JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumi №465 «Grozījumi Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumos №401 «Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība pasākumam «Dabas katastrofās un katastrofālos notikumos cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana»»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 11.augusta noteikumi №461 «Vienotas sabiedriskā transporta pakalpojumu uzskaites sistēmas izveidošanas, uzturēšanas un attīstīšanas kārtība»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 27.augustu.

Ministru kabineta 2015.gada 25.augusta noteikumi №481 «Grozījumi Ministru kabineta 2005.gada 25.oktobra noteikumos №803 «Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.septembri.

Šogad uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem izmaiņas nav bijušas, bet vēl aizvien ir aktuāli saprast, kad jāmaksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis un kā piemērot atbrīvojumu no nodokļa maksāšanas, žurnāla "Bilance" jūlija (361./362.) numurā raksta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas vadītāja Kristīne Ābola. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa piemērošanu nosaka Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums un uz šī likuma pamata izdotie Ministru kabineta noteikumi – Ministru kabineta 2012. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 672 „Prasības maršruta kontroles sistēmām” un Ministru kabineta 2012. gada 11. decembra noteikumi Nr. 858 „Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksāšanas kārtība”. Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa maksātāji Uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis ir jāmaksā komersantiem – sabiedrībām ar ierobežotu atbildību, akciju sabiedrībām, personālsabiedrībām, individuālajiem komersantiem, zemnieku saimniecībām un ārvalstu komersantu filiālēm par īpašumā vai turējumā esošajām vieglajām automašīnām. Īpašumtiesības vai turējums ir reģistrēts transportlīdzekļa tehniskajā...

Ceturtdien, 27.augustā, Valsts sekretāru sanāksmē (VSS) izsludināti grozījumi Ministru kabineta (MK) 2013.gada 24.septembra noteikumos Nr.1000 "Valsts akciju sabiedrības "Ceļu satiksmes drošības direkcija" publisko maksas pakalpojumu cenrādis". Lai veicinātu Elektromobilitātes attīstības plānā 2014. - 2016.gadam noteikto - elektromobilitātes attīstību Latvijā - elektrotransportlīdzekļu lietotājus rosina atbrīvot no maksas par reģistrācijas pakalpojumiem pirmreizējā reģistrācijā. Saskaņā ar Ceļu satiksmes likumu CSDD veic komercpārvadājumus veicošo transportlīdzekļu tehnisko kontroli uz ceļiem, par kuras veikšanu netiek iekasēta maksa par pakalpojumu, tomēr šāds atbrīvojums nebija paredzēts CSDD sniegto pakalpojumu izcenojumos. Noteikumu projektā noteikts, ka tehnisko kontroli uz ceļa veic bez maksas. Tāpat noteikumu projekts paredz palielināt izcenojumu kuģošanas līdzekļu reģistrācijai. To nosaka ieviestās stingrākās prasības attiecībā uz pašizgatavotu motorlaivu un kuteru reģistrācijas kārtību, nepieciešamība reģistrācijā pārbaudīt CE marķējumu, kas noteikts ar grozījumiem kuģošanas līdzekļu reģistrācijas nosacījumos. Savukārt, lai mazinātu administratīvo slogu komersantiem, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu mazumtirdzniecību, ir paredzēts atteikties no tirdzniecības numura zīmju kartes izsniegšanas, to aizstājot ar tirdzniecības...

Trešdien, 26.augustā, biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji tikās ar Finanšu ministru Jāni Reiru, lai pārrunātu nozari ietekmējošo nākamo gadu nodokļu politiku. Lauksaimniecībai pēdējā gadā izveidojusies ļoti nelabvēlīga tirgus situācija. Tam ir vairāki cēloņi - zemas pasaules tirgus cenas, Krievijas pārtikas embargo, klimatiskie apstākļi, slimības, u.c.. Šāda nelabvēlīgo faktoru vienlaicīga sakrišana notiek ļoti reti, bet diemžēl notiek. Apstākļos, kad tik daudzas nozares ir uz izdzīvošanas robežas, kā, piemēram, piena nozare un cūkkopība, ir ļoti svarīgi nepasliktināt situāciju no valsts puses ceļot nodokļu slogu. Galvenais diskusiju objekts bija plānotais straujais zemes nodokļa pieaugums. Pašreizējie noteikumi paredz, ka turpmākos 5 gadus zemes nodoklis pieaugs līdz pat 20 % ik gadu. Zemnieku saeima uzskata, ka tik straujš pieaugums nav pieņemams un nodokļa pieaugums nevar būt lielāks par 10 %. Par šo jautājumu tika panākta vienošanās, ka tuvākajā laikā notiks atkārtotas Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas un pašvaldību sarunas, par iespējām nodokļa pieauguma tempu samazināt un kāpumu plānot ilgākā...

