JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi №657 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 14.septembra noteikumos №850 «Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 24.novembra noteikumi №656 «Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Saeimas 2015.gada 12.novembra likums «Par Protokolu par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 25.novembri.

Satversmes tiesas 2015.gada 23.novembra spriedums №2015 - 10 - 01 «Par likuma «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» 7.panta trešās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.panta pirmajam teikumam un 110.pantam»Spriedums stājas spēkā ar 2015.gada 25.novembri.

Šodien, 27. novembrī, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone, ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā un Nodokļu pārvaldes Informācijas sistēmu atbalsta daļas pārstāvis Dzintars Students piedalās gadskārtējā žurnāla “Bilance” konferencē “Aktuālākās uzskaites un finanšu pārvaldības problēmas un to risinājumi”. VID vadītāja I.Pētersone savā prezentācijā informēs par nodokļu maksātāju saistību izpildes uzvedībai atbilstošu VID rīcību, bet D.Pelēkā sniegs ieskatu biežākajos nodokļu maksātāju pārkāpumos. Savukārt Dz.Students vērsīs uzmanību uz VID konstatētajām kļūdām un problēmām, pieņemot un apstrādājot nodokļu maksātāju iesniegtos dokumentus VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā (EDS), kā arī informēs, kādi jaunumi jau ir ieviesti EDS un kādus sistēmā vēl plānots īstenot līdz šī gada beigām. Konferences dalībniekiem būs iespēja arī uzdot jautājumus ikvienam referentam. Konferences mērķis ir novērtēt, analizēt un diskutēt par pašlaik aktuālāko, kas ir svarīgs uzņēmumiem un iestādēm saistībā ar grāmatvedības uzskaiti, nodokļiem, finansēm un to pārvaldību. Konferences ietvaros notiks arī balvas “Gada Grāmatvedis 2015” un balvas “Par mūža ieguldījumu” svinīgā...

Ekonomikas ministrija, sadarbībā ar būvniecības nevalstiskajām organizācijām un Latvijas Būvniecības padomi ir izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus - "Būvkomersantu klasifikācijas noteikumi", kurā paredzēti būvkomersantu klasifikācijas kritēriji un to piemērošanas kārtība . Šā gada 26.novembrī noteikumu projekts izsludināts starpinstitūciju saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē. Būvkomersantu klasificēšanu kā pozitīvu praksi iniciēja būvniecības nozares pārstāvji Būvniecības likuma un Publisko iepirkumu likuma jauno redakciju izstrādes gaitā. Klasifikācijas mērķis ir būvniecības nozares profesionālās vides sakārtošana publiskā finansējuma iepirkumos, izveidojot atklātu, skaidru sistēmu būvdarbu veicēju profesionālo prasmju, pieredzes un kompetenču novērtēšanai un piemērošanai būvdarbu iepirkumos. Noteikumu projekts paredz, ka, līdzīgi Eiropas Savienības publiskā iepirkuma direktīvas regulējumam, būvkomersantu (būvnieku) klasifikācija notiek trīs kritēriju grupās: nozares jeb profesionālās darbības, saimnieciskajos un finanšu, kā arī ilgtspējas kritērijos. Būvuzņēmumiem, atkarībā no rezultāta vairāk nekā 15 kritēriju vērtējumā, tiks piešķirta viena no 5 klasēm, kā arī, atkarībā no nodarbināto speciālistu profesionālās darbības sfērām un uzņēmuma realizētajiem projektiem, tiks atzīta uzņēmuma kompetence konkrētu būvdarbu veidu...

