JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienesta ( VID) Finanšu policijas pārvalde, veicot 15 kratīšanas Rīgā un Rīgas apkārtnē, apturēja kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas darbojās sabiedriskās ēdināšanas sektorā un veica nelikumīgas manipulācijas ar kases aparātu datiem. Noziedzīgo darbību rezultātā valsts budžetam nodarīti zaudējumi gandrīz 206 tūkstošu euro apmērā. Veicot izmeklēšanas un operatīvās darbības, VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji apturēja organizētu personu grupu, kas laika periodā no 2014.gada marta līdz šī gada augustam, veicot manipulācijas ar kases aparātiem, izvairījās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, tādējādi radot valsts budžetam zaudējumus lielā apmērā. Saistībā ar organizētās grupas veiktajām darbībām VID Finanšu policijas pārvaldē šī gada oktobra nogalē tika ierosināts kriminālprocess saskaņā ar Krimināllikuma 217.panta trešajā daļā un 218.panta trešajā daļā minētajām noziedzīgo nodarījumu pazīmēm. Minētā kriminālprocesa ietvaros VID Finanšu policijas pārvaldes izmeklētāji kopumā veica 15 kratīšanas Rīgā un Rīgas apkārtnē organizētās grupas dalībnieku dzīvesvietās, birojos un automobiļos. Vienā no kratīšanām tika piesaistīti arī VID Muitas...

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) 13. novembrī reģistrēja biedrības "Varu Latvijas tautai" iniciatīvas grupu parakstu vākšanai par ierosinājumu rīkot tautas nobalsošanu par 12.Saeimas atsaukšanu. Vēlētāju tiesības atsaukt Saeimu paredzētas Latvijas Republikas Satversmē, un ierosināt tautas nobalsošanu par šo jautājumu var ne mazāk kā viena desmitā daļa vēlētāju (155 224). Lai uzsāktu parakstu vākšanu, ir jāizveido iniciatīvas grupa, kas jāpiereģistrē CVK. Iniciatīvas grupa vēlētāju parakstus var vākt 12 mēnešus no tās reģistrācijas dienas CVK. Tiesības piedalīties parakstu vākšanā ir balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem no 18 gadu vecuma. Parakstīt tautas nobalsošanas ierosinājumu par Saeimas atsaukšanu vēlētāji var pašvaldību dzīvesvietas deklarēšanas vietās, bāriņtiesās, kuras veic notariālas darbības, novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājiem, pie zvērinātiem notāriem un, izmantojot drošu elektronisku parakstu, arī portālā www.latvija.lv. Par paraksta apliecināšanu pašvaldībā, bāriņtiesā vai pie notāra ir jāmaksā valsts nodeva. Parakstīšanās portālā www.latvija.lv ir bezmaksas. Tiem vēlētājiem, kuri vēlas parakstīties elektroniski, ir nepieciešama eID karte ar aktivizētu eParakstīšanas iespēju, darbam...

Labklājības ministrijā 12.novembrī notika kārtējā Senioru lietu padomes sēde, kurā diskutēja par senioriem aktuāliem sociāliem jautājumiem. Senioru lietu padomes pārstāvji iepazīstināja klātesošos ar saviem priekšlikumiem pensionāru situācijas uzlabošanai, tostarp neapliekamā minimuma palielināšanu nestrādājošiem pensionāriem par 20 eiro no 2016.gada, ierosinājumu pensiju indeksācijā izmantot vidējās apdrošināšanas iemaksu algas pieaugumu 50% apmērā, progresīvā nodokļa ieviešanu pensijām virs 1000 eiro u.c. Uzklausot senioru ierosinājumus, labklājības ministrs Uldis Augulis informēja par Saeimā izveidoto darba grupu pensiju sistēmas pilnveidošanai. Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Egita Pole sēdes dalībniekus iepazīstināja ar samazināto pievienotās vērtības nodokļa likmi medikamentu iegādei. VM pārstāve uzsvēra, ka atsevišķi atvieglojumi konkrētām iedzīvotāju grupām netiek paredzēti. Vienlaikus Latvijas Senioru alianse rosina piemērot neapliekamo nodokli strādājošiem pensionāriem, kā arī ieviest pensionāru karti, kas būtu vienīgais komunālo maksājumu apmaksas līdzeklis valsts sniegtajiem pakalpojumiem. Pēc diskusijām par minēto jautājumu, klātesošie vienojās Senioru lietu padomes vārdā vērsties Finanšu ministrijā ar lūgumu izvērtēt pievienotās vērtības nodokļa likmes piemērošanu medikamentiem.

