JAUNUMI

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka jebkurai personai, kuras rīcībā Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas šķērsošanas brīdī ir skaidras naudas līdzekļi, kas ir ekvivalenti vai pārsniedz 10 000 eiro, tie ir jādeklarē, aizpildot skaidras naudas deklarācijas veidlapu. Skaidra nauda ir ne vien banknotes un monētas, kas laistas apgrozībā un ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, bet arī čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi, ceļojuma čeki, kā arī neaizpildīti čeki, vekseļi, maksājuma uzdevumi un citi finanšu instrumenti, kuri dod tiesības saņemt naudu, ja tie ir parakstīti. Tas nozīmē, ka personai ir jādodas pa "sarkano koridoru" (Lidostas muitas kontroles punktu ( MKP)) vai jāvēršas pie muitas amatpersonas (tajos MKP, kas atrodas uz auto ceļiem un uz dzelzceļa) un jāaizpilda deklarācijas veidlapa skaidras naudas deklarēšanai. Latvijas Republikas robežas šķērsošanas vietās ir pieejamas deklarācijas veidlapas trīs valodās - latviešu, angļu vai krievu valodā ( skaidras naudas deklarācijas veidlapas ir bez maksas pieejamas kompetentajā iestādē valsts robežas šķērsošanas vietā, kā arī...

Ceturtdien, 27.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr.1268 „Ārstniecības riska fonda darbības noteikumi”. Grozījumi MK noteikumos paredz noteikt, ka pacientam būs tiesības vērsties Nacionālajā veselības dienestā (NVD) ar papildus ārstniecības izdevumus apliecinošiem dokumentiem arī pēc tam, kad NVD jau ir pieņēmis lēmumu par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda. Izmaiņas nepieciešamas, jo ir konstatēti gadījumi, kad pacients pēc atlīdzības prasījuma iesnieguma iesniegšanas NVD turpina ārstēties, lai novērstu vai mazinātu ārstniecības laikā nodarītā kaitējuma nelabvēlīgās sekas pacienta veselībai. Tāpat grozījumi paredz, ka turpmāk, konstatējot, ka pacientam ir nodarīts vairāk nekā viens kaitējuma veids, kaitējuma apmēru noteiks smagākā kaitējuma veida procentuālā apmēra ietvaros. Grozījumos iestrādāta norma, kas nosaka, ka atlīdzības pieprasījuma gadījumā personai būs ar parakstu jāapliecina, ka tā nesaņem atlīdzību no citiem avotiem, kā arī jāziņo, ja šī informācija mainīsies. Tas ļautu novērst iespēju, ka atlīdzība par ārstniecības izdevumiem tiek saņemta vairākkārt. Tāpat grozījumos MK...

Iznācis žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI 2015. gada SEPTEMBRA numurs. Ieskats numura tematikā: Numura intervija Kā rīkoties, ja nodoklis šķiet netaisnīgs? Saruna ar Justīni Haku, zvērinātu advokātu biroja VARUL Latvijas strīdu risināšanas prakses vadītāju, zvērinātu advokāti, par nodokļa maksātāja iespēju apstrīdēt nodokli, proti, vērsties Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību, lūdzot atzīt piemēroto nodokli par neatbilstošu Satversmei. Jurista padoms Ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā no 2015. gada 1. janvāra. Baiba Rudevska, Dr.iur., zvērinātu advokātu biroja VARUL vecākā juriste, padomniece, raksta par grozījumiem Darba likuma 149. panta piektajā daļā, kas stājās spēkā 2015. gada 1. janvārī, un kas paredz, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Minētā tiesību norma juristu aprindās ir izraisījusi diskusiju par tās piemērošanu laikā, tādēļ šajā rakstā autore sniedz atbildi uz minēto problēmjautājumu. Konkurentu informācijas apmaiņa ar trešo personu starpniecību. Uģis Zeltiņš, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināts advokāts, norāda, ka...

Ministru kabineta 2015.gada 18.augusta noteikumi №475 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumā «Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos» atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 29.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 18.augusta noteikumi №474 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 26.augusta noteikumos №511 «Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība piena šķirņu slaucamo govju produktivitātes datu izvērtēšanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 29.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 18.augusta noteikumi №476 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 9.jūnija noteikumos №291 «Noteikumi par biodrošības pasākumu kopumu dzīvnieku turēšanas vietām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 29.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 25.augusta noteikumi №487 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 4.decembra noteikumos №836 «Noteikumi par darbības programmas «Infrastruktūra un pakalpojumi» papildinājuma 3.5.1.1.aktivitāti «Ūdenssaimniecības infrastruktūras attīstība aglomerācijās ar cilvēku ekvivalentu, lielāku par 2000»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 29.augustu.

Šobrīd noteiktais valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālais apmērs Latvijā rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu. Neko nemainot, nodokļu slogs minimālās algas saņēmējam ir teju tāds pats kā tiem nodarbinātajiem, kuru alga mēnesī pārsniedz 8 000 eiro. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem šobrīd ir vairāk kā 362 miljoni eiro jeb 75,3 tūkstoši eiro gadā uz vienu personu, skaidro Finanšu ministrija. No kopējiem 800 000 nodarbināto solidaritātes nodokli būtu jāmaksā vien 4 700 darba ņēmēju, kuru darba alga gadā kopumā sasniedz 48 000 eiro jeb vidēji 4000 eiro mēnesī. Kopējais šo personu darba vietu skaits ir 7843, kas ir vidēji 1,6 darba vietas uz katru personu. Ieviešot solidaritātes nodokli, tiks novērsta nevienlīdzība, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Turpmāk nodokļu slogs visiem VSAOI maksātājiem būs līdzvērtīgs, jo nesamaksāto VSAOI daļu aizvietos solidaritātes nodoklis. Savukārt valsts pamatbudžetā tas dos papildu ieņēmumus valsts...

