JAUNUMI

Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) rīkotās diskusijas par ilgtspējīgu valsts budžetu ietvaros, kas tika rīkota 30.septembrī, eksperti norādīja, ka Latvijā nekad nav bijis ilgtspējīgs budžets, vienlaikus atzīstot, ka atbildīgs budžets bez ilgtermiņa plānošanas nerisinās valstī samilzušās problēmas. Izceļot trūkumus darba ražīguma, plānošanas un intelektuālā kapitāla jautājumos, eksperti uzsvēra, ka valsts budžets nav atraujams no politiskās un sabiedriskās vides attieksmes pret valsti, tās iedzīvotājiem. "Ilgtspēja parādīsies tikai tad, kad politikā tiks ievēroti labturības principi pret uzņēmējiem," norādīja Edgars Zalāns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis. Zalāns problēmas budžeta un valsts attīstības veidošanā skaidroja ar kopēja ilgtspējas ietvara trūkumu. Līdz šim budžets ticis skatīts pēc "cik iekasē un cik izdod" principa, taču būtiski esot mainīt attieksmi pret nodokļu maksātājiem un uzņēmējiem. Kā uzsvēra E. Zalāns, šobrīd valdošā attieksme pret uzņēmējiem, esot "kā pret cērpamām aitām" - tā ir jāmaina, radot vidi, kurā nodokļus ir jāspēj un jāgrib samaksāt, pretējā gadījumā...

Aizdomās turētajiem un apcietinātajiem būs plašākas tiesības saņemt advokāta palīdzību un sazināties. To paredz Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas ceturtdien, 1.oktobrī, konceptuāli atbalstīti parlamenta sēdē. Likuma izmaiņas līdztekus paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli. Likumā paredzēts noteikt, ka tiesības uz aizstāvību ir arī personām, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu. Lai arī gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis mazgadīgais, kriminālprocess pret viņu netiek uzsākts, taču praksē dažkārt rodas nepieciešamība viņu nopratināt. Tas nepieciešams, lai izlemtu, vai ir pamats uzsākt procesu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Šādās situācijās mazgadīgajam jānodrošina aizstāvība. Likumprojekts paredz paplašināt izņēmumu attiecībā uz tikšanās un saziņas ierobežojumiem apcietinājuma laikā. Plānots noteikt, ka ārvalstniekam nevar ierobežot tikšanās un saziņu ne tikai ar advokātu, bet arīdzan ar viņa valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi. Personai, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, plānots noteikt tiesības sazināties ar tuviniekiem, mācību vai darba vietu. Patlaban likums paredz tiesības...

Valsts sekretāru sanāksmē 1. oktobrī izsludināts Kultūras ministrijas pieteiktais Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likuma projekts. Likumprojekts paredz šādu regulējumu: 1) profesionālo radošo organizāciju tiesisko regulējumu (likumprojekta 3.–13.pants); 2) radošās personas statusa regulējumu (likumprojekta 14.–15.pants); 3) radošo personu atbalsta pasākumu regulējumu (likumprojekta 16.–21.pants). Ņemot vērā, ka ierosinātajiem atbalsta pasākumiem ir finansiāla ietekme, to spēkā stāšanās ir atkarīga no valsts budžeta iespējām un šobrīd to spēkā stāšanās paredzēta no 2017.gada 1.janvāra. Izstrādātā likumprojekta mērķis ir noteikt radošo personu un profesionālo radošo organizāciju statusu un atbalsta pasākumus, lai veicinātu profesionālās mākslinieciskās un zinātniskās jaunrades attīstību un nostiprināšanu un regulētu profesionālo radošo organizāciju, radošo personu un valsts sadarbības tiesiskās un finansiālās attiecības radošās darbības un kultūrpolitikas jomās. Likumprojekts attiecas uz profesionālo māksliniecisko jaunradi arhitektūras, dizaina, teātra, mūzikas, vizuālās mākslas, dejas, literatūras un kinematogrāfijas jomās un zinātnisko jaunradi attiecīgajās radošajās jomās. Likumprojekts neattiecas uz jaunradi kā amatierkustības izpausmi, amatniecību un ar radošajām jomām...