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi un saskaņošanai nodevusi atbalsta programmas projektus, kas paredz akselerācijas fondu izveidi iesācējuzņēmumu (start-up) atbalstam. Programma izstrādāta ar mērķi veicināt uz eksportu orientētu produktu un pakalpojumu attīstīšanu ar augstāku pievienoto vērtību un radīt jaunas, labi atalgotas darba vietas. Programmas ietvaros izveidotajos akseleratoros iesācējuzņēmumiem vairāku mēnešu garumā būs iespējams saņemt mentoringa atbalstu, kā arī atbalstu klientu un partneru piesaistei, finansējuma piesaistei, pieeju nozares ekspertiem un apmācības, kas ļaus jaunā uzņēmuma komandai veltīt pilnu laiku sava produkta vai tehnoloģijas attīstībai. Tāpat paredzēts atbalsts pirms-sēklas (līdz 50 tūkst. eiro) un sēklas investīciju (līdz 250 tūkst. eiro) veikšanai, lai nodrošinātu finansējumu inovatīviem uzņēmumiem ar straujas izaugsmes potenciālu to darbības sākuma posmā - biznesa darbības modeļa izstrādei, produkta izpētei, izstrādei un attīstīšanai. Programmas ieviešanu nodrošinās akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija Altum", kas veiks finanšu starpnieku atlasi. Plānots, ka atbalsta programmas darbība tiks sākta 2016. gadā. Jaunajā Eiropas Savienības fondu plānošanas periodā Ekonomikas ministrijas programmu...

Konkurences padome (KP) aicina sabiedrību līdz 11. septembrim iepazīties ar iestādes izstrādāto uzņēmumu apvienošanās vadlīniju projektu un sniegt ieteikumus par nepieciešamiem papildinājumiem. Sabiedrības iesaiste vadlīniju izstrādē ir būtiska, lai līdzsvarotu privātpersonu interesi mazināt administratīvos šķēršļus un KP uzdevumu aizsargāt sabiedrības labklājību. KP līdzšinējā uzņēmumu apvienošanās ziņojumu izskatīšanas pieredzē, kā arī pēc vairākkārtējas uzņēmēju uzrunāšanas, lai noskaidrotu raksturīgākos konkurences tiesību trūkumus, secinājusi, ka uzņēmējiem bieži ir grūtības sagatavot pilnīgu un korektu apvienošanās ziņojumu. Tādējādi, lai ziņojuma sagatavošanu uzņēmumiem padarītu vienkāršāku, kā arī pēc iespējas saīsinātu laiku, kas KP nepieciešams ziņojuma izskatīšanai, KP izstrādāja uzņēmumu apvienošanās vadlīniju projektu. KP vadlīniju projektā apkopojusi ieteikumus iespējamajiem risinājumiem par līdz šim visbiežāk sastopamām neskaidrībām, kas radušās tirgus dalībniekiem apvienošanās ziņojuma sagatavošanā, piemēram, kā aprēķināt uzņēmuma tirgus daļas, kāda ir atšķirība starp saīsināto un pilno apvienošanās ziņojumu u.tml. Uzņēmumu apvienošanās kontroles regulējums ir būtiska konkurences tiesību sastāvdaļa, un tā nodrošina sabiedrības labklājības aizsardzību no konkurenci kaitējošām apvienošanām –...

