JAUNUMI

Rīgas šķīrējtiesā 30. septembrī un 1. oktobrī norisināsies bezmaksas semināri, kuros sniegtā informācija palīdzēs uzņēmējiem padarīt savu biznesu drošāku un veiksmīgāku. Semināri norisināsies latviešu un krievu valodā. Mūsdienu nestabilās ekonomikas un lielā lūgumu skaita dēļ, semināri tiks veltīti parādu piedziņas tēmai. Apmeklējot seminārus, uzņēmēji un uzņēmumu pārstāvji uzzinās jaunus un efektīvus biznesa vadīšanas instrumentus, kurus varēs pielietot praksē. Pieteikšanās semināriem jau ir sākusies. Semināru programma: Parādu piedziņas veidi un parādu piedziņas sistēma uzņēmumā;Līgumsoda procenti un likumiskie procenti, jeb kā atgriezt to, kas pieder Jums. Tātad - semināru tēma ir "Kā efektīvi piedzīt parādus? Šķīrējtiesvedības priekšrocības". Seminārs krievu valodā norisināsies 30.09.2015., bet latviešu valodā - 01.10.2015. plkst.18:00. Norises adrese: Rīga, E.Birznieka-Upīša 18, 4.stāvs. Seminārus vadīs Latvijas tiesību pasaulē plaši pazīstami cilvēki, pieredzējuši un apzinīgi speciālisti ar lielu prakses un zināšanu bagāžu - Rīgas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs Jurijs Ņikuļcovs un Rīgas Šķīrējtiesas kvalifikācijas daļas direktors Jānis Sīlis. Semināra dalībnieku reģistrēšana notiek dalībniekiem iepriekš piesakoties semināram....

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №522 «Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 17.septembra rīkojums №570 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 31.maija rīkojumā №297 «Par zemes vienību piederību vai piekritību valstij un nostiprināšanu zemesgrāmatā uz valsts vārda attiecīgās ministrijas vai valsts akciju sabiedrības «Privatizācijas aģentūra» personā»»Rīkojums stājas spēkā ar 2015.gada 17.septembri.

Rīgas Domes 2015.gada 25.augusta saistošie noteikumi №161 «Grozījums Rīgas domes 2012.gada 14.augusta saistošajos noteikumos №183 «Speciāli pasažieru pārvadāšanai izgatavoto velosipēdu, kas paredzēti komercpakalpojumu sniegšanai, izmantošanas noteikumi Rīgas pilsētā»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №521 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtība piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.oktobri.

Saeimas 2015.gada 3.septembra likums «Grozījumi Informācijas atklātības likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 6.oktobri.

Otrdien, 22. septembrī, valdībā tika izskatīti un atbalstīti Ministru kabineta (MK) noteikumi par nozarēm, kurās nepiemēro mikrouzņēmumu nodokļa režīmu. Kopumā uzskaitītas 37 nozares. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Mikrouzņēmumu nodokļa likumu. Tas paredz, ka MK nosaka nozares, kurās, veicot saimniecisko darbību, mikrouzņēmums nav tiesīgs kļūt un būt par mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju, jo mikrouzņēmumu nodokļa režīma piemērošana attiecīgajās nozarēs neatbilst šā likuma mērķim. Tomēr plānots arī pārejas periods, kas nozīmē, ka pašreizējie mikrouzņēmumi (tie, kas dibināti līdz šāgada aprīļa beigām) varēs darboties savā nozarē vēl trīs gadus (līdz 2018. gadam). Noteikumos ir uzskaitītas 37 nozares, kurās: netiekot ievērotas sabiedrības intereses sociālās drošības jomā, jo pastāv augsts nelaimes gadījumu risks un mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbiniekiem sociālo pakalpojumu klāsts pieejams mazākā apmērā nekā tiem darbiniekiem, par kuriem nodokļi tiek maksāti vispārējā režīmā;netiek ievērotas sabiedrības intereses godīgas konkurences jomā. Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ir paredzēts pārejas periods nozaru ierobežojuma piemērošanai. Ja mikrouzņēmums mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu ieguvis līdz...

