JAUNUMI

Līdz 15. augustam lauksaimnieki Lauku atbalsta dienesta (LAD) Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā (EPS) var iesniegt informāciju par vētras un lietavu postījumu apmēru savā saimniecībā sadaļā “Pieteikums 2024. gada jūlija vētras un lietavu radīto postījumu apzināšanai”. EPS ir jānorāda lauks un tā numurs, postījumu skartā platība konkrētajā laukā hektāros, informācija par to, vai lauks ir apdrošināts. EPS būs iespēja norādīt arī cita veida informāciju par postījumiem lauksaimniecības ēkām, inženierbūvēm, lauksaimniecības tehnikai u.c. Informācijai ir jāpievieno arī fotoattēli ar ģeotelpiskajām koordinātēm, tos var iesniegt LAD mobilās lietotnes autorizētajā versijā. Ja ir jautājumi, informāciju var noskaidrot, zvanot LAD klientu apkalpošanas speciālistiem pa tālruni 67095000 (darba dienās no plkst.8.00 līdz 20.00). Zemkopības ministrs Armands Krauze uzdeva Zemkopības ministrijas ekspertiem sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, Valsts meža dienestu un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centru operatīvi apzināt 28. un 29. jūlija stiprās vētras un lietavu nodarītos postījums un to apmēru lauksaimniecībā (sējumi, augļudārzi, lauksaimniecības būves u.c.)...

Tieslietu ministrija (TM) iesniegusi Finanšu ministrijai informāciju par tieslietu sektora prioritārajiem pasākumiem un nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem 2025.-2027. gadam. TM prioritārajiem pasākumiem, kas vērsti uz valsts iekšējās drošības un tiesu varas stiprināšanu, kā arī bērnu tiesību jautājumu risināšanu, 2025. gadā lūdz novirzīt aptuveni 3,19 milj. eiro un aptuveni 2,14 milj. eiro tiesu prioritārajiem pasākumiem. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere skaidro, ka nākamā gada budžetā pieprasīti papildu 2,14 milj. eiro, lai stiprinātu apgabaltiesas un rajonu (pilsētu) tiesu darbinieku kapacitāti un nodrošinātu tiesu darba nepārtrauktību un pieejamību sabiedrībai, palielinot tiesu darbinieku atalgojumu 6% apmērā. Tiks arī palielināts izmaksājamo uzturlīdzekļu apmērs tiem bērniem, kuru vecāki izvairās no uzturlīdzekļu maksāšanas un valsts to dara viņu vietā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF) starpniecību, gan izveidots pagaidu pakalpojums augsta riska pusaudžiem, lai samazinātu draudus bērnu un jauniešu dzīvībām. No nākamā gada plānots palielināt izmaksājamo uzturlīdzekļu apmēru bērnam līdz 7 gadu vecumam - 115 eiro mēnesī (patlaban - 107,50 eiro), bet...

Ministru kabineta 2013. gada 15. janvāra noteikumi Nr. 40 "Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām" nosaka pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas pielikuma – Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu (turpmāk – PVN 7 pārskats), veidlapu paraugus un to aizpildīšanas kārtību. PVN 7 pārskats sastāv no divām daļām: "I. Par nekustamā īpašuma reģistrāciju (A sadaļa) un nekustamā īpašuma izslēgšanu no reģistra (C sadaļa)" (turpmāk – PVN 7 pārskata I daļa);reizinot vienu simt divdesmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar 5 (pilnu mēnešu skaits, kas atlicis no mantiskā ieguldījuma veikšanas faktu apstiprinošo dokumentu noformēšanas mēnesim sekojošā mēneša līdz gada beigām). Lasiet arī: PVN aktualitātes pārrobežu e–komercijas darījumos PVN rēķini no Polijas Kā jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksa?

