības dokumentus ar Lielbritānijā reģistrētu uzņēmumu par koģenerācijas iekārtu apkopju veikšanu. Lai mainītu finanšu līdzekļu izcelsmi, tika izveidota sarežģīta naudas atgūšanas shēma, pamatojoties uz...

Galvenais iemesls, kāpēc šobrīd tiek izstrādāts jauns Publisko iepirkumu likums (PIL), ir jaunā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 26.februāra Direktīva 2014/24/ES par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK. Tā mums kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir jāpārņem savā tiesiskajā regulējumā. Provizoriskais jaunā PIL pieņemšanas laiks ir nākamā gada aprīlis. Uzreiz jāsaka, ka jau ar esošo regulējumu esam gājuši roku rokā ar jaunākajām ES Tiesas atziņām, kuras ir nostiprinātas ar Direktīvas 2014/24/ES normām. Tāpēc liela daļa jaunā PIL nosacījumu paredzēti tādi paši kā esošajā regulējumā, tie nav kardināli atšķirīgi. Tomēr gaidāmas arī vairākas nozīmīgas izmaiņas, kas nesīs izmaiņas iepirkuma procedūrās gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem, informē Finanšu ministrija. Viena no problēmām, ar kuru iepirkumos nākas saskarties pasūtītājiem, ir ierobežota iespēja sliktas reputācijas dēļ izslēgt piegādātāju no iepirkuma procedūras. Tomēr reputācija nav viennozīmīgi pārbaudāms kritērijs. Līdz ar to jaunais regulējums paredz to, ka pasūtītājs varēs izslēgt no iepirkuma procedūras pretendentu, ja kompetentās iestādes...

Saeima galīgajā lasījumā ir pieņēmusi valsts budžetu, tostarp arī labklājības nozares budžetu 2016.gadam, palielinot to par gandrīz 6 miljoniem eiro. Līdz ar to pēc dažām nedēļām daļai pensionāru varēs sākt pārrēķināt pensijas, novēršot krīzes laikā radušos netaisnību, sola Labklājības ministrija. "Sākotnēji pārrēķinās tās pensijas, kuras piešķirtas 2010.gadā, bet 2017.gadā - 2011.gadā piešķirtās pensijas, bet 2018.gadā - no 2012. līdz 2015.gadam piešķirtās pensijas. Tāpat ir noteikts, ka nākotnē šāda situācija nevarēs atkārtoties, jo kapitāla indekss būs fiksēts un tas vairs nevarēs būt negatīvs. Tādējādi no straujām ekonomiskām svārstībām pasargāsim nākotnes pensionārus," skaidro labklājības ministrs Uldis Augulis. Ministrs arī norāda, ka pensiju pārrēķināšanai turpmākos gados būs jāiegulda 20,9 milj. eiro 2017.gadā, bet 46,9 milj. eiro - 2018.gadā. Nākamā gada budžeta prioritāte ir arī atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti. Līdz ar to apstiprināts finansējums 1,6 milj. eiro apmērā, lai pilnveidotu un uzlabotu tehnisko palīglīdzekļu kvalitāti, kā arī paplašinātu to klāstu. "Tehnisko palīglīdzekļu kvalitāte un pieejamība ir...

2015.gada 3. un 4.decembrī tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs piedalījās Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministru padomē Briselē. ES tieslietu ministri apstiprināja Publisko dokumentu regulu, diskutēja par Eiropas prokuratūras izveidi, laulāto un partneru mantisko attiecību regulējumu pārrobežu laulības šķiršanas lietās, kā arī apmainījās ar viedokļiem par naida runas novēršanu internetā. ES tieslietu ministri panāca politisko vienošanos par Publisko dokumentu regulas tekstu. Regulas ieviešana vienkāršos noteiktu dokumentu apriti ES. Publisko dokumentu regula atceļ legalizācijas (apostille) prasību vairākiem publiskajiem dokumentiem, piemēram, dzimšanas, miršanas un laulības apliecības, kā arī vienkāršo to kopiju un tulkojumu pieņemšanas kārtību. Regulas pieņemšana samazinās birokrātiju un administratīvo slogu un veicinās ES pilsoņu un uzņēmumu brīvu pārvietošanos, risinot dažādus jautājumus citu ES dalībvalstu iestādēs (piemēram, Latvijas pilsonim, uzrādot dzimšanas apliecību Francijā, nevajadzēs apostille apstiprinājumu). Padome daļēji vienojās par Eiropas prokuratūras izveides regulu, kas nozīmē, ka darbs pie turpmākās regulas virzības turpināsies. Jau Latvijas prezidentūras laikā tika panākts progress šīs regulas virzībā...

