JAUNUMI

Viena no Darba likuma neatrisinātām problēmām ir 74. panta pirmajā daļā esošā prasība apmaksāt svētku dienu, ja tā sakrīt ar darbiniekam noteikto darba dienu. Vai visos gadījumos šādu dienu būtu jāapmaksā? Ar Darba likumā esošo algoritmu viss ir kārtībā, ja mēnesī nav svētku dienu, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā. Faktiski šo pašu jautājumu var uzdot savādāk: cik normālā darba laika darba dienu ir mēnesī ar svētku dienām, ja tās iekrīt no pirmdienas līdz piektdienai? Vai vēl savādāk: ir vai nav jāapmaksā svētku diena darbiniekam ar „cieto” algu? Ir taču zināms, ka minētajiem darbiniekiem aprēķina vienādu algu neatkarīgi no darba dienu skaita konkrētajā mēnesī?! Un arī tādos mēnešos, kad divas, trīs vai četras darba dienas sakrīt ar svētku dienām, alga no tā nemainās! Vai tas nozīmē, ka darbiniekam tiek apmaksātas reālas darba dienas (izņemot svētku dienu, kas iekrita darba dienā) un klāt vēl par svētku dienām tiek „izmaksāta noteiktā darba samaksa”? Atgriezīsimies...

Tas, kurš atzīst sevi par vainīgu un administratīvo sodu samaksā desmit dienu laikā, maksā mazāk - šādu principu paredz grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, ko ceturtdien, 1.oktobrī, Saeima atbalstīja otrajā lasījumā. Likuma izmaiņas paredz - ja persona atzīst savu vainu un apņemas naudas sodu brīvprātīgi samaksāt desmit darba dienu laikā, tas tiks samazināts par 50 procentiem. Piedāvātās izmaiņas likumā paredz papildināt to ar jaunu pantu par nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda samaksas. Saskaņā ar to institūcijai vai amatpersonai būs tiesības lemt par pārkāpēja nosacītu daļēju atbrīvošanu naudas samaksas. Vienlaikus paredzēti vairāki priekšnoteikumi, lai personu varētu daļēji atbrīvot no naudas soda samaksas. To varēs darīt, ja administratīvā pārkāpuma lietā nebūs cietušo, nebūs apstākļu, kas pastiprina likuma pārkāpēja atbildību, lietā nebūs piemērota garantijas nauda, par izdarīto pārkāpumu nav paredzēta administratīvā aresta piemērošana, kā arī persona pēdējā gada laikā jau nebūs nosacīti atbrīvota no naudas soda samaksas. Tāpat nosacītu daļēju atbrīvošanu no naudas soda...

Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai nedrīkstēs izmantot sabiedrisko transportu un tā pieturvietas. Šādu regulējumu ceturtdien, 1.oktobrī, konceptuāli atbalstīja Saeima, pirmajā lasījumā skatot grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu izvietošanai nedrīkstēs izmantot arī valsts un pašvaldību iestāžu ēkas, baznīcas un lūgšanu namus, ārstniecības un izglītības iestādes, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas ēkas, autoostas, dzelzceļa staciju, lidostu un pasažieru ostu ēkas. Šāds aizliegums attieksies arī uz arhitektūras, pilsētbūvniecības un mākslas pieminekļiem un valsts akciju sabiedrību ēkām. Grozījumi paredz aizliegt aģitācijas materiālu izvietošanu tuvāk par desmit metriem no šīm ēkām un objektiem. Aģitācijas materiālus laukumos, skvēros, parkos, uz ielām, ceļiem, tiltiem un tuneļos vai vietās, kas vērstas pret šīm vietām, izvietot drīkstēs tikai tad, ja tas rakstiski saskaņots ar attiecīgās vietas īpašnieku vai pašvaldību un samaksāta pašvaldības nodeva par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu. Pašvaldībai atļauja būs jāizsniedz desmit dienu laikā. Grozījumi arī paredz, ka pašvaldībām vairs nebūs tiesību noteikt vietas, kur aizliegta priekšvēlēšanu aģitācijas...

