JAUNUMI

Saeimas 2015.gada 18.jūnija likums «Grozījumi likumā «Par tiesu varu»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 28.jūniju.

Saeimas Budžeta un Finanšu (nodokļu) komisija līdz šim nav skatījusi otrajā lasījumā likumprojektu "Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums". Minētā likumprojekta pirmais lasījums Saeimā tika atbalstīts 21. maijā, un bija plānots, ka jūnijā to varētu apstiprināt otrajā lasījumā, bet likums stātos spēkā jau 20. jūlijā (līdz ar to uzņēmumiem, kuru finanšu gads beidzas pēc 2016.gada 1.janvāra, sagatavojot gada pārskatus un konsolidētus gada pārskatus, būtu jāpielieto jau jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma normas), taču tā izskatīšana pagaidām iekavējusies. Jaunais likums paredzēs tiesību normas par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, iestrādājot Latvijas normatīvajos aktos Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2013/34/ES. Likumu papildinās arī Ministru kabineta noteikumi (tie jāizdod ne vēlāk kā līdz 2016.gada 1.janvārim), pie kuru izstrādes jau aprīlī ķērusies darba grupa. Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas izpilddirektore Svetlana Šemele informē, ka, izstrādājot MK noteikumu projekta nodaļas, par pamatu tiek ņemti pašreiz spēkā esošie...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka Ministru kabinets 2014.gada 23.septembrī pieņēma Ministru kabineta noteikumus Nr.561 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"" (turpmāk - Noteikumi), kas stājas spēkā 2015.gada 1.jūnijā. Noteikumi paredz samazināt administratīvo slogu darba devējam, nosakot, ka no 2015.gada 1.jūnija VID: darba devējam nebūs jāsniedz ziņas gadījumos, kad darbiniekam mainās darba ņēmēja statuss, t.i. apdrošināšanas veidi, kuriem viņš tiek apdrošināts. Līdz ar to Noteikumu 1.pielikumā "Ziņas par darba ņēmējiem" sadaļa "Ziņu kods un tā atšifrējums" ir izteikta jaunā redakcijā, izslēdzot darba ņēmēja statusa maiņas kodus; darba devējam, kurš ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, nebūs jāsniedz ziņas: par darbinieku profesijas kodiem; par darba ņēmēja statusa iegūšanu, ja to ieguvis mikrouzņēmuma īpašnieks, mikrouzņēmuma valdes loceklis un mikrouzņēmuma prokūrists. Noteikumi paredz arī jaunu darba devēja pienākumu iesniegt VID ziņas par tādu darba ņēmēju,...

Tiesībsarga birojā joprojām tiek saņemti iesniegumi no dzīvokļu un namīpašumu īrniekiem, kuros tie informē par jaunā mājas/dzīvokļa īpašnieka rīcību, liedzot lietot īrēto dzīvojamo telpu atbilstoši dzīvojamo telpu īres līgumos noteiktajam. Tiesībsarga ieskatā darbības, kas vērstas uz Satversmē garantēto pamattiesību aizskārumu, nav pieļaujamas nekādā gadījumā. Vienlaikus norādāms, ka pēc būtības iejaukties privāttiesisku strīdu risināšanā tiesībsargs nav tiesīgs. Šo situāciju ietvarā svarīga ir valsts spēja operatīvi reaģēt situācijās, kad prettiesiski tiek apdraudētas īrnieku tiesības no namīpašnieku puses vai otrādi, jo likumā „Par dzīvojamo telpu īri” noteiktais strīdu risināšanas mehānisms, vēršoties tiesā, nav pietiekami efektīvs. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā vairākkārt notikušas diskusijas par minēto. Pozitīvi vērtējams, ka diskusiju rezultātā ir mainījusies Valsts policijas nostāja, proti, policija atzīst, ka, īpašniekam iekļūstot mājoklī pret īrnieka gribu, tiek pārkāpta personas mājokļa neaizskaramība, kā arī durvju slēdzeņu vai durvju nomaiņa, liedzot īrniekam iekļūt mājoklī, robežojas ar patvarību, kas ir krimināli sodāma darbība no namīpašnieku puses. Valsts policija...

