JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumi №324 «Par Latvijas Republikas valdības un Kirgizstānas valdības līgumu par sadarbību izglītības jomā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 26.jūniju.

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) atgādina, ka saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli" 2015.gada 1.jūlijā tiek paaugstināta akcīzes nodokļa likme cigaretēm, vienlaikus tiek noteikts arī augstāks cigaretēm piemērojamais minimālais akcīzes nodokļa līmenis. Atbilstoši likuma "Par akcīzes nodokli" pārejas noteikumu 12.1 punktam, palielinoties akcīzes nodokļa likmēm, likumā noteiktajām personām: 1) jāinventarizē attiecīgo akcīzes preču un akcīzes nodokļa marku krājumi; 2) jāiesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (turpmāk - EDS) inventarizācijas saraksts un nodokļa starpības aprēķins; 3) jāveic akcīzes nodokļa starpības samaksa valsts budžetā. Apstiprināts noliktavas turētājs, reģistrēts saņēmējs, īslaicīgi reģistrēts saņēmējs un importētājs (preču veids tabakas izstrādājumi): 2015.gada 1. jūlijā veic uzskaitē esošo cigarešu akcīzes nodokļa marku krājumu inventarizāciju, ja akcīzes nodoklis, atbilstoši uzskaitē esošajām akcīzes nodokļa markām, ir samaksāts kādā no iepriekšējiem taksācijas periodiem pirms akcīzes nodokļa likmju maiņas, un ar attiecīgajām akcīzes nodokļa markām marķēt paredzētās vai marķētās cigaretes nav nodotas patēriņam vai laistas brīvā apgrozībā; līdz 2015.gada 15. jūlijam veic...

Uzņēmumu reģistrs vērš uzmanību, ka no 2015.gada 1.jūlija Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālās nodaļas klienti, kuri vēlēsies apliecināt personas parakstu, to varēs izdarīt tikai piesakoties iepriekš uz noteiktu laiku. Pieteikšanās pakalpojumam tiks uzsākta 2015.gada 29.jūnijā. Kā pieteikties pakalpojuma saņemšanai Pieteikties pakalpojuma saņemšanai varēs 14 kalendārās dienas uz priekšu no pieteikšanās dienas, zvanot uz informatīvo tālruni 67031703 Uzņēmumu reģistra noteiktajā darba laikā, vai klātienē Uzņēmumu reģistra Rīgas reģionālās nodaļas klientu apkalpošanas zālē informācijas centrā. Uzņēmumu reģistra klientiem, piesakoties pakalpojuma saņemšanai, jāņem vērā Komerclikuma 16.pantā noteikto ziņu iesniegšanas termiņu Uzņēmumu reģistrā, kas ir 14 dienas no lēmuma pieņemšanas dienas. Piesakoties pakalpojumam "Parakstu apliecināšana" būs nepieciešams nosaukt uzņēmuma/komersanta nosaukumu, reģistrācijas numuru (ja tāds ir piešķirts), cik personām apliecināms paraksts, kontakttālruni. Svarīgi atcerēties Pakalpojuma saņemšanas dienā aicina klientus Uzņēmumu reģistrā ierasties laicīgi - 10 minūtes pirms noteiktā laika un vērsties klientu apkalpošanas zālē informācijas centrā. Gadījumā, ja klients neieradīsies laikā - iespējams pakalpojumu nevarēsiet saņemt. Situācijās, ja...