Kā informē Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS),Finanšu ministrijā 28.septembrī pirmo reizi sanāca darba grupa par koplīguma sociālo garantiju neaplikšanu ar papildu nodokli. Sarunās piedalījās arī Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Labklājības ministrijas (LM) un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) pārstāvji. Pašlaik likums nosaka - uz katriem 100 EUR par pakalpojumiem, kas saistīti ar darbinieku ēdināšanu, transportu, dienesta viesnīcu un izglītības iegūšanu, jāpiemaksā vēl 79,34 EUR lieli darbaspēka nodokļi. LBAS piedāvā nepiemērot papildu darbaspēka nodokļus iepriekš minētajām sociālajām garantijām līdz 10% apmērā no gada bruto darba samaksas fonda, un nosakot šo sociālo garantiju vidējo apmēru uz vienu darbinieku. FM lūdza no LBAS papildu informāciju, kādi koplīgumi ir LBAS, lai varētu izvērtēt, kādi darba samaksas apmēri ir šajos uzņēmumos un iestādēs pašlaik. Viens no jautājumiem sanāksmes gaitā bija – vai tiešām šajos uzņēmumos darba samaksa ir augstāka un nav ēnu ekonomikas? Sanāksmes laikā tika nopietni diskutēts par šo atlaižu mērķiem. Tika izdalīti trīs mērķi. Pirmkārt,...

Šķīrējtiesu likums, kas stājies spēkā 2015. gada 1. janvārī, nosaka šķīrējtiesu izveidošanas kārtību un darbības pamatprincipus, lai nodrošinātu civiltiesisku strīdu efektīvu un taisnīgu izšķiršanu šķīrējtiesā. Šķīrējtiesu likums noteica pārējas posmu līdz 2015.gada 1.jūnijam jau reģistrēto pastāvīgo šķīrējtiesu dibinātājiem nodrošināt šķīrējtiesu darbību atbilstoši jaunajām prasībām, tai skaitā, iesniedzot Uzņēmumu reģistrā likumā noteiktos dokumentus. Kā liecina Uzņēmumu reģistra statistikas dati, tad līdz 2015. gada 1. janvārim šķīrējtiesu reģistrā bija reģistrētas 125 šķīrējtiesas. Informējam, ka Šķīrējtiesu likuma reformas rezultātā 42 šķīrējtiesas izslēgtas no šķīrējtiesu reģistra, t.i., 41 šķīrējtiesas dibinātāji nav izpildījuši likumā noteiktās prasības, savukārt viena šķīrējtiesas darbība izbeigta uz tās dibinātāja pieteikuma pamata. Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere norāda: "Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāna 2013.-2014.gadam īstenošanas ietvaros tika pieņemts jauns Šķīrējtiesu likums, kurš izstrādāts ar mērķi samazināt šķīrējtiesu skaitu un palielināt uzticību šķīrējtiesu lēmumiem, veicinot komersantu iespējas panākt efektīvu līgumsaistību izpildi. Kā liecina pašreizējie šķīrējtiesu reģistra dati, tad likuma izveide ir attaisnojusi...

Latvijas bankas aktīvi pievienojas jaunajam nozares pašregulācijas dokumentam "Banku sociālā harta" - trīs dienu laikā kopš hartas atbalstīšanas Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) padomes sēdē jau sešas bankas ir paziņojušas par pievienošanos hartai: SEB banka, Baltic Interational Bank, Swedbank, Nordea banka, banka Citadele un ABLV Bank. "Banku sociālā harta" ir jaunas nozares pašregulācijas vadlīnijas. Tajās atspoguļota mūsdienīga banku prakse un izveidots uz ilgtermiņa attiecībām vērsts banku un sabiedrības sadarbības modelis. "Banku sociālajā hartā" ir iekļauta arī īpaša rokasgrāmata klientiem par finanšu pakalpojumiem un ar tiem saistīto atbildību. Labās prakses vadlīniju mērķis ir izveidot Latvijā uzticamu, atbildīgu un ilgtspējīgu banku sistēmu, kas radītu priekšnoteikumus sabalansētai gan banku, gan to klientu finanšu pārvaldībai un labklājības izaugsmei ilgtermiņā. Harta kā nozares vadlīnijas attiecas uz visiem LKA biedriem un tiks apstiprinātas LKA biedru sapulcē 2016. gada sākumā. Taču bankas var jau iepriekš individuāli pievienoties pašregulācijas dokumentam, tā īpaši uzsverot sociāli atbildīgas prakses nozīmi savā darbībā.

Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi №529 «Dehidrēto piena produktu kvalitātes, klasifikācijas un papildu marķējuma prasības»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 30.septembri.

Eiropas Komisijas 2015.gada 28.septembra regula №1725 «Komisijas Regula (ES) 2015/1725 (2015.gada 28.septembris), ar ko attiecībā uz etillauroilargināta (E 243) specifikācijām groza pielikumu Regulai (ES) №231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) №1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 19.oktobri.