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) padome apstiprinājusi kvalitātes noteikumus elektronisko sakaru nozarē - "Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasību, kvalitātes pārskatu iesniegšanas un publiskošanas noteikumi" (Kvalitātes noteikumi). Noteikumi stāsies spēkā 2016.gada 1.janvārī. 2015.gada 18.septembrī Regulators izsludināja publisko konsultāciju par konsultāciju dokuments "Par Elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes prasību, kvalitātes pārskatu iesniegšanas un publiskošanas noteikumu projektu" ar mērķi uzzināt tirgus dalībnieku viedokli par izstrādāto noteikumu projektu. Konsultācijas laikā priekšlikumus un komentārus iesniedza SIA "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais Telefons" SIA. Detalizētāks elektronisko sakaru komersantu priekšlikumu un komentāru izklāsts, kā arī Regulatora viedoklis iekļauts sagatavotajā priekšlikumu un komentāru apkopojumā. Kvalitātes noteikumi ir izstrādāti ar mērķi vienkāršot elektronisko sakaru komersantiem Regulatorā iesniedzamo informāciju un elektronisko sakaru pakalpojumu kvalitātes parametru rādītāju uzskaiti, lai nodrošinātu salīdzināmu, ticamu un lietotājam draudzīgu publicējamās informācijas saturu. Ņemot vērā komersantu piedāvāto pakalpojumu dažādību saistībā ar tehnoloģiju attīstību un komersanta tehnoloģisko risinājumu iespējām, Kvalitātes noteikumos atsevišķiem pakalpojumiem samazināts Regulatora noteikto kvalitātes parametru klāsts. Kopumā Kvalitātes...

Kopumā gada desmit mēnešos apstrādes rūpniecības izlaide bija par 3,9% lielāka nekā 2014.gada attiecīgajā periodā. Tomēr šogad oktobrī, lielā mērā bāzes efekta dēļ, apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomi bija par 2,4% mazāki nekā pagājuša gada oktobrī (pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem). Tāpat kā iepriekšējos gada mēnešos, arī oktobrī lielākais pozitīvais devums apstrādes rūpniecības izaugsmē bija kokapstrādes, metālu ražošanas, datoru, elektrisko un optisko iekārtu, ķīmiskās rūpniecības, kā arī mašīnu un iekārtu ražošanas nozarēm. Kokapstrādē oktobrī ražošanas apjomi bija par 3,7% lielāki nekā pirms gada, bet kopumā desmit mēnešos nozarē bija saražots par 6% vairāk produkcijas nekā pirms gada. Strauji pieauguma tempi joprojām vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanā. Šajā nozarē produkcijas apjomi oktobrī bija par 14% lielāki, bet kopumā gada desmit mēnešos – par gandrīz 40% lielāki nekā pirms gada. Trešo mēnesi pēc kārtas stabili pieauguma tempi gada griezumā vērojami ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā (pieaugums par 2,4%). Savukārt mašīnu un iekārtu ražošanā...

Ministru kabineta 2015.gada 1.decembra noteikumi №672 «Par Latvijas Republikas valdības un Jordānijas Hašimītu Karalistes valdības līgumu par vīzu prasības atcelšanu diplomātisko pasu turētājiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.decembri.

Ministru kabineta 2015.gada 1.decembra noteikumi №673 «Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Valsts policijas, Valsts robežsardzes, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu nodrošināšanu ar degvielu valsts apdraudējuma gadījumā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 4.decembri.