JAUNUMI

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma vēl iepriekšējās, 11. Saeimas laikā Tieslietu ministrijas un Patentu valdes sagatavoto Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu, kas paredz veicināt rūpnieciskā īpašuma aizsardzību. Sākotnēji likuma nosaukums bija "Rūpnieciskā īpašuma likums". Tā mērķis bija skaidri noteikt Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes (RĪAP) un profesionālo patentpilnvarnieku darbības tiesisko regulējumu, kā arī precizēt Patentu valdē veiktās rūpnieciskā īpašuma reģistrācijas procedūras. Līdz ar jauno regulējumu izgudrotāji un uzņēmēji saņems ātru un efektīvu sava rūpnieciskā īpašuma aizsardzību, iepriekš norādījuši jaunā likuma izstrādātāji. Likumā iestrādāts ātrs un efektīvs ārpustiesas strīdu izskatīšanas process. Tāpat vienkāršotas izgudrojumu reģistrācijas procedūras Patentu valdē. Turpmāk visiem izgudrojumu patentiem, preču zīmēm, dizainparaugiem, kā arī pusvadītāju izstrādājumu topogrāfijām būs vienota reģistrācijas procedūra. Izgudrotāji varēs reģistrēt savu izgudrojumu elektroniski, kā arī varēs saņemt informāciju, vai līdzīgs patents jau nav reģistrēts. Maksa par izgudrojumu reģistrāciju turpmāk nonāks Patentu valdes (PV) kasē, nevis valsts kopbudžetā kā līdz šim, un šī iestāde turpmāk vairs...

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par tiesu varu", nosakot rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Likums papildināts ar regulējumu, kas noteic kārtību, kādā rajona (pilsētas) tiesu var pievienot citai rajona (pilsētas) tiesai, nosaka reorganizējamās tiesas priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru izbeigšanās kārtību, kā arī kārtību, kādā notiek lietu pārdale un tiesnešu pārcelšana tiesu reorganizācijas kārtībā. Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš atzīmēja, ka viena no pirmajām reorganizācijām saistībā ar šiem grozījumiem varētu notikt Jūrmalas pilsētas tiesā, jo iespējams, ka tuvākajā laikā amata pienākumus pildīs tikai divi tiesneši, no kuriem viens ir tiesas priekšsēdētājs. Tādējādi tiesā nav iespējams nodrošināt lietu izskatīšanas nepārtrauktību un lietu sadales nejaušību, kā arī nodrošināt lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos. Saskaņā ar likuma izmaiņām rajona (pilsētas) tiesas varēs apvienot, ja tam būs piekritusi Tieslietu padome. Tieslietu padomei pēc tieslietu ministra priekšlikuma būs jāapstiprina tiesas reorganizācijas plāns, tajā pamatojot izmaiņu nepieciešamību, kā arī...

Saeima18. jūnijā galīgajā lasījumā pieņēma Patērētāju ārpustiesas strīdu risinātāju likumu un grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas uzlabo šobrīd Latvijā pastāvošo patērētāju individuālo strīdu risināšanas sistēmu un rada jaunu patērētāju strīdu risināšanas mehānismu, informē Ekonomikas ministrija. Jaunā mehānisma izveide, radot alternatīvu strīdu izskatīšanai tiesā, samazinās izmaksas un paātrināts strīdu izskatīšanu, kā arī veicinās patērētāju ārpustiesas strīdu risināšanas mehānismu izmantošanu (mediāciju, samierināšanu, arbitrāžu, vienošanos u.c.). Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredz līdz 2016. gada 1. martam pie Patērētāju tiesību aizsardzības centra izveidot jaunu neatkarīgu lēmējinstitūciju - Patērētāju strīdu risināšanas komisiju (turpmāk Komisija), kas izskatīs patērētāja un pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja strīdus. Jaunā strīdu izskatīšanas kārtība ļaus patērētāju strīdus risināt ātrāk, orientējoši 90 dienās (šobrīd strīdi tiek risināti administratīvā procesa ietvaros, kas var ilgt līdz pat 3 gadiem), kā arī strīdu skatīšanā iesaistīt nozares ekspertus - patērētāju un komersantu nevalstisko organizāciju pārstāvjus, padarot strīdu izskatīšanas procesu ātrāku un mazāk formālu,...