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments apkopojis kasācijas instances atziņas saistībā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma piemērošanu. Tiesu prakse paredz, ka gadījumā, ja persona deklarētajā dzīvesvietā faktiski dzīvo, taču pastāv šaubas par personas tiesisko pamatu tur dzīvot (deklarētās personas un dzīvojamās telpas īpašnieka starpā ir civiltiesisks strīds), prezumējams, ka personai ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Savukārt gadījumā, ja persona deklarētajā dzīvesvietā faktiski nedzīvo, taču apgalvo, ka tai ir tiesisks pamats tajā dzīvot, prezumējams, ka personai nav tiesiska pamata dzīvot deklarētajā dzīvesvietā. Vērtējot to, vai personai ir tiesisks pamats dzīvot deklarētajā dzīvesvietā, pārbaudāms, vai personai sākotnēji bija tiesisks pamats deklarēties attiecīgajā dzīvesvietā un vai šis pamats ir zudis. Personas pieraksts attiecīgajā dzīvesvietā pirms Dzīvesvietas deklarēšanas likuma stāšanās spēkā pamatā prezumē personas sākotnējo tiesisko pamatu lietot attiecīgās dzīvojamās telpas. Strīds saistībā ar tiesiskā pamata neesību līdzšinējā tiesu praksē lielākoties ir bijis saistīts ar kādu no turpmāk minētajiem apstākļiem: 1) īres līguma esību (Tiesa ir atzinusi,...

Konkurences padome (KP) ir apkopojusi teorētiskus piemērus un praktiskus ieteikumus par atļautu un neatļautu saziņu asociāciju ietvaros, tādējādi veicinot uzņēmēju izprati par konkurences tiesībām un pasargājot tos no neapzinātu aizliegtu vienošanos īstenošanas riska. Aizvadītajā gadā KP pieņēma lēmumu sodīt trīs asociācijas par aizliegtām vienošanām, kas norāda uz tendenci uzņēmumiem izmantot asociācijas kā platformas konkurences deformēšanai. Lai asociāciju ietvaros novērstu karteļu riskus nepietiekamo konkurences tiesību zināšanu dēļ, kā arī atturētu uzņēmējus no mērķtiecīgas aizliegtu vienošanos īstenošanas un pasargātu no sankcijām par konkurences tiesību pārkāpšanu, KP ir izstrādājusi vadlīnijas par to, kādas darbības asociācijās ir pieļaujamas un kādas ir pretrunā ar Konkurences likumu. KP vadlīnijās norāda, ka ir pieļaujami un atbalstāmi, ka asociācijas ietvaros biedri apspriež jautājumus, kas attiecas uz nozares kopīgiem mērķiem un attīstību. Tajā pašā laikā ir aizliegta sensitīvas informācijas apkopošana un izpaušana par jautājumiem, kas ietekmē katra uzņēmuma konkurētspēju, piemēram, noteikumi par cenu veidošanu, plānotās dalības publiskajos iepirkumos, piedāvājuma izstrāde utt....

Ceturtdien, 25. jūnijā, tika parakstīta apstiprinātā Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) regula, kas plānota kā efektīvs, profesionāls un dinamisks instruments privāto investoru uzmanības pievēršanai investīciju iespējām Eiropā, kā arī, lai veicinātu sadarbību starp dažādiem tirgus dalībniekiem. Lai izmantotu fonda potenciālu, jau tagad uzņēmējiem un uzņēmējus pārstāvošajām organizācijām ir jāsāk gatavot projektus iesniegšanai Eiropas Investīciju bankā, jo investīciju piesaistes iespējas ir ne tikai lielajiem projektiem, bet arī maziem un vidējiem uzņēmumiem. Būtiski atzīmēt, ka ESIF neizsniegs grantus, bet gan finanšu instrumentus – aizdevumus, galvojumus, kā arī kapitāla instrumentus. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējam ieguldījums būs jāatmaksā, projekti tiks vērtēti, galvenokārt pamatojoties uz to ekonomisko dzīvotspēju. Tāpat būtiska būs privātā finansējuma piesaistīšana un projekta atbilstība noteiktām ES politikas jomām - zināšanu un digitālā ekonomika, enerģētikas savienība, transports, sociālā infrastruktūra, resursi un vide. Svarīgi atzīmēt, ka projektu atlasē iespēja saņemt atbalstu ir ikvienam ekonomiski dzīvotspējīgam projektam neatkarīgi no dalībvalsts lieluma vai citiem faktoriem. Arī veiktie...