Lai gan darba līguma noslēgšana ar uzņēmuma darbiniekiem nav grāmatveža atbildība un Darba likumā atbildīgs par to ir darba devējs, tomēr praksē ir situācijas, kad darba devējs sagaida no grāmatveža arī šī pienākuma pārraudzību, norāda Maija Grebenko, Mg.sci.oec., praktiskās grāmatvedības speciāliste, žurnāla “Bilance” rakstu ilggadējā autore. Darba līgums slēdzams rakstveidā pirms darba uzsākšanas. "Galvenais - atcerēties, ka darba līgumā, līdzīgi kā jebkurā citā līgumā, jāietver maksimāli visa iespējamā informācija, kas varētu attiekties uz konkrēto darbinieku konkrētajā amatā, jo citādi konfliktsituācijas gadījumā darbiniekam būs vienkārši atrunāties, ka par kaut ko nav zinājis, nebija informēts, un tamlīdzīgi," norāda M. Grebenko. Vēl gan ir iespēja atsevišķus vispārīgos uzņēmuma jautājumus neiekļaut tieši darba līgumā, bet norādīt tajā atsauci uz uzņēmuma kārtības noteikumiem, profesijas aprakstu vai vēl kādu citu dokumentu. Darba līgumā jānorāda nolīgto dienas vai nedēļas darba laiku, ja darbinieka darba grafiks ir pilnībā vai lielākoties paredzams. Savukārt, ja nolīgts nepilns darba laiks vai darba grafiks...

Senāts 26.jūlijā izskatīja administratīvo lietu, kurā bija strīds, vai pieteicējs, kas nodarbojas ar videospēļu spēlēšanas tiešraižu veidošanu un straumēšanu, saņemot brīvprātīgus maksājumus no tiešraižu skatītājiem, ir guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Konstatējot, ka nav izvērtēts viens no strīda izšķiršanai būtiskiem aspektiem, Administratīvās apgabaltiesas spriedums tika atcelts un lieta nosūtīta jaunai izskatīšanai. Pieteicējs veidoja videospēļu spēlēšanas tiešraides un straumēja tās savā kanālā sociālajā tīklā YouTube, kā arī datorspēļu straumēšanas servisā Twitch. No skatītājiem viņš par to saņēma brīvprātīgus maksājumus. Valsts ieņēmumu dienests uzskatīja, ka pieteicējs ir nodarbojies ar nereģistrētu saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Attiecīgi tika aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis, nokavējuma nauda un soda nauda, kopumā gandrīz 14 000 eiro. Pieteicējs iestādes lēmumam nepiekrita un vērsās tiesā. Atceļot apgabaltiesas spriedumu, ar kuru pieteikums noraidīts, Senāts par pareizu atzina apgabaltiesas secināto, ka pieteicējs ir veicis saimniecisko darbību un guvis ar nodokli apliekamus ienākumus. Pretēji apgabaltiesai, Senāts atzina, ka videospēļu spēlēšanas video...

Kad cilvēki vēršas pie apdrošinātāja, lai saņemtu atlīdzību par sevis apmaksātiem medicīniskajiem pakalpojumiem, nereti apdrošinātājs pieprasa ne tikai dokumentu, kas apliecina pakalpojuma apmaksu (piemēram, čeku vai kvīti), bet arī papildu informāciju, kas pamato, ka apdrošinātājam ir pienākums tos atlīdzināt. Šādās situācijās Datu Valsts inspekcija saņem iedzīvotāju jautājumus, vai apdrošinātājs tik tiešām var pieprasīt informāciju, kas ietver ievērojamu veselības datu apjomu? Respektīvi, vai apdrošinātājs var prasīt, piemēram, medicīniskās izmeklēšanas rezultātus, norīkojumus, izrakstus u.c.? Kā zināms, īpašo kategoriju personas datus (tostarp arī veselības datus) apstrādāt ir aizliegts, ja vien nav piemērojams kāds no izņēmumiem. Valsts var saglabāt vai ieviest arī papildu nosacījumus, tostarp ierobežojumus, attiecībā uz veselības datu apstrādi. Latvijā likumdevējs ir noteicis, ka apdrošināšanas sabiedrībām tiesības apstrādāt veselības datus dod Apdrošināšanas līguma likums. Tādejādi, lai varētu izpildīt līguma nosacījumus, apdrošinātājs drīkst apstrādāt arī veselības datus. Likumā noteikts, ka apdrošinātājam ir tiesības pieprasīt nepieciešamo informāciju no apdrošinātās personas. Līdz ar to cilvēkam, kurš izmanto...