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu atbalstu plāno pilnveidot sociālo pakalpojumu sistēmu, izstrādājot un izmēģinot sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas un atbalsta personas pakalpojuma ieviešanas mehānismus. Iepriekšminēto paredz Ministru kabineta noteikumu projekts - Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.2.specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt kvalitatīvu institucionālai aprūpei alternatīvu sociālo pakalpojumu dzīvesvietā un ģimeniskai videi pietuvinātu pakalpojumu pieejamību personām ar invaliditāti un bērniem” 9.2.2.2. pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” īstenošanas noteikumi. Projekts ceturtdien, 12.novembrī, izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē un vēl ir jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā. Īstenojot iepriekšminēto, būs nodrošināts atbalsta personas pakalpojums pilngadīgiem cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, tajā skaitā ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tāpat plānota vairāku finansēšanas mehānismu izmēģināšana sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Tādējādi paredzēts maksimāli izmantot un stiprināt paša cilvēka ar invaliditāti resursus un potenciālu, lai viņiem būtu iespēja nodrošināt pašaprūpes iespējas, ilgāk uzturēties savā dzīvesvietā un...

Tuvojoties valsts svētkiem, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir apkopojusi statistisko informāciju līdz šim nebijušā skatījumā - "Viena diena Latvijas finanšu un kapitāla tirgū". Dati par būtiskākajiem darījumiem un naudas plūsmām - jauni banku klienti, apdrošināšanas prēmijas un atlīdzības, darījumi biržā, maksājumi, norēķini ar kartēm, skaidras naudas darījumi, valūtu maiņa bankās u.c. - attēloti vienotā infografikā ar vidējo apmēru vienā dienā.FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: "Šādā skatījumā mēs ieraugām, cik daudzveidīgs un dinamisks ir mūsu finanšu tirgus parastā darba dienā. Lai šis tirgus veidotos un augtu atbilstoši globālajiem izaicinājumiem un sabiedrības vajadzībām, gan normatīvās bāzes veidotājiem, gan uzraugiem un pašiem tirgus dalībniekiem ir bijis jāiegulda daudz darba un inovatīvas domāšanas, un tas nav bijis paveicams vienā dienā. Vairāk nekā 20 gadus mūsu valstij attīstoties brīvā tirgus ekonomikā, ir izveidojies ietekmīgs un sarežģīts finanšu mehānisms, kas nodrošina simtiem tūkstošu darījumu dienā katrā tirgus segmentā. Turklāt ik pa laikam nāk klāt jauni pakalpojumi un...

Saeimas 2015.gada 29.oktobra likums «Grozījumi likumā «Par sociālo drošību»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 26.novembri.

Saeimas 2015.gada 22.oktobra likums «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Saeimas 2015.gada 29.oktobra likums «Grozījumi Finanšu instrumentu tirgus likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka, lai arī Ministru kabinets jau septembrī apstiprināja Finanšu ministrijas izstrādāto valsts budžeta projektu 2016.gadam, Saeimas atbildīgajai komisijai iesniegti vēl vairāki ministrijas sagatavoti jauninājumi un papildinājumi, paredzot papildu izdevumus uzņēmējiem. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai iesniegti vairāki Finanšu ministrijas priekšlikumi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtībā, no kuriem viens paredz, ka par vieglā transporta izmantošanu, turpmāk uzņēmējs saņems atpakaļ tikai 50% no PVN, līdzšinējo 80% vietā. Par pamatojumu Finanšu ministrija norāda, ka uzņēmumu vieglais transports tiekot izmantots arī privātajām vajadzībām, lai gan nav veikti nekādi pamatoti mērījumi, lai to pierādītu. Veicot biedru aptauju, LTRK aprēķinājis, ka mazajam uzņēmējam, kurš maksā 500 eiro par vieglo automašīnu mēnesī, PVN veido 86 eiro, tādējādi valsts sev paturēs 43 eiro, līdzšinējo 17 eiro vietā. Kā ieguvums tiek minēti aptuveni 11 miljoni eiro ieguvums valsts budžetā. "Mēs esam šokēti par šo Finanšu ministrijas kārtējo jauninājumu, kas uzņēmējiem radīs...