Zvērināti notāri un zvērināti tiesu izpildītāji turpmāk varēs vadīt mediācijas procesu. To paredz grozījumi Notariāta likumā un grozījumi Tiesu izpildītāju likumā, kas ceturtdien, 26.novembrī, trešajā lasījumā pieņemti Saeimas sēdē. Šīs izmaiņas ļaus paplašināt mediācijas sniedzēju loku, vienlaikus saglabājot mediācijas pakalpojumu kvalitāti, jo arī šiem mediācijas sniedzējiem būs nepieciešams iegūt attiecīgu sertifikātu. Mediācijas tiesiskais regulējums Latvijā ieviests pērn, lai veicinātu civiltiesisku strīdu izskatīšanu ārpus tiesas un nostiprinātu mediāciju kā alternatīvu veidu domstarpību risināšanai. Saskaņā ar Saeimā atbalstītajiem Notariāta likuma grozījumiem notāram, pret kuru uzsākta kriminālvajāšana par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kurš atstādināts no amata, šajā laikā paredzēta iespēja strādāt citu darbu, ievērojot virkni priekšnoteikumu. Darbam citā amatā būs jāsaņem tieslietu ministra rakstveida atļauja. Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts atteikties no normas, ka zvērinātu notāru eksāmens rīkojams ne retāk kā reizi gadā. Ņemot vērā notāru darba apjoma kritumu, ko veicinājusi iedzīvotāju skaita samazināšanās un zemā ekonomiskā aktivitāte, vakanto vietu aizpildīšana jāveic pārdomāti, norāda...

Saeima ceturtdien, 26.novembrī, ar lēmuma projektu apstiprināja Nacionālās drošības koncepciju. Nacionālās drošības koncepcija ir uz valsts apdraudējuma analīzes pamata sagatavots dokuments, kurā noteikti valsts apdraudējuma novēršanas stratēģiskie pamatprincipi un prioritātes. Nacionālās drošības koncepcija ir publiski pieejams dokuments. Koncepcijā iekļautās prioritātes tiks izmantotas, plānojot un definējot konkrētus pasākumus un līdzekļus valsts apdraudējuma neitralizācijai un novēršanai, kas tiks iekļauti Nacionālās drošības plānā. Saeimas apstiprinātajā koncepcijā noteiktas astoņas prioritātes Latvijas nacionālās drošības apdraudējumu novēršanai: iekšējās drošības apdraudējuma novēršana; ārvalstu izlūkošanas un drošības dienestu radītā apdraudējuma novēršana; militārā apdraudējuma novēršana; pilsoniskās sabiedrības vienotības apdraudējuma novēršana; Latvijas informatīvajai telpai radītā apdraudējuma novēršana; Latvijas ekonomikai radītā apdraudējuma novēršana; starptautiskā terorisma radītā apdraudējuma novēršana; kiberapdraudējuma novēršana. Valsts apdraudējuma analīzē un koncepcijā aplūkoti draudi, kas tieši un pastarpināti ietekmē Latvijas nacionālo drošību un saistīti ar izmaiņām starptautiskajā drošības vidē, militārajām aktivitātēm Latvijas robežu tuvumā, starptautiskā terorisma tendencēm, kiberdrošību, kā arī atsevišķu valstu centieniem ar politiskiem, humanitāriem, informatīviem un ekonomiskiem līdzekļiem...

Veselības ministrija ir radusi iespēju saistībā ar valsts budžetā 2016.gadā plānotajiem papildus līdzekļiem nodrošināt 100 % medikamentu apmaksu valsts kompensējamām zālēm C hepatīta (VHC) ārstēšanai. Ņemot vērā to, ka šī infekcijas slimība ir pilnībā izārstējama, Veselības ministrijas mērķis ir panākt pēc iespējas lielāka cilvēku skaita pilnīgu atveseļošanos, tai skaitā atbrīvošanos no VHC vīrusa un tā izraisītajām veselības sekām. Līdz šim Latvija bija vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā pacientiem VHC ārstēšanai bija jāveic lieli līdzmaksājumi. Latvija ir ņēmusi vērā Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijas un nodrošinās šīs infekcijas ārstēšanu atbilstoši citu Eiropas Savienības valstu praksei. Šobrīd VHC ambulatorai ārstēšanai nepieciešamo zāļu kompensācija no valsts budžeta ir noteikta 75% apmērā. Pacienta līdzmaksājums VHC gadījumā ar 75% kompensāciju mēnesī sastāda vidēji 300 eiro. Tā kā minimālā alga Latvijā šobrīd ir 360 eiro, 300 eiro līdzmaksājums ir nozīmīgs šķērslis, kādēļ pacienti neuzsāk terapiju (30% no tiem, kuriem ārstēšana būtu nepieciešama,...