Datu valsts inspekcija skaidro galvenās lietas, kam pārzinim jāpievērš uzmanība, lai ievērotu Vispārīgās Datu aizsardzības regulas prasības personas datu apstrādes gaitā. Zemāk analizētas pārziņu izplatītākās kļūdas, tostarp kļūdas, par kurām piemēroti sodi. Netiek piemērots atbilstošs tiesiskais pamats Pārzinim ir jābūt pārliecinātam par precīzu nolūka noteikšanu un tiesiskā pamata piemērošanu katrai atsevišķai datu apstrādei. Tie kalpo kā pamats, lai datu apstrāde būtu likumīga. Ja tiesiskā pamata nav vai tas izvēlēts neatbilstoši, tad apstrāde uzskatāma par nelikumīgu. Nav pienācīgi informēti datu subjekti Datu apstrāde ir jāveic, informējot par to datu subjektus vismaz atbilstoši Datu regulā noteiktajam. Tas nozīmē - sniegt informāciju gan iekšēji (organizācijas darbiniekiem), gan arī ārēji, piemēram, informējot savus potenciālos klientus tīmekļa vietnē. Visbiežāk tas tiek paveikts, izmantojot privātuma politiku (ārējai saziņai) un iekšējos datu apstrādes noteikumus (iekšējai saziņai). Datu subjektu informēšana notiek, izvēloties tiem piemērotāko saziņas kanālu, un šajā dokumentā tiek sniegta vispārīga informācija par visām datu apstrādēm. Informācija par konkrētas...

Ieguldījumu konts ir atbilstoši līgumam starp ieguldījumu pakalpojumu sniedzēju un fizisko personu— konta īpašnieku — atvērts konts vai, ja katrai valūtai ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs atver atsevišķu kontu, vairāku kontu kopums, kurā esošie naudas līdzekļi un finanšu instrumenti tiek izmantoti darījumu veikšanai, informē Valsts ieņēmumu dienests. Ieguldījumu kontam var būt piesaistīts viens vai vairāki konta īpašnieka finanšu instrumentu un naudas līdzekļu uzskaites konti vai viens vai vairāki naudas līdzekļu konti termiņnoguldījumu darījumu norēķiniem. Ienākumam no ieguldījumu konta piemēro 20 % nodokļa likmi. Ienākumi no ieguldījumu konta uzrāda gada ienākuma deklarācijas D11 pielikumā “Taksācijas gadā gūtie ienākumi, kuriem nepiemēro gada diferencēto neapliekamo minimumu un atvieglojumus”. Ieguldījumu konta statusa piešķiršana Ieguldījumu pakalpojumu sniedzējam vienlaikus jāatbilst šādiem nosacījumiem: • tā ir kredītiestāde, tās filiāle vai ārvalsts kredītiestādes filiāle vai komersants, kas atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam vai tam pielīdzināmam pakalpojumu sniedzēja rezidences valsts regulējumam ir saņēmis licenci ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai; • tas ir Latvijas vai citas...

Igaunijas jaunās valdības koalīcija 19. jūlijā publicējusi līgumu, kurā plānots turpmākajos gados valstī paaugstināt pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un akcīzes nodokli alkoholam, tabakai un benzīnam. Paredzēts, ka no 2025. gada 1. jūlija PVN palielināsies par 2 procentpunktiem, bet no 2026. gada sākuma – vēl par 2 procentpunktiem pieaugs IIN. Abu nodokļu paaugstinājums paredzēts līdz 24%. Šāds kāpums skars visus nodokļu maksātājus. Ar šīm izmaiņām plānots ieviest tā dēvēto "drošības nodokli, kas veidotos no trim daļām: 2% no apgrozījuma no 01.07.2025., 2% no fizisko personu ienākumiem no 01.01.2026., 2% no uzņēmumu peļņas no 01.01.2026. Koalīcija cer, ka šāds nodoklis netiks piemērots ilgāk kā līdz 2027. gada nogalei, kad valdība pārskatīs esošo nodokļu režīmu. Jaunā koalīcija tāpat sola saglabāt valsts aizsardzības izdevumus vismaz 3% apmērā un segt NATO sabiedroto uzņemšanas izmaksas. Valdība arī sola samazināt budžeta deficītu no prognozētajiem 5,6% līdz 3% 2025. gadā, saglabājot to tādā pašā līmenī...