Valsts ieņēmumu dienests ( VID) atgādina, ka neaktīviem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru aprēķinātais iedzīvotāju ienākuma nodoklis no 2015.gada saimnieciskās darbības ienākuma ir mazāks nekā 50 EUR, 2016.gadā būs pienākums samaksāt minimālo nodokli 50 EUR apmērā. Tādēļ, lai izvairītos no liekiem izdevumiem nodokļu nomaksas jomā, VID aicina saimnieciskās darbības veicējus, kuri vēl nav informējuši VID par savas saimnieciskās darbības izbeigšanu, paziņot par to līdz 2015.gada beigām. Piemēram, ja fiziskā persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību 2000.gadā, pēdējos divos gados darbību nav veikusi un nav guvusi ienākumus, tai līdz 2015.gada beigām ir jāiesniedz VID iesniegums par izslēgšanu no nodokļu maksātāju reģistra. Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 19.panta 2.1daļā un Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 6.panta piektajā daļā ir noteikts, ka minimālais nodoklis no saimnieciskās darbības ir 50 EUR. Tas nozīmē, ka saimnieciskās darbības veicējam (t.sk. arī zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašniekam), ja tas 2015.gadā nav guvis ar nodokli apliekamu ienākumu no saimnieciskās darbības vai ja...

Fiziskajām personām līdz 2015. gada 16. novembrim jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma, ja personas ienākumi no kapitāla pieauguma 2015. gada oktobrī pārsniedza 711,44 eiro, atgādina VID. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme ienākumam no kapitāla pieauguma ir 15 procenti. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā...

Rīgas domes budžeta komisija 12. novembrī izskatīja pilsētas budžeta projektu nākamajam gadam. Saglabājot nemainīgas iepriekšējo gadu prioritātes, kā sociālā palīdzība, atbalsts ģimenēm ar bērniem, izglītība un drošība, 2016.gadā plānots ievērojamus līdzekļus novirzīt ielu remontiem, asfalta seguma atjaunošanai, velo infrastruktūras attīstībai, vides labiekārtošanas darbiem. Lielākais remontdarbu apjoms nākamgad tiek plānots Brīvības ielā, kur segums tiks atjaunots no Brīvības pieminekļa līdz Lāčplēša ielai un no Gaisa tilta līdz Juglai (5,1 milj. eiro). Segums pilnībā tiks nomainīts Lāčplēša ielā (1,4 milj.) un Skanstes ielā (1,8 milj.), remonti notiks arī Juglas ielā (0,4 milj. ) uc. Turpināsies rekonstrukcija Kr.Barona ielā, kur visā ielas garumā tiks atjaunots ietvju segums (0,9 milj.). Iekškvartālu piebraucamo ceļu remontam plānots piešķirt 4 milj. eiro, veloceliņu attīstības programmai - 0,6 milj. eiro. Ievērojami līdzekļi no investīciju programmas kā ik gadu tiek novirzīti izglītības iestāžu remontdarbiem - 24 milj. eiro. 2016.gadā darbi norisināsies 57 skolās un 60 pirmskolās. Lielākie projekti - Rīgas Natālijas...

