JAUNUMI

Valdība 3. novembrī atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojuma projektu „Par koku ciršanas maksimāli pieļaujamo apjomu 2016.–2020. gadam”. Rīkojuma projekts nosaka, ka kopējais maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms valsts mežos galvenajā cirtē 2016.–2020. gadam ir 92 258 hektāru platībā. Maksimāli pieļaujamā koku ciršanas apjoma noteikšanas mērķis ir regulēt koksnes ražas novākšanu valsts mežos, lai nodrošinātu ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu, stabilu un prognozējamu koksnes produktu piegādi, ievērojot esošos dabas aizsardzības un rekreācijas vajadzībām noteiktos meža apsaimniekošanas ierobežojumus. Maksimālo pieļaujamo koku ciršanas apjomu nosaka katram valsts mežu apsaimniekotājam – akciju sabiedrībai „Latvijas valsts meži” (LVM), Dabas aizsardzības pārvaldei, valsts zinātnisko mežu apsaimniekotājam Meža pētīšanas stacijai, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un profesionālās izglītības izstādēm – sadalījumā pa valdošajām koku sugām hektāros un informatīvi no platības atvasinātos kubikmetros. Ciršanas apjoma aprēķinā ievērtēti normatīvajos aktos noteiktie meža apsaimniekošanas ierobežojumi. Aprēķinos nav iekļauti 177,1 tūkstotis hektāru (11,8% no kopējās platības) valstij piederošo mežu, kuros aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta kopšanas un...

Lai iepazītos ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) risinājumiem lietu izskatīšanas paātrināšanai un piedalītos lietas izskatīšanā Lielajā palātā, Latvijas Republikas Augstākās tiesas delegācija aizvadītajā nedēļā apmeklēja tiesu Strasbūrā. Līdzīgi kā Latvijas tiesas un citas nacionālās tiesas, arī ECT saskaras ar grūtībām budžeta un cilvēkresursu iespēju robežās nodrošināt pieņemamus lietu izskatīšanas termiņus. Augstākās tiesas pārstāvji novērtēja, kā ECT dažādās struktūrvienības dažādos līmeņos savstarpēji saskaņotā sistēmā visai apņēmīgi rūpējas par efektīvu tiesas resursu izmantošanu, jautājumus risinot prioritārā secībā. Tas aptver gan piemērotus informācijas tehnoloģiju risinājumus, gan efektīvu un ar mērķiem saskaņotu kancelejas darbu, gan juridisku jautājumu risināšanu tam piemērota līmeņa struktūrās, lai līdz tiesnešu galdam nonāktu izskatīšanai sagatavotas lietas ar būtiskiem tiesību jautājumiem. Augstākās tiesas pārstāvji tikās ar jauno tiesnesi no Latvijas Mārtiņu Mitu, kurš ne tikai iepazīstināja ar būtiskākajām ECT nesen izskatītajām lietām, bet arī ļāva ielūkoties šīs tiesas tiesneša dienas kārtībā. Arī pārējās tikšanās ar Latvijas juristiem ECT, kā arī Latvijas pārstāvniecības Eiropas...

Labklājības ministrijas (LM) vadītajā Starptautiskās darba organizācijas (SDO) rīkotajā globālā dialoga forumā, kas norisinājās Ženēvā (Šveice), izvērtētas iespējas darba apstākļu un nodarbinātības noteikumu pilnveidošanai ātri augošajā zvanu centru nozarē. Valstu valdību, darba devēju un arodbiedrību pārstāvji, kuri piedalījās forumā, vienojās, ka darbinieku nodarbināšanai ir nepieciešams precīzāks likumiskais ietvars. Plašā dažādu nestandarta darba formu izplatība rada izaicinājumus atbilstošu darba apstākļu nodrošināšanai vienlīdzīgi visiem nozares darbiniekiem. Pašlaik zvanu centros ir plaši izplatīta prakse darbiniekus nodarbināt nepilnu darba laiku, nenosakot precīzas darba laika robežas, slēgt darba līgumus uz noteiktu laiku un izmantot dežūrlaiku. Darbam zvanu centros nereti ir arī sezonāls vai gadījuma raksturs. Arvien plašāku izplatību iegūst arī darbinieku nodarbināšana ar pagaidu darba aģentūru starpniecību un, piesaistot darba veikšanai pašnodarbinātos kā pakalpojumu sniedzējus. Tādējādi rodas atšķirīgs tiesību aizsardzības līmenis dažādām nodarbināto kategorijām gan nodarbinātības noteikumu piemērošanas ziņā, gan sociālo garantiju saņemšanai bezdarba, darbnespējas vai maternitātes gadījumā. Tāpat šajā nozarē strādājošajiem nav vienlīdzīgu iespēju apvienoties arodbiedrībās...

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk - 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015. Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji - 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā - 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā - 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%. Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus....

Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumi №618 «Grozījumi Ministru kabineta 2012.gada 3.aprīļa noteikumos №239 «Noteikumi par Latvijas Republikas dienesta pasi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.novembri.

Rīgas Domes 2015.gada 13.oktobra saistošie noteikumi №172 «Grozījums Rīgas domes 2013.gada 19.februāra saistošajos noteikumos №211 «Par pašvaldības nodevu par pašvaldības infrastruktūras uzturēšanu un attīstību Rīgā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumi №625 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 5.oktobra noteikumos №928 «Kārtība, kādā dibināmi valsts institūciju un pašvaldību apbalvojumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumi №620 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 14.decembra noteikumos №1015 «Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumi №624 «Kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības augļu džemam, ievārījumam, želejai, marmelādei un saldinātam kastaņu biezenim»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumi №623 «Pārtikas kazeīnu un kazeinātu kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumi №621 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumos №1032 «Atkritumu poligonu ierīkošanas, atkritumu poligonu un izgāztuvju apsaimniekošanas, slēgšanas un rekultivācijas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.novembri.

Eiropas Komisijas 2015.gada 28.oktobra regula №1940 «Komisijas Regula (ES) 2015/1940 (2015.gada 28.oktobris), ar ko groza Regulu (EK) №1881/2006 attiecībā uz melno graudu sklerociju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju atsevišķu veidu neapstrādātos graudos un noteikumus par uzraudzību un ziņošanu»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 18.novembri.

Eiropas Komisijas 2015.gada 5.novembra regula №1991 «Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/1991 (2015.gada 5.novembris), ar kuru groza Regulu (EK) №555/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) №479/2008 par vīna tirgus kopējo organizāciju attiecībā uz atbalsta programmām, tirdzniecību ar trešām valstīm, ražošanas potenciālu un kontroli vīna nozarē»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 9.novembri.

Eiropas Komisijas 2015.gada 27.oktobra regula №1933 «Komisijas Regula (ES) 2015/1933 (2015.gada 27.oktobris), ar ko attiecībā uz policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju kakao šķiedrā, banānu čipsos, uztura bagātinātājos, kaltētos garšaugos un kaltētās garšvielās groza Regulu (EK) №1881/2006»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 17.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 3.novembra noteikumi №626 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumos №1250 «Noteikumi par valsts nodevu par īpašuma tiesību un ķīlas tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 7.novembri.