JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 10.septembrī, galīgajā lasījumā kā steidzamus skatīs grozījumus likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, kas paredz noteikt amata savienošanas ierobežojumus maksātnespējas administratoriem, kā arī pienākumu nodokļu administrācijā iesniegt amatpersonas deklarāciju. Pirmajā lasījumā Saeima šodien lems par grozījumiem Apcietinājumā turēšanas kārtības likumā, kas apcietinātam ārvalstniekam paredz tiesības bez ierobežojuma un konfidenciāli tikties ne tikai ar aizstāvi, bet arī ar tā diplomātiskās vai konsulārās pārstāvniecības pārstāvi. Tāpat konceptuāli Saeima skatīs izmaiņas valsts robežas likumā, ar ko paredzēts ieviest Eiropas robežu uzraudzības sistēmu, kā arī precizēt valsts ārējās robežu šķērsošanas kārtību kravu pārvadātājiem. Vēl konceptuāli pirmajā lasījumā deputāti skatīs izmaiņas Sugu un biotopu aizsardzības likumā, lai zemes īpašniekiem atjaunotu iespēju saņemt kompensācijas par īpaši aizsargājamo nemedījamo un migrējošo sugu dzīvnieku izdarītajiem postījumiem. Pirmajā lasījumā Saeima izskatīs arī likumprojektu, kas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā paredz atsavināt īpašumu „Dispečeri”, lai varētu īstenot Gaujas tilta pārbūvi uz autoceļa Cēsis-Vecpiebalga-Madona. Saeima arī lems par trīs likumprojektu...

Valsts nodrošināta juridiskā palīdzība būs pieejama arī administratīvajās lietās, personai pārsūdzot bāriņtiesas lēmumu par bērnu tiesību un tiesisko interešu aizsardzību. To paredz izmaiņas Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas trešdien, 9.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstītas Saeimas Juridiskajā komisijā. Valsts apmaksātas juridiskās palīdzības pieejamību paredzēts paplašināt, paredzot to arī gadījumos, ja lieta saistīta ar tāda aizdevuma līguma saistību izpildi, kurā juridiskās palīdzības prasītājs ir aizdevējs. Tāpat likuma izmaiņas paredz atkāpi no vispārējās normas, ka juridisko palīdzību atsaka, ja tā saistīta ar morālā kaitējuma atlīdzināšanu. Saskaņā ar likumprojektu personai būs tiesības saņemt juridisko palīdzību, ja tai būs nodarīts morālais kaitējums noziedzīga nodarījuma rezultātā. Valsts nodrošinātu juridisko palīdzību var saņemt personas, kas ieguvušas maznodrošinātas vai trūcīgas personas statusu. Tāpat likumprojekts papildina un precizē kārtību, kā izpildāms lēmums par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības izdevumu samaksu attiecībā uz personu, kas to saņēmusi nepamatoti. Juridiskā komisija konceptuāli atbalstīja arī saistītos Civilprocesa likuma grozījumus, kas paredz likumā ietvert jaunu ar...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija trešdien, 9.septembrī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā pirmajā lasījumā likumprojektu, kas speciālās izglītības, sporta, kā arī pirmsskolas izglītības skolotājiem, kuri sasnieguši 60 gadu vecumu un kuru izdienas stāžs ir ne mazāks par 30 gadiem, paredz tiesības pieprasīt izdienas pensiju. "Šiem pedagogiem ir īpaši svarīgi piešķirt tiesības uz izdienas pensiju, jo viņu darba apstākļus nav iespējams uzlabot, ieviešot kādas jaunas tehnoloģijas. Darba specifika paredz tiešu saskarsmi ar bērniem. Pedagogam jāpieliek daudz pūļu, lai tiktu galā ar stresu un saglabātu profesionālo līmeni," likuma nepieciešamību pamato Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Plānots, ka Izdienas pensiju piešķirs 80 procentu apmērā no personas mēneša vidējās darba samaksas par pēdējiem 10 attiecīgajā amatā nostrādātajiem gadiem. Kā norāda likumprojekta autori, speciālās izglītības, sporta, kā arī pirmsskolas izglītības skolotāji pēc noteikta laika nostrādāšanās pakļauti daudz lielākai iespējai "izdegt" un zaudēt profesionālās iemaņas. Tiesības uz izdienas pensiju nodrošinās attiecīgajās profesijās strādājošajiem sociālās garantijas...