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs 12.novembrī pirmās darba grupas Latvijas valstspiederīgo bērnu tiesību aizsardzībai ārvalstīs laikā pauda sabiedrības informēšanas nepieciešamību par tiesiskā ietvara atšķirībām mūsu valstī un citās Eiropas valstīs, īpaši Apvienotajā Karalistē, Īrijā, Vācijā un Norvēģijā jeb valstīm, kuras visbiežāk ziņo par latviešu valstpiederīgo ģimenēm, kas nonāk sociālo dienestu redzeslokā. Sanāksmes laikā Tieslietu ministrija informēja par esošo situāciju Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzībā ārvalstīs (pielikumā plašāka informācija Tieslietu ministrijas prezentācijā - Latvijas valstspiederīgo bērnu aizsardzība ārvalstīs). Iesaistītās institūcijas vienojās par kārtības, kādā tiek izvērtēts bērna radinieks kā iespējamais aizbildnis, pilnveides nepieciešamību, proti, gadījumos, ja Latvijas valstspiederīgā bērns tiek izņemts no ģimenes, primāri par viņa aizbildni tiek meklēts bioloģiskais radinieks, pēcāk Latvijas valstspiederīgais, tādējādi nodrošinot bērnam vispiemērotāko kultūrvidi. Tieslietu ministrija sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām izstrādās skaidru mehānismu, kādā turpmāk paredzēts izvērtēt potenciālo bērna aizbildni vai audžuģimeni. Attiecībā uz Juridiskās palīdzības administrācijas pilnvaru paplašināšanu Latvijas valstspiederīgo bērnu interešu aizsardzībā ārvalstīs, darba grupas...

Ceturtdien, 12.novembrī, Saeima trešajā galīgajā lasījumā atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā, pilnveidojot krimināltiesisko regulējumu dzimumnoziegumu jomā. Grozījumi Krimināllikumā paredz līdz pieciem gadiem (pašlaik tas ir no viena līdz trim gadiem) pagarināt probācijas uzraudzības piemērošanas termiņu dzimumnoziedziniekiem. Grozījumi paredz probācijas uzraudzību piemērot kā obligātu papildsodu par visiem noziedzīgiem nodarījumiem pret nepilngadīgo dzimumneaizskaramību. Savukārt noziegumus, kas līdz šim tika klasificēti kā mazāk smagi noziegumi līdz ar grozījumu izdarīšanu paredzēts klasificēt kā smagus, tādējādi neziņošana arī par šiem noziegumiem būs krimināli sodāma. Grozījumi Krimināllikumā arī noteic, ka gadījumos, kad noziedzīgs nodarījums vērsts pret nepilngadīgas personas dzimumneaizskaramību, kriminālatbildības noilguma termiņu aprēķinās no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, proti, 20 gadi no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, ja noziegums bijis vērsts pret nepilngadīgas personas tikumību un dzimumneaizskaramību vai 30 gadi no dienas, kad cietusī persona sasniegusi 18 gadu vecumu, ja izdarīts noziegums, par kuru var piespriest mūža...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 10.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Lauku atbalsta dienesta (LAD) lēmums par pienākumu atmaksāt iepriekš saņemtos LAD atbalsta maksājumus bioloģiskajai lauksaimniecībai. AT spriedumā norādījusi, ka tiesai, izskatot lietu no jauna, jāvērtē jautājums par to, kāda nozīme lietā ir normām, kas nosaka piecu gadu apsaimniekošanas pienākumu. Lieta nodota jaunai izskatīšanai Administratīvajā apgabaltiesā. Lietā ir strīds, vai pieteicējai ir jāatmaksā iepriekš saņemtie LAD atbalsta maksājumi bioloģiskajai lauksaimniecībai. Pieteicēja, kura nav apsaimniekojamās zemes īpašniece, turpinājusi apsaimniekot savam civilvīram piederošo zemi pēc viņa nāves, un vairākus gadus to bez rakstveida līguma akceptējuši mantinieki. Tomēr kārtējā atbalsta maksājuma perioda laikā tā brīža zemes īpašnieks cēlis pret to iebildumus. LAD, konstatējot, ka apsaimniekošanai nav tiesiska pamata, ne tikai pārtraucis atbalsta izmaksu uz atlikušo periodu, bet atbilstoši tiesiskajam regulējumam arī atprasījis to atbalsta summu, kas bija izmaksāta par uzsāktā perioda pirmajiem diviem gadiem. AT spriedumā par pamatotu atzinusi apelācijas instances tiesas...