JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 15.septembra noteikumi №525 «Noteikumi par Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu un darbinieku dienesta apliecību»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 29.septembri.

Jēkabpils pilsētas domes 2015.gada 27.augusta saistošie noteikumi №19 «Par likuma «Par nekustamā īpašuma nodokli» normu piemērošanu Jēkabpils pilsētas administratīvajā teritorijā»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2016.gada 1.janvāri.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu situācijas aprakstu. Iesniedzējs lūdz VID sniegt uzziņu par samazinātas pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) normas 12 % piemērošanas pareizību. Uzziņas pieprasījuma iesniedzēja darbības veids ir ārvalstu tūristu izmitināšanas pakalpojumu sniegšana. Pakalpojumu sniegšana tiek organizēta caur portālu „Booking.com”, kur tūristi iepriekš rezervē mēbelētas un aprīkotas naktsmītnes īslaicīgas uzturēšanās mērķiem – no 1-30 diennaktīm. Iesniedzēja īpašumā ir daudzdzīvokļu māja un apsaimniekošanā nodoti dzīvokļi, kuri tiek izmantoti ārvalstu tūristu izmitināšanas pakalpojumu nodrošināšanai. PVN reģistrācijas dokumentos Iesniedzējs ir norādījis savus pamatdarbības veidus saskaņā ar NACE klasifikatora kodiem: 55.10 izmitināšana viesnīcās un līdzīgās apmešanās vietās, 68.20 sava un nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana vai pārvaldīšana. Saskaņā ar minēto, kā arī ņemot vērā, ka tam šobrīd šis ir vienīgais darbības veids, Iesniedzējs lūdz VID sniegt uzziņu par šādiem jautājumiem: Saskaņā ar Pievienotās vērtības nodokļa likuma 42.panta desmito daļu izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs piemēro samazināto nodokļa likmi 12 %. Ņemot vērā...

Jau šonedēļ 2016.gada Latvijas budžets tiks nodots Saeimai. Tajā ir iekļautas jaunas nodokļu izmaiņas. Valdība ir apstiprinājusi solidaritātes nodokļa ieviešanu no 2016.gada, bet vai to darīs arī Saeima? Solidaritātes nodoklis varētu būt solis tuvāk darbaspēka nodokļu progresivitātei, tomēr ir jautājums vai tas ir labākais un efektīvākais veids, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un palielināt nodokļu ieņēmumus. Trešdien, 30.septembrī, plkst. 18:00-20:00, Latvijas Debašu asociācijas "Quo Tu Domā?" rīkotajās publiskajās debatēs būs iespēja dzirdēt jomas speciālistu un politiķu argumentus. Pasākuma diskusijas daļā, ko moderēs žurnāliste Inga Spriņģe, ikvienam būs iespēja izteikt savu viedokli klātienē vai skatoties tiešraidi un komentējot sociālajos tīklos. Šī nebūs tradicionālā diskusija, bet gan debates, kurām ir noteikts formāts, un katram runātājam ir jāieņem konkrēta pozīcija: par vai pret. Debatētāji būs: VJAČESLAVS DOMBROVSKIS, domnīcas Certus direktors, bijušais ekonomikas ministrs; ANSIS DOBELIS, biedrības PROGRESĪVIE vadītājs; ARVILS AŠERADENS, Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais Saeimas deputāts; NIKLĀVS MATUSEVIČS, pieredzējis debatētājs; SINTIJA TARASOVA, pieredzējusi debatētāja. Debates...

