JAUNUMI

Vakar, 30.septembrī, kārtējā diskusijā "Rīta rosme biznesa imunitātei" ietvaros Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu asociācija (LMVUA) un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) diskutēja par jautājumiem, kas saistīti ar iekšējās kontroles mehānismiem un riska vadības pasākumiem mazos un vidējos uzņēmumos. Rezultātā puses izrādīja interesi apvienot spēkus, veidojot ciešu sadarbību ar mērķi veidot atbalsta mehānismu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ļautu aizsargāt to tiesības attiecībā pret negodprātīgām organizācijām un valsts amatpersonu vidū. KNAB politikas plānošanas nodaļas galvenā speciāliste Dace Dubova atzina , ka "ir jāuzsver ētikas kodeksa loma uzņēmumā iekšējās kontroles pasākumu kontekstā, kurā ietvertie principi var būt vienojoši ne tikai vienā mazā uzņēmumā, bet kādā no nozarēm kopumā. Liela nozīme iekšējās kontroles īstenošanā ir uzņēmuma vadītāja uzstādītajiem principiem un darbinieku informēšana par to ievērošanu ikdienā". LMVUA padomnieks Arnis Lazdenieks rezumēja, ka "KNAB var darboties kā sadarbības institūcija mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Taču jāņem vērā, ka šis lēmums ir saistīts arī ar gatavību...

Numura intervija Kā izsargāties no maksātnespējas shēmām? Maksātnespējas procesu blēdību rezultātā nodarītais kaitējums Latvijas ekonomikai nav mīts, bet gan ar statistikas analīzi pierādāms fakts – šāds kopējs secinājums izriet no jaunākā pētījuma „Maksātnespējas ļaunprātīgas izmantošanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību”. Saruna ar Helmutu Jauju, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vadošo juristu Jurista padoms Reklāmas vai reprezentācijas izdevumi? Skaidrojam definīcijas līdz ar katru jaunu mārketinga ideju katrreiz parādās jautājums, vai izmaksas uzskatāmas par reklāmas vai reprezentācijas izmaksām uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) vajadzībām? Turklāt jāprot pierādīt, ka izmaksas vispār ir tieši saistītas ar uzņēmuma saimniecisko darbību. Par šo tematu raksta Aija Lasmane, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN vecākā nodokļu menedžere, sertificēta nodokļu konsultante, Aina Okseņuka, zvērinātu advokātu biroja SORAINEN nodokļu menedžere Nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšana publiskajā iepirkumā – problēma vai nebijusi iespēja Publisko iepirkumu likuma (PIL) 48. pants reglamentē nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas kārtību iepirkuma procedūrā. Šis regulējums nepamatoti lēta piedāvājuma...

Saeimas 2015.gada 17.septembra likums «Par Latvijas Mākslas akadēmijas Satversmes grozījumiem»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 13.oktobri.

Saeimas 2015.gada 17.septembra likums «Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā»Likums stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Saeimas 2015.gada 10.septembra likums «Grozījumi likumā «Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 13.oktobri.

Saeimas 2015.gada 17.septembra likums «Grozījumi Parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 30.septembri.

Saeimas 2015.gada 17.septembra likums «Grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 13.oktobri.

Vakar, 29. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē valdība apstiprināja likumprojektu "Par valsts budžetu 2016.gadam" , kā arī likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" un plāna projektu "Latvijas Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2016.gadam" . Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 7,368 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 7,655 miljardi eiro. Pieļaujamais valsts budžeta deficīta līmenis ir 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Sīkāku informāciju par 2016. gada budžetu un finansējuma pieaugumu nozarēm skatīt prezentācijā. Nākamā gada budžeta ieņēmumi paredzēti par 114,215 miljoniem vairāk nekā plānots 2015. gadā. Savukārt valsts budžeta izdevumi nākamgad paredzēti par 183,193 miljoniem eiro vairāk nekā šogad. “Šogad galvenais valdības izaicinājums, sastādot nākamā gada budžetu, bija samazināt negatīvo fiskālo telpu, vienlaicīgi rodot nepieciešamo papildu finansējumu prioritāro nozaru finansēšanai. Tajā pašā laikā svarīgi bija nodrošināt arī to, ka budžeta deficīts atbilst fiskālās disciplīnas noteikumu pieļaujamai robežai. Nākamā gada budžetā lielākā vērība tiek pievērsta mūsu valsts...