Otrdien, 8. septembrī, Ministru kabinets atbalstīja informatīvo ziņojumu "Par Valsts valodas centra sabiedrisko palīgu institūta izveidi", kas paredz izveidot Valsts valodas centra (VVC) sabiedrisko palīgu institūtu, lai sekmētu latviešu valodas saglabāšanu, aizsardzību un attīstību, kā arī sniegtu atbalstu VVC Valsts valodas likuma mērķa īstenošanā. Šāds sabiedrisko palīgu institūts regulēs sabiedrības līdzdalību valsts pārvaldē. Plānots, ka sabiedrisko palīgu funkcijās ietilptu, piemēram, publiskās informācijas tekstu atbilstības latviešu literārās valodas normām izvērtēšana un ieteikumu sniegšana konstatēto neatbilstību novēršanai. Līdz ar to vispiemērotākie sabiedriskā palīga amata kandidāti būs personas, kas ir ieguvuši filoloģisko un humanitāro izglītību vismaz maģistra līmenī, kā arī praktisko pieredzi darbā ar tekstiem latviešu valodā. Iecerēts, ka sabiedriskie palīgi būs piesaistīti VVC, kā arī tiem tiks dots uzdevumi savas pārraudzības reģionā apzināt situāciju valsts valodas lietošanas jomā un ziņot VVC amatpersonām par konstatētajām nepilnībām. Sabiedriskie palīgi sniegs arī konsultācijas komersantiem latviešu valodas lietošanas jautājumos, proti, par gramatikas, pareizrakstības un stilistikas normām un to...

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien, 9.septembrī, konceptuāli atbalstīja ierosinājumu atteikties no arhīvu speciālistu sertifikācijas, ko paredz Saeimā iesniegtie grozījumi Arhīvu likumā. Grozījumi nepieciešami, jo līdzšinējā prasība par sertifikāciju ir neatbilstoša direktīvai par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Tā nosaka valstij pienākumu likvidēt vai atcelt nevajadzīgas vai nesamērīgas prasības speciālo atļauju (licenču) saņemšanai saimnieciskās darbības veicējiem pakalpojumu jomā, komisijas sēdē deputātus informēja Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Bibliotēku un arhīvu nodaļas eksperte Līga Dimante. Speciālas atļaujas arhīvu jomā tika ieviestas, lai garantētu sniegto pakalpojumu kvalitāti. Taču, ņemot vērā, ka sertifikācija noteikta tikai tiem arhīvu speciālistiem, kas sniedz pakalpojumus publisko dokumentu un arhīvu pārvaldības jomā, ne vienmēr paveiktais darbs bija kvalitatīvs, jo izplatītākajiem pakalpojumiem - lietu nomenklatūras sastādīšanai, dokumentu sakārtošanai un aprakstīšanai - sertifikācija nav nepieciešama, teikts likumprojekta anotācijā. Patlaban prasības institūciju dokumentu sakārtošanā un aprakstīšanā noteiktas Ministru kabineta noteikumos, un ar personām, kas sniedz pakalpojumus publisko dokumentu un arhīva pārvaldības jomā, tiek slēgti uzņēmuma...

