JAUNUMI

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 249,2 miljonu eiro liels pārpalikums. Salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu tas ir samazinājies par 63,2 miljoniem eiro. Taču, neraugoties uz pārpalikumu, Finanšu ministrija vērš uzmanību uz tradicionāli straujo izdevumu pieauguma tendenci gada pēdējos mēnešos, kas ievērojami pasliktina bilanci gada nogalē. Stabilais izdevumu pieauguma temps, kas pārsniedz nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu, skaidri norāda uz to, ka gada pēdējos mēnešos kopbudžetā izveidosies deficīts. Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos bija 6 073 miljoni eiro, kas ir par 286,4 miljoniem eiro jeb 4,9% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kā arī ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī - augustā bija 5 823,8 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 349,6 miljoniem eiro jeb 6,4%. Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai. Izdevumi sociālajiem pabalstiem pieauga par 108,9 miljoniem eiro jeb 6,9%,...

Nav iespējams akceptēt valdības iecerēto principiālo kursa maiņu nodokļu jomā, kas nopietni ietekmēs vispārējo uzņēmumu konkurētspēju, - šāds ir, Latvijas lielākās darba devēju organizācijas, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) viedoklis. LDDK sagatavojusi uzskatāmas infografikas, parādot kāds jau patlaban ir nodokļu slogs (skat zemāk zem teksta). LDDK viceprezidents Mārtiņš Bičevskis norāda – līdz pat šā gada augustam visiem trim sociālā dialoga partneriem – darba devējiem, arodbiedrībām un valdībai – bija vienota izpratne par Latvijas tautsaimniecības virzību: straujākā izaugsmes tempā tuvoties Rietumeiropas valstu līmenim, tostarp iedzīvotāju atalgojuma un labklājības līmenim, tādējādi mazinot iedzīvotāju motivāciju meklēt darbu ārpus Latvijas. Taču augustā valdība nāca klajā ar budžeta piedāvājuma paketi 2016.gadam, mainot līdzšinējo uzstādījumu un lemjot par labu būtiskam darbaspēka nodokļu sloga palielinājumam. Kā uzsver LDDK Viceprezidents Juris Biķis, pašreizējie valdības lēmumi ir kūlenis atpakaļ uz ēnu ekonomikas veicināšanu un īstermiņa risinājumiem. Valdība faktiski dod papildu konkurences priekšrocības tiem, kas maksā daļu algu aploksnēs vai darbojas...

Rīgas Domes 2015.gada 25.augusta saistošie noteikumi №164 «Par ierobežojumiem attiecībā uz zemesgabalu, kurus bijušie zemes īpašnieki vai viņu mantinieki ir tiesīgi izvēlēties un saņemt īpašumā no Rīgas pilsētas pašvaldības līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda, skaitu»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 25.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumi №536 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 5.augusta noteikumos №433 «Mediatoru sertifikācijas un atestācijas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 25.septembri.

Ceturtdien, 24. septembrī, Saeimā otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums". Viena no normām, kas iekļauta šajā likumprojektā, paredz, ka, sākot ar 2016. gadu, līdz ar uzņēmuma vadības parakstu uz gada finanšu pārskata būs jābūt arī to sagatavojušā grāmatveža parakstam. Tātad finanšu pārskatus būs jāparaksta ne tikai uzņēmumu "štata" grāmatvežiem, bet arī ārpakalpojumus sniedzošajiem grāmatvežiem. Vai jaunā norma nozīmē, ka pieaugs arī grāmatveža juridiskā atbildība? Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas prezidents Andrejs Ponomarjovs skaidro, ka atbilde uz šo jautājumu esot jāmeklē Starptautiskās grāmatvežu asociācijas "Starptautiskajā radniecīgo pakalpojumu standartā 4410: Informācijas apkopošanas uzdevumi", kur aprakstīts, par ko ir atbildīgs grāmatvedis un par ko – uzņēmuma vadība. "Neskatoties uz to, ka grāmatvedis iesaistās finanšu pārskatu sagatavošanā, atbildību par to saglabā uzņēmuma vadība, turklāt vadībai ir pienākums nodrošināt ticamus datus, lai grāmatvedis varētu pārskatu sagatavot. Grāmatveža pienākumos neietilpst pārbaudīt šo datu ticamību, tas drīzāk ir ārējā revidenta ziņā. Tomēr, ja grāmatvedis...