Pēdējo divu gadu laikā parādījās likumiskā regulācija jautājumā par to, kurā brīdī jāmaksā IIN (nodoklis “no kapitāla”) gadījumos, kad fiziskā persona iegulda (atsavina) pamata kapitālā nekustamo īpašumu vai vērtspapīrus. Tomēr „kapitāla aktīvu” saraksts neaprobežojas ar šiem diviem īpašuma veidiem. Un kā maksāt IIN 15% apmērā, ja tiks ieguldīti pamatkapitāla citi kapitāla aktīvi, nav skaidrs. Kas teikts par kapitāla aktīviem likuma „Par IIN” 11.9 panta otrajā daļā: 2. Šā likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir: 1) akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; 2) ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; 3) parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; 4) nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); 5) uzņēmums Komerclikuma izpratnē; 6) intelektuālā īpašuma objekti; 7) ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti...

Ministru kabinets 29.septembrī izskatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par Eiropas Savienības struktūrfondu specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi" īstenošanas nosacījumiem - plānoto laika grafiku, atbalstāmajām darbībām, kā arī apstiprināja stratēģiskos priekšatlases kritērijus vispārējās izglītības iestādēm, kurās pašvaldības varēs veikt investīcijas mācību vides uzlabošanai. Ziņojumā ir iekļauti ilgās diskusijās ar pašvaldībām, Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Lielo pilsētu asociāciju un Reģionālo attīstības centru apvienību tapušie stratēģiskie priekšatlases kritēriji, kas attiecināmi uz skolām, kuras var pretendēt uz ERAF atbalstu. Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) investīcijas paredzētas mācību vides modernizācijai, lai ieviestu kompetenču pieejā balstītu mācību saturu. ES fondu finansējums neaizstāj pašvaldību funkciju vispārējās izglītības iestāžu uzturēšanā un atbilst nosacījumiem par ES fondu atbalstu valsts ekonomikas attīstībai. Informatīvais ziņojums sniedz rūpīgu esošā situācijas analīzi vispārējās izglītības iestādēs, vērtējot to piepildījumu demogrāfisko tendenču kontekstā. Kopš 20. gadsimta 90. gadu vidus skolas vecuma bērnu skaits Latvijā ir samazinājies gandrīz divkārt -...

Latvijas Psihologu arodbiedrība 30.septembrī iesniedza Saeimā kārtējo vairāku desmitu psihologu parakstīto vēstuli, ar kuru pausti būtiski iebildumi pret likumprojektu "Psihologu likums". Tādējādi iebildumus paudušo psihologu skaits tuvojas jau pustūkstotim. Topošajā likumprojektā ir konstatēti vairāki būtiski trūkumi, kas rada nopietnas problēmas nozares turpmākai attīstībai. Saeimā iesniegtajā vēstulē psihologi norāda, ka iebilst pret piespiedu sertifikāciju un piespiedu sadalīšanu pa jomām. Šāds regulējums ir acīmredzamā pretrunā ar likumprojekta mērķi, jo nepaaugstina psihologu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību klientiem. Pretēji paredzētajam likumprojekts sadārdzinās psihologu pakalpojumu cenas, bet daudzi psihologi pārtrauks savu darbību, jo sertifikācijas kopējās izmaksas būs nesamērīgi lielas pretstatā zemajiem ieņēmumiem. Psihologi uzskata, ka pakalpojumu saņēmējus var aizstāvēt, ieviešot psihologu reģistru un efektīvu sūdzību izskatīšanas mehānismu. Savukārt piespiedu sertifikācija un nesamērīgās finansiālās prasības rada bažas par šauras grupas ekonomiskām interesēm. Jau pavasarī vairāk kā puse visu Latvijas psihologu vērsās Saeimā ar iebildumiem pret konstatētajām nepilnībām. Satraukumu ir paudušas arī 8 psihologu profesionālās organizācijas, kas ieņēmušas vienotu...

Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola 2.oktobrī viesojās katamarānu būvniecības uzņēmumā O Yachts Engurē un tikšanās laikā ar uzņēmuma vadību pārrunāja uzņēmuma attīstības plānus, nozares attīstības potenciālu Latvijā kopumā, kā arī augstas pievienotās vērtības uzņēmumu attīstības iespējas Latvijas reģionos un to ietekmi uz reģionu attīstību un nodarbinātības iespējām. O Yachts katamarāni Engurē tiek būvēti, sadarbojoties Francijas investoriem un Latvijas uzņēmējai, O Yachts partnerei un valdes loceklei Aivai Vīksnai. Uzņēmums gada laikā pēc ražošanas uzsākšanas pagājušā gada oktobrī jau saražojis trīs ekskluzīvus katamarānus un jau šobrīd nodarbina 17 darbiniekus, no tiem lielākā daļa - Engures un novada iedzīvotāji. Regulāri tiek piesaistīti ārpakalpojumu sniedzēji, veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti Engurē kopumā. Jau tuvākajā laikā O Yachts uzsāks darbu pie jauna pasūtījuma - 17 metru Class 5 katamarāna. Notiek sarunas arī ar citiem potenciālajiem klientiem. Vizītes laikā ministre atzīmēja, ka šāda biznesa uzsākšana ir drosmīgs solis Latvijas uzņēmējam, bet sasniegtie rezultāti un pieaugošais pieprasījums pēc Latvijā ražotiem katamarāniem pierāda...

Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi №541 «Noteikumi par militārā lidlauka un militārās aviācijas poligona darbības drošībai potenciāli bīstamo objektu marķēšanu un aprīkošanu ar aizsarggaismām»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 2.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi №530 «Noteikumi par īpašajām prasībām diētiskajai pārtikai un tās papildu marķējumam un diētiskās pārtikas reģistrācijas, aprites un valsts nodevas samaksas kārtību»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 2.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi №545 «Pārtikas apritē nodarbināto personu apmācības kārtība pārtikas higiēnas jomā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 2.oktobri.

Ministru kabineta 2015.gada 29.septembra noteikumi №546 «Grozījums Ministru kabineta 2009.gada 20.janvāra noteikumos №60 «Noteikumi par obligātajām prasībām ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 2.oktobri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2015.gada septembrī Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" Pieņemšanas datums: 17.09.2015. Spēkā stāšanās datums: 01.10.2015. Komentārs/skaidrojums: Likuma 1.pantu papildināts ar jaunu terminu - pamatdarbības veids — atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 20.decembra regulai (EK) Nr.1893/2006, ar ko izveido NACE 2.red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju par īpašām statistikas jomām klasificēts nodokļa maksātāja (izņemot fiziskās personas, kas neveic saimniecisko darbību) darbības veids ar vislielāko īpatsvaru kopējā apgrozījumā taksācijas gadā. Nodokļu maksātājiem, kas uzsāk saimniecisko darbību, pamatdarbības veidu nosaka pēc plānotajiem apgrozījuma rādītājiem. Likumā noteikta kārtībā, kādā nodokļu maksātājs paziņo par pamatdarbības veida maiņu. Likuma darbības sfēra papildināta ar normu, nosakot nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta un kredītinformācijas biroja papildu pienākumus fizisko personu datu apstrādē, ja tiek sniegta informācija par fiziskās personas ienākumiem. Ar grozījumiem noteikts, ka administratīvais akts uzskatāms par paziņotu otrajā...