Vakar publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma "Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016. gadam" Latvija ierindota 44. vietā starp 140 apsekotajām pasaules ekonomikām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad Latvija bija pakāpusies no 52. un 42. pozīciju, šis Latvijai ir bijis kritums par divām vietām, norāda Rīgas Ekonomikas augstskola (Stockholm School of Economics in Riga). Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 36. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 41. pozīcijas. Savukārt Igaunija, kura iepriekšējā gadā ieņēma augsto 29. vietu, šogad ierindojas 30. pozīcijā. Skatiet arī ziņojuma infografikas šeit. Latvijas novērtējums pdf Tāpat kā pagājušajā gadā arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Vācija, pakāpjoties par vienu vietu, salīdzinot ar pagājušo gadu. Savukārt 2014.-2015. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Somija ir noslīdējusi uz 8. vietu. Pārējās vietas pirmajā desmitniekā ir sadalītas līdzīgi kā pērn un tajā joprojām atrodas Holande, Japāna, Honkonga un Zviedrija. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2015.-2016....

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) uzskata, ka Latvijas kritums par divām vietām vakar publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma "Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2015.-2016. gadam" atspoguļo patieso situāciju un saskan ar sociālo partneru paustajām bažām valsts budžeta plānošanas un nodokļu politikas jomā. LDDK uzskata, ka satraucošs ir Latvijas ārkārtīgi zemais vērtējums virknē indikatoru – piemēram, "valsts spējā pievilināt talantus" (110. vieta), "valsts spējā noturēt talantus" (104. vieta), kā arī "nodokļu sistēmas spējā motivēt strādājošos" (107. vieta sarakstā iekļauto pasaules valstu vidū). LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: “Globālās konkurētspējas indeksa rādītāji skaidri apliecina nestabilai nodokļu politikai un Nacionālajā attīstības plānā izvirzīto mērķu neievērošanai ir acīmredzamas sekas. Jau tagad Latvija konkurētspējas ziņā būtiski atpaliek no savām kaimiņvalstīm, par ko liecina gan ievērojamas atšķirības iekšzemes kopprodukta rādītājos uz vienu iedzīvotāju, gan vidējās algas apmērā, gan arī budžeta ieņēmumu jomā. Piemēram, daudz pieminētā Igaunija ar 1,3 miljoniem iedzīvotāju un zemākiem nodokļiem spēj gadā nodrošināt par pusotru miljardu eiro lielākus...

Valdība 15.septembrī atbalstīja grozījumus likumā par nodokļiem un nodevām, Kredītiestāžu likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā. Likumprojekti paredz pilnveidot informācijas apmaiņas mehānismu starp finanšu iestādēm un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par aizdomīgiem darījumiem nodokļu jomā, informē Finanšu ministrija. Ir norisinājušās sarunas ar lielākajām kredītiestādēm, kuras apkalpo Latvijas Republikas rezidentus: SEB banku, Swedbank, DNB Nord un Citadeli. Minētās kredītiestādes pauda izpratni par to, ka šī informācija būtu nepieciešama VID, un saskatīja lietderības aspektus šādas informācijas aprites sistēmas izveidošanai. Vienlaikus minēto kredītiestāžu pārstāvji uzsvēra, ka šīs sistēmas iestrāde ir iespējama tikai, ja pastāv nepārvarami tiesiskie šķēršļi informācijas saņemšanai tieši no Kontroles dienesta. Tika pieņemts lēmums normatīvajā aktā noteikt pienākumu kredītiestādēm un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem tieši sniegt ieņēmumu dienestam informāciju tādā pašā apjomā, kādu saņem Kontroles dienests, bet attiecībā uz nodokļu riskiem. Galvenie parametri, kas jāņem vērā, ir šādi: ja kredītiestāde konstatēs, ka konkrēts darījums ir aizdomīgs (iespējama izvairīšanās no nodokļu nomaksas), informācija...

Trešdien, 30.septembrī, finanšu ministrs Jānis Reirs Saeimā iesniedza Finanšu ministrijas sagatavoto un valdības apstiprināto likumprojektu par 2016. gada valsts budžetu kopā ar 24 pavadošo likumprojektu paketi, kā arī likumprojektu par vidējā termiņa budžeta ietvaru 2016. - 2018. gadam. "Šis budžets ir pārdomāts un atbildīgs budžets, kas ļaus nodrošināt galveno prioritāti - mūsu valsts ārējo un iekšējo drošību. Neskatoties uz izaicinājumiem, ko rada ekonomiskā un ģeopolitiskā situācija, valdībai ir izdevies novērst gan negatīvo fiskālo telpu, gan rast papildu līdzekļus prioritārajām jomām. Vienlaikus esam ievērojuši fiskālās disciplīnas nosacījumus," nododot nākamā gada budžetu Saeimas priekšsēdētājai un Budžeta komisijas priekšsēdētājam, norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs. Starp prioritārajām jomām ir veselības aprūpe, kurai 2016. gada budžetā plānoti papildu līdzekļi. Tāpat finansējuma pieaugums par 6% pret šo gadu ir paredzēts profesionālajai izglītībai, par 10% zinātnei un par 18% sportam. Papildu līdzekļi tiks nodrošināti arī pašvaldību autoceļu uzturēšanai virs 8% un Valsts Kultūrkapitāla fondam virs 18%. Kā norādīja ministrs,...

