JAUNUMI

Notāra amatu Latvijā turpmāk varēs ieņemt arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņi. To paredz grozījumi Notariāta likumā, kas otrdien, 17.novembrī, trešajā lasījumā atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Patlaban par zvērinātu notāru Latvijā var kļūt tikai Latvijas pilsoņi, un tas ir pretrunā ES tiesībām, lēmusi ES Tiesa. Tā secinājusi, ka Latvijas pilsonības nosacījums ir pretrunā aizliegumam ierobežot kādas dalībvalsts pilsoņu brīvību veikt uzņēmējdarbību citā valstī. Tiesas ieskatā Latvijas notāru darbības, kā tās noteiktas pašreizējā Latvijas tiesību sistēmā, nav dalība valsts varas īstenošanā Līguma par ES darbību izpratnē. ES tiesa līdzīgus spriedumus pieņēmusi arī attiecībā uz tiesisko regulējumu vairākās citās dalībvalstīs, kurās par notāriem varēja kļūt tikai to pilsoņi, norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa-Egnere. "Vēl viens būtisks likumu papildinājums paredz iespēju arī zvērinātiem notāriem un tiesu izpildītājiem vadīt mediāciju. Tas ļaus paplašināt mediācijas sniedzēju loku. Vienlaikus tiks saglabāta pakalpojumu kvalitāte, jo arī šiem mediācijas sniedzējiem būs nepieciešams iegūt attiecīgu sertifikātu," uzsver I.Lībiņa-Egnere....

Jau otro gadu Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) valsts svētku priekšvakarā apbalvojusi labākos darba devējus Latvijā. Rūpīgi izvērtējot kritērijus, žūrija par labāko darba devēju Latvijā šogad atzina uzņēmumu Rimi Latvia. Rimi Latvia nodarbina vairāk nekā 5000 darbinieku un īpašas pūles velta darba vides, profesionālās izaugsmes un darbinieku labklājības jautājumiem. Tostarp līdzās publiski plašāk redzamajām aktivitātēm Rimi Latvia dod iespēju īpašas programmas ietvaros ikvienam veikala darbiniekam gada laikā kļūt par vadītāju, ikdienas darba procesos arvien plašāk ievieš ērtas mobilās aplikācijas, bet sadarbībā ar kustību Go Beyond nesavtīgi izstrādājis vadlīnijas cilvēku ar īpašām vajadzībām nodarbināšanai, kuras aicināts izmantot ikviens Latvijas uzņēmums. Rimi Latvia biznesa vadītāja Kristīne Miezīte-Zeltiņa: “Mēs apzināmies, ka esam viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem un darba devējiem, nodarbinot teju 5700 cilvēku. Mēs esam gana liela saime, taču līdz ar to līdzi nāk arī atbildība par mūsu darbiniekiem, Latvijas iedzīvotājiem, apkārtējo vidi un arī tautsaimniecības attīstību. Rimi Latvia veido aktīvu un atvērtu dialogu...

Ministru kabinets 16.novembrī ir atbalstījis veselības ministra priekšlikumu piešķirt papildus desmit miljonus eiro veselības nozarē strādājošajiem, lai izlīdzinātu personāla atalgojumu pēc minimālās algas palielināšanas, neskatoties uz to, ka nākamā gada budžeta prioritātes ir aizsardzība un drošība. "Diemžēl valsts atvēl līdzekļus veselības nozarei nevis atbilstoši nozares vajadzībām, bet gan atbilstoši savām iespējām. Nākamā gada budžets veselības nozarei būs izdzīvošanas budžets, tāpēc mums jānovērtē katrs eiro, ko varam papildus ieguldīt veselības aprūpes nozarē strādājošo atalgojumā," norāda veselības ministrs Guntis Belēvičs. Veselības ministrija ir sagatavojusi vairākus algu paaugstināšanas aprēķina variantus un tos nosūtījusi Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrībai izvērtēšanai un viedokļa sniegšanai. Veselības ministrs plāno jau tuvākā laikā tikties ar arodbiedrības pārstāvjiem un uzklausīt viņu viedokli, lai kopīgi izvēlētos labāko no Veselības ministrijas piedāvātajiem algu paaugstināšanas variantiem.

