JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi №527 «Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 12.marta noteikumos №118 «Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi №547 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos №265 «Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi №549 «Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja publisko maksas pakalpojumu cenrādis»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi №548 «Noteikumi par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas perioda deklarāciju un avansa maksājumu aprēķinu»Noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore Astra Kaļāne skaidro, kāpēc arī grāmatvedības pakalpojumi iekļauti starp tām 37 nozarēm, kurās no 2019. gada būs aizliegts strādāt mikrouzņēmumu nodokļa režīmā:

Šobrīd Eiropas uzņēmumi finansējuma saņemšanai joprojām salīdzinoši lielā mērā ir atkarīgi no bankām, bet mazāk – no kapitāla tirgiem, tajā skaitā arī Latvijā. Tieši alternatīviem finansējuma avotiem ir svarīga nozīme, jo īpaši jaunizveidotu, kā arī mazu, bet strauji augošu uzņēmumu novatoriskās nozarēs izaugsmes veicināšanā. Viens no alternatīvā finansējuma avotiem, kas šobrīd strauji attīstās visā Eiropas Savienībā (ES), ir kolektīvā finansēšana (crowdfunding). Arī Latvijā šobrīd darbojas atsevišķas kolektīvās finansēšanas platformas. Finanšu ministrija (FM) ir izvērtējusi ES dalībvalstu pieredzi par kolektīvās finansēšanas normatīvo regulējumu nacionālā līmenī. Jānorāda, ka Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams pilnveidot regulējumu tādiem platformu modeļiem kā savstarpējo aizdevumu platformām un uz investīcijām balstītas kolektīvās finansēšanas platformām. Latvijā kolektīvās finansēšanas nozarē nepieciešams izstrādāt jaunu regulējumu un attīstīt savstarpējo aizdevumu platformas. Savukārt attiecībā uz investīcijām balstītām kolektīvās finansēšanas platformām to attīstību nepieciešams veicināt ar esošā regulējuma pilnveidošanu, atvieglojot prasības attiecībā uz emisijām. Vienlaikus jāatzīmē, ka ziedojumu un sociālu projektu kolektīvās finansēšanas iniciatīvas, kurām...

No 5.oktobra līdz 6.oktobrim Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens un ministrijas pārstāvji piedalās Eirogrupas un Ekonomisko un finanšu jautājumu (ECOFIN) padomes sanāksmē Luksemburgā. Eirogrupas laikā paredzēts pārrunāt aktuālo situāciju Grieķijā un Saprašanās memoranda attiecīgo nosacījumu izpildi. Grieķijas gadījumā ir plānots, ka maksājumi valstij tiks sadalīti daļās, kas tiks izmaksātas tikai tad, kad būs sekmīgi ieviesti iepriekšējā mēnesī plānotie uzdevumi. Tāpat Eirogrupā plānota diskusija par Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto pakalpojumu nozares vienoto pamatprincipu kopumu. To paredzēts izveidot, lai samazinātu atlikušos šķēršļus pakalpojumu tirdzniecībā, novērstu birokrātiju un būtiski atvieglotu pakalpojumu sniedzēja izveidi. Tāpat tam arī būtu būtiski jāatvieglo pārrobežu pakalpojumu sniegšanu citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, jānostiprina pakalpojumu saņēmēju, jo īpaši patērētāju tiesības, kā arī jānodrošina vieglāku piekļuvi plašākam pakalpojumu klāstam. Savukārt ECOFIN padomes sanāksmē plānots panākt vienošanos par direktīvu, kas nosaka obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Latvijai ir svarīgi, lai direktīva stātos spēkā jau šogad. Tas ļaus uzsākt darbu pie direktīvas...

Pēdējā laikā aizvien biežāk publiski izskan jautājums par Eiropas Komisijas iniciēto reformu personas datu aizsardzības jomā, ņemot vērā to, ka plānots 2016.gada jūnijā pieņemt Vispārējo personas datu aizsardzības regulu, kas spēkā varētu stāties 2018.gada jūnijā (vai 2018.gada beigās). Lai gan no praktiskās piemērošanas ir ļoti daudz neskaidru jautājumu, kā minētā regula tiks prakse īstenota, ir daži pasākumi, kurus ikviens pārzinis jau tagad var īstenot, lai sagatavotos plānotajām izmaiņām personas datu aizsardzības jomā. Galvenie aspekti, kurus pārziņiem reformas kontekstā nepieciešams ņemt vērā, tie ir iekļauti jau pašreiz spēkā esošajos personas datu aizsardzības pamatprincipos, kas izriet no Fizisko personu datu aizsardzības likuma: Datu subjekta kontroles tiesības attiecībā uz savu personas datu apstrādi – cik lielā mērā pārzinis nodrošina saviem klientiem informāciju par to, kāda informācija (personas dati) tiek par konkrēto klientu apkopota, kādam mērķim (kādēļ), un kādām trešajām personām tā tiek nodota, un attiecīgi vai pārzinis nodrošina datu subjektam iespēju kontrolēt savu datu apstrādi,...