Uzņēmumu reģistrs vēlreiz skaidro jautājumus saistībā ar dalībnieku reģistra pirmā nodalījuma iesniegšanu. 1. Kāpēc mainīta līdzšinējā kārtība? Diemžēl reiderisms jeb, citiem vārdiem sakot, pretlikumīga uzņēmumu pārņemšana mēdz būt realitāte arī Latvijā, tāpēc, lai to ierobežotu un aizstāvētu Latvijas uzņēmēju tiesības, tika pieņemti Komerclikuma grozījumi, paredzot, ka turpmāk visām SIA Uzņēmumu reģistrā (UR) būs jāiesniedz dalībnieku reģistra nodalījums. 2. Kas ir dalībnieku reģistra nodalījums? Nodalījums ir dokuments, kuru veido vienā reizē izdarīto ierakstu kopums, kas atspoguļo pilnu aktuālo uzņēmuma dalībnieku sastāvu, savukārt dalībnieku reģistrs ir šo dokumentu kopums. Dalībnieku reģistrs tiek papildināts ar jaunu nodalījumu ik reizi, kad ir notikušas izmaiņas dalībnieku sastāvā, piemēram, daļas tikušas atsavinātas, palielināts / samazināts pamatkapitāls, mainījušās ziņas par dalībniekiem. 3. Kad jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums? Visām divu vai vairāku īpašnieku SIA pirmais dalībnieku reģistra nodalījums ir jāiesniedz līdz 30.jūnijam! Prasību izpilde šobrīd gan ir vienkāršota viena īpašnieka SIA, nosakot, ka viņiem termiņš - 2015.gada 30.jūnijs -...

Saeima šī gada pavasara sesijā kopš 14.aprīļa sanāca uz 10 kārtējām, vienu ārkārtas un vienu svinīgo sēdi. Šajā laikā pieņemti 66 likumi – 16 jauni likumi un grozījumi 50 likumos. Pavasara sesijā izskatīšanai komisijās nodoti 73 likumprojekti, no kuriem 52 iesniedzis Ministru kabinets, 15 – Saeimas komisijas, bet 6 – deputāti. Strādājot ar iesniegtajiem likumprojektiem – skatot tos otrajā un trešajā lasījumā – Saeimā vērtēti kopumā 2689 priekšlikumi. Kopš aprīļa Saeimas sēdēs visvairāk debatējuši deputāti Andrejs Elksniņš (SASKAŅA) – 27 reizes, Kārlis Šadurskis (VIENOTĪBA) – 23 reizes un Imants Parādnieks (VL-TB/LNNK) – 13 reizes, bet deputāti Juris Viļums (LRA) un Ivars Zariņš (SASKAŅA) – katrs pa 12 reizēm. Saeima šī gada pavasara sesiju slēdz 20.jūnijā, bet rudens sesiju sāks 2.septembrī. Saeimas sesiju starplaikā pēc nepieciešamības var sasaukt Saeimas ārkārtas sesiju, un tuvākā Saeimas ārkārtas sesijas sēde ir sasaukta 8.jūlijā, kad jaunievēlētais Valsts prezidents Raimonds Vējonis dos svinīgo solījumu. Tāpat 8.jūlijā plānots sasaukt...

Šī gada 24.jūnijā Eiropas Parlamentā notika pirmais trialogs par Vispārējo datu aizsardzības regulu. Trialogs jeb pirmās trīspusējas sarunas starp Eiropas Padomi, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju uzsākts, lai ieviestu un pieņemtu minēto regulu. Kā norādīja Latvijas prezidentūras pārstāvis ES Padomē, tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, esot cerības "panākt vienošanos par regulu tuvākajos mēnešos, jo tas dotu pamatu gan Eiropas Savienības pilsoņu spēcīgākai datu aizsardzībai, gan veicinātu uzņēmēju iespējas attīstīt inovatīvus digitālos pakalpojumus. Pēc reformas pieņemšanas dalībvalstu datu aizsardzības iestādēm būs jāsagatavojas darbam ar regulu un jāapgūst jauninājumi, kas tiks ieviesti darbā." Sarunu laikā visas iesaistītās puses pauda stingru politisko nostāju un apņemšanos pieņemt regulu jau šī gada beigās. Trialoga laikā tās vienojās par turpmāko sarunu plānu. Kā iepriekš ziņots, 2015.gada 15.jūnijā Luksemburgā ES Tieslietu un iekšlietu ministru sanāksmes laikā Eiropas Padome vienojās par vispārēju pieeju attiecībā uz vispārējo datu aizsardzības regulu. Vispārējā pieeja nozīmē, ka Padome ir noslēgusi politisku vienošanos, uz kuras pamata...