Augstākās tiesas (AT) Civillietu departaments 28.septembrī atcēla Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru prasītājam par nepamatotu atrašanos apcietinājumā četrus mēnešus un 26 dienas piedzīta 100 latu (142,29 eiro) morālā kaitējuma atlīdzība. Augstākā tiesa nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā. AT spriedumā norādījusi, ka tiesai, atbilstoši Civilprocesa likuma 193.panta piektās daļas noteikumiem, sprieduma pamatojumā jānorāda argumenti, kuru dēļ tā uzskatījusi, ka noteiktais atlīdzinājums ir taisnīgs un samērīgs - tāds, kas dod apmierinājumu cietušai personai, un vienlaikus kalpo arī kā līdzeklis pušu samierināšanai un sasniedz ģenerālās prevencijas mērķi. Tāpat AT spriedumā norādījusi, ka spriežot lietu pēc tiesas ieskata, tiesai, atbilstoši Civilprocesa likuma 5.panta sestās daļas noteikumiem, kā palīgavots atbilstīga atlīdzinājums noteikšanai ņemama vērā tiesu prakse. AT spriedumā teikts: "Ar katru tiesas izšķirto dzīves gadījumu pieaug salīdzināšanas iespēja, tāpēc no juridiskās metodes viedokļa salīdzināšana palīdz nonākt līdz taisnīgam risinājumam konkrētā lietā." Šāda rakstura strīdos tiesu prakse veido plašu uzziņas un salīdzināšanas materiālu, taču AT ieskatā, apelācijas...

Ekonomikas ministrija atgādina, ka no šā gada 1.oktobra drīkst tirgot tikai tādus tā saucamos "vecos" sašķidrinātās naftas gāzes balonus, kuriem veikta ārējā, iekšējā un hidrauliskā pārbaude. Ministrija aicina patērētājus iegādāties tikai pārbaudītus un drošus gāzes balonus uzticamās tirdzniecības vietās, neradot risku savai un apkārtējo cilvēku veselībai un dzīvībai! Kā pārbaudīt, vai "vecajam" gāzes balonam veikta tehniskā pārbaude? Gāzes balona marķējumā ir jāparādās tehnisko pārbaudi veikušās sašķidrinātās naftas gāzes balonu uzpildes stacijas identifikācijas zīmei. Šobrīd divi komersanti - SIA "Latvijas Propāna gāze" un SIA "INTERGAZ" - ir pauduši gatavību veikt gāzes balonu tehnisko pārbaudi, ko apstiprinās noteikta identifikācijas zīme. SIA "Latvijas Propāna gāze" identifikācijas zīme būs nostiprināta zem gāzes balona ventiļa, savukārt SIA "INTERGAZ" marķējums tiks iespiests uz gāzes balona "pases" (paraugi - zemāk esošajos attēlos). Tāpat sašķidrinātās naftas gāzes baloniem jābūt pievienotai lietošanas instrukcijai, kurā iekļauti vismaz gāzes balonu pārvadāšanas, uzstādīšanas, lietošanas un uzglabāšanas nosacījumi, kā arī rīcība gāzes noplūdes, gāzes balona...

Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumi №535 «Kārtība, kādā veic preču, bagāžas, personu un transportlīdzekļu radiometrisko kontroli robežšķērsošanas vietās, un prasības radiometriskajā kontrolē iesaistīto personu apmācībai radiācijas drošības jautājumos»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 25.septembri.

Eiropas Savienības Padomes 2015.gada 13.jūlija regula №1588 «Padomes Regula (ES) 2015/1588 (2015.gada 13.jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 14.oktobri.

Eiropas Savienības Padomes 2015.gada 13.jūlija regula №1589 «Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015.gada 13.jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 14.oktobri.

No 2015.gada 1.oktobra personai, kas vēlas preces novietot pagaidu uzglabāšanas vietā, kopsavilkuma deklarācijas par pagaidu uzglabāšanu iesniegšana, kā arī pagaidu uzglabāšanā esošo preču uzskaite jāveic elektroniski, t.i., izmantojot Elektroniskās muitas datu apstrādes sistēmas manifestu un pagaidu uzglabāšanas funkcionalitāti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 30.septembra noteikumiem Nr.601 "Pagaidu uzglabāšanas noteikumi", kas stājās spēkā šī gada 1.aprīlī, 2015.gada 30.septembrī beidzas pārejas periods, kura laikā komersantiem bija dota iespēja izvēlēties, vai sākt preces pagaidu uzglabāšanai pieteikt un pagaidu uzglabāšanai pieteiktās preces uzskaitīt šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, t.i., elektroniski, vai turpināt strādāt saskaņā ar iepriekšējo kārtību, t.i., pirmsmuitošanas dokumentu iesniedzot papīra formā. EMDAS MAN/PU funkcionalitāte nodrošina kravu manifestu un pagaidu uzglabāšanas deklarāciju iesniegšanas, noformēšanas un preču uzskaites vienveidīgu procesu, paredzot: 1) autorizējoties VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), izmantojot drošu elektronisko parakstu vai VID piedāvātās lietotāja autentifikācijas iespējas, komersanta iesniegtie elektroniskie dokumenti ir uzskatāmi par lietotāja pašrocīgi parakstītiem saskaņā ar Elektronisko dokumentu...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 25.septembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru atcelts Valsts ieņēmumu dienesta lēmums par pieteicējai noteikto pienākumu samaksāt pievienotās vērtības nodokli par precēm, kas tika nozagtas brīdī, kad notika preču pārvadāšana no Igaunijas muitas iestādes uz saņēmēju muitas iestādi Latvijā. Atceļot apelācijas instances tiesas spriedumu, tai no jauna jāvērtē lieta daļā par noteikto pievienotās vērtības nodokli. Augstākā tiesa spriedumā norādījusi jau uz agrāk izteiktām atziņām, ka, ņemot vērā likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta otro daļu (noteic, ka nodokli maksā jebkura persona, izlaižot preces brīvai apgrozībai), pievienotās vērtības nodoklis ir maksājams tāpat vai tad, kad ievedmuitas nodoklis, proti, kad tas atkarībā no konkrētajiem apstākļiem kļūst iekasējams. Savukārt atbildīgā persona ir tā, kura ir atbildīga par attiecīgu darbību izpildīšanu (likumā - jebkura persona). Līdz ar to, nosakot pievienotās vērtības nodokļa parādu un par to atbildīgo personu, ir piemērojamas Muitas kodeksa normas, ciktāl pievienotās vērtības nodokļa regulējums nenosaka speciālos...

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) atgādina, ka Latvijā dzīvojošie Latvijas nepilsoņi vai bezvalstnieki, kas līdz 2013.gada 1.oktobrim apguva pilnu mācību kursu latviešu mācībvalodā, iegūstot pamatizglītību vai vispārējo vidējo izglītību, nekārtojot pārbaudījumus, var reģistrēt Latvijas pilsonību vēl tikai līdz 2015.gada 1.oktobrim. PMLP aicina personas, kuras atbilst Pilsonības likuma nosacījumiem un vēlas reģistrēt Latvijas pilsonību, iesniegt dokumentus Latvijas pilsonības iegūšanai. PMLP vērš uzmanību, ka dokumentu iesniegšanu nevajadzētu atlikt uz pēdējo dienu. Iesniegumu un dokumentus Latvijas pilsonības iegūšanai var iesniegt jebkurā PMLP teritoriālajā nodaļā, līdzi ņemot šādus dokumentus: 1) personu apliecinošu dokumentu (pasi vai personas apliecību); 2) apliecību vai diplomu par pamatizglītības vai vispārējās (profesionālās) vidējās izglītības iegūšanu un tam pievienoto sekmju izrakstu; 3) mācību iestādes vai arhīva izdoto izziņu, kas apliecina, ka apgūts pilns pamatskolas vai vispārējās vidējās izglītības mācību kurss latviešu valodā. Vienlaikus PMLP norāda, ka persona, kura līdz 2013.gada 1.oktobrim sākusi pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības ieguvi latviešu valodā, saglabā...

