JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №516 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumos №1442 «Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda programmas «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā» atklāta projektu konkursa īstenošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 15.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №513 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 8.oktobra noteikumos №1083 «Kārtība, kādā veicama samaksa par Pārtikas un veterinārā dienesta valsts uzraudzības un kontroles darbībām un maksas pakalpojumiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Atsaucoties uz šī gada 8.septembra Ministru kabineta protokollēmumu, Ārlietu ministrija vakar, 14. septembrī, valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu "Par iespējamām sekām, ja Latvija neatbalsta patvēruma meklētāju uzņemšanu". Kā zināms, 9.septembrī Eiropas Komisija nāca klajā ar jaunu priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko izveido pagaidu pasākumus starptautiskās aizsardzības jomā Itālijas, Grieķijas un Ungārijas labā. Priekšlikums paredz steidzami pārvietot uz pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm 120 000 patvēruma meklētājus, Latvijai turpmāko divu gadu laikā uzņemot 526 patvēruma meklētājus. Ārlietu ministrijas ziņojumā tiek norādīts, ka gadījumā, ja Latvija neatbalstīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, valstij ir sagaidāmas nopietnas politiskas, finansiālas un juridiskas sekas ilgtermiņā. Ministrija uzsver, ka Latvija zaudēs iespēju gūt ES institūciju atbalstu Latvijai interesējošos jautājumos, kā piemēram, Austrumu robežas stiprināšanā, kopēja ES ietvara izstrādē cīņai pret hibrīddraudiem, kompensāciju mehānisma noteikšanā saistībā ar Krievijas ieviestajām sankcijām un citos. Ārlietu ministrija brīdina, ka Latvija zaudēs ES un NATO dalībvalstu atbalstu Latvijai svarīgos jautājumos. Nav izslēdzams, ka Latvijas kategoriskais viedoklis pret...

Otrdien, 15.septembrī, Saeimas deputāti Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Juridiskās komisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē vērtēs risinājumus, lai vienkāršotu minimālo uzturlīdzekļu piešķiršanas kārtību. Izmaiņas plānotas, lai samazinātu administratīvo slogu personai, kas vēlas piedzīt uzturlīdzekļus, un paātrinātu uzturlīdzekļu saņemšanas procesu, tādējādi īstenojot bērnu tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Personai vairs nebūs jāvēršas tiesā vai pie notāra, lai saņemtu uzturlīdzekļus Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā. To varēs izdarīt administratīvā procesa ietvaros Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijā, paredz Tieslietu ministrijā izstrādātie risinājumi. Vienlaikus tiks saglabātas tiesības vērsties tiesā, ja pastāv strīds par aprūpi vai uzturlīdzekļu apmēru. Tāpat tiesā varēs vērsties ar prasību piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā. Kā norādījuši piedāvātā risinājuma autori, bērni ir viena no sabiedrības mazāk aizsargātajām grupām, taču līdzšinējais minimālo uzturlīdzekļu piešķiršanas process ir pārāk laikietilpīgs. Piedāvātais risinājums paredz vairāk nekā trīs reizes saīsināt laiku līdz uzturlīdzekļu saņemšanas brīdim. Process būs aptuveni 2,5-3 mēnešus ilgs. Izmaiņas samazinātu arī tiesu noslogojumu. Kā vēsta...

Turpinot diskusiju par nākamā gada valsts budžeta veidošanas procesu, vakar, 14. septembrī, notika Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) vadības un darba devēju pārstāvju tikšanās ar Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi Andri Jaunsleini. Saruna notika Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes ietvaros. LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs: “Gan valdības sociālie partneri, gan sadarbības partneri – tostarp pašvaldības – ir ieinteresēti, lai valsts budžets un ar to saistītā nodokļu politika tiktu veidota ar izpratni par vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekmi uz valsts attīstību, iedzīvotāju nodarbinātību un labklājības izaugsmi. Patlaban gan mēs, gan Pašvaldību savienība ar bažām raugāmies uz šāgada budžeta izstrādes procesu, kurš drīzāk balstīts īstermiņa vajadzībās, nevis ilgtermiņa skatījumā.” Tāpat LDDK un LPS uzskata, ka politiķiem, valdības sociālajiem un sadarbības partneriem jāvelta visas pūles, lai veidotu līdzsvarotu nodokļu bāzi turpmākajos gados un nepieļautu jaunas kļūdas nodokļu politikas un budžeta veidošanas jomā. “Svarīgi apzināties, ka uzņēmēji, darbinieki un pašvaldības, visi iedzīvotāji...

Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Attīstības finanšu institūcija Altum un Centrālo Finanšu un līgumu aģentūru deviņās Latvijas pilsētās organizēs forumus “Atbalsts uzņēmējiem”, sniedzot komersantiem visaptverošu informāciju par šobrīd pieejamo un tuvākajā laikā plānoto atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un paplašināšanai. „Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrija veidos atbalsta programmas kopumā 764 miljonu eiro apmērā. Plānotais investīciju apjoms inovācijas un uzņēmējdarbības sekmēšanai ir 463 miljoni eiro. Tikai attīstot inovatīvus un kvalitatīvus nišas produktus ar augstu pievienoto vērtību, uzņēmumu konkurētspējas kāpums būs straujāks, nodrošinot stabilu un ilgtspējīgu Latvijas ekonomikas izaugsmi. Tāpēc mūsu prioritāte ir atbalsts komersantiem, kas ievieš ražošanā jaunus inovatīvus produktus, kur biznesa riski ir augstāki un atbalsts daudzkārt nepieciešamāks”, uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko. Forumu “Atbalsts uzņēmējiem” laikā Ekonomikas ministrijas, Attīstības finanšu institūcijas Altum, Nodarbinātības valsts aģentūras, Lauku atbalsta dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Centrālās Finanšu un līgumu aģentūras, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvji...

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №514 «Gaļas liellopu pārraudzības kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №512 «Grozījums Ministru kabineta 2010.gada 23.februāra noteikumos №178 «Trakumsērgas profilakses un apkarošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №510 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 1.novembra noteikumos №841 «Kārtība, kādā tiek vākta un apkopota informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №511 «Grozījums Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos №296 «Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №515 «Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 19.janvāra noteikumos №20 «Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №509 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos №554 «Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №517 «Kārtība, kādā ziņo par konstatētajām neatbilstībām un atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda ieviešanā 2014. - 2020.gada plānošanas periodā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Ministru kabineta 2015.gada 8.septembra noteikumi №508 «Grozījumi Ministru kabineta 2013.gada 2.aprīļa noteikumos №181 «Norvēģijas finanšu instrumenta 2009. - 2014.gada perioda programmas «Inovācijas «zaļās» ražošanas jomā» īstenošanas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 12.septembri.

Labklājības ministrija ierosinājusi mainīt likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu”, paredzot, ka ikvienam darba ņēmējam mazākais iespējamais sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts mēnesī būs minimālā alga. Izmaiņas no 2017. gada 1. janvāra skartu darba devējus, kuri nodokļus maksā vispārējā režīmā, bet kuri darba ņēmējiem algotā darba ienākumus ir aprēķinājuši mazākus par Ministru kabineta noteikto minimālo algu, kā arī tos saimnieciskās darbības veicējus – fiziskās un juridiskās personas (sabiedrības ar ierobežotu atbildību, zemnieku vai zvejnieku saimniecības, individuālie uzņēmumi), kas izvēlējušās maksāt mikrouzņēmumu nodokli vai plāno izvēlēties šo nodokļu maksāšanas režīmu, mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju darbiniekus un arī autoratlīdzību saņēmējus. Pret to jau iebildusi Kultūras ministrija, kas aicinājusi saglabāt iespēju autoratlīdzību saņēmējiem maksāt mazākas sociālās iemaksas. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka likumprojekts paredz, ka "pārskata mēneša minimālais obligāto iemaksu objekts ir Ministru kabineta noteiktā minimālā mēneša darba alga (pārejas periodā – 2017.gadā – trīs ceturtdaļas no minētās summas)". Tāpat rosināts noteikt personu kategorijas, par kurām valsts sociālās apdrošināšanas...