Saeima 18. jūnijā pieņēma jaunu Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likumu, kā arī apstiprināja grozījumus Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā, kas paredz izmaiņas efektīvākai apdrošināšanas starpnieku uzraudzībai, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK). Jaunais Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likums papildina pašreiz spēkā esošo maksātspējas un uzraudzības režīmu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sektorā, nosaka pāreju uz jaunu kapitāla prasības aprēķinu, pamatojoties uz risku novērtēšanu, kā arī pārņem aktuālās prasības no patlaban spēkā esošā Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma un Pārapdrošināšanas likuma. Jaunā likuma prasības stāsies spēkā pakāpeniski, pilna prasību piemērošana paredzēta no 2016. gada 1. janvāra. Grozījumi Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbības likumā paredz papildu prasības apdrošināšanas starpnieku uzraudzības stiprināšanai. Grozījumi samazina finanšu riskus apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniecības tirgū, ievieš lielāku klientu interešu aizsardzību, kā arī papildina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas piemērojamo sankciju klāstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku darbībai. Grozījumi nosaka aizliegumu apdrošināšanas aģenta un piesaistītā apdrošināšanas aģenta atbildīgajai personai, valdes loceklim un...

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis Eiropas Komisijas (EK) novembrī iesniegto €315 miljardu "Junkera investīciju plānu", kura mērķis ir veicināt dzīvotspējīgu ieguldījumu finansēšanu Eiropā. Likumdošanas sarunās ar ES Padomi EP izdevās pielāgot fonda finansēšanas struktūru, panākt ietekmi uz fonda vadītāju izraudzīšanos un nodrošināt vairāk demokrātiskās pārredzamības. EP deputāti noteikumus par fonda izveidi apstiprināja ar 464 balsīm par, 131 pret un 19 atturoties. Saudzēs pētniecības un infrastruktūras budžetu EP likumdošanas sarunās ar ES Padomi par fonda noteikumiem centās uzlabot garantiju fonda finansēšanas struktūru, pārvaldības un funkcionēšanas noteikumus, kā arī demokrātisko pārredzamību. Galvenās EP panāktās izmaiņas: Izdevās nosargāt vienu miljardu pētniecības un inovācijas programmas Horizon 2020 un Eiropas infrastruktūras (Eiropas enerģētikas, transporta un digitālos tīklu) savienošanas instrumenta līdzekļu, ko bija plānots novirzīt ES garantijas finansējumam. Tagad no Horizon 2020 un infrastruktūras savienošanas fonda "Junkera plāna" atbalstam paredzēti attiecīgi 2,2 miljardi un 2,8 miljardi eiro, kas ir par €500 miljoniem mazāk nekā sākotnēji rosināja EK.Projektu atlases kritēriji...

Valsts sekretāru sanāksmē 18. jūnijā izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts "Prasības pārtikā lietojamam sālim un tā marķējumam un jodētā sāls izplatīšanas kārtība". Noteikumu projekts nosaka obligātās nekaitīguma, kvalitātes un papildu marķējuma prasības pārtikā lietojamam sālim (turpmāk – pārtikas sāls), kā arī jodētā sāls izplatīšanas kārtību un gadījumus, kad to izmanto pārtikas ražošanā. Noteikumu projekts nosaka, kas ir pārtikas sāls, kā arī sāls sadalījumu pēc izmantošanas veida un fiziskā stāvokļa. Noteikumu projekts paredz, ka Latvijā var izplatīt gan jodētu, gan nejodētu sāli, kā arī nosaka, kādus jona jodus drīkst izmantot sāls jodēšanai, kā arī to pieļaujamo saturu pārtikas sālī. Noteikumu projekts nosaka, kādus fluora jodus drīkst izmantot sāls fluoridēšanai, kā arī fluora pieļaujamo saturu pārtikas sālī. Sāls marķēšanu reglamentē arī Ministru kabineta 2015.gada 3.marta noteikumi Nr.115 „Prasības fasētas pārtikas marķējumam”. Noteikumu projektā ietvertas sāls papildu marķējuma prasības, nosakot tirdzniecībā lietojamos sāls nosaukumus un paredzot, ka tiem pievieno norādi par sāls fizisko stāvokli. Marķējumā...