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma Brīvprātīgā darba likumu, kas mūsu valstī noteiks brīvprātīgā darba tiesisko regulējumu. "Šis likums ir sen gaidīts no nevalstisko organizāciju puses, un valstī beidzot būs skaidrs un nepārprotams normatīvais regulējums brīvprātīgā darba veicējiem. Darbs pie šī likuma gan bija ilgs un sarežģīts, rūpējoties par to, lai pēc iespējas ņemtu vērā visu ieinteresēto pušu intereses. Tāpat svarīgi, lai likuma normas būtu viegli saprotamas un izpildāmas, neradot brīvprātīgā darba organizētājiem lielāku birokrātisko slogu, nekā tas bija pirms likuma pieņemšanas," norāda par likumprojekta virzību atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Brīvprātīgais darbs tiek definēts kā organizēts un uz labas gribas pamata veikts fizisks vai intelektuāls darbs, ko fiziska persona bez atlīdzības veic sabiedrības labā. Likums noteic, ka brīvprātīgajam darbam nav pelņas gūšanas nolūka un ar brīvprātīgā darba veicējiem neaizstāj nodarbinātos. Brīvprātīgo darbu varēs organizēt biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, valsts un pašvaldību iestādes,...

Lai valstī pilnveidotu ūdenssaimniecību, kā arī noteiktu vienotas prasības ūdensapgādes pakalpojumiem, Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu. Tā mērķis ir veicināt kvalitatīvu un vides prasībām atbilstošu ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamību. Lai veicinātu pieslēgumu palielināšanu pie centralizētajām kanalizācijas un ūdensapgādes sistēmām, pieņemtais likums paredz netieši stimulēt pieslēgumu veidošanu, piemēram, paredzot iespēju vienoties ar pakalpojumu sniedzēju par pieslēgumu apmaksu pa daļām. Savukārt pašvaldības dome varēs lemt par finansējuma piešķiršanu šo darbu daļējai apmaksai no pašvaldības budžeta. Likums nosaka vispārīgas prasības un kārtību ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai un lietošanai, publisko institūciju kompetenci ūdenssaimniecības pakalpojumu pieejamības nodrošināšanā, kā arī pakalpojumu sniedzēja un lietotāja tiesības un pienākumus. Noteikta arī dzīvojamo māju ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu sadale ēku iekšienē vai citās pakalpojumu lietotāja teritorijās. Atbilstoši likuma prasībām ar šo sadali saistīto sistēmu apsaimniekošanu organizē un nodrošina dzīvojamās mājas īpašnieks vai valdītājs. Jaunais likums paredz virkni uzdevumu valdībai, lai valstī būtu izstrādāta kārtība ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanai. Tāpat regulējumā...

Uzņēmumu reģistrs (UR) vērš uzmanību, ka no 1.jūlija UR Rīgas reģionālās nodaļas klienti, kuri vēlēsies apliecināt personas parakstu, to varēs izdarīt tikai piesakoties iepriekš uz noteiktu laiku. UR informē, ka pieteikšanās pakalpojumam tiks uzsākta 29.jūnijā. Rīgā personas paraksta apliecināšanas pakalpojumu pēc pieraksta pašlaik UR nesniedz, jo būtiski pieaudzis darbs saistībā ar reformas – Dalībnieku reģistra nodalījuma iesniegšana komersantiem līdz 30.jūnijam – noslēgumu. Pierakstīt paraksta apliecināšanas pakalpojumam UR uzsāk tikai no 29. jūnija. Pieteikties pakalpojuma saņemšanai varēs 14 kalendārās dienas uz priekšu no pieteikšanās dienas, zvanot uz informatīvo tālruni 67031703 UR noteiktajā darba laikā, vai klātienē UR Rīgas reģionālās nodaļas klientu apkalpošanas zālē informācijas centrā. UR klientiem, piesakoties pakalpojuma saņemšanai, jāņem vērā Komerclikuma 16.pantā noteikto ziņu iesniegšanas termiņu UR, kas ir 14 dienas no lēmuma pieņemšanas dienas. Piesakoties pakalpojumam „Parakstu apliecināšana” būs nepieciešams nosaukt uzņēmuma/komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja tāds ir piešķirts), cik personām apliecināms paraksts, kontakttālruni. UR aicina pakalpojuma „Parakstu apliecināšana” apmaksu...