Pirmdien, 16.novembrī būvniecības nozares nevalstisko un profesionālo organizāciju pārstāvji tikās Ekonomikas ministrijā, lai ievēlētu jauno Latvijas Būvniecības padomi (turpmāk - Padome). Padomē ievēlēti un tās darbā nākamā gada laikā piedalīsies: Latvijas Ģeotehniķu savienības valdes priekšsēdētājs Kaspars Bondars, Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons, "Latvijas ceļu būvētājs" izpilddirektors Zigmārs Brunavs, Latvijas Enerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas valdes loceklis Pēteris Dzirkalis, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācijas biedrs Leonīds Pakrastiņš, Latvijas Arhitektu savienības priekšsēdētāja vietniece un Latvijas Arhitektu savienības sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienības valdes priekšsēdētāja vietniece Ināra Laube, Transportbūvju inženieru asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Rāzna, Latvijas Būvinženieru savienības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Straume, Būvniecības attīstības stratēģiskās partnerības valdes priekšsēdētājs Valdis Birkavs, Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācijas valdes loceklis Juris Mellēns, Ilgtspējīgas Būvniecības padomes valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons, Latvijas Inženierkonsultantu asociācijas valdes loceklis Oskars Zivtiņš, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras biedrs, a/s "Siguldas...

Otrdien, 17.novembrī, valdība nolēma virzīt uz Saeimu grozījumus Dzelzceļa likumā, kas nodrošinās Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasību pārņemšanu un attiecīgi Eiropas Komisijas uzsāktās pārkāpuma procedūras pret Latviju izbeigšanu, informē Satiksmes ministrija. Vienlaikus ar minētajiem grozījumiem valdība otrdien izskatījusi un nolēmusi uz Saeimu virzīt arī saistīto grozījumu likumā "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", kas izslēdz dzelzceļa transportu no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) regulējamajām nozarēm, paredzot, ka turpmāk visas regulatīvās funkcijas šajā nozarē veiks Valsts dzelzceļa administrācija. Tomēr, ņemot vērā pēdējā nedēļā izteikto Ekonomikas ministrijas viedokli par dzelzceļa nozares vienoto regulēšanu, vēl ir paredzamas diskusijas parlamentā. Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātie Dzelzceļa likuma grozījumi paredz noslēgt daudzgadu līgumu starp SM un infrastruktūras pārvaldītāju (VAS "Latvijas dzelzceļš") - šāda līguma mērķis būtu samazināt infrastruktūras uzturēšanas un attīstības izmaksas un piekļuves maksas līmeni. Projekts paredz maksas par piekļuvi dzelzceļa infrastruktūrai noteikšanas principus un atlaides, kā arī izņēmumus šādas maksas noteikšanas principu piemērošanā. Maksu par minimālo piekļuves dzelzceļa...

Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri - pašvaldību izpilddirektori - 16.novembrī tikās ar Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas (VARAM) Vides aizsardzības departamenta un Investīciju politikas departamenta pārstāvjiem par pašvaldību iespējām un administratīvajiem šķēršļiem īstenot Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstītus projektus atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes jomā ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā. Tikšanās laikā lielo pilsētu pārstāvji atzina, ka ES un Latvijas valsts izvirzītie mērķi atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes jomā ir ambiciozi un to īstenošanai nav šobrīd atbilstošs finansējums. "Pašvaldības ir satrauktas par atkritumu nozarē noteikto mērķu sasniegšanas iespējām un ES atbalstīto projektu atkritumu dalītās vākšanas un pārstrādes jomā izpildi pie šobrīd noteiktās zemās atbalsta intensitātes 35% apmērā," norāda Māris Kučinskis, LLPA izpilddirektors. "Būtiski nepalielinot šiem projektiem atbalsta intensitāti, var rasties problēmas ar projekta īstenotāju atrašanu, kas būtu gatavi īstenot projektus pie šādiem nosacījumiem. Tas savukārt var negatīvi ietekmēt ES fondu finansējuma apguvi šajā ES fondu plānošanas periodā...

Iznācis žurnāla novembra otrais numurs, tajā turpinām tematu par namu pārvalžu darbības uzskaites īpatnībām. Šoreiz JŪLIJA LOSEVA pievērš uzmanību Ministru kabineta (MK) noteikumu grozījumiem par maksājamo daļu uzturēšanas pakalpojumiem. Raksts precizē iepriekšējos žurnāla numuros sniegto informāciju. Grāmatvežu darba kvalitātes uzlabošanai JUSTĪNE-SOFIJA JAUNZEMA pievēršas nopietnam materiālam: finanšu instrumentu uzskaitei saskaņā ar starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Temats svarīgs, jo prasības uzskaitei turpina pieaugt. Tam piemērs: jauns Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Kur nepaskaties, visur grāmatvežus orientē uz direktīvām un regulām. Kas to lai zina, kur šodienas “piparbodītes” grāmatvedis strādās rīt un kādas zināšanas viņam būs vajadzīgas. Diemžēl pēdējā laikā arvien biežāk no semināru dalībniekiem un žurnāla lasītājiem ir dzirdami komentāri par “uzmanības” vēstuļu no VID saņemšanu. Proti, nodokļu maksātāji saņem vēstuli ar tai pievienotu anketu, kur tiek prasīts sniegt skaidrojumus, kas pēc būtības ir pierādījumu meklēšana par godīgu/negodīgu saimniecisko darbību. Droši vien, VID ir pamats šaubīties par dažu uzņēmēju darbības stilu, tomēr...