Banku sektora kopējais aktīvu apmērs šī gada maijā palielinājies par 1.4% jeb 428 milj. eiro un mēneša beigās sasniedza 31.7 mljrd. eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informāciju par Latvijas banku darbības rezultātiem 2015.gada maijā. Banku sektors kopumā 2015.gada pirmajos piecos mēnešos darbojās ar peļņu 192 milj. eiro apmērā. Ar peļņu darbojās 16 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles, kuru tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos ir 97.1%. Banku kopējo noguldījumu apmērs maijā pieauga par 1% jeb 234 milj. eiro. Rezidentu noguldījumi pieauga par 0.6% jeb par 66 milj. eiro, ko galvenokārt ietekmēja valdības noguldījumu kāpums, savukārt mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību noguldījumi saruka. Nerezidentu noguldījumi palielinājās par 1.4% jeb 168 milj. eiro, ko pamatā noteica ASV dolāra vērtības kāpums. Kopējais kredītportfelis pieauga par 0.7% mēneša laikā, t.sk. rezidentu korporatīvais portfelis - par 0.8%, nerezidentu - par 2.3%, savukārt rezidentu mājsaimniecību portfelis samazinājās par 0.2%. Ar Latvijas banku bilances...

Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumi №303 «Grozījums Ministru kabineta 2011.gada 27.septembra noteikumos №731 «Noteikumi par akcīzes preču apvienotā Kopienas tarifa (TARIC) nacionālajiem kodiem un to piemērošanas kārtību»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūliju.

Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumi №308 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 13.aprīļa noteikumos №345 «Higiēnas un obligātās nekaitīguma prasības govs svaigpiena apritei nelielā apjomā»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumi №307 «Dzīvnieku liemeņu klasifikācijas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumi №310 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 231-15 «Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.jūniju.

Valsts izveidotais Latvijas zemes fonds darbību uzsāks šā gada 1.jūlijā, un tā mērķis ir sekmēt Latvijā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un šo platību ilgtspējīgu izmantošanu lauksaimnieciskās ražošanas vajadzībām. Zemes fonda izveide ir viens no valsts instrumentiem, lai sekmētu, ka Latvijā lauksaimniecībā izmantojamā zeme tiktu saglabāta un izmantota lauksaimniecības vajadzībām ne mazāk kā 2 milj. hektāru apjomā, aktīvā lauksaimnieciskā ražošanā iesaistot aptuveni 0,4 milj. hektāru līdz šim aktīvi neizmantotās lauksaimniecības zemes. Par Zemes fonda darbības uzsākšanu un darbības principiem informē Zemes fonda pārvaldītāja Attīstības finanšu institūcijas ALTUM un Zemkopības ministrijas pārstāvji. Zemkopības ministrijas Zemes pārvaldības un meliorācijas nodaļas vadītāja Kristīne Cinkus skaidro, ka Latvijas zemes fonda izveide ir valsts piedāvājums līdzsvarotākas reģionālās attīstības un efektīvu dabas resursu izmantošanas veicināšanai. Tā ir daļa no kopējās koncepcijas, kuras ietvaros pieejams plašs instrumentu klāsts, tādi kā specifisku lauksaimniecības zemes iegādes nosacījumu noteikšana, lauksaimnieciskās zemes kreditēšanas programma, iedzīvotāju atbrīvošana no iedzīvotāju ienākuma nodokļa nomaksas gadījumā, ja tie...