Vakar, 1. oktobrī, Valsts kontrole (VK) publiskojusi revīzijas ziņojumus "Par Latvijas Republikas 2014.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem" un par trīs pašvaldību (Ozolnieku, Brocēnu un Liepājas) 2014. gada pārskatiem. VK konstatējusi, ka nepilnīga informācija par valstij pienākošos nodokļu apmēru, neizsekojama valsts institūciju pārskatu apkopošana kopējā valsts Saimnieciskā gada pārskatā jeb konsolidācijas process, neuzskaitīti vai nepareizi uzskaitīti pašvaldību ilgtermiņa ieguldījumi un nevēlēšanās uzrādīt Dienvidu tilta būvniecības izdevumus kā parādu aizdevējam – tie ir galvenie iemesli, kāpēc VK savu atzinumu par Latvijas Republikas 2014.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem (Pārskats) sniegusi ar iebildēm. Taču VK šajā revīzijā vērtēja ne tikai finanšu uzskaites pareizību. Revīzijā tika vērtēta arī atbildīgo iestāžu rīcība valsts budžeta plānošanā un izdevumu likumības un lietderības nodrošināšanā. Īpaši tādēļ, ka jau iepriekšējos gados revidenti bija snieguši ieteikumus finanšu vadības uzlabošanai, taču tā bija izrādījusies “saucēja balss tuksnesī”. Varētu šķist, ka tikai VK saredz būtiskus...

Finanšu ministrija paudusi viedokli, kaValsts kontrole (VK) REVĪZIJAS ZIŅOJUMĀ PAR LATVIJAS REPUBLIKAS 2014.GADA PĀRSKATU PAR VALSTS BUDŽETA IZPILDI UN PAR PAŠVALDĪBU BUDŽETIEM beidzot izcēlusi problēmjautājumus, uz kuriem Finanšu ministrija (FM) jau ilgstoši vērsusi nozaru ministriju un Ministru kabineta (MK) uzmanību. Gatavojot gadskārtējo valsts budžeta projektus, ņemot vērā valdības noteiktās prioritātes un aktuālos ekonomikas attīstības radītājus, FM vienmēr akcentējusi nozaru ministriju uzmanību par visiem revīzijā izskatītajiem jautājumiem. VK ir sadzirdējusi FM jau ilgstoši un vēl pirms ekonomiskās krīzes paustās bažas, ka nozaru attīstības plānošanas dokumenti neatbilst reālajai ekonomiskajai situācijai. FM sagaida, ka pēc VK atzinuma nozaru ministrijas tam pievērsīs uzmanību un attīstības plānošanas dokumenti tiks izstrādāti un precizēti atbilstoši reālajai ekonomiskajai situācijai. VK revidentu rekomendācijas ir jāadresē nozaru ministrijām, kas sastāda savas nozares attīstības plānošanas dokumentus. Attiecībā uz līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem (LNG) FM novērtē, ka VK tāpat ir pievērsusi uzmanību arī šim jautājumam. Nozares ministrijas regulāri lūdz finansējumu no LNG dažādiem jautājumiem un,...

Valsts kontrole ziņo, ka Saimnieciskā gada pārskata 2014.gada revīzijas izlasē tika iekļauta Brocēnu novada pašvaldība. Lai gan iepriekšējos gados zvērināta revidenta sagatavotie atzinumi par pašvaldības gada pārskata ticamību un ziņojumi pašvaldības vadībai liecināja par teicami organizētu grāmatvedību un līdz ar to par pašvaldības sagatavoto gada pārskatu labo kvalitāti, Valsts kontroles revidentiem atklājās radikāli atšķirīga situācija. Piemēram, pašvaldības grāmatvedības dati par piecu norēķinu kontu apgrozījumu nesakrita ar banku izdrukās konstatēto apgrozījumu par 1,9 miljoniem euro, bet starpības iemeslus pašvaldības vadība nespēja izskaidrot. No pašvaldības kontiem pēdējo sešu gadu laikā vismaz 39 pašvaldības darbiniekiem un deputātiem papildus darba algai bez tiesiska pamatojuma ir izmaksāti ne mazāk kā 85 tūkstoši euro, veicot nepatiesus ierakstus grāmatvedības reģistros, piemēram, darbiniekam izmaksātā nauda ir iegrāmatota kā pašvaldības dotācija iedzīvotājiem, kas ieskaitīta pasažieru pārvadāšanas uzņēmumam, vai kā pakalpojumu apmaksa, kas ieskaitīta komunālo pakalpojumu sniedzējam. Turklāt par šo summu nav aprēķināti un iemaksāti valsts budžetā nodokļi 36 650 euro apmērā....