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatītas un atbalstītas izmaiņas mikrouzņēmumu nodokļa likumā. Saskaņā ar grozījumiem likumā par valsts sociālo apdrošināšanu tās paredz pakāpeniski ieviest minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekiem, gan darba ņēmējiem, kuri strādā pie darba devējiem, kas maksā nodokļus vispārējā kārtībā. Lai nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas ilgtspēju un Mikrouzņēmumu nodokļa likumā ietvertā mērķa sasniegšanu, ir izstrādāti grozījumi likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Minimālā valsts sociālās apdrošināšanas obligātā iemaksa tiks ieviesta, sākot ar 2017. gadu, nodrošinot 2016. gadā darba devējiem iespēju izvēlēties savai saimnieciskajai darbībai atbilstošu nodokļu maksāšanas režīmu un pielāgot programmatūru atbilstoši jaunajam regulējumam, savukārt valsts iestādēm - laiku informācijas sistēmu pielāgošanai. 2017. gadā būs pārejas periods, uzsākot iemaksu veikšanu no trim ceturtdaļām minimālās algas. Savukārt 2018. gadā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas paredzēts veikt no pilnas minimālās algas (2015. gadā minimālā alga ir 360 eiro, tad pilna minimālā obligātā...

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts un atbalstīts likumprojekts "Solidaritātes nodokļa likums" , kas paredz ar 2016. gadu ieviest solidaritātes nodokli, jo noteiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālais apmērs (2015. gadā tas noteikts 48 600 eiro apmērā) šobrīd rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu, it īpaši augsti atalgotā darbaspēka sektorā. Finanšu ministrija uzsver, ka šobrīd izveidojusies absurda situācija, kad nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8 000 eiro. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija savā 2015. gadā publicētajā pārskatā ziņo, ka Latvijas nodokļu sistēma ir ar noslieci uz darbaspēka nodokļiem un salīdzinoši regresīva. Jo īpaši tai ir raksturīgs salīdzinoši augsts nodokļu slogs strādājošajiem ar zemiem ienākumiem, kas rada nelabvēlīgus apstākļus viņu nodarbināšanai oficiālās darba vietās....

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti otrdien, 22.septembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimas sēdē izmaiņas likumos, kas paredz Valsts kontrolei (VK) tiesības veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Saeima tiks aicināta sagatavotos likumprojektus nodot izskatīšanai komisijās, informē komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš. “Plašāka diskusija par sagatavotajām izmaiņām notika jau pirms divām nedēļām, tomēr pirms gala lēmuma pieņemšanas komisija nolēma aicināt visas Saeimas frakcijas sniegt viedokli par Valsts kontroles iesniegtajiem priekšlikumiem. Esam saņēmuši konceptuālu atbalstu likumprojektu virzībai Saeimā,” norāda A.Bērziņš. Iesniegtie grozījumi Valsts kontroles likumā paredz, ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām. Sākotnēji zaudējumu piedziņas pienākums būs revidējamai vienībai, bet, ja tā neveiks nepieciešamās darbības, tad iesaistīsies Valsts kontrole, kura izdos administratīvo aktu par zaudējumu piedziņu. Apsūdzētajām amatpersonām būs tiesības pārsūdzēt to tiesā. Tāpat grozījumi paredz, ka valsts kontrolierim reizi gadā būs jāziņo Saeimai par VK...

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 22.septembrī, konceptuāli atbalstīja četrus likumprojektus, precizējot speciālos likumus rūpnieciskā īpašuma jomā, lai veicinātu efektīvu rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Grozījumi nepieciešami, lai novērstu normu dublēšanos ar 2015.gada 2.jūlijā izsludināto Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu, kā arī precizētu tās atbilstoši praksē konstatētajām nepilnībām. Likumprojekti skar arī jautājumu par apelācijas un iebildumu iesniegumu izskatīšanu, pielīdzinot regulējumu Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumā noteiktajam. Izglītības komisijas atbalstītās izmaiņas paredzētas Patentu likumā, Pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju aizsardzības likumā, Dizainparaugu likumā, kā arī likumā par preču zīmēm un ģeogrāfiskas izcelsmes norādēm. Likumprojekti virzīti vienlaikus ar grozījumiem Civilprocesa likumā, ko skata Saeimas Juridiskā komisija. Grozījumi paredz jaunu regulējumu attiecībā uz lietām par tiesībām, par kurām strīds izskatīts Rūpnieciskā īpašuma Apelācijas padomē. Likumprojekts paredz iespēju iesniegt sūdzību vispārējās jurisdikcijas tiesā, ja persona Apelācijas padomes lēmumu uzskata par nepamatotu, nepareizu vai personas tiesību aizskarošu. Vienlaikus Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā virzīti arī grozījumi likumā „Par...