Valsts ieņēmumu dienesta 2015.gada 21.jūlija «Metodiskais materiāls par mikrouzņēmumu nodokli»

Lai nodrošinātu darba ņēmēju, īpaši mikrouzņēmumos nodarbināto, sociālo aizsardzību, otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē tika izskatīts priekšlikums noteikt minimālo obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu. Modelis paredz pakāpenisku minimālās obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ieviešanu trīs gadu laikā, lai tas pilnībā darbotos jau no 2018. gada. “Līdz šim ir noteiktas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, bet nav noteikts zemākais to apmērs. Tas rada divas milzīgas problēmas darba ņēmējiem, pārsvarā mikrouzņēmumu darbiniekiem, par kuriem veiktās sociālās iemaksas nav pietiekamā apmērā. Pirmkārt, šī cilvēku grupa ir neaizsargāta, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, piemēram, saslimstot, zaudējot darbu vai dodoties bērna kopšanas atvaļinājumā. Otrkārt, šie cilvēki ar savām sociālajām iemaksām nespēj nodrošināt sev pat minimālo pensijas apmēru. Tas noved pie nevienlīdzīgas situācijas, jo pārējiem nodokļu maksātājiem nākas to kompensēt no savām iemaksām, nemaz nerunājot par to, ka šī sabiedrības daļa neatbalsta arī šodienas pensionārus. Tas rada slogu arī pašvaldībām,” skaidro Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens. Tādēļ paredzēts,...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 18.augustā apturēja tiesvedību strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu par pieteicējam aprēķināto iedzīvotāja ienākuma nodokli no Lauku atbalsta dienesta izmaksātajiem atbalsta maksājumiem. Augstākās tiesas ieskatā pastāv šaubas par Eiropas Savienības Padomes regulas Nr.73/2009 (EK) 29.panta 1.punkta interpretāciju, jo minētā regula nenoteic, ka no izmaksātajiem atbalsta maksājumiem var tikt veikti kādi nodokļu ieturējumi, savukārt no nacionālajām tiesību normām secināms, ka atbalsta maksājumi tiek atzīti par ar iedzīvotāju ienākumu nodokli apliekamiem ienākumiem. Pastāvot šādām šaubām, AT nolēma vērsties ar prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesā. Tiesvedība lietā apturēta līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa pieņems nolēmumu sakarā ar prejudiciālo jautājumu. Valsts ieņēmumu dienests veica pieteicējam vienkāršu iedzīvotāju ienākuma nodokļa auditu par 2011. un 2012.gadu. Audita rezultātā ar Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu pieteicējam papildus nomaksai aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda. Lēmuma pamatojumā norādīts, ka pieteicējs 2011. un 2012.gadā no Lauku atbalsta dienesta saņēma atbalsta maksājumus. Iestādes ieskatā,...

Abas uzņēmēju organizācijas aicinājušas atteikties valdību no vairākiem nākamā gada budžetā plānotajiem nodokļu pasākumiem, iesakot tos aizstāt ar, uzņēmējuprāt, piemērotākām alternatīvām. Gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), gan Latvijas Darba Devēju konfederācija (LDDK) ir pret sociālās solidaritātes nodokļa ieviešanu, un aicina to aizstāt ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu atcelšanu par pilngadīgām un darbspējīgām personām. Tāpat darba devēju organizācijas iebilst pret Finanšu ministrijas nodomu atteikties no IIN likmes samazinājuma. Tomēr, ja citas izejas nav, uzņēmēji iesaka aizvietot līdz šim plānoto IIN likmes samazinājumu ar proporcionālu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samazinājumu. Par šo iespēju arī jau tikusi panākta vienošanās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomē. LTRK šo vērtē kā vienīgo kompromisu, lai pildītu darba devējiem dotos solījumus. LDDK atgādina, ka Finanšu ministrija, parakstot Nodokļu politikas stratēģiju, ir uzņēmusies veicināt nodokļu iekasējamību un vienkāršot nodokļu sistēmu kopumā, tādējādi palielinot nodokļu ieņēmumus. Tāpat Finanšu ministrija ir apņēmusies ievērot likumā noteikto iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes...