Finanšu ministrija izplatījusi paziņojumu, kurā norāda, ka Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), izplatot publiski informāciju par nodokļu politikas izmaiņām no 2016.gada 1.janvāra, sniedz nepilnīgus un maldīgus aprēķinus. Šādi rīkojoties, uzņēmēju organizācija sniedz izkropļotu priekšstatu par nodokļu politiku valstī. Organizācijas sagatavotie informatīvie materiāli nesniedz patiesus un objektīvus rādītājus par nodokļu jomu, bet tie tiek pasniegti sev, nevis visai sabiedrībai vēlamā veidā. Lai sabiedrībai sniegtu precīzu un izvērstu informāciju par nodokļu politiku, ministrija aicina iepazīties ar Finanšu ministrijas komentāriem par LDDK informatīvajiem materiāliem. LDDK sagatavoto informāciju var skatīt šeit. Tā, piemēram, sagatavojot informāciju par darbaspēka nodokļu slogu, LDDK nav iekļāvusi aprēķinos atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Tāpēc strādājošais pat tikai ar vienu apgādājamo Latvijā saņems vairāk un darba devējam nodokļos izmaksās mazāk kā pārējās Baltijas valstīs. Ņemot vērā visus nosacījums, Latvijā darba ņēmējs saņem lielāku atalgojumu "uz rokas" pēc visu nodokļu nomaksas. Tāpēc Latvijā no 1000 eiro bruto algas neto alga ir 612,81 eiro...

Valdība otrdien, 29.septembrī, apstiprināja grozījumus Ministru kabineta 2015.gada 3.februāra noteikumos Nr.60 „Kārtība, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākumam „Ražotāju grupu un organizāciju izveide”, kas noteic kārtību, kādā atbilstīgās mazās lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības varēs saņemt atbalstu, lai veicinātu sabiedrību izaugsmi un konkurētspēju. Atbalsts domāts tām atbilstīgajām kooperatīvajām sabiedrībām, kuru lauksaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un tās biedriem iepriekšējā gadā nepārsniedz 30 000 eiro, bet mežsaimniecības preču un pakalpojumu apgrozījums starp sabiedrību un tās biedriem nepārsniedz 40 000 eiro vidēji ar vienu biedru (rēķinot pēc biedriem, ar kuriem ir bijis apgrozījums). Šīs sabiedrības katru gadu, bet ne ilgāk par pieciem gadiem pēc pirmā atbalsta saņemšanas, kā vienreizēju maksājumu varēs saņemt atbalstu 4270 eiro gadā. Atbalstu varēs izmantot biroja telpu īrei, remontam un mēbeļu iegādei, biroja tehnikas, programmatūras un aprīkojuma iegādei, ražošanas iekārtu un laboratoriju aprīkojuma iegādei, kā arī transporta un sakaru izmaksām (izņemot transportlīdzekļu iegādi). Lai pretendētu...

Vakar, 29.septembrī, valdība akceptēja Piespiedu dalītā īpašuma tiesisko attiecību privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likumprojektu. Jaunais likumprojekts piedāvā risinājumu piespiedu dalītā īpašuma attiecību izbeigšanai starp privatizēto daudzdzīvokļu ēku īpašniekiem un zemes īpašniekiem. Likumprojekts nosaka kārtību, kādā atsevišķo zemes un ēkās esošo dzīvokļu īpašumu vietā varētu izveidot vienotu īpašumu, proti, dzīvokļu īpašniekiem paredzēta iespēja par taisnīgu samaksu no zemes īpašniekiem izpirkt zemi, ņemot vērā to, ka privāttiesiskā ceļā izbeigt piespiedu dalītā īpašuma attiecības tieši daudzdzīvokļu ēku gadījumos ir apgrūtināti vai pat neiespējami. Tieslietu ministrijas piedāvātais risinājums paredz, ka: 1) Vietējā pašvaldība noteiks dzīvojamajai ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu un datus par to nosūtīs Valsts zemes dienestam, kas izveidos izpērkamo zemi, aprēķinās izpērkamās zemes cenu un nosūtīs paziņojumus dzīvojamo ēku un zemes īpašniekiem. 2) Dzīvokļu īpašnieku kopībai viena gada laikā no minētā paziņojuma saņemšanas jāpieņem lēmumi par zemes izpirkšanu. Lai izpirkuma tiesības būtu izmantotas "par" jānobalso dzīvokļu īpašniekiem, kam pieder vairāk nekā puse no visiem dzīvokļu...

Otrdien, 29.septembrī, Ministru kabinets atbalstīja grozījumus likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" un grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā. Ar grozījumiem plānots veicināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu plašāku piemērošanu bērniem, kuri izdarījuši administratīvos pārkāpumus. Ar grozījumiem Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā noteiks, ka administratīvo sodu varēs piemērot tikai tādos gadījumos, ja audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošana nav lietderīga. Savukārt ar grozījumiem likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" plānots efektivizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu, novēršot praksē konstatētās problēmas. Pašreiz nepilngadīgajai personai, kura ir izdarījusi administratīvo pārkāpumu, var piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekli vai administratīvo sodu. Atbildīgā amatpersona pati izlemj, kuru no piespiedu līdzekļiem konkrētajā gadījumā piemērot. Praksē konstatēts, ja bērns izdara administratīvo pārkāpumu, visbiežāk tiek piemērots administratīvais sods, kaut arī ir iespēja piemērot audzinoša rakstura piespiedu līdzekļus. Taču, piemērojot administratīvo sodu bērnam, galvenokārt tiek izteikts brīdinājums vai uzlikts naudas sods, ko visbiežāk samaksā bērna vecāki, jo bērnam nav savu ienākumu....