Saeimas 18. jūnijā sēdē tika vērtēts priekšlikums veikt izmaiņas Būvniecības likumā, paredzot par dažām dienām pagarināt vienkāršoto procedūru dokumentācijas izskatīšanas termiņus būvvaldēs. Neraugoties uz Rīgas pilsētas būvvaldes (turpmāk - Būvvalde) sagatavotajiem datiem par to, ka Būvvalde gadā apstrādā vidēji 100 000 dokumentu un 63% no iesniegtās dokumentācijas ir nekvalitatīva, kas dubulti noslogo Būvvaldi, Saeima neuzskatīja par vajadzīgu ieklausīties Būvvaldes viedoklī un grozījumus neatbalstīja, kaut gan divas dienas iepriekš Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē grozījumi tika atbalstīti. Būvvalde neatbalstītos grozījumus lūgs Ekonomikas ministrijai vērtēt atkārtoti, informē Rīgas pilsētas būvvalde. Rīgā pilsētas administratīvajā teritorija šobrīd tiek veikta aptuveni 50% būvniecība, kas norisinās valstī. Būvvalde ir paudusi skaidru un pamatotu viedokli, ka šie nelielie termiņu pagarinājumi pašreiz ir vitāli nepieciešami, lai spētu kvalitatīvi izvērtēt katru ieceri. Tomēr grozījumu neatbalstīšana būtībā kārtējo reizi norāda uz Saeimas un atbildīgās ministrijas nevēlēšanos iedziļināties jau tā nesakārtotajā būvniecības jomā. "Šobrīd Rīgas pilsētas būvvaldei ierosinājums pagarināt vienkāršoto...

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", kas paredz no 1.augusta paaugstināt akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem. Par grozījumu virzību Saeimā atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis iepriekš atzīmēja, ka pieņemts lēmums nodokli pagaidām celt tikai šogad un, uzklausot nozares pārstāvjus, jauno likmi piemēros no augusta, nevis jūlija, kā bija plānots iepriekš. Savukārt par turpmākajām nodokļa izmaiņām, kas sākotnēji bija iecerētas arī nākamajos divos gados, tiks lemts vēlāk, iespējams, nākamā gada valsts budžeta izstrādes gaitā. Saskaņā ar grozījumiem līdzšinējā nodokļa likme no 3,10 eiro par 100 litriem alus palielināta līdz 3,8 eiro, bet vīnam no 64,03 līdz 70 eiro. Savukārt attiecībā uz raudzētajiem dzērieniem akcīzes nodokļa likme tiks diferencēta. Dzērieniem ar absolūtā spirta saturu līdz sešiem tilpumprocentiem likme noteikta 64 eiro, bet ar absolūtā spirta saturu virs sešiem tilpumprocentiem - 70 eiro apmērā par 100 litriem. Līdz šim nodokļa likme raudzētajiem dzērieniem bija 64,03...

Visas lauku puķes zied, Papardīte vien nezied; Tā zied Jāņu naksniņā, Kad ļautiņi neredzēja. Visas puķes vaiņagā, Papardīte mežmalā - Tā gaidīja meklētāja Jāņu naktes vidiņā. Lai izdevušās brīvdienas, pēc kurām atkal var uzsākt jaunu darba cēlienu! Esiet kopā ar mums arī gada otrajā pusē!