Uzturoties darba vizītē Gruzijā, Tbilisi, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un Finanšu Ministra pirmais vietnieks, Gruzijas Ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Giorgi Tabuashvili 29.septembrī parakstīja kompetento iestāžu līgumu par savstarpējo administratīvo palīdzību un informācijas apmaiņu nodokļu jomā. Minētais līgums par informācijas apmaiņas nodokļu jomā intensificēšanu un automātisko informācijas apmaiņu par nerezidentu gūtajiem ienākumiem tika izstrādāts un ir parakstīts, balstoties uz 2004.gada 13.oktobrī noslēgto Latvijas Republikas un Gruzijas konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem. Abas puses atzīst, ka informācijas apmaiņa starp Latvijas un Gruzijas nodokļu administrācijām ir būtisks efektīvas nodokļu iekasēšanas un pārkāpumu novēršanas priekšnosacījums. Minētais līgums būs pieejams VID mājaslapas www.vid.gov.lv sadaļā "Tiesību akti/ Starptautiskie līgumi/Administratīvās palīdzības līgumi", kā arī mājaslapas angļu valodas versijā. Vienlaikus darba vizītes laikā VID vadošās amatpersonas ar Gruzijas kolēģiem apsprieda arī viņu pieredzi un praksi vairāku nodokļu administrācijai aktuālu jautājumu risināšanā - darbības un attīstības stratēģija,...

Lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu iespēja iepazīties ar Latvijā ekspluatēto publisko ēku stāvokli, Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk - Birojs) ir izveidojis pārbaudīto objektu digitālo karti, kas apskatāma interneta mājaslapā www.bvkb.gov.lv. "Digitālās kartes izveides mērķis ir nodrošināt Biroja darba caurspīdīgumu un dot iespēju ikvienam nepastarpināti iepazīties ar mūsu darba rezultātiem - Latvijas publisko ēku vērtējumu, lai uzzinātu, cik drošs ir konkrētais objekts. Mēs ceram, ka tas veicinās ne tikai sabiedrības informētību, bet arī cels ēku īpašnieku un apsaimniekotāju atbildību. Esam aplēsuši, ka Birojam piekritīgo objektu skaits Latvijā ir no 10 līdz 34 tūkstošiem. Tas nozīmē, ka Birojam vēl priekšā ļoti daudz darba, un bez sabiedrības un nozares atbalsta neiztikt," uzsver Biroja vadītājs Pēteris Druķis. Birojs pašlaik ir pārbaudījis vairāk nekā 1000 objektu, bet kartē attēloti 882; iemesls - ne visi no kontrolētajiem objektiem izrādījušies piekritīgi Birojam (nav publiskas ēkas Būvniecības likuma izpratnē). Kartē redzama informācija tikai par tiem objektiem, par kuriem Birojs...

Latvijas lauku konsultāciju centra (LLKC) Meža konsultāciju pakalpojumu centrs aicina meža īpašniekus 6.oktobrī pulksten 10.00 tiešsaistē uzzināt svarīgāko informāciju par ES atbalstu: www.laukutikls.lv/tiessaiste. Tiešraides laikā būs iespēja arī uzdot jautājumus komentāru sadaļā. Atgādinām, ka informatīvi izglītojošajā kampaņa "Meža īpašniek! Atnāc un uzzini svarīgāko par ES atbalstu tieši Tev!" joprojām turpinās. Meža īpašnieki arī oktobrī tiek aicināti apmeklēt bezmaksas seminārus par ES atbalsta saņemšanas iespējām un klātienē uzdot interesējošos jautājumus. Semināros zinoši speciālisti informēs un izskaidros par turpmākajos piecos gados pieejamo ES atbalstu ieguldījumiem meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā. Par konkrētas iecerētās aktivitātes atbilstību ES atbalsta nosacījumiem iespējams saņemt arī individuālas konsultācijas. Par semināru norises vietām un laiku var uzzināt interneta vietnēs: www.mkpc.llkc.lv un www.laukutikls.lv sadaļā /mežsaimniecība/ vai, sazinoties ar Meža konsultāciju pakalpojumu centra nodaļu speciālistiem, kā arī pa tālruni 63050477. Lauku atbalsta dienests ir izsludinājis projektu iesniegumu pieņemšanu Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Lauku attīstības programmas pasākumā...