Otrdien, 29.septembrī Ministru kabinets izskatīja un pieņēma zināšanai Iekšlietu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu "Par Imigrācijas likuma 23. panta pirmās daļas 3., 28., 29., 30. un 31. punktā paredzēto noteikumu īstenošanas gaitu un rezultātiem". Ziņojumā aplūkota termiņuzturēšanās atļauju (turpmāk - TUA) piešķiršanas dinamika un ar TUA saistīto ārvalstu investīciju loma kopējā ārvalstu investīciju ieplūdē, sevišķu uzmanību pievērošot pēdējam ziņojuma pārskata periodam no 2014. gada 1.jūlija līdz 2015. gada 30.jūnijam. Nerezidentu ieguldījumi, kas saistīti ar TUA saņemšanu, no 2010.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam bija 1,313 mljrd. euro. Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) rīcībā esošajiem datiem 2014.gada 1.pusgadā ar pirmreizējo TUA izsniegšanu saistīto investīciju kopapjoms bija 198,9 milj. euro, taču 2015.gada 1.pusgadā - 34,3 milj. euro. Jāņem vērā, ka lielāko daļu no šiem ieguldījumiem veidoja ieguldījumi nekustamajā īpašumā. Sakarā ar investīciju programmas nosacījumu maiņu un grozījumiem Imigrācijas likumā, no pagājušā gada 1.septembra, vērojams kritums gan TUA pieteikumu skaitā, gan arī ar pirmreizējiem...

Otrdien, 29.septembrī, valdība apstiprināja jaunos Ministru kabineta (MK) noteikumus "Noteikumi par svešvalodas centralizētā eksāmena vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāšanu ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu svešvalodā", kas paredz jau no 2015./2016. mācību gada svešvalodas centralizētā eksāmena vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāšanu ar starptautiskas testēšanas institūcijas pārbaudījumu. Viens no obligātajiem valsts pārbaudījumiem 12.klases skolēniem ir centralizētais eksāmens svešvalodā. Noteikumi nosaka, ka skolēniem, kuri ir nokārtojuši starptautiskas institūcijas pārbaudījumu, papildus nebūs jākārto vēl viens svešvalodas eksāmens. Taču skolēni pēc brīvas izvēles varēs kārtot arī abus - Valsts izglītības satura centra un starptautiskās testēšanas institūcijas svešvalodas eksāmenu. Atsevišķu starptautisko testēšanas institūciju dokumentā par iegūto vērtējumu pārbaudījumā ir norādīts derīguma termiņš, un tam ir jābūt derīgam paredzētā centralizētā svešvalodas eksāmena norises dienā. Par vēlmi eksāmenu aizstāt ar starptautiskas institūcijas pārbaudījumu jāraksta iesniegums skolas vadībai ne vēlāk kā mēnesi pirms tā svešvalodas eksāmena norises. MK noteikumi par svešvalodas centralizētā eksāmena vispārējās vidējās izglītības programmā aizstāšanu ar starptautiskas testēšanas...

Lai pilnveidotu valsts civilās aizsardzības sistēmas regulējumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien, 29.septembrī, konceptuāli atbalstīja Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumprojektu. Jaunā likuma mērķis ir noteikt tiesiskos un organizatoriskos pārvaldīšanas principus, lai nodrošinātu cilvēku, vides, infrastruktūras, īpašuma drošību un aizsardzību, kā arī civilās aizsardzības sistēmas un katastrofas pārvaldīšanas subjektu kompetences. Likumprojekts definē katastrofas jēdzienu, nosaka tās veidus un mērogus, kā arī jaunus katastrofas pārvaldīšanas pamatprincipus un atbildīgās institūcijas par katastrofas pārvaldīšanas vadību. Paredzēts, ka infrastruktūras īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem nebūs jāizstrādā civilās aizsardzības plāni, bet jānodrošina konkrēti likumprojektā noteiktie aizsardzības pasākumi. Savukārt paaugstinātas bīstamības infrastruktūras īpašniekiem būs jāizstrādā plāns atbilstoši valdības noteiktajam. Tāpat likumprojekts reglamentē starptautiskās palīdzības lūgšanu un sniegšanu katastrofas draudu un katastrofas gadījumā. Patlaban mūsu valsts var sniegt palīdzību katastrofās cietušām valstīm, bet regulējums neparedz tiesības lūgt starptautisko palīdzību. Pašreizējā Civilās aizsardzības likuma piemērošanas laikā ir radušās vairākas problēmas civilās aizsardzības sistēmā, plānošanā, pārvaldīšanā un resursu vadībā....