Gandrīz divas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju, interneta lietotāju, nav pārliecināti, ka viņiem pensijā būs pietiekami daudz naudas, lai dzīvotu tādu dzīvi, kādu viņi vēlas, liecina tirgus un sociālo pētījumu kompānijas "GfK Baltic" septembrī veiktās aptaujas rezultāti. Piektdaļa (20%) ir pārliecināti par labklājību vecumdienās, bet 16% nevarēja skaidri nodefinēt savu viedokli. Optimistiskāk Latvijā noskaņoti ir jaunieši vecumā no 25 līdz 34 gadiem, tie, kuriem ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir 601 EUR un vairāk, kā arī Pierīgā dzīvojošie, savukārt pesimistiskāk uz labklājību vecumdienās raugās 45-54 un 55 un vairāk gadus veci iedzīvotāji, cittautieši, fiziska darba darītāji, bezdarbnieki, tie, kuriem ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī ir mazāk nekā 200 EUR, Latgalē dzīvojošie. Neskatoties uz tik drūmām Latvijas iedzīvotāju prognozēm, "drošības spilvenu" nākotnei - uzkrājumus vecumdienām - veido vien trešdaļa jeb 33% aptaujāto. Populārākie uzkrājumi veidi šo cilvēku vidū ir iemaksas 3.pensiju līmenī, uzkrājošā dzīvības apdrošināšanas polise un naudas uzkrāšana krājkontā. Savukārt...

Otrdien, 22. septembrī, Ministru kabineta sēdē tika atbalstīti Kultūras un Veselības ministrijas sagatavotie Ministru kabineta rīkojumu projekti, kas paredz četrām Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrībām un sešu veselības nozares valsts īpašumā esošu kapitālsabiedrību 2014. gadā gūto peļņu neizmaksāt dividendēs, bet atstāt to iestāžu rīcībā. Ministru kabineta rīkojumi paredz atstāt 2014. gadā gūto peļņu VSIA „Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca” (107 296,20 eiro), VSIA „Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca „Ainaži”” (40 371,30 eiro), VSIA „Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” (18 027,00 eiro), VSIA „Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca” (28 576,80 eiro), VSIA „Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari”” (77 869,80 eiro) un VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” (127 223,10 eiro) rīcībā. Paredzēts, ka VSIA „Bērnu klīniskā universitātes slimnīca” peļņas daļa tiks novirzīta rekonstruētās Hematoonkoloģijas nodaļas aprīkošanai, VSIA „Nacionālais rehabilitācijas centrs „Vaivari”” un VSIA „Aknīstes psihoneiroloģiskā slimnīca” peļņas daļu plānots novirzīt kapitālsabiedrības iepriekšējos periodos uzkrāto zaudējumu segšanai, savukārt VSIA „Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA „Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca „Ainaži”” un VSIA „Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca” peļņas daļu ir...

Lai rastu risinājumus kopīgām problēmām, pierobežas reģioni 25 gadus ir sadarbojušies, izmantojot Interreg iniciatīvu. Interreg sniegusi šiem reģioniem finanšu līdzekļus, ar kuriem uzlabot dzīves apstākļus, uzmanību galvenokārt pievēršot iedzīvotāju faktiskajām vajadzībām. Kohēzijas politikai ir liela nozīme pierobežas šķēršļu novēršanā un pārrobežas sadarbības veicināšanā. Saskaņā ar Eiropas strukturālo un investīciju fondu mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība" Savienība sniedz finansiālu stimulu labākai pārrobežu sadarbībai, izmantojot Interreg programmas. Laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam 100 sadarbības programmās dažādos reģionos tiks ieguldīti vairāk nekā 10 miljardi eiro, un aptuveni 6.6 miljardi eiro nonāks pārrobežu reģionos. Tam būtu jānodrošina maksimāla ieguldījumu ietekme un vēl efektīvāka izmantošana. Neraugoties uz Interreg iniciatīvas pozitīvajiem rezultātiem un izaugsmi pēdējo 25 gadu laikā, pierobežas reģionu iedzīvotājiem un arī citiem iedzīvotājiem ir skaidri redzams, ka aizvien pastāv daudzi - galvenokārt administratīvi un juridiski - šķēršļi. Tādēļ Eiropas Komisijas Reģionālās politikas komisāre Korina Krecu ir nolēmusi uzsākt pierobežas reģionos pastāvīgi esošo šķēršļu analīzi, un...

Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi №533 «Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumos №218 «Noteikumi par enerģētikas informācijas sistēmu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.septembri.