Valmieras pilsētas pašvaldības 2015.gada 28.maija saistošie noteikumi №231 «Grozījumi Valmieras pilsētas pašvaldības 2011.gada 8.decembra saistošajos noteikumos №118 «Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojuma piemērošanu»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 18.jūniju.

Saeima ceturtdien, 18.jūnijā, sanāks uz pēdējo kārtējo sēdi šī gada pavasara sesijā. Plānots, ka sēdes sākumā parlamenta deputātus uzrunās Valsts prezidents Andris Bērziņš. Izskatīšanai galīgajā lasījumā sēdes darba kārtībā iekļauti 26 likumprojekti. To vidū pensiju likuma grozījumi, kas, lai novērstu piešķiramās pensijas samazināšanos ekonomiskās recesijas apstākļos, paredz pensiju kapitāla aprēķināšanā nepiemērot negatīvu apdrošināšanas iemaksu algu indeksu, kā arī pārrēķināt krīzes laikā piešķirtās pensijas, un grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, kas ļaus personai, kurai nav tiesību uz vecuma pensiju, saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, sasniedzot pensionēšanās vecumu. Trešajā lasījumā deputāti lems par izmaiņām izglītības jomas regulējumā, tostarp vispārējās vidējās izglītības iestāžu dibināšanā, kā arī par tikumisko audzināšanu skolās, bet otrajā galīgajā lasījumā - par regulējumu, kas noteiks rajona (pilsētu) tiesu reorganizācijas kārtību. Galīgajā lasījumā Saeima lems arī par grozījumiem likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kas paredz pilnveidot bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību. Deputāti galīgajā lasījumā lems arī par akcīzes nodokļa paaugstināšanu...

Eiropas Komisija (EK) iepazīstinājusi ar rīcības plānu, ar ko paredzēts pašos pamatos reformēt ienākuma nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem Eiropas Savienībā. Rīcības plānā ir izklāstītas vairākas iniciatīvas, ar kurām paredzēts risināt jautājumu par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ilgtspējīgi nodrošināt nodokļu ieņēmumus un atbilstoši komercdarbības vajadzībām stiprināt vienoto tirgu. Visi šie pasākumi kopā ievērojami uzlabos uzņēmumu ienākuma nodokļu (UIN) vidi ES ietvaros, padarot to taisnīgāku, efektīvāku un izaugsmei labvēlīgāku. Galveno pasākumu vidū ir stratēģija kopējās konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) iniciatīvas atsākšanai un sistēmu, kas nodrošinātu nodokļu iedarbīgu uzlikšanu tur, kur tiek gūta peļņa. Komisija arī publicē pirmo ES mēroga sarakstu ar trešo valstu nodokļu sistēmām, kuras nesadarbojas, un sāk sabiedrisko apspriešanu, lai novērtētu, vai komercsabiedrībām būtu jāpublisko konkrēta informācija par saviem nodokļiem. ES dalībvalstīs pastāvošie noteikumi, kas reglamentē nodokļu uzlikšanu uzņēmumiem, neatbilst mūsdienīgas ekonomikas vajadzībām. Dažas komercsabiedrības savās interesēs izmanto savstarpēji nesaskaņotos valstu reglamentējošos aktus, lai ES mērogā izvairītos no nodokļu maksāšanas. Tas...

