JAUNUMI

Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 25.novembrī, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz uzlabot noziedzīgos nodarījumos cietušo personu aizsardzību. Ar likumprojektu tiek ieviesta Eiropas Savienības (ES) direktīva, paredzot cietušajām personām visās dalībvalstīs vienotu minimālo garantiju līmeni. Likumā tiks noteiktas pamattiesības, kas cietušajam piemīt neatkarīgi no kriminālprocesa stadijas. Starp tiesībām, kas patlaban likumā nav skaidri definētas, ir tiesības saņemt informāciju par kompensāciju pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem, par pasākumiem personas un tās tuvinieku aizsardzībai apdraudējuma gadījumā, par procesuālo izdevumu atlīdzināšanas kārtību, kā arī kontaktinformāciju saziņai par konkrēto kriminālprocesu. Tāpat cietušajam paredzētas tiesības saņemt informāciju par pieejamo atbalstu un medicīnisko palīdzību. Kriminālprocesa likumā paredzēts ieviest īpaši aizsargājamā cietušā jēdzienu. Īpašu aizsardzību nodrošinās nepilngadīgajiem, dzimumnoziedznieku un cilvēktirdzniecības upuriem, personām, kas cietušas no vardarbības ģimenē, kā arī vairākām citām personu grupām. Par īpaši aizsargājamu atzīstams arī cietušais, kas noziedzīga nodarījuma rezultātā iegūtā kaitējuma dēļ ir īpaši ievainojams un nav pasargāts no atkārtota apdraudējuma, iebiedēšanas vai atriebības. Paredzēts...

Informāciju, kas raksturo atbildīgu uzņēmumu – īpašnieku struktūru, darbības nefinanšu ziņojumu un publiski pieejamu finanšu pārskatu, prasības piegādātājiem un ētikas kodeksu – patlaban Latvijā publisko tikai ap 10% lielāko tirgus dalībnieku. Šādu ainu atklāj pētījums, kas, analizējot TOP500 uzņēmumu sarakstu, tika prezentēts Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā konferencē „Atklātība biznesā – iespēja vai risks?”. LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsvēra: „500 lielākie Latvijas uzņēmumi veido aptuveni pusi no iekšzemes kopprodukta, tātad tiem ir milzīga ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un tās turpmāko attīstību. Uzņēmumiem, kuriem ir tik izšķiroša loma, būtu jābūt atklātiem un atbildīgiem sadarbībā ar saviem partneriem, klientiem un sabiedrību. Es ticu, ka šie uzņēmumi ievēro labo praksi, taču par viņu darbību nereti pietrūkst pilnvērtīgas informācijas, un tas ir viens no korporatīvās sociālās atbildības un ilgtspējas stūrakmeņiem. Viens no LDDK pamatuzdevumiem ir veicināt, lai lielākie būtu arī labākie darba devēji un tautsaimnieki, tādēļ šo jautājumu aktualizējam savā ikgadējā atbildīga biznesa konferencē.” Pētījuma...

Trešdien, 25.novembrī, Nevalstisko organizāciju (NVO) un Ministru kabineta (MK) sadarbības memoranda īstenošanas padomē, pēc nopietnām diskusijām, vienojās, ka Finanšu ministrija (FM) jau decembrī organizēs tikšanos ar visām ieinteresētajām NVO, lai diskutētu par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) sagatavotajiem priekšlikumiem veikt grozījumus Biedrību un nodibinājumu likumā. Lai mazinātu iespēju negodīgi izmantot biedrību statusu, izskaustu negodīgu komercpraksi un nekropļotu uzņēmējdarbības vidi, MK uzdevumā VID ir sagatavojis priekšlikumus grozījumiem Biedrību un nodibinājumu likumā, t.sk. nosakot kritērijus, kuriem izpildoties, būtu uzskatāms, ka biedrība saimniecisko darbību veic kā pamatdarbību, tādējādi biedrības darbība ir izbeidzama. VID ierosina noteikt divus kritērijus, no kuriem vienam izpildoties, būtu uzskatāms, ka biedrība saimniecisko darbību veic kā pamatdarbību, tādējādi biedrības darbība ir izbeidzama: a) biedrības ieņēmumi no saimnieciskās darbības ir 75% vai vairāk no biedrības un nodibinājuma kopējiem ieņēmumiem taksācijas gada laikā vai jebkurā 12 mēnešu periodā; b) biedrības ieņēmumi no saimnieciskās darbības taksācijas gada laikā ir lielāki par normatīvajos aktos noteiktajām 500 minimālajām...