Šā gada 18.jūnijā Saeima pieņēma likumu "Grozījumi Izglītības likumā", kas paredz virkni jaunumu izglītības sistēmā - gan definējot Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru, gan akcentējot izglītojamo tikumisko audzināšanu un izglītības iestādes padomes iesaisti mācību un audzināšanas procesā, gan paplašinot vidusskolu dibināšanas iespējas. Tāpat likums precizē prasības iestādes vadītājam, kā arī noteic, ka izglītības iestādes nosaukumam ir jābūt valsts valodā. Valsts prezidents Andris Bērziņš ir saņēmis vairākus argumentētus lūgumus gan izsludināt šo likumu, gan to neizsludināt un prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu. Valsts prezidents, izvērtējot paustos viedokļus, ir nolēmis likumu "Grozījumi Izglītības likumā" izsludināt, respektējot ievērojamo deputātu atbalstu kopumā pieņemtajam likumam, kā arī to, ka tiesību uz izglītību īstenošanas veids pamatā ir tiesībpolitisks jautājums. Saņemtie priekšlikumi tiks nosūtīti Saeimas atbildīgajai komisijai, jo tie prasa padziļinātu izvērtējumu un diskusijas. Ņemot vērā to, ka likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam atsevišķās jomās detalizēt Izglītības likumā noteikto, ir svarīgi nodrošināt normatīvā regulējuma precīzu formulējumu.

Ministru kabineta 2015.gada 16.jūnija noteikumi №299 «Grozījumi Ministru kabineta 1997.gada 2.septembra noteikumos №312 «Kārtība un apmēri, kādos veicami maksājumi par dzīvokļa, mākslinieka darbnīcas un neapdzīvojamās telpas nodošanu īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 19.jūniju.

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) iebilst Valsts Ieņēmumu dienesta (VID) iecerei ieviest jaunākās paaudzes kases aparātus un kases sistēmas, kas tiek pamatots ar nepieciešamību palielināt nodokļu ieņēmumus un cīņai ar krāpniekiem. LTA uzsver, ka statistika attiecībā uz budžeta ieņēmumiem ir pozitīva jau vairākus gadus. Finanšu ministrija apliecinot, ka, ja 2011.gadā tie bija 5 997 502 797 eiro, tad jau 2012. gadā palielinājās gandrīz par miljonu - 6 835 941 796 eiro un 2013.gadā - 6 940 932 646 eiro. Iekšzemes kopprodukts (IKP) pēdējos četros gados sekmīgi pieaudzis, kas nebūtu iespējams pastāvot milzīgam ēnu ekonomikas sektoram. IKP 2011.gadā - 20 297 418 EUR; 2012.gadā - 22 042 986 EUR; 2013.gadā - 23 221 874 EUR; 2014.gadā - 24 059 734 EUR, arī šī gada 1.ceturksnī datu pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem redzams pieaugums. Tā tas ir faktiskajās cenās un tāpat arī proporcionāli attiecībā uz vienu iedzīvotāju un vienu nodarbināto. Negatīvi rādītāji ir vien attiecībā...

Šā gada 1.jūlijā stāsies spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, ar kuriem sprieduma izpildes procesā tiek mainīta nekustamo īpašumu izsoļu norises kārtība no izsoles klātienē uz izsoli elektroniskā vidē. Maksātnespējas procesos nekustamo īpašumu pārdošana elektroniskās izsolēs tiks ieviesta ar 2016.gada 1.janvāri. Elektroniskas izsoles ieviešanas mērķis ir samazināt riskus, kas izriet no izsoles dalībnieku savstarpējās saskarsmes un tādējādi samazināt personu negodprātīgu vai prettiesisku rīcību nekustamā īpašuma izsolēs. Jaunajai kārtībai būtu jānodrošina godīga konkurence starp solītājiem. Elektronisko izsoļu vajadzībām tiks izveidota elektronisko izsoļu vietne. Šī vietne ir valsts informācijas sistēmas - Izpildu reģistra - daļa, ko uztur Tiesu administrācija, un tur tiks izvietoti izsoļu sludinājumi (papildus publikācijai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"), reģistrēti izsoļu dalībnieki, autorizēti dalībnieki dalībai izsludinātajā izsolē, kā arī veiktas citas darbības, kas saistītas ar izsoles rīkošanu. Atbilstoši jaunajai kārtībai, personām, kuras vēlas no 2015.gada 1.jūlija piedalīties zvērināta tiesu izpildītāja vai no 2016.gada 1.jūlija piedalīties maksātnespējas procesa administratora rīkotās nekustamā īpašuma izsolēs, jāreģistrējas Izsoļu...