Zemnieku saeima, sākotnēji vērtējot pirmdien neformālajā Lauksaimniecības ministru Padomē nolemto, atzīst, ka no lēmumu pieņēmējiem gaidīja lielāku izpratni un efektīvākus risinājumus. Nosauktie atbalsta pasākumi ir nepietiekami, lai būtiski atvieglotu pašreizējo situāciju piena, gaļas un augļu, dārzeņu sektorā. Pasākumi, kas palīdzēs kaut nedaudz stabilizēt saimniecību naudas plūsmas, piemēram - sagaidāmais atbalsts piena nozarei 420 miljonu apmērā un ātrāka tiešmaksājumu un Lauku attīstības plāna platību maksājumu izmaksa, esot apsveicami. "Ir labi, ka pirmdienas sanāksme ir devusi redzamu rezultātu, jo iepriekš Eiropas Komisijas nostādne lika domāt, ka problēmas sektorā netiek saskatītas. Taču jāatzīst, ka liela vilšanās ir sagaidīta piena sektorā. Par šogad pārsniegto piena kvotu lauksaimnieki soda naudās ir samaksājuši teju 900 miljonus eiro. Nozare rēķinājās ar pilnīgu šo līdzekļu atgriešanu, kamēr lēmums tika pieņemts tikai par 420 milj. atbalstu! Domāju, ka tuvākajos mēnešos zemnieku protesti ES nepieklusīs," notikušo komentē ZSA valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. Jau ilgstoši Latvijas un pārējo Baltijas valstu piena lopkopēji...

Lai arī, salīdzinot ar šā gada jūniju, eksportēto preču vērtība ir pieaugusi par 5%, gada griezumā eksporta apjoms jūlijā palielinājās vien par 0,4%. Lai arī eksports jūlijā tikai nedaudz pārsniedzis iepriekšējā gada līmeni, tā pieauguma struktūra ir ļoti neviendabīga, informē Finanšu ministrija (FM). Negaidīti patīkamu pārsteigumu jūlijā sagādājusi lauksaimniecības un pārtikas preču kategorija. Pēc astoņu mēnešu nepārtraukta krituma Krievijas noteikto sankciju ietekmē, jūlijā pārtikas preču eksporta apjoms palielinājās par 6,2% salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Pieaugumu nodrošināja graudaugu, it īpaši miežu eksports. Jāatzīmē, kā jūlija mēnesī graudaugu eksporta pieaugums ir neierasta parādība, jo tradicionāli graudaugu eksports pieaug ražas novākšanas periodā - vasaras beigās un rudens sākumā. Sagaidāms, ka graudaugu eksports pieaugs arī turpmākajos mēnešos. Lielāku devumu eksporta izaugsmē kārtējo reizi nodrošināja šogad straujāk augošā preču kategorija - mehānismi un elektroierīces, palielinoties par 8,4% salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju. Tiesa, šo preču pieaugumu pamatā nodrošina reeksports, un atšķirībā no iepriekšējiem mēnešiem, kad pieaugumu...

Godātie žurnāla PRAKTISKAIS LIKUMDOŠANAS ZIŅNESIS abonētāji! Cerams, Jūs izmantojat iespēju - saņemt ik rītu savā e-pastā portāla plz.lv dienas aktualitāšu kopsavilkumu - Ekspertu ziņojumu! Ja žurnāla abonētājs ir juridiska persona, tad pieeju portālam var saņemt līdz trim darbiniekiem, un arī attiecīgi uz trim e-pasta adresēm izsūtām ikrīta ziņojumu. Ja vēl neesat izmantojuši šo iespēju, iesakām pieteikt darbinieku e-pastus un vienlaikus piedalīties mūsu lojalitātes akcijā! Līdz 23. septembrim starp visiem, kas būs pieteikušies portāla plz.lv Ekspertu ziņojumam (arī tiem, kas jau to izdarījuši iepriekš), izlozēsim vairākus laimīgos, kuri saņems ielūgumus (divām personām) uz Latvijas Operetes fonda izrādi “Jautrā atraitne” 26. septembrī vai 3. oktobrī kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Rīgā. Pieteikties plz.lv Ekspertu ziņojumam šeit! Ar akcijas noteikumiem varat iepazīties šeit. Abonēt žurnālu varat šeit Ja Jums ir kādi jautājumi vai ierosinājumi saistībā ar Ekspertu ziņojumu - tā izsūtīšanas laiku, biežumu, ziņojuma saturu, lūdzu rakstiet mums, portāla redaktoriem - [email protected] vai [email protected]! Tāpat vēršam uzmanību,...

Eiropas Komisijas 2015.gada 4.septembra regula №1494 «Komisijas regula (ES) 2015/1494 (2015.gada 4.septembris),ar ko attiecībā uz benzolu groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) №1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH)»Regula stājas spēkā ar 2015.gada 25.septembri.

Lai pilnveidotu personas kredītspējas vērtēšanai nepieciešamo ziņu pieejamību, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) turpmāk būs pienākums sniegt kredītinformācijas birojam informāciju par nodokļu maksātāja ienākumiem. To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā otrdien, 8.septembrī, galīgajam lasījumam atbalstītie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Grozījumi nepieciešami, lai saskaņā ar pagājušā gada septembrī pieņemto Kredītbiroju likumu noteiktu kārtību, kādā kredītinformācijas birojam nodokļu administrācija sniedz ierobežotas pieejamības informāciju no valsts informācijas sistēmas. Likumprojekts noteic, ka VID informāciju par fiziskās personas ienākumiem varēs sniegt pēc attiecīgā kredītinformācijas biroja pieprasījuma un tajā norādītajā apmērā, ja tam piekritis kredītinformācijas lietotāja esošais vai iespējamais klients. Informāciju varēs pieprasīt, ja tā nepieciešama personas kredītspējas vērtēšanai vai kredītinformācijas lietotāja kredītriska pārvaldībai. Izmaiņas paredz, ka VID pirms informācijas sniegšanas pārbaudīs, vai attiecīgajai kapitālsabiedrībai ir derīga Datu valsts inspekcijas izsniegtā licence kredītinformācijas biroja funkciju veikšanai, kā arī to, vai inspekcija nav pieņēmusi lēmumu par licences apturēšanu vai anulēšanu. Attiecībā uz saņemto datu apstrādi likumprojektā...

Otrdien, 8.septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināti MK noteikumi par konstatēto neatbilstību ziņošanas un neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas kārtību Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda (turpmāk - ES fondi) ieviešanā 2014. - 2020. gada plānošanas periodā. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ziņo par ES fonda projektos konstatētajām neatbilstībām, kā noraksta, ietur vai atgūst neatbilstoši veiktos izdevumus, kā arī piemēro finanšu korekciju. Salīdzinājumā ar iepriekšējo 2007. - 2013. gada plānošanas periodu noteikumi skaidri nodala šādu izdevumu atgūšanas procesu atbilstoši finansējuma saņēmēja juridiskajam statusam. Piemēram, no valsts budžeta iestādes vai plānošanas reģiona neatbilstoši veikto izdevumu atgūšana (ja nav iespējams šos izdevumus ieturēt vai norakstīt un ja vienas neatbilstības gadījumā neatbilstoši veikto izdevumu summa nepārsniedz 250 eiro) vairs netiks veikta, ņemot vērā, ka tā ir iestāde, kurai nav sava budžeta. Lai uzlabotu neatbilstoši veikto izdevumu atgūšanas procesu no pašvaldībām, no valsts budžeta daļēji finansētām atvasinātām publiskām personām un budžeta nefinansētām iestādēm un privātpersonām, noteikumos papildus...

Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas deputāti trešdien, 9.septembrī, vērtēs Valsts kontroles (VK) sagatavotos likumprojektus, kas paredz tiesības iestādei veikt zaudējumu piedziņu no atbildīgajām personām par revīzijās konstatētajām nelikumībām. Ja revīzijās tiks konstatēta pretlikumīga rīcība, kas valstij radījusi zaudējumus, VK būs tiesības sākt zaudējumu piedziņas procesu pret vainīgajām amatpersonām, paredz iesniegtie grozījumi Valsts kontroles likumā. Tāpat likumprojekts paredz, ka valsts kontrolierim reizi gadā būs jāziņo Saeimai par VK darbību. Vienlaikus VK ierosina veikt grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, pagarinot noilguma termiņu zaudējumu atgūšanai no diviem līdz četriem gadiem un nosakot, ka rupjas neuzmanības rezultātā radītie zaudējumi ir atlīdzināmi ne vairāk kā vainīgās amatpersonas viena gada mēnešalgas apmērā. Komisijas sēdē aicināti piedalīties atbildīgo ministriju, tiesībsargājošo iestāžu un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Lai šoferi varētu atjaunot savas transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, kas atņemtas uz laiku līdz vienam gadam, turpmāk būs jākārto teorētiskais ceļu satiksmes noteikumu eksāmens. Šādas izmaiņas Ceļu satiksmes likumā otrdien, 8.septembrī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti. Patlaban regulējumā nav noteikta kārtība, kā personas var atjaunot savas autovadītāja tiesības, kas atņemtas uz laika periodu līdz vienam gadam, deputātiem otrdienas sēdē pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas valdes loceklis Jānis Golubevs. Likums nosaka tikai tiesību atjaunošanas procedūru personām, kurām tās atņemtas uz vienu gadu vai ilgāk, kā arī par braukšanu alkohola reibumā vai narkotisko vielu ietekmē uz jebkādu termiņu. Likumprojekta autori norāda, ka šādi grozījumi nepieciešami, ņemot vērā pašreizējo nelabvēlīgo situāciju uz ceļiem. Jaunā kārtība nodrošinās, ka persona, kura noteiktu laiku nav piedalījusies ceļu satiksmē, atjauno teorētiskās zināšanas satiksmes drošības jautājumos. Izmaiņas arī paredz, ka transportlīdzekļa īpašniekam turpmāk būs tiesības apstrīdēt soda piemērošanu par apstāšanās vai stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, ja...