Piektdien, 25.septembrī, 19.valdības un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) sēdē tās dalībnieki kā šā gada prioritātes izvirzīja Latvijas ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, darbaspēka pieejamību, izglītības sistēmas attīstību, investīciju drošību un tiesu sistēmas efektivitāti, kā arī maksātnespējas procesa uzlabošanu. Padome arī atzinīgi novērtēja līdzšinējo pušu sadarbību Latvijas investīciju vides uzlabošanā un pauda gatavību turpināt dialogu arī nākamajā gadā. Sēdes atklāšanas uzrunā Ministru prezidente Laimdota Straujuma uzsvēra, ka viens no valdības mērķiem ir paātrināt strukturālās reformas, kas ir būtisks nosacījums jaunu investīciju piesaistīšanai. “Es ceru, ka mēs turpināsim ar tādu pašu apņēmību rast papildu finansējumu veselības, izglītības, zinātnes un citām nepietiekami finansētām nozarēm, vienlaikus īstenojot nepieciešamās strukturālās reformas”, norādīja L.Straujuma. Tāpat Ministru prezidente atzīmēja nepieciešamību pārskatīt instrumentu efektivitāti ēnu ekonomikas un ekonomisko noziegumu problēmu risināšanā, kā arī reformas veselības aprūpē, tostarp, pakāpeniski virzoties uz obligāto sociālo apdrošināšanu. Attiecībā uz tiesu sektoru, valdības vadītāja uzsvēra, ka jāturpina meklēt veidi, kā paātrināt tiesas procesus, uzlabot maksātnespējas regulējumu,...

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegusi Koalīcijas sadarbības padomei izvērtēšanai jaunu Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) koncepciju. Reformu paredzēts ieviest 2021.gadā, kad notiks vietējo pašvaldību vēlēšanas. Tā prasīs nopietnu sagatavošanās darbu, tāpēc savlaicīgi tiek uzsāktas diskusijas ar pašvaldībām, iedzīvotājiem un sociālajiem partneriem t.sk., Latvijas Pašvaldību savienību, Latvijas Tirdzniecības un Rūpniecības kameru un Latvijas Darba devēju konfederāciju, lai kopīgi nonāktu pie labāka rezultāta. Viens no piedāvātajiem pašvaldību apvienošanas variantiem paredz izveidot 49 novadu un deviņu republikas pilsētu administratīvā iedalījuma modeli. Šā modeļa izstrādes pamatā ir vairāki kritēriji, piemēram, attīstības centrs ar vismaz 1000 iedzīvotājiem, izveidots ceļu tīkls un atbilstoša infrastruktūra, novadā ir vismaz viena perspektīva vidusskola, kā arī vidējais attālums no apdzīvotām vietām līdz novada administratīvajam centram ir ap 30 km. Savukārt otrs piedāvātais variants sākotnēji paredz 29 sadarbības teritoriju izveidošanu ap nacionālās un reģionālās nozīmēs attīstības centriem, kuru ietvaros pašvaldības varēs apvienoties brīvprātīgi. "VARAM izstrādāja un iesniedza jaunos Administratīvi teritoriālās reformas...

Šā gada pirmajos astoņos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija 249,2 miljonu eiro liels pārpalikums. Salīdzinājumā ar pagājušā gada atbilstošo periodu tas ir samazinājies par 63,2 miljoniem eiro. Taču, neraugoties uz pārpalikumu, Finanšu ministrija vērš uzmanību uz tradicionāli straujo izdevumu pieauguma tendenci gada pēdējos mēnešos, kas ievērojami pasliktina bilanci gada nogalē. Stabilais izdevumu pieauguma temps, kas pārsniedz nodokļu ieņēmumu pieauguma tempu, skaidri norāda uz to, ka gada pēdējos mēnešos kopbudžetā izveidosies deficīts. Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos bija 6 073 miljoni eiro, kas ir par 286,4 miljoniem eiro jeb 4,9% vairāk nekā atbilstošajā periodā pērn. Lielāko ieņēmumu pieaugumu nodrošināja nodokļu ieņēmumi, kā arī ieņēmumi no ārvalstu finanšu palīdzības. Savukārt kopbudžeta izdevumi šā gada janvārī - augustā bija 5 823,8 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar pērnā gada atbilstošo periodu pieauga par 349,6 miljoniem eiro jeb 6,4%. Lielākais izdevumu kāpums vērojams sociālajiem pabalstiem un atlīdzībai. Izdevumi sociālajiem pabalstiem pieauga par 108,9 miljoniem eiro jeb 6,9%,...