Konkurences padome (KP), ņemot vērā saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, pēc pašas iniciatīvas no 2023. gada pavasarim līdz 2024. gada pavasarim īstenoja apjomīgu pētījumu, kurā analizēja pārtikas produktu cenu mainību un pārnesi no ražotāja uz pārstrādātāju, vairumtirgotāju un mazumtirgotāju, kā arī vērtēja, vai piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbība atbilst normatīvam regulējumam. Lai uzlabotu situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecībā, KP sagatavoja un 10. jūlijā iesniedza Ekonomikas ministrijai (EM) priekšlikumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) grozījumiem. Konkurences padome padziļinātajā tirgus uzraudzībā secināja, ka daļa mazumtirdzniecības veikalu atsevišķai Latvijā ražotai produkcijai olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu grupā piemēro vidēji lielāku uzcenojumu nekā ārpus Latvijas ražotai produkcijai. Aptuveni 30 procenti mazumtirgotāju piemērojuši lielāku uzcenojumu Latvijas ražotāju produkcijai, salīdzinot ar importēto. Grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā Ņemot vērā tirgus uzraudzībā konstatēto, Ministru kabinets š.g. 9. aprīlī noteica KP uzdevumu “sagatavot un iesniegt ekonomikas ministram priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos, lai...

Maksātnespējas kontroles dienests (MKD) informē, ka 2024. gada 1. pusgadā no darbinieku prasījumu garantiju fonda ir izmaksājis naudas līdzekļus 351 794 eiro apmērā 21 maksātnespējīgo uzņēmumu 190 darbinieku prasījumu apmierināšanai. Vidējā viena darbinieka prasījumu segšanai piešķirtā summa 2024. gada pirmajā pusgadā bija 1 829 eiro. Kopā 2024. gada pirmajā pusgadā pieņemti 219 lēmumi par darbinieku prasījumu apmierināšanu, tajā skaitā lēmumu labojumi un par atteikumu piešķirt naudas līdzekļus darbinieka prasījumu apmierināšanai. MKD darbinieku prasījumu garantiju fondā 2024. gada pirmajā pusgadā ir arī atguvis 104 460 eiro. Atgādinām, ka no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiek apmierināti darbinieku prasījumi saistībā ar darba samaksu, atlīdzību par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, atlīdzību par cita veida apmaksātu prombūtni, atlaišanas pabalstu sakarā ar darba tiesisko attiecību izbeigšanos, kā arī kaitējuma atlīdzību sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību. Vēršam arī uzmanību, ka šogad 1. jūlijā stājās spēkā 2023. gada 16. marta grozījumi Maksātnespējas likuma 73. panta 41 daļā, kas...

Vasara ir klāt, un pašā tās karstumā žurnālā Bilance ķeramies klāt jaunam pētniecisko rakstu ciklam. Tajā šoreiz lūkosim saprast, kā attīstās desmit Latvijas lielākās pilsētas jeb valstspilsētas un cik tās ir svarīgi motori Latvijas kopējā ekonomikā. Ievadrakstā žurnāla jūlija numurā analizējam, kā centrālās valdības īstenotā reģionālā un ekonomiskā politika palīdz vai traucē šiem motoriem uzņemt pēc iespējas lielākus apgriezienus. Latvijā dažādos plānošanas dokumentos tiek uzsvērts Rīgas un pārējo lielāko pilsētu īpatsvars valsts kopējā ekonomikā, taču visai bieži tas notiek negatīvā kontekstā. Kopumā 9 valstspilsētās tiek saražotas divas trešdaļas no Latvijas IKP, kamēr to iedzīvotāju skaits ir tikai puse no Latvijas iedzīvotāju skaita. Nereti šī Latvijas mēroga “lielpilsētu” ekonomiskā dominance tiek uztverta kā problēma, kurai būtu aktīvi meklējams risinājums. Bet, pirmkārt, būtu jāsaprot, vai šī dominance ir kas slikts, un, otrkārt, vai tā tiešām ir tik nesamērīga? No ekonomikas teorijas viedokļa pilsētu ekonomikas priekšrocības ir pavisam skaidras un loģiskas - blīva resursu koncentrācija...