No 17.septembra atbilstoši Eiropas Padomes prasībām, stāsies spēkā jauna kārtība norēķiniem par pirkumiem internetā ar Swedbank kartēm. Tie kļūs vēl drošāki, jo statiskas paroles vietā tagad pirkumu apstiprināšanai tiks atvērts internetbankas autorizācijas logs, kur jāievada jau esošie internetbankas rekvizīti. Lai pēc 17.septembra veiktu pirkumus internetā, klientiem karti no jauna jāreģistrē drošiem pirkumiem internetā Swedbank internetbankā (proti, jāatceļ esošā reģistrācija un jāpiereģistrē karti no jauna). Izmaiņas ir veiktas, izpildot Eiropas Centrālās Bankas ieteikumus drošiem pirkumiem internetā, kā arī Eiropas Padomes Foruma SecuRe Pay obligātās prasības par E-komercijas darījumu apstiprināšanai izmantotās statiskā paroles aizstāšanu ar dinamisku autentifikācijas metodi. Swedbank ir izsniegusi 990 000 aktīvas kartes. Kā darbojas droši pirkumi internetā? Drošo interneta pirkumu risinājumi MasterCard SecureCode un Verified by Visa nodrošina, ka iepērkoties klienta maksājumi tiek autorizēti divas reizes. 1. Internetveikalos, kuri ir pievienojušies šai programmai, ir redzami logotipi MasterCard SecureCode un/vai Verified by VISA. 2. Pēc kartes datu ievadīšanas tiek parādīts pirkuma kopsavilkums...

No 2017.gada iedzīvotāji varēs lūgt piešķirt personas kodu bez dzimšanas datuma norādīšanas jeb tā saukto identifikācijas numuru, paredz Iedzīvotāju reģistra likuma grozījumi. Tos otrdien, 8.septembrī, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti. Izmaiņas paredz, ka persona, kurai līdz 2016.gada 31.decembrim piešķirts personas kods, kura pirmie seši cipari norāda dzimšanas datumu, sākot no 2017.gada 1.janvāra var lūgt Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi mainīt piešķirto personas kodu uz identifikācijas numuru. Iedzīvotājiem tas būs bezmaksas pakalpojums. Patlaban personas kods sastāv no vienpadsmit cipariem. Pirmie seši norāda personas dzimšanas datumu, bet septītais - norāda gadsimtu - cipars "0" ir 19.gadsimts, "1" - 20.gadsimts, bet cipars "2" - 21. gadsimts. Ciparu skaits identifikācijas numurā būs tāds pats kā personas kodā. Grozījumu autori arī norāda, ka, pamatojoties uz personas datu aizsardzības pamatprincipiem, ir jārada iespēja identificēt fiziskas personas ar citiem paņēmieniem, piemēram, lietojot tādus reģistrācijas vai identifikācijas numurus, kas nesatur dzimšanas datumu. Grozījumi Iedzīvotāju...