Piektdien, 26.jūnijā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tikās ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektori Ināru Pētersoni, lai pārrunātu līdzšinējo sadarbību, šī brīža aktualitātes nodokļu politikā un VID paveiktos un uzsāktos pasākumus ēnu ekonomikas samazināšanai. Valsts prezidents notiekošajā sarunā un arī turpmākajā VID darbībā attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem aicināja izvērtēt iespējas realizēt tādu nodokļu uzraudzības politiku, kas rada uzņēmējiem vienkārši izprotamu nodokļu nomaksas kārtību un samazina birokrātiskus šķēršļus, vienlaikus nodrošinot arī stabilu un prognozējamu valsts ieņēmumu bāzi no šī sektora. Mazie uzņēmumi Latvijā sastāda absolūto vairākumu no kopējā uzņēmēju skaita, jo 93% no plānotās nodokļu masas valstij nomaksā lielie uzņēmumi. Valsts prezidents uzsvēra, ka īpaši nozīmīgi tas būtu tiem uzņēmējiem, kuri darbojas mazpilsētās un lauku teritorijās. I.Pētersone informēja, ka attiecībā uz mazajiem uzņēmējiem VID iestājas par to, ka būtu kardināli jāmaina likumdošana, ņemot vērā arī citu valstu pieredzi un modeļus. Sarunas gaitā abas puses bija vienisprātis par to, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana un izlīdzināšana...

Valsts ieņēmumu dienests atgādina, ka saskaņā ar 2014.gada 17.decembra grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" no 2015.gada 1.jūlija dīzeļdegvielai (gāzeļļai) un tādai dīzeļdegvielai (gāzeļļai), kurai pievienota no rapšu sēklām iegūta biodīzeļdegviela, un kuru izmanto atbilstoši likuma 18.panta piektajā daļā minētajam veidam, mērķiem un nosacījumiem (lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei, kā arī tādas meža vai purva zemes apstrādei, kur kultivē dzērvenes vai mellenes, un zemes zem zivju dīķiem apstrādei, ja ir nodrošināti minimālie ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas) tiek piemērota akcīzes nodokļa likme 50 EUR par 1000 litriem. Nodokļu maksātājiem, kuriem ir spēkā esoša speciālā atļauja (licence) naftas produktu vairumtirdzniecībai vai speciālā atļauja (licence) naftas produktu mazumtirdzniecībai 2015.gada 1.jūlijā jāveic krājumu inventarizācija dīzeļdegvielai, kura saņemta, piemērojot atbrīvojumu no akcīzes nodokļa, un paredzēta realizācijai lauksaimniecības produkcijas ražotājiem,jāveic akcīzes nodokļa aprēķins un līdz 2015.gada 14.augustam aprēķinātā nodokļa summa jāsamaksā valsts budžetā.

Ieviešot Eiropas Savienības (ES) direktīvas par banku un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanu un noregulējumu prasības Latvijā, ir pieņemts Kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atjaunošanas un noregulējuma likums. Tas nosaka vienotu pieeju un efektīvus instrumentus, lai savlaicīgi risinātu ar iespējamam finanšu krīzēm saistītās sekas, aizsargājot finanšu stabilitāti un būtiski samazinot zaudējumu iespēju nodokļu maksātājiem. Latvijas gadījumā par noregulējumu atbildīgās iestādes funkcijas ir piešķirtas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK), izveidojot atsevišķu daļu - Noregulējuma un garantiju fondu daļu, kuras darbība un funkcijas ir nodalītas no uzraudzības funkcijām. Ņemot vērā vienotus ES principus, jaunajā likumā ir iestrādātas prasības, lai efektīvi atjaunotu kredītiestādes darbību uzraudzības ietvaros vai veiktu tās noregulējumu. Ir paredzēts, ka katrai kredītiestādei un ieguldījumu brokeru sabiedrībai būs izstrādāti divi plāni – darbības atjaunošanas un noregulējuma. Darbības atjaunošanas plāns paredzēs konkrētus pasākumus savlaicīgai rīcībai finansiālās situācijas būtiska pasliktinājuma gadījumā. Šos plānus finanšu iestādes saskaņos ar FKTK un reizi gadā aktualizēs. Savukārt...

Biedrība "Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls" 23.jūlijā organizēs Investīciju sesiju, kurā klātienē tiksies biedrības biedri-biznesa eņģeļi ar jaunajiem uzņēmējiem, kuriem tiks dota iespēja prezentēt savus projektus, lai pretendētu uz investīcijām. Jauno projektu vadītāji aicināti pieteikties uz jūlija Investīciju sesiju līdz 30. jūnijam, plkst. 24.00. Mājas lapā www.latban.lv ir atrodama pieteikuma anketa, kas veidota starptautiskajā privāto investoru platformā Gust, kurā paveras plašākas iespējas investoru meklēšanā. Pieteikties var dažādu jomu un nozaru pārstāvji. Pieteikumi tiek pieņemti gan latviešu, gan angļu valodā. Visi pieteikuma iesniedzēji tiks aicināti uz atlases posmