JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 27.oktobra noteikumi №615 «Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 14.oktobra noteikumos №857 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.3.1.3.aktivitāti «Lielo ostu infrastruktūras attīstība «Jūras maģistrāļu» ietvaros»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 11.novembri.

Daugavpils pilsētas domes 2015.gada 29.oktobra saistošie noteikumi №42 «Grozījumi Daugavpils pilsētas domes 2004.gada 14.oktobra saistošajos noteikumos №6 «Noteikumi par sabiedrisko kārtību, sanitāro tīrību, teritorijas labiekārtošanu, zaļumstādījumu uzturēšanu un aizsardzību Daugavpils pilsētas kapsētās»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 10.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumi №631 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos №83 «Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 11.novembri.

Valmieras pilsētas pašvaldības 2015.gada 18.jūnija saistošie noteikumi №232 «Grozījumi Valmieras pilsētas pašvaldības 2011.gada 8.decembra saistošajos noteikumos №119 «Par atkritumu apsaimniekošanu Valmieras pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumi №632 «Grozījums Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumos №519 «Kārtība, kādā piešķir, administrē un uzrauga valsts un Eiropas Savienības atbalstu augļu un dārzeņu piegādei skolēniem vispārējās izglītības iestādēs»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 11.novembri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2015.gada 3.novembra noteikumi №187 «Apstākļu, kādos iestāde uzskatāma par nonākušu finanšu grūtībās vai, iespējams, nonāks finanšu grūtībās, konstatēšanas normatīvie noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 11.novembri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2015.gada 3.novembra noteikumi №186 «Grozījumi «Alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku pārskatu sagatavošanas normatīvajos noteikumos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 11.novembri.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2015.gada 3.novembra noteikumi №185 «Normatīvie noteikumi par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka atalgojuma politikas pamatprincipiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 11.novembri.

Eiropas Komisijas 2015.gada 9.novembra regula №2000 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/2000 (2015.gada 9.novembris), ar ko Regulas (EK) №546/2003, (EK) №1342/2003, (EK) №952/2006, (EK) №826/2008, (EK) №1295/2008, (EK) №1296/2008, (ES) №1272/2009, (ES) №738/2010 un Īstenošanas regulas (ES) №543/2011 un (ES) №511/2012 groza attiecībā uz paziņošanas pienākumiem lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 13.novembri.

Izanalizējot Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā iesniegtos siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu projektus 2014. gadam, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka 2014. gadā veiktās izmaiņas elektroenerģijas obligātā iepirkuma atbalsta mehānismā un subsidētās enerģijas nodokļa ieviešana nav radījusi būtisku ietekmi uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifiem. Secinājums lasāms vakar, 10. novembrī, valdībā skatītajā informatīvajā ziņojumā "Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un subsidētās elektroenerģijas nodokļa ietekmi uz siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifiem". Subsidētās elektroenerģijas nodokļa un elektroenerģijas obligātā iepirkuma cenas atsaistes no dabasgāzes tirdzniecības gala tarifa ietekme uz siltumenerģijas pakalpojumu tarifiem var mazināt citu izmaksu samazinājums dažādu tehnoloģisku un ekonomisku izmaiņu rezultātā. Līdz ar to pozitīvi vērtējams arī fakts, ka virkne Latvijas siltumapgādes uzņēmumu, izmantojot pieejamos Eiropas Savienības fondu līdzekļus, ir veiksmīgi veikuši savu siltumapgādes sistēmu rekonstrukciju, kas ļāvis būtiski palielināt to energoefektivitāti un samazināt siltumenerģijas tarifus. Lai arī turpmāk nodrošinātu pēc iespējas zemākus siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifus, uzlabotu siltumenerģijas ražošanas efektivitāti un sekmētu pāreju uz alternatīviem...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 10.novembrī, konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts ieviest regulējumu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai gadījumos, ja nekustamais īpašums tiek atsavināts sabiedrības vajadzībām. Patlaban sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums neparedz skaidru regulējumu hipotekārā kreditora aizsardzībai. Tas būtu nepieciešams gadījumos, kad īpašums tiek atsavināts pilnā apmērā un tas kalpo kā vienīgais kreditora saistības nodrošinājums labprātīgas atsavināšanas gadījumā. Jautājums par hipotekārā kreditora īpašuma aizstāvību var kļūt aktuāls nākotnē lielu projektu īstenošanas laikā, piemēram, izbūvējot “Rail Baltica” dzelzceļa līniju, norāda likumprojekta autori Tieslietu ministrijā. Patlaban teorētiski iespējama situācija, ka banka par ieķīlātā nekustamā īpašuma atsavināšanu uzzina vien brīdī, kad valsts institūcija jau vēlas nostiprināt savas īpašuma tiesības zemesgrāmatā. Līdz šim praksē institūcijas, kas veic īpašumu atsavināšanu, tomēr bija vērstas uz sadarbību ar kredītiestādēm, nepieciešamības gadījumā aicinot iesaistīties atsavināšanas procesā. Taču pašreizējā likuma redakcija institūcijām šādu pienākumu neparedz. Likumprojekts paredz ieviest samērīgu tiesisko regulējumu, nosakot mehānismu hipotekāro kreditoru interešu aizsardzībai nekustamā...