Otrdien, 22. septembrī, valdības sēdē tika pieņemts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"". Viena no izmaiņām, ko likumprojekts paredz - krietni samazināt patentmaksu maksātāju pieļaujamo ienākumu slieksni. Pašreizējais maksimālais pieļaujamais ienākumu slieksnis patentmaksu maksātājiem ir 50 000 eiro, kas atbilst Pievienotās vērtības nodokļa likumā noteiktajam slieksnim, kas paredz pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā. Ar IIN likuma grozījumiem plānots šo slieksni samazināt vairāk nekā trīs reizes - līdz 15 000 eiro (šāds slieksnis noteikts, ņemot vērā Valsts ieņēmumu dienesta sniegtos statistikas datus par saimnieciskās darbības veicēju, kas sniedz pakalpojumus patentmaksas maksātājiem noteiktajās jomās, vidējo gada apgrozījumu). Šādas izmaiņas plānotas ieviest tāpēc, ka uz patentmaksas maksātājiem netiks attiecināts nosacījums par minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objektu.

Trešdien, 23.septembrī, Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) ģenerāldirektore Ināra Pētersone un VID ģenerāldirektores vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā ar prezentāciju par nodokļu administrēšanas aktualitātēm lauksaimniecības nozarē piedalījās Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (turpmāk - LOSP) pārstāvju sapulcē. Savas uzstāšanās laikā VID vadošās amatpersonas informēja sapulces dalībniekus par ēnu ekonomikas, tajā skaitā, PVN nemaksātāju apkarošanas problemātiku. Tāpat viņas iepazīstināja klātesošos ar iespējamiem risinājumiem un tuvākajiem VID plāniem saistībā ar minēto problēmu risināšanu un sadarbību ar lauksaimniekiem. LOSP pārstāvju sapulces ietvaros gan VID vadošajām amatpersonām, gan citiem sanāksmes dalībniekiem klātesošie arī uzdeva dažādus jautājumus atbilstoši pārstāvētajai jomai un kompetencei. Atbildot uz vienu no biežāk izskanējušajiem sanāksmes dalībnieku jautājumiem par VID iespējamo atbalstu jautājumā par PVN samazināšanu svaigiem dārzeņiem un pienam, VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone strikti norādīja, ka šis jautājums vistiešākajā veidā skar nodokļu politiku, kas ir tikai un vienīgi Ministru kabineta un Saeimas kompetence. Vienlaikus viņa arī norādīja, ka, lai gan šobrīd jau ir...

Vērtējot solidaritātes nodokļa ieviešanu no konstitucionālo tiesību viedokļa, pirmkārt, jāatzīmē, ka, lai arī nodoklis ir uzskatāms par pamattiesību ierobežojumu, tā maksāšana atbilst sabiedrības interesēm, uzskata Finanšu ministrija. Tas ir vērsts uz sabiedrības kopējās labklājības veicināšanu. Tas nozīmē iespēju nodrošināt arī tās kopējās sabiedrības labklājības intereses kā, piemēram, valsts aizsardzību, izglītību un veselības aprūpi. Plašākā nozīmē solidaritātes nodokļa mērķis ir mazināt ieņēmumu nevienlīdzību un rast valsts budžetā ieņēmumus sociāli mazaizsargāto iedzīvotāju kategoriju, - kā ģimenes ar bērniem, bērni, t.sk. bērni ar īpašām vajadzībām, pieaugušie ar īpašām vajadzībām, audžuģimenes, Černobiļas atomelektrostacijas avārijā cietušās personas un citu vajadzību nodrošināšanai. Atsaucoties uz tiesību zinātnieku Egilu Levitu, Satversmes tiesa ir skaidrojusi jēdzienu “sabiedrības labklājība” Satversmes tvērumā. Atbilstoši šim skaidrojumam jēdziens “sabiedrības labklājība” aptver sabiedrības kopējās materiālās labklājības aspektus, pie kuriem pieder dažādi pasākumi, kas vērsti uz sabiedrības kopējo materiālo labumu palielināšanu vai pārdalīšanu starp sabiedrības locekļiem. Tāpat jēdziens “sabiedrības labklājība” nozīmē arī nemateriālus aspektus, kas nepieciešami pēc...

Parlaments skatīs visus jautājumus, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju, paredz ceturtdien, 24.septembrī, pirmajā lasījumā Saeimā atbalstītais grozījums Patvēruma likumā. Pagājušajā nedēļā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja minēto likumprojektu, izskanot plašām diskusijām par nepilnībām deputātu iesniegto grozījumu redakcijā. Ierosinātie grozījumi Patvēruma likumā noteic, ka parlaments pieņem lēmumus visos jautājumos, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju no citām dalībvalstīm vai no trešajām valstīm, kā arī jautājumos, kas ar to tieši vai netieši saistīti. Tāpat likumprojektā norādīts, ka Ministru kabinets lēmumus šajos jautājumos varētu pieņemt tikai tajā apjomā, kādā to deleģējusi Saeima. Cilvēktiesību komisijas 16.septembra sēdē diskusiju izsauca tas, vai šādi precizējumi jāiekļauj tieši Patvēruma likumā. Tāpat deputāti pauda šaubas, vai šādi grozījumi likumdošanā vispār nepieciešami, jo Eiropas lietu komisija pārstāv Saeimas viedokli ES jautājumos un apstiprina Latvijas nacionālo pozīciju. Arī pārstāvji no Iekšlietu ministrijas aicināja grozījumus noraidīt, norādot uz nepilnībām likumprojekta redakcijā. Atsaucoties...