Ceturtdien, 27. augustā, ārkārtas valdības sēdē turpinot darbu pie 2016. gada valsts budžeta izstrādes, valdība nolēma sašaurināt personu loku, par kurām maksātājs ir tiesīgs piemērot atvieglojumu par apgādībā esošām personām. No 2016. gada plānots atvieglojumus piemērot tikai uz nepilngadīgu bērnu un bērnu, kurš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai. Tāpat atvieglojums attieksies uz personām ar invaliditāti, kuras nesaņem ar nodokli apliekamus ienākumu vai valsts pensiju. Plānotā priekšlikuma fiskālā ietekme ir 25 miljoni eiro. Atgādinām, ka likumā "Par iedzīvotāju ienākumu nodokli" 13. pantā paredzēti atvieglojumi: a) par nepilngadīgu bērnu, b) par bērnu, kamēr viņš turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu, bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai, c) par nestrādājošu laulāto, d) par nestrādājošiem vecākiem un vecvecākiem, e) par mazbērnu vai audzināšanā paņemtu bērnu, ja no viņa vecākiem nav iespējams piedzīt uzturnaudu (alimentus), arī tikmēr, kamēr viņš turpina...

Pēc Ēnu ekonomikas apkarošanas padomē noteiktā uzdevuma ministrijām un valdības sociālajiem un sadarbības partneriem iesniegt priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai savās nozarēs, Finanšu ministrija kopumā saņēmusi vairāk nekā simts dažādus ierosinājumus. Šobrīd Finanšu ministrija turpina darbu pie "Valsts iestāžu darba plāna ēnu ekonomikas mazināšanai 2016. - 2020. gadam" projekta sagatavošanas, kurā iesniegtie priekšlikumi pēc to izvērtēšanas tiks iekļauti. Ņemot vērā to, ka ēnu ekonomikas mazināšana ir valsts kopējs uzdevums, kurā jāiesaistās ne tikai Finanšu ministrijai un Valsts ieņēmumu dienestam, pēdējā Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē tās dalībnieki vienojās par priekšlikumu iesniegšanu ēnu ekonomikas mazināšanai savās nozarēs. Īpašu uzmanību institūcijas un sociālie un sadarbības partneri tika aicināti pievērst tādām jomām kā būvniecība, mazumtirdzniecība un vairumtirdzniecība, sabiedriskie pārvadājumi un pakalpojumu sektors, kurās izvairīšanās no nodokļu nomaksas un patiesās peļņas slēpšana ir īpaši izplatīta. Jau ziņots, ka pēc austriešu ekonomikas profesora F. Šneidera (Schneider) pētījuma prognozētais ēnu ekonomikas apmērs Latvijā 2015. gadā ir 23,6% no iekšzemes...

Zemāki ekonomikas izaugsmes tempi šogad salīdzinājumā ar septiņiem mēnešiem pērn ietekmē budžeta ieņēmumu pieaugumu. Lai arī joprojām šī gada pirmajos septiņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 131,6 miljonu eiro liels pārpalikums, salīdzinot ar pagājušā gada septiņiem mēnešiem, tas ir samazinājies uz pusi (par 133,5 miljoniem eiro jeb 50,4%). Kopbudžeta ieņēmumi šā gada septiņos mēnešos bija 5 263,7 miljoni eiro, kas ir par 182,8 miljoniem eiro jeb 3,6% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumi. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī - jūlijā bija 5 132,1 miljons eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 316,2 miljoniem eiro jeb 6,6%. Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu palielinājums par 175,8 miljoniem eiro jeb 4,6% šā gada septiņos mēnešos ir lielāks nekā pagājušā gada janvārī - jūlijā, tomēr tas ir zemāks nekā tika plānots likumā “Par valsts budžetu 2015.gadam”. Kopbudžeta nodokļu ieņēmumu plāna neizpilde par...

Jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā turpināja pieaugt un bija par 4,9 % lielāks nekā pirms gada (salīdzināmās cenās, sezonāli neizlīdzināti dati). Kopumā janvārī-jūlijā mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,9 %, salīdzinājumā ar 2014. gada atbilstošo periodu, informē Ekonomikas ministrija (EM). Jūlijā lielāko devumu kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumā nodrošināja nepārtikas preces. Salīdzinot ar 2014. gada jūliju, mazumtirdzniecības apjomi nepārtikas preču grupā pieauga par 5,6 %. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, iedzīvotāji biežāk preces iegādājās Interneta veikalos un lietoto preču veikalos. Vairāk pirka arī paklājus un grīdas segumus, kā arī datorus, programmatūras un telekomunikāciju iekārtas. Turpināja pieaugt apģērba mazumtirdzniecība. Iedzīvotāji retāk pirka sporta preces un spēles. Samazinājās arī mazumtirdzniecība stendos un tirgos. Degvielas mazumtirdzniecības apgrozījuma apjomu pieauguma tempi jūlijā bija nedaudz lēnāki nekā iepriekšējos divos mēnešos. Kāpums gada griezumā bija 7,7 %, kas nodrošināja 1/4 no kopējā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieauguma. Pēc pārtikas preču mazumtirdzniecības pieauguma tempu krituma pēdējos mēnešos, šī gada jūnijā un jūlijā mazumtirdzniecības apjomi pārtikas...

Ministru kabineta 2015.gada 4.augusta noteikumi №456 «Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 18.aprīļa noteikumos №305 «Kadastrālās vērtēšanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 28.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 18.augusta noteikumi №477 «Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 17.februāra noteikumos №83 «Āfrikas cūku mēra likvidēšanas un draudu novēršanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 28.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumi №465 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumos №401 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumam «Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.augustu.