Pensijas, kas piešķirtas, ekonomiskās krīzes ietekmē piemērojot negatīvos kapitāla indeksus, tiks pārrēķinātas, sākot ar 2016.gadu. Par to trešdien, 17.jūnijā, vienojās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti. Komisija pārskatīja 16.jūnijā otrajam galīgajam lasījumam sagatavotos pensiju likuma grozījumus, papildinot tos ar attiecīgu pārejas noteikumu punktu. Par šīm izmaiņām šodien, 18. jūnijā, steidzamības kārtā lems Saeima. "Pēc intensīvām konsultācijām ar valdības vadītāju un finanšu ministru un Saeimas budžeta komisijas priekšsēdētāju tomēr esam panākuši risinājumu, lai krīzes laikā piešķirtās pensijas varētu sākt palielināt jau nākamgad. Svarīgi, ka tas ir ierakstīts likumā, nevis tikai vārdos izteikts solījums. Tādējādi ar šo likumu esam novērsuši gan negatīva indeksa piemērošanu nākotnē, gan panākuši to, ka pensijas tiks pārskatītas tiem cilvēkiem, kuri cietuši iepriekšējās krīzes laikā," uzsver par likumprojekta virzīju atbildīgās Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Likumā "Par valsts pensijām" gan netiks iekļauts mehānisms pensiju pārskatīšanai - to paredzēts noteikt ikgadējā valsts budžeta likumā un vidēja termiņa...

Ceturtdien, 25.jūnijā, Latvijas prezidentūras laikā Rīgā norisināsies Starptautiskā SGS regulas novērtēšanas konference, pulcējot teju 140 Eiropas Savienības dalībvalstu un pasaules mēroga grāmatvedības ekspertus. Konferencē prezentēs Eiropas Komisijas (EK) novērtējuma ziņojumu par Starptautisko grāmatvedības standartu regulas piemērošanu. Vairāk nekā 10 gadus pēc Starptautisko grāmatvedības standartu regulas pieņemšanas EK ir izvērtējusi tās ietekmi ES, ņemot vērā tās sākotnējos mērķus. Rīgā gaidāmajā konferencē pirmo reizi prezentēs EK pieņemto novērtējuma ziņojumu. Kā atzīst eksperti, starptautiskie grāmatvedības standarti ir vairāk nekā tikai vispārpieņemti nosacījumi. Tie var ietekmēt finanšu tirgu stabilitāti, ko savukārt var mainīt šo tirgu dalībnieku - finanšu pārskatu sagatavotāju un lietotāju rīcība. Trīs konferences sesijās tiks pārrunāta starptautisko grāmatvedības standartu regulas novērtēšana, Filipa Meištata (Philippe Maystadt) ieteikumu par Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēju grupas reformām īstenošana, kā arī pasaules kvalitātes standartu nākotnes perspektīvas un to sasniegšanas iespējas. Konferencē vienuviet tiksies Eiropas grāmatvedības politikas veidotāji, valstu standartu noteicēji, starptautisko un Eiropas organizāciju līderi, akadēmisko aprindu un nozares...

Rīgā, starptautiskā foruma Going local ietvaros 16. jūnijā norisinājās konference "Digitālā vienotā tirgus stratēģija - jauns sākums", kur augsta līmeņa pašmāju un ārvalstu eksperti izvērtēja digitālās programmas Eiropā nozīmīgo lomu reģiona mērogā un Latvijā, paveikto un sasniegto prezidentūras laikā, kā arī diskutēja par digitālā vienotā tirgus potenciāla pārvēršanu ekonomiskā izaugsmē, jaunu darba vietu veidošanā un sociālā iekļaušanā. "Latvijas IKT nozare ir apveltīta ar augstu potenciālu, nodarbinot vairāk nekā 30 tūkstošus speciālistu, tomēr neskatoties uz to, mums priekšā vēl ir ļoti daudz darba. Tāpēc jau Digitālās asamblejas laikā turpināsim dialogu ar Eiropas Komisiju (EK) par turpmākajiem soļiem digitālā vienotā tirgus stratēģijas īstenošanā un digitālās ekonomikas tālākā attīstībā," uzsver Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. "Saskaņā ar šī gada februārī publicēto Eiropas Komisijas Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu, Latvija 2015. gadā ierindojās 18. vietā no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Pētījums liecina, ka latvieši ir prasmīga digitālā sabiedrība, taču mūsu vājā...