Saeima ceturtdien, 24.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja piecus likumprojektus, kas paredz nodot biedrībai „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome” trīs nekustamos īpašumus Rīgā un pa vienam Jūrmalā un Kandavā. Īpašumus paredzēts nodot biedrībai, lai mazinātu vēsturiskās netaisnības sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un padomju okupācijas darbības rezultātā mūsu valsts teritorijā, norādījuši likumprojekta autori. Pirms Otrā pasaules kara šie zemesgabali un ēkas bija ebreju sabiedriskās un reliģiskās organizācijas īpašumā. Kandavā un Jūrmalā esošajos nekustamajos īpašumos, ko paredzēts nodot biedrībai „Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome”, pirms kara atradās sinagogas. Rīgā viens no īpašumiem piederēja Ebreju sieviešu slimnīcas slimo kopšanas biedrībai, bet pārējie saistīti ar izglītības biedrībām „Ebreju izglītības biedrība Latvijā” un „Tora Vderech Erec”, kurai piederošajā ēkā darbojās ebreju skola. Tāpat Saeima pirmajā lasījumā apstiprināja grozījumus, kas noņem iepriekš noteiktos apgrūtinājumus – aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt nekustamo īpašumu - sabiedriskās organizācijas „Rīgas Ebreju kopiena” īpašumā jau nodotajam...

Saeima ceturtdien, 24.septembrī, pirmajā lasījumā lems par grozījumiem Patvēruma likumā, kas paredzētu parlamentam skatīt visus jautājumus, kas attiecas uz bēgļu un patvēruma meklētāju pārvietošanu uz Latviju. Par likumprojektu atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija pagājušajā nedēļā šos grozījumus neatbalstīja. Lai ieviestu jauno grāmatvedības direktīvu, Saeima otrajā lasījumā skatīs jaunu likuma projektu Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Deputāti konceptuāli skatīs vairākus likumprojektus, kas paredz nodot biedrībai "Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome" nekustamos īpašumus Rīgā, Jūrmalā un Kandavā. Pirmajā lasījumā parlaments lems par izmaiņām Militārā dienesta likumā, lai Nacionālie bruņotie spēki no nākamā gada sākuma pārņemtu rekrutēšanas funkciju. Tāpat deputāti konceptuāli skatīs izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, lai to papildinātu ar mazās vīna darītavas definīciju. Savukārt galīgajā lasījumā Saeima lems par likumprojektu, kas paredz sabiedrības vajadzībām atsavināt nekustamo īpašumu Lēdmanes pagastā, lai rekonstruētu autoceļu Rīga (Tīnūži)-Koknese. Deputātiem ceturtdien otrajā lasījumā būs jālemj par izmaiņām likumā, ar kurām Latvijas Nedzirdīgo savienībai...

Šā gada 22. septembrī Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavotos grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, līdz ar to konsekventi tiek turpināts pie administratīvā sloga samazināšanas “ātro kredītu” nozares uzņēmējiem, atceļot pienākumu veikt patērētāju kreditēšanai izsniegtās licences ikgadēju pārreģistrāciju. Saskaņā ar pašreiz spēkā esošo Patērētāju tiesību aizsardzības likumu (PTAL) un likumu “Par nodokļiem un nodevām”, kreditēšanas pakalpojuma sniedzējam jāmaksā valsts nodeva par pirmreizējo licences izsniegšanu, kā arī ikgadēja valsts nodeva par licences pārreģistrāciju. 2015. gada 28. maijā Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus PTAL, līdz ar kuriem tika atcelta licences pārreģistrācija katru gadu, tādējādi mazinot administratīvo slogu nozares uzņēmējiem. Likumā noteikts, ka licences kapitālsabiedrībām, kas sniedz patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, no 2016.gada 1.janvāra tiks izsniegtas uz nenoteiktu laiku. Tāpat nozares uzraudzības nepārtrauktības nodrošināšanai tika noteikta ikgadēja valsts nodeva par kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja darbības uzraudzību. Saskaņā ar šā gada maijā veiktajiem grozījumiem PTAL, Ekonomikas ministrija sagatavoja un MK akceptēja grozījumus likumā „Par nodokļiem un nodevām”,...