Lai efektīvāk samazinātu mežacūku populāciju un cūku mēra izplatību tālāk Latvijas teritorijā un mājas cūkām, Saeima ceturtdien, 26.novembrī, otrajā galīgajā lasījumā kā steidzamu pieņēma grozījumu Medību likumā. Likumprojekta autori norāda, ka izmaiņas nodrošinās medības teritorijās, kurās pašlaik mežacūku medības nenotiek. Cūku mēra apkarošanas pasākumiem paredzēts Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējums, maksājot noteiktu naudas summu par katru sieviešu kārtas mežacūkas nomedīšanu. Eiropas Komisija noteikusi, ka mežacūku populācijas blīvums ES jāsamazina līdz 0,5 dzīvniekiem uz vienu kvadrātkilometru. Izmaiņas samazinās draudus medību resursiem, cūkkopības nozarei, kā arī lopbarības tranzītam un eksportam. Likuma izmaiņas nosaka - Āfrikas cūku mēra un klasiskā cūku mēra draudu ierobežošanas pasākumus īsteno līdz brīdim, kad mežacūku populācijas blīvums ir samazināts līdz vienai mežacūkai uz 200 hektāriem, bet ne ilgāk kā līdz 2020.gada 31.martam. Medniekiem ir pienākums samazināt mežacūku populāciju attiecīgajā medību platībā atbilstoši Valsts meža dienesta noteiktajam minimālajam dzīvnieku nomedīšanas apjomam. Līdz ar grozījumu noteikts, ka mežacūkas var medīt arī platībās no...

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un 26. novembrī starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi grozījumus Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos Nr.353 "Noteikumi par tūrisma operatora, tūrisma aģenta un klienta tiesībām un pienākumiem, kompleksa tūrisma pakalpojuma sagatavošanas un īstenošanas kārtību, klientam sniedzamo informāciju un naudas drošības garantijas iemaksas kārtību". Grozījumi izstrādāti ar mērķi uzlabot patērētāju aizsardzību, kā arī nodrošināt efektīvāku Tūrisma aģentu un tūrisma operatoru datubāzes (turpmāk - TATO) uzturēšanu un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk - PTAC) darbību, veicot tūrisma aģentu un tūrisma operatoru darbības uzraudzību. Grozījumi noteikumos paredz, ka tūrisma operatoram informācija par klientu iemaksātās naudas drošības garantiju būs jāiesniedz vienlaikus ar reģistrēšanos TATO datubāzē, tādējādi samazinot gan no komersanta, gan reģistrētāja puses veicamos soļus, kā arī dodot iespēju izvairīties no situācijām, kad komersants neiesniedz informāciju par garantiju pēc reģistrēšanās TATO. Tāpat plānots, ka tūrisma aģentiem papildus iesniegumam būs jāiesniedz arī informācija par tūrisma operatoriem, kuru vārdā viņi var piedāvāt un pārdot klientam kompleksus tūrisma pakalpojumus,...