Rīgas Domes 2015.gada 3.novembra saistošie noteikumi №174 «Grozījums Rīgas domes 2013.gada 17.decembra saistošajos noteikumos №91 «Par tūristu gidu pakalpojumu sniegšanu Rīgas pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 17.novembri.

No kuras puses vēji nepūstu ar’ Un kāda izloksne ausīs man neskanētu, Visu šīs zemes valodu dzirdu svētu. Kurp, kādos ceļos es arī nestaigātu, Gar vijīgo Gauju,gar Daugavu kluso, Gar zvīļošā Rāznas ezera malu, Vai Salacas jūras šalkoņā vēsā,- Visur zem kājām dzimteni jūtu, It kā sen, sen jau to pazinis būtu. Un kādus ļaudis es nesatiktu gan, Visi tie sendzirdēti izliekas man: Vai piebaldzēns kustīgs, garš un līks, Vai zemgaliets bagāts un patvaldīgs, Vai Vidzemes jaunava romantiska, Vai lauku kalps no Dundagas puses,- Viss, viss mani sveic kā leģenda klusa Un dziļi vārds kāds dvēselē auklējas, Kā daiņu dziedājums jaukās atskaņās. Sirds klusa kā birze tiek, skaidra kā strauts,- Visu to, visu par Latviju sauc. /Jānis Akuraters/ Sveicam portāla lasītājus svētkos un aicinām svinēt Latvijas dzimšanas dienu! Informācija par svētku pasākumiem Rīgā. Atgādinām, ka 18. novembrī Rīgas sabiedriskajā transportā visi pasažieri varēs braukt bez maksas, kā arī maksas autostāvvietas, kuras apkalpo...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis atbilstoši šogad spēkā esošajam regulējumam metodisko materiālu "Darba devēju un darba ņēmēju valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas", kurā cita starpā uzsvēris, ka darba ņēmējs ir arī kapitālsabiedrības valdes loceklis, kurš bez atlīdzības veic pienākumus kapitālsabiedrībā, kurai: nav bijis neviena darbinieka vai valdes locekļa, kas gūst atlīdzību vismaz 360 euro apmērā; attiecīgā mēneša apgrozījums ir lielāks par 1800 euro. Pastāvot atbilstībai visiem kritērijiem, tajā mēnesī, kad kapitālsabiedrībai apgrozījums, kas pārsniedz 1800 euro, katrs kapitālsabiedrības valdes loceklis ir guvis ar algas nodokli un obligātajām iemaksām apliekamu ienākumu minimālās mēneša darba algas apmērā un par šo domājamo ienākumu kapitālsabiedrība maksā nodokļus. Savukārt par valdes locekli, kurš ir valdes loceklis arī citā kapitālsabiedrībā un gūst atlīdzību, kas nav mazāka par normatīvajos aktos noteikto piecu minimālo mēneša darba algu apmēru, un abas kapitālsabiedrības ir vienas uzņēmumu grupas dalībnieces likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” izpratnē, neveic obligātās iemaksas no valdes locekļa domājamās algas....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu, kurā atgādina, ka darba devējam par darbinieku (Latvijas rezidentu), kas veic darba pienākumus ārvalstī un no gūtā ienākuma maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas nodarbinātības valstī, ir jāiesniedz informācija VID. Darba devējs par personām, kuras uzsāk vai beidz algotu darbu ārvalstīs, kas ir Eiropas Savienības dalībvalstis vai valstis, ar kurām Latvijai ir noslēgta un stājusies spēkā konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja to algota darba ienākums tiks pakļauts aplikšanai ar ienākuma nodokli ārvalstī, informāciju iesniedz VID, aizpildot ziņas par darba ņēmējiem (Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumi Nr.827) 1.pielikums). Darba devējs ziņas par darba ņēmējiem iesniedz, pirms persona uzsāk vai beidz darbu ārvalstī. Informatīvo materiālu var lejuplādēt šeit.