Šā gada 5.oktobrī Ministru kabineta komitejas sēdē konceptuāli atbalstīti Ekonomikas ministrijas sagatavotie grozījumi Publisko iepirkumu likumā, Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā nosaka pienākumu valsts tiešās pārvaldes iestādēm iegādāties energoefektīvākas preces un pakalpojumus. Tādejādi, pēc likuma stāšanās spēkā, publisko preču un pakalpojumu līgumu ietvaros valsts tiešās pārvaldes iestādes varēs iegādāties tikai preces un pakalpojumus, kam ir augstāks energoefektivitātes līmenis. Minētajos grozījumos ir iekļautas Eiropas Savienības noteiktās ekodizaina vai energomarķējuma prasības, kas uzliek par pienākumu valsts pārvaldes iestādēm rādīt parauglomu tādu preču un pakalpojumu izmantošanā, kas samazina enerģijas patēriņu. Savukārt sagatavotie grozījumi Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkuma likumā paredz, ka pārvadātājs, rīkojot jaunu autotransporta līdzekļu iepirkumu, var iepirkt tādu autotransportu, kas izmanto augstas koncentrācijas biodegvielas sajaukumu ar fosilo degvielu, tīru biodegvielu vai elektroenerģiju, ja tāda autotransporta iegāde ir ekonomiski lietderīga un tehniski iespējama. Šī norma neuzliek par obligātu pienākumu iepirkt tikai...

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti otrdien, 6.oktobrī, iztaujās atbildīgās amatpersonas par situāciju komercbanku sektorā, tostarp kreditēšanas tirgū. “Vēlamies noskaidrot, cik lielā mērā saspringtā ģeopolitiskā situācija kaimiņos ir atstājusi ietekmi uz mūsu valsts komercbanku sektora darbības rādītājiem. No banku uzraugiem gribam saņemt nepārprotamu apliecinājumu, ka banku sektors ir stabils un tuvākajos gados nepiedzīvosim līdzīgus pārsteigumus kā bija ar Parex banku un Latvijas Krājbanku,” norāda komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. “Tāpat aktuāls jautājums ir par Latvijas kreditēšanas tirgu. Lai gan 2015.gada pirmajā pusgadā ir vērojamas nelielas tā atdzīvošanās pazīmes, tomēr pēdējo gadu stagnācija liek uzdot jautājumu – vai tas ir banku kreditēšanas politikas izmaiņu rezultāts, valsts ekonomiskās vides uzlabošanās iezīme, mājokļu iegādes atbalsta programmu panākums vai arī citu apstākļu kopums,” komisijas sēdes galvenos jautājumus iezīmē A.Bērziņš. Saskaņā ar komercbanku uzraugu apkopoto informāciju jauno kredītu apmērs uzņēmumiem šī gada pirmajos sešos mēnešos sasniedza 600 miljonus eiro, kas bija par 90 miljoniem eiro jeb 18...

Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi №542 «Kārtība, kādā pieprasa un saņem Aizsardzības ministrijas atļauju būvēt, ierīkot un izvietot konkrētu militāro lidlauku un militārās aviācijas poligonu darbības drošībai potenciāli bīstamus objektus un veic to uzskaiti»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 2.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi №544 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos №913 «Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 2.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi №550 «Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 3.septembra noteikumos №737 «Noteikumi par zvērinātu notāru atlīdzības taksēm un to noteikšanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi №555 «Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 17.decembra noteikumos №1529 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 3.oktobri.

Kamēr tiek lauzti šķēpi, kur valsts budžetā ņemt naudu ģimeņu atbalstam, izglītībai, veselībai un reģionu attīstībai, neizmantotās iespējas ir tepat deguna priekšā, norāda Saeimas deputāts Imants Parādnieks. Īstenojot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Komercbanku asociācijas priekšlikumu, kas paredz ieviest tā dēvēto ārzonu jeb ofšora nodokli, kā arī Latvijas Datortehnoloģiju asociācijas rosināto reverso jeb apgriezto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtību datortehnikai un sakaru tehnikai, valsts budžeta ieņēmumi papildinātos vismaz par 38 miljoniem eiro 2016 gadā un par vairā nekā 60 miljoniem 2017. gadā. Kā informēja Parādnieks, ieviešot ārzonas nodokli, tiktu izveidots pievilcīgs nodokļu režīms tirdzniecības kompānijām, kuras savu saimniecisko darbību veic ārpus Eiropas Savienības (ES), bet Latvijā izmanto tikai banku infrastruktūru norēķiniem, - tas veicinātu nodarbinātību, ekonomisko izaugsmi un dotu būtisku pienesumu valsts budžetam. "LTRK sadarbībā ar komercbankām veiktais pētījums par alternatīvām budžeta ieņēmumu iespējām 2016.gadam atklāj, ka Valsts kasē ieplūstu vismaz 20 miljoni eiro, bet, iespējams, pat 60...