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina valdību un deputātus būt izlēmīgiem – pieņemt lēmumu par neapliekamā minimuma palielināšanu līdz 150 eiro. Šāds lēmums pieņemts LTA 21.pārskata konferencē: "Šis ir pēdējais brīdis, lai apturētu latviešu darba emigrāciju un saglabātu iespējas attīstīties vietējiem uzņēmumiem. Darba devēji ir ieinteresēti stimulēt savus darbiniekus, maksājot tiem lielākas algas. Lai cilvēki dzīvē justos stabilāki, nepamestu valsti un jaunieši varētu vīt ģimenes ligzdu, nepieciešami līdzekļi. Tomēr iespējas nodrošināt labklājību un attīstīt uzņēmējdarbību ietekmē valstī noteiktie darba spēka nodokļi. Pagājušajā gadā likumdevēji pacēla minimālo algu, nepaceļot neapliekamo minimumu. Rezultātā nelielos lauku veikalos, lai uzņēmēji spētu izmaksāt lielākas algas darbiniekiem, tika samazināts darba laiks un auga cenas. Šogad jārīkojas otrādi - jāpalielina neapliekamais minimums un jāsaglabā nemainīta minimālā alga. Ja tiktu palielināts neapliekamais minimums, tiktu panākti daudzi svarīgi mērķi: paaugstināta mazākas algas saņemošo labklājība, palielinātos Latvijas konkurētspēja un samazināta cilvēku vēlme doties strādāt citu valstu attīstības labā, pieaugtu dzimstība, mazinātos ēnu ekonomika....

Saskaņā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas 2015. gadā veiktā pētījuma „Par prakšu pieejamību un kvalitāti Latvijā” rezultātiem, tikai trešdaļa no Latvijas uzņēmumiem tuvākā gada laikā vēlētos vai drīzāk vēlētos uzņemt praktikantus. Savukārt vien 60 % uzņēmumu, kas pēdējo 5 gadu laikā ir nodrošinājuši prakses vietas, būtu ieinteresēti to darīt atkārtoti. Kā palielināt jauniešu nodarbinātību un motivēt viņus efektīvāk izmantot profesionālās izglītības sniegtās iespējas? Kā motivēt darba devējus sniegt ieguldījumu savu potenciālo darba ņēmēju apmācību nodrošināšanā? Darba vidē balstītu (DVB) mācību forma ir Eiropas Savienībā atzīta par vienu no labākajiem veidiem, kā motivēt audzēkni iesaistīties profesionālajā izglītībā, kā veicināt jauniešu nodarbinātību un nodrošināt izglītības atbilstību darba tirgus prasībām. DVB mācības ir profesionālās izglītības forma, kurā audzēknis praktiskās iemaņas un zinības vismaz pusi no mācību laika apgūst reālā darba vidē uzņēmumā, bet teorētiskās zināšanas tiek apgūtas profesionālās izglītības iestādē. DVB mācību veiksmīga ieviešana ir tieši saistīta ar uzņēmēju vēlmi iesaistīties jaunajā mācību sistēmā –...

Otrdien, 25. augustā, Ministru kabineta sēdē tika izskatītas iespējas palielināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Ņemot vērā Saeimā 2015. gada 18. jūnijā pieņemtos grozījumus likumā par akcīzes nodokli, ar 2015. gada 1. augustu akcīzes nodoklis tika palielināts visiem alkoholiskajiem dzērieniem un alum, izņemot raudzētos dzērienus ar spirta saturu līdz 6 tilp.% (ieskaitot). Lai gan akcīzes nodokļa likmju palielināšana alkoholiskajiem dzērieniem un alum tika paredzēta arī turpmākajos gados, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija vienojās, ka akcīzes nodokļa paaugstināšanā varētu tikt veikta arī 2016. gada valsts budžeta sagatavošanas gaitā. Lai vēl vairāk mazinātu alkohola patēriņu Latvijā un sasniegtu pozitīvu fiskālo efektu, tiek paredzēta pakāpeniska akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana alkoholiskajiem dzērieniem 2016. gada 1.aprīlī, 2017. gada 1. aprīlī un 2018. gada 1. aprīlī. Lietuvā akcīzes nodoklis alkoholiskajiem dzērieniem tika paaugstināts 2015. gada 1. martā, savukārt Igaunijā tas tiek paaugstināts ik gadus vidēji par 5% visiem alkoholisko dzērienu veidiem.