Nākamgad atsevišķu reglamentēto profesiju pārstāvjiem, kuri vēlas strādāt citās Eiropas valstīs, plānots izsniegt Eiropas Profesionālās kartes, tādējādi atvieglojot izglītības un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu. To paredz grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, kas otrdien, 10.novembrī, kā steidzami otrajā lasījumā atbalstīti Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā. Eiropas Profesionālā karte tiks izdota elektroniskā formātā, un to varēs saņemt noteiktu reglamentēto profesiju pārstāvji, kuri vēlas strādāt citā Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī. Karte apliecinās, ka šīs personas profesionālā kvalifikācija tiks atzīta uzņemošajā valstī kā darba ņēmējam vai pašnodarbinātajam, uzņēmējdarbības veikšanai, kā arī īslaicīgu pakalpojumu sniegšanai. Eiropas Profesionālās kartes saņemšana nebūs obligāta, un personas varēs izvēlēties arī līdzšinējo profesionālās kvalifikācijas atzīšanas procedūru. Karti izdos un anulēs Akadēmiskās informācijas centrs, un tās izsniegšana būs maksas pakalpojums. Kā deputātus iepriekš informēja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, Eiropas Profesionālo karti sākotnēji plānots izsniegt piecu profesiju speciālistiem, tostarp trīs no tām ir reglamentētas arī...

Ministru kabinets šā gada 10.novembra sēdē apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2013.gada 9.jūlija noteikumos Nr.383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju", ar kuriem tiek precizētas ēku energoefektivitātes klases, kā arī noteiktas pieļaujamās prasības energoefektivitātes rādītājam apkurei jaunbūvēm, atjaunojamām un pārbūvējamām dzīvojamām un nedzīvojamām ēkām. Pieļaujamās prasības jaunbūvēm, atjaunojamām un pārbūvējamām ēkām izstrādātas tā, lai tās būtu izpildāmas Latvijas būvnormatīvā LBN 003-15 "Būvklimatoloģija" noteiktajai Alūksnes apkures sezonas klimata zonai. Tāpat noteikumos ir iekļauts papildu kritērijs, kas atvieglo prasību sasniegšanu ēkām, kam vidējais apkurināmās platības telpu augstums pārsniedz 3,5m. Lietuvas un citu ES dalībvalstu pieredze, kā arī Ekonomikas ministrijas veiktie aprēķini parāda, ka noteikumos noteiktais ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei 30 kWh uz kvadrātmetru gadā gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēkām, atsevišķiem ēku tipiem ir grūti sasniedzams un nav ekonomiski pamatots. Tādēļ grozījumos ir atsevišķi izdalīta Gandrīz nulles enerģijas ēkas klase un A klase, palielinot robežlielumu energoefektivitātes rādītājam apkurei gandrīz nulles enerģijas ēkām un A...

Ministru kabinets 10. novembrī atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu “Par valsts vienotā jurista kvalifikācijas eksāmena ieviešanu” , kurā piedāvāts ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu, kā arī sakārtot juridisko profesiju klasifikāciju, tādējādi sekmējot juridiskās izglītības kvalitātes paaugstināšanos. Tieslietu ministrija piedāvā ieviest valsts vienotu jurista kvalifikācijas eksāmenu visās Latvijas augstskolās, kas būtu obligāti jākārto profesionālās maģistra studiju programmas noslēgumā. Savukārt lai varētu ieviest eksāmenu, vispirms būtu jāsakārto juridisko profesiju klasifikators un profesiju standarts. Šobrīd Latvijā iespējams iegūt gan jurista, gan juriskonsulta profesiju. Atšķirības šo profesiju standartā ir nenozīmīgas un arī darba devēju vidū nav skaidrības par abu profesiju savstarpēju nošķiršanu, līdz ar to Tieslietu ministrija piedāvā atteikties no juriskonsulta profesijas. Pašreiz katra augstskola pēc saviem ieskatiem vērtē studentu teorētiskās zināšanas un prasmes, lai piešķirtu valsts atzītu augstākās izglītības diplomu ar jurista vai juriskonsulta kvalifikāciju. Darba tirgū viņi visi startē ar vienādiem valsts atzītiem diplomiem, tomēr daļai tiesību zinātņu studiju programmu absolventu zināšanas...

Valdība 10.novembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta 2015.gada 14.aprīļa noteikumos Nr.194 “Kārtība, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai (gāzeļļai), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem", kas nosaka kārtību, kādā piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi iezīmētai (marķētai) dīzeļdegvielai lauksaimniekiem. Grozījumi noteikumos sagatavoti, lai lauksaimnieki marķēto dīzeļdegvielu varētu izmantot arī pašpārvadājumiem. Izmaiņas nosacījumos paredz, ka turpmāk marķēto dīzeļdegvielu varēs izmantot ne tikai lauksaimniecības tehnikā - traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās, bet arī pašpārvadājumiem. Kārtībā noteikts, ka marķēto dīzeļdegvielu atļauts izmantot arī lauksaimniecības produkcijas ražotāja saražoto vai izaudzēto lauksaimniecības produktu pašpārvadājumiem Latvijas Republikā, ja pašpārvadājumus veic pats lauksaimniecības produkcijas ražotājs vai viņa darbinieks, izmantojot lauksaimniecības produkcijas ražotāja īpašumā esošu kravas automobili, kurā sēdvietu skaits, neskaitot vadītāja sēdvietu, nepārsniedz divas sēdvietas. Saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju 2015./2016.saimnieciskajā gadā dīzeļdegviela,...