Aizdomās turētajiem un apcietinātajiem būs plašākas tiesības saņemt advokāta palīdzību un sazināties. To paredz Kriminālprocesa likuma grozījumi, kas trešdien, 23.septembrī, konceptuāli atbalstīti Saeimas Juridiskajā komisijā. Likuma izmaiņas līdztekus paredz pilnveidot tiesisko regulējumu attiecībā uz izdošanas apcietinājuma piemērošanu un kontroli. Likumā paredzēts noteikt, ka tiesības uz aizstāvību ir arī personām, kas nav sasniegušas 14 gadu vecumu. Lai arī gadījumos, kad noziedzīgu nodarījumu izdarījis mazgadīgais, kriminālprocess pret viņu netiek uzsākts, taču praksē dažkārt rodas nepieciešamība viņu nopratināt. Tas nepieciešams, lai izlemtu, vai ir pamats uzsākt procesu par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa piemērošanu. Šādās situācijās mazgadīgajam jānodrošina aizstāvība. Likumprojekts paredz paplašināt izņēmumu attiecībā uz tikšanās un saziņas ierobežojumiem apcietinājuma laikā. Plānots noteikt, ka ārvalstniekam nevar ierobežot tikšanās un saziņu ne tikai ar advokātu, bet arīdzan ar viņa valsts diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi. Personai, kurai piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis, plānots noteikt tiesības sazināties ar tuviniekiem, mācību vai darba vietu. Patlaban likums paredz...

Otrdien, 22.septembrī valdības sēdē, uzklausot lauksaimnieku organizāciju viedokli un izskatot sagatavotos grozījumus likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli", tika pieņemts lēmums nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) rēķināt no speciālās vērtības (lauku zemes kadastrālā vērtība ar noteiktu pieauguma ierobežojumu). Lauksaimnieku organizācijas nepiekrīt otrdien apstiprinātajiem likuma grozījumiem, kas paredz speciālās vērtības pieauguma ierobežojumu līdz 20 % gadā. Pēc garām diskusijām konceptuāli MK sēdē tika panākta vienošanās ar Ministru prezidenti, Zemkopības ministriju, Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju par speciālās vērtības lēzenāku pieaugumu līdz 10% gadā. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības lēmums šajā jautājumā tiek gaidīts nākamās nedēļas sākumā. Minētās izmaiņas ir paredzēts veikt, kad likumprojekts nonāks atbildīgajā Saeimas komisijā. Valdības lēmumu komentē Zemnieku saeimas valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) pieaugums tieši ietekmē lauksaimniecības gala produktu, tam kļūstot mazāk konkurētspējīgam. Uzsveram, ka Latvijas lauksaimniecības produkcijas ražotāji šogad krasi izjūt Krievijas embargo radītās sekas. NĪN straujais pieaugums Latvijas lauksaimniekus nostāda vēl nevienlīdzīgākā pozīcijā attiecībā pret pārējiem Eiropas...

Šī gada 21.septembrī Luksemburgā notika Eiropas Konkurences un patērētāju dienas konference. Tās ietvaros konkurences un patērētāju tiesību speciālisti, uzņēmēji un NVO pārstāvji diskutēja par izaicinājumiem, ko rada uzņēmējdarbība tiešsaistē. Luksmeburgas konferences pirmā daļa bija veltīta teritoriālajiem ierobežojumiem, kas kavē vai pat likvidē patērētāju iespējas iepirkties pāri robežām. Lai gan tiešsaistes iepirkšanās kļūst arvien populārāka, visbiežāk arī internetā Eiropas patērētāji pērk no savas valsts uzņēmumiem. Jaunais Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāta vadītājs Johannes Laitenbergers savā uzrunā klātesošajiem uzsvēra, ka nepamatotas barjeras pārrobežu tirdzniecībai nav pieļaujamas – gan aizstāvot patērētāju intereses, gan rūpējoties par tirgus izaugsmi, kas dod arvien vairāk darba vietu. Vienlaikus Laitenbergers norādīja uz nepieciešamību labāk izprast tiešsaistes biznesa konkurences ierobežojumu būtību un nodrošināt uzņēmumiem skaidrus nosacījumus. Lai apzinātu iespējamos konkurences ierobežojumus interneta vidē, Eiropas Komisija ir ierosinājusi īpašu tirgus uzraudzību. Ar sarežģītiem lēmumiem Eiropas konkurences un patērētāju tiesību aizsargiem jāsaskaras arī, vērtējot tiešsaistes tirdzniecības platformu darbību, kam bija veltīta konferences otrā daļa....