Trešdien, 25. novembrī, pieņemtajā rezolūcijā Eiropas Parlaments (EP) izklāstīja ieteikumus par to, kā panākt taisnīgāku uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) piemērošanu visā Eiropas Savienībā. EP deputāti uzskata, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāvienojas par kopēju obligātu prasību lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem ziņot par ikvienā dalībvalstī gūto peļņu un maksātajiem nodokļiem, kā arī jāievieš kopēja konsolidēta uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, jānosaka kopējas definīcijas nodokļu terminiem, kā arī jāievieš pārredzamības un publiskuma līdz šim slepenajiem dalībvalstu nodokļu nolēmumiem. EP deputāti uzskata, ka lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem jāmaksā nodokļi tajās dalībvalstīs, kurās tie gūst peļņu. Pašreizējā UIN konkurence, kas mudina uz agresīvu nodokļu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu nomaksas, ir kaitīga. Deputāti saka, ka, nerunājot jau nemaz par publiskā sektora ienākumu zudumu, ir negodīgi, ka lielie uzņēmumi maksā ļoti maz nodokļu no peļņas, bet iedzīvotājiem, kā arī MVU nodokļi jāmaksā pilnā apjomā. Parlaments iesaka attiecībā uz lielajiem starptautiskajiem uzņēmumiem ieviest obligātu finanšu rādītāju pārskatu par ikvienā valstī...

No nākamā gada 1.janvāra tūrisma attīstības valsts politiku īstenos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). To paredz Tūrisma likuma grozījumi, kurus trešdien, 25.novembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. Grozījumi paredz Tūrisma attīstības valsts aģentūru (TAVA) pievienot LIAA, lai uzlabotu tūrisma nozares pārvaldību, deputātus informēja likumprojekta autori no Ekonomikas ministrijas, norādot, ka LIAA šim mērķim tiks izveidots Tūrisma departaments. Likumprojekta autori kā galvenos pievienošanas ieguvumus minēja LIAA pārstāvniecību izmantošanu ārzemēs, tādējādi ceļot nozares statusu ārvalstīs, nozīmīgumu valstu sadarbībā un biznesa attiecību veidošanā, kā arī sinerģiju ar citām tautsaimniecības nozarēm. Pašlaik tūrisma aģentūrā strādā 16 darbinieki. Tā Latvijā un ārvalstīs nodarbojas ar tūrisma veicināšanu, veido un uztur Latvijas tūrisma informācijas sistēmas, piedalās starpvalstu sadarbības nolīgumu īstenošanā tūrisma jomā, veic vietējā un starptautiskā tūrisma tirgus izpēti, valsts tūrisma un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju, kā arī komersantu atbilstības novērtēšanu. Patlaban aģentūrai jākonkurē ar citu valstu tūrisma attīstības aģentūrām, kurās...

No nākamā gada 1.janvāra pašvaldībām būs pienākums pamestus nolietotus transportlīdzekļus pārvietot uz speciālu stāvvietu. To paredz Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma grozījumi, kurus Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti trešdien, 25.novembrī, atbalstīja pirmajā lasījumā un vienojās lūgt Saeimu piešķirt šim likumprojektam steidzamību. Grozījumi paredz, ka pašvaldībai no tai piederošām teritorijām jāorganizē transportlīdzekļa pārvietošana piespiedu kārtā, novietojot to speciālā stāvvietā. Kārtību, kādā transportlīdzeklis uzskatāms par pamestu un nolietotu, nosaka valdība. Likumprojekta autori deputātus informēja, ka šāda kārtība atvieglos arī operatīvā transporta piekļuvi dzīvojamām mājām. Patlaban likumā noteikts, ka pašvaldības ārpus ceļa novietotus pamestus un nolietotus transportlīdzekļus var pārvietot, bet tas nav noteikts kā pienākums. Pašlaik, ja 30 diennakšu laikā nav pieteicies transportlīdzekļa īpašnieks, pašvaldība to atzīst par pamestu nolietotu, kā arī nodod to transportlīdzekļu apstrādes uzņēmumam. Savukārt par privātās teritorijās pamestiem transportlīdzekļiem ir atbildīgs nekustamā īpašuma īpašnieks vai tā tiesiskais valdītājs. Ja transportlīdzeklis nav pilnā komplektācijā, tas ir norakstīts, dedzis, cietis...