Pirmdien, 16.novembrī, Ministru kabineta ārkārtas sēdē tika atbalstīti vairāki ministriju priekšlikumi 2016.gada valsts budžeta izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā. Valdība vienojās, ka nākamajā gadā papildus tiks piešķirti 10 miljoni eiro veselības nozarē strādājošajiem, lai izlīdzinātu personāla atalgojumu pēc minimālās algas palielināšanas. Tāpat tika atbalstīts priekšlikums par finansējuma pārdali labklājības, izglītības un vides aizsardzības nozarē strādājošajiem. Valdība izskatīja arī Saeimas deputātu iesniegtos priekšlikumus valsts budžetam uz otro lasījumu un nolēma tos neatbalstīt, atstājot Saeimas kompetencē. Kopā Saeimas deputāti bija iesnieguši vairāk nekā 900 priekšlikumus valsts budžetam. 620 priekšlikumi bija saistīti ar 2016. gada budžeta un 2016.-2018. gada vidējā termiņa budžeta ietvara likumprojektiem, savukārt pārējie bija valsts budžeta pavadošajiem likumprojektiem. Valdība apbalstīja priekšlikumu pārdalīt finansējumu Nodarbinātības valsts aģentūrai un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai izlīdzinātu atalgojumu strādājošajiem pēc minimālās algas palielināšanas, kā arī tika pieņemts lēmums paaugstināt finansējumu no prettiesiskām darbībām cietušo bērnu sociālajai rehabilitācijai. Tāpat tika atbalstīti priekšlikumi par iekšējo finansējuma pārdali Labklājības ministrijas,...

"Diskutējot par mediju pakalpojumu regulējumu Eiropā, ir jāmeklē Eiropas vērtībās balstīti risinājumi, kas aizsargā gan izteikšanās brīvību, gan informācijas avotus. Šajā procesā būtisku lomu ieņem Eiropas Savienības nacionālie parlamenti, kas ir piemērota platforma diskusijām, kas skar ikvienu no mums." To uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere, pirmdien, 16.novembrī, Saeimas namā atklājot neformālu Eiropas Savienības (ES) nacionālo parlamentu pārstāvju sanāksmi, kurā parlamentārieši diskutē par Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu. Sanāksmes dalībnieku darba kārtībā ir jautājums, vai pašreizējais regulējums nozīmē vienotā tirgus stiprināšanu vai arī jaunu ievainojamības cēloņu radīšanu. I.Lībiņa-Egnere, uzrunājot klātesošos, uzsvēra, ka informācijas drošība ir cieši saistīta ar cilvēktiesībām un pamatbrīvību ievērošanu. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētājas biedre akcentēja šī jautājuma jutību, jo tas saistīts ar sabiedrības viedokļa veidošanu un nepieciešamību novērst naida kurināšanu medijos. Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne sanāksmes atklāšanā uzsvēra, ka piektdienas terora akti Parīzē būtiski paspilgtina šīsdienas diskusijas kontekstu. Savā uzrunā viņa atsaucās uz Eiropas Komisijas priekšsēdētāja pirmā vietnieka Fransa...

Kā informē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), turpmāk Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pensionāriem, kuriem Krievijas pensijas tiek izmaksātas ar VSAA starpniecību, vairs nevajadzēs vērsties Valsts ieņēmumu dienestā (VID) apliecinājuma par nodokļa atbrīvojuma piemērošanu saņemšanai, lai pēc tam šo apliecinājumu iesniegtu VSAA. VSAA ir vienojusies ar VID par informācijas apmaiņu starp abām iestādēm, lai VSAA, neiesaistot pensijas saņēmējus, saņemtu VID apliecinājumus par iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojuma piemērošanu Krievijas pensijām, kas tiek izmaksātas ar VSAA starpniecību. Pamatojoties uz saņemto informāciju no VID, VSAA, izmaksājot Krievijas pensiju, neieturēs iedzīvotāju ienākuma nodokli. Minēto nodokļa atbrīvojumu Krievijas pensijai paredz Latvijas Republikas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem, nosakot, ka Krievijas pensija apliekama ar nodokli tikai Krievijā.

Konkurences padome sadarbībā ar Ekonomikas ministriju šī gada 27.novembrī aicina uz konferenci, kurā pirms jaunā Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma stāšanās spēkā piegādātājiem, mazumtirgotājiem un likuma uzraugiem būs iespēja pārrunāt likuma darbības un piemērošanas principus. Konferencē ar prezentācijām uzstāsies un diskutēs Konkurences padomes, Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Pārtikas Tirgotāju Asociācijas, mazumtirdzniecības uzņēmumu, ražotāju un advokātu biroju pārstāvji. Šobrīd lielo tirgotāju un piegādātāju attiecības Latvijā regulē īpašs Konkurences likuma pants, bet no 2016.gada 1.janvāra spēkā stāsies Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums. Saskaņā ar šo likumu, savu tirgus varu attiecībā pret piegādātājiem ļaunprātīgi nedrīkstēs izmantot visi pārtikas mazumtirgotāji, kā arī lielākie nepārtikas mazumtirgotāji. Konkurences padome ir izstrādājusi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma piemērošanas vadlīnijas.