Vairākus gadus ir spēkā likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» norma, kas šobrīd spēkā esošā 10.1 pantā nosaka paternitātes pabalsta piešķiršanu un izmaksu, ja darba devējs (–ēji) piešķīra darbiniekam (parasti — tēvam) atvaļinājumu uz 10 darba dienām (kādreiz — uz 10 kalendāra dienām). Laika gaitā minētā panta teksts tika papildināts ar šāda atvaļinājuma piešķiršanu un apmaksu arī vienam vai otram vecākam sakarā ar ārpusģimenes aprūpē esoša bērna vecumā līdz 18 gadiem adopciju (tātad nebūt ne par tikko piedzimušo bērnu), kā arī personai, kas ir vai nav radniecībā ar bērna māti, bet kuru māte iesaistīja bērna aprūpē, ja bērna paternitāte nav atzīta vai noteikta, vai bērna tēvs ir miris, vai bērna tēvam ir pārtrauktas aizgādības tiesības. Šādu atvaļinājumu piešķir tūlīt pēc bērna piedzimšanas, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc bērna piedzimšanas. Savukārt pabalsts jāpieprasa 6 mēnešu laikā no pirmās atvaļinājuma dienas, kas piešķirts saistībā ar bērna piedzimšanu. Pabalstu piešķiršanas nosacījumi Pirmais...

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) piedāvā iespēju Latvijas komersantiem sadarbībā ar pētniecības organizācijām izstrādāt jaunus produktus un tehnoloģijas kā arī ieviest dažādas inovācijas. Ar programmas “Inovāciju vaučers” atbalstu uzņēmēji jau līdz šim izstrādājuši jaunus pārtikas produktus, kuri tiek testēti ar mākslīgo kuņģi, mobilo ierīci smaržu ierakstīšanai, transportlīdzekļu pārvietošanās monitoringa sistēmu un daudzus citus produktus vai pakalpojumus. “Lai celtu ekonomikas konkurētspēju, nepieciešami ieguldījumi pētniecībā un attīstībā. Inovāciju vaučeru programma nodrošina iespēju piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu dažādām ar inovāciju attīstību un pētniecību saistītām aktivitātēm. Inovāciju vaučeru atbalsts ir nodrošinājis uzņēmējiem iespēju izmantot pētniecisko organizāciju zinātnisko kapacitāti jaunu produktu izstrādei. Iepriekšējā plānošanas periodā ar šīs programmas atbalstu tika īstenoti 323 projekti par 4,85 miljoniem eiro,” stāsta LIAA direktors Raivis Bremšmits. Vaučeru atbalsts paredzēts sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem. Vaučers ir kā garantijas vēstule pakalpojuma sniedzējam par konkrētā produkta izstrādes daļas apmaksu un daudzas pētniecības organizācijas ir atvērtas sadarbībai...

Lai noteikt vienotu minimālo sociālo pakalpojumu grozu, kas visām pašvaldībām - gan novadiem, gan valsts pilsētām - jānodrošina saviem iedzīvotājiem, Ministru kabinetā 16. jūlijā izskatīti Labklājības ministrijas sagatavotie grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tie vēl jāvērtē un jāpieņem Saeimā. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 9. pantu pienākums nodrošināt personai iespēju saņemt tās vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību ir pašvaldībai, kuras teritorijā persona reģistrējusi savu pamata dzīvesvietu. Likumā ir noteikti atsevišķi sociālie pakalpojumi, kuriem jau patlaban ir jābūt pieejamiem ikvienā Latvijas pašvaldībā vai citas pašvaldības teritorijā, pērkot pakalpojumu no sociālā pakalpojumu sniedzēja. Tomēr reālā situācija ir tāda, ka tikai aprūpes mājās un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pakalpojums ir nodrošināts visās Latvijas pašvaldībās. Būtiski pēc administratīvi teritoriālās reformas ir uzlabojusies pieejamības dienas aprūpes centra pakalpojumiem un krīzes centra pakalpojumiem, bet joprojām minētie pakalpojumi nav pieejami visās Latvijas pašvaldībās. Likuma grozījumi pamatā ir...