Konkurences padome (KP) devusi atļauju veikt Danske Bank A/S filiāles Latvijā kredītiestādes uzņēmuma pāreju Swedbank AS īpašumā. Septembrī jau tika ziņots, ka Danske Bank ir noslēgusi līgumu ar Swedbank Latvijā un Swedbank Lietuvā par tās privātpersonu biznesa pārcelšanu uz Swedbank. Darījums ietver privātpersonu (izņemot individuālas apkalpošanas klientu) kontus, kredītus, noguldījumus, norēķinu kartes un vērtspapīrus. Danske Bank klientiem patlaban nekas nav jādara. Pēc Lietuvas uzraudzības iestāžu apstiprinājuma saņemšanas Danske Bank nosūtīs klientiem abās valstīs detalizētu informāciju par pārejas procesu un to, kā tas ietekmēs viņu izmantotos pakalpojumus. Gaidāms, ka pakalpojumu pāreja ietekmēs aptuveni 7 000 Danske Bank klientu - privātpersonu Latvijā un 120 000 - Lietuvā. Darījuma ietvaros pārnesamo klientu kredītu apjoms sastāda aptuveni 116 miljonus eiro Latvijā un 525 miljonus eiro Lietuvā. Gada sākumā Danske Bank paziņoja par tās nodomu trīs Baltijas valstīs koncentrēt savu darbību uz korporatīvo klientu un ar šiem klientiem saistītu privātpersonu apkalpošanu, vienlaikus pakāpeniski izejot no privātpersonu masu...

Ceturtdien, 26.novembrī, tiešsaistē vērojama BiSMART videokonferenci "Kā audzēt uzņēmuma vērtību? Efektīvi finanšu vadības instrumenti". Videokonference skatāma tiešraidē no plkst.10:00 līdz plkst.11:00 www.bismart.lv un straume.lmt.lv . Kur slēpjas uzņēmuma vērtība – bankas kontos, finanšu pārskatos vai naudas plūsmas prognozēs? Kuri rādītāji būs svarīgi investoriem? Par šo prāto gan uzņēmuma vadītāji, gan finanšu direktori. Eksperti analizēs, kādiem rādītājiem ir jāpievērš uzmanība, lai noteiktu uzņēmuma efektivitāti un vērtību kopumā. Kad jāsāk domāt par to, ka līdzšinējā darbībā ir nepieciešamas izmaiņas? Kas par to liecina? Tāpat tiks rasta atbilde uz jautājumu – vai efektīvs un vērtīgs uzņēmums ir viens un tas pats? Un galu galā - kādi rīki ir akūti nepieciešami efektivitātes uzlabošanai. Videokonferencē piedalīsies tādi eksperti kā Prudentia investīciju baņķieris Ģirts Rungainis, PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska, PwC Finanšu un vadības konsultāciju nodaļas biznesa Aleksejs Sentuhovskis, VISMA Pakalpojumu piegādes direktore Dace Freimane un Microsoft Latvia Biznesa inteliģences eksperts Aldis Ērglis.

Saeimas 2015.gada 5.novembra likums «Par Nolīgumu par Horvātijas Republikas dalību Eiropas Ekonomikas zonā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 25.novembri.

Saeimas 2015.gada 5.novembra likums «Līgums par grozījumiem Kontrabandas un viltojumu apkarošanas un vispārējo atbrīvojumu līgumā, kas noslēgts 2004.gada 9.jūlijā starp Philip Morris International Inc., Philip Morris Products Inc., Philip Morris Duty Free Inc. un Philip Morris World Trade Sarl., Eiropas Kopienu, kuru pārstāv Eiropas Komisija, un tām dalībvalstīm, kas norādītas pievienotajās parakstu lapās»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 25.novembri.

Saeimas 2015.gada 5.novembra likums «Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likums»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 8.decembri.

Saeimas 2015.gada 12.novembra likums «Grozījumi Biedrību un nodibinājumu likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Saeimas 2015.gada 5.novembra likums «Par Protokolu par 2010.gada 23.augusta Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības vienošanās par Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas pierobežas teritoriju iedzīvotāju savstarpējo braucienu vienkāršošanu grozījumiem»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 25.novembri.

Saeimas 2015.gada 5.novembra likums «Grozījumi Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.martu.

Saeimas 2015.gada 5.novembra likums «Par ieguves rūpniecībā vai pirmatnējo mežu izstrādē iesaistītu komercsabiedrību paziņojumiem par maksājumiem pārvaldes iestādēm»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.