Jēkabpils pilsētas domes 2015.gada 5.novembra saistošie noteikumi №23 «Grozījumi Jēkabpils pilsētas domes 2012.gada 8.novembra saistošajos noteikumos №31 «Saistošie noteikumi par materiālo atbalstu Jēkabpils iedzīvotājiem»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 25.novembrī, tiekoties ar finanšu ministru Jāni Reiru, Saeimas Budžeta, un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāju Kārli Šadurski un kultūras ministri Daci Melbārdi, rosināja nemainīt pievienotās vērtības nodokļa regulējumu kultūras pasākumiem. Gadskārtējā valsts budžeta paketē piedāvātie grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā paredz, ka ieejas maksa uz komerciāla rakstura kultūras pasākumiem - teātra un cirka izrādēm, kā arī koncertiem - ir apliekama ar PVN 21% apmērā. Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicināja ņemt vērā, ka piedāvātajiem grozījumiem var būt būtiska ietekme uz kultūras pasākumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Daudzos gadījumos šķērslis biežākai kultūras pasākumu apmeklēšanai ir augstā biļešu dārdzība, it īpaši lauku reģionos. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka rosinātās izmaiņas šobrīd ir nepietiekami izdiskutētas kultūras nozarē, turklāt nav izsvērta arī grozījumu iespējamā ietekme. "Piedāvātais regulējums var ne tikai ierobežot konkurenci kultūras pakalpojumu sniegšanas jomā, bet arī mazināt iedzīvotāju iespējas apmeklēt teātra izrādes, koncertus un citus kultūras pasākumus," norādīja Valsts prezidents....

Saeima ceturtdien, 26.novembrī, trešajā lasījumā lems par grozījumiem Notariāta likumā, kas notāra amatu Latvijā turpmāk ļaus ieņemt arī citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu pilsoņiem. Līdztekus tam Notariāta likuma grozījumi paredz pilnveidot mantojuma apsardzības tiesisko regulējumu. Galīgajā lasījumā deputāti rīt skatīs arī saistītos grozījumus Tiesu izpildītāju likumā. To paredzēts papildināt ar jaunu nodaļu, kas detalizēti un nepārprotami nosaka mantojuma apsardzības procesuālo kārtību. Sēdes darba kārtībā galīgajā lasījumā ir arī grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā, kas paplašina daudzbērnu ģimenes definīciju. Daudzbērnu ģimenes jēdzienu plānots attiecināt arī uz pilngadību sasniegušiem bērniem, kuri turpina mācīties vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādē, kamēr viņi sasniedz 24 gadu vecumu. Tāpat grozījumi paredz, ka administratīvo pārkāpumu tiesību un krimināltiesību jomā personai līdz 18 gadu vecumam piemēro visas attiecīgās tiesību normas, kas piemērojamas nepilngadīgām personām. Otrajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Sporta likumā, kas nosaka aizliegumu manipulēt ar sporta sacensībām un paredz pienākumu sportistiem un sporta organizācijām darīt visu, lai novērstu...

Nekustamā īpašuma īpašnieks par zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumu varēs prasīt atlīdzību elektronisko sakaru pārbūves vai būvniecības dēļ. Ar šādu nosacījumu papildinās Elektronisko sakaru likumu, un tā grozījumus trešdien, 25.novembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Izmaiņas paredz, ka atlīdzību varēs prasīt, ja zemes īpašumu izmanto jauna elektronisko sakaru tīkla būvniecībai, kā arī, ja to pārbūvējot, palielinās zemes īpašuma platība, ko jau aizņem elektronisko sakaru tīkls vai aizsargjosla gar vai ap šo objektu. Ja īpašnieks ar elektronisko sakaru komersantu nevarēs vienoties par atlīdzības apmēru, to izmaksās saskaņā ar valdības noteikto kārtību, paredz likumprojekts. Plānots, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamā gada 1.decembrī un attieksies uz tiem zemes īpašuma lietošanas tiesību aprobežojumiem, kur būvatļauja elektronisko sakaru būvniecībai vai pārbūvei ir saņemta ne agrāk kā 2016.gada 1.decembrī. Tautsaimniecības komisija lūgs Saeimu šim likumprojektam piešķirt steidzamību un pirmajā lasījumā skatīt 3.decembra parlamenta sēdē. Lai grozījumi Elektronisko sakaru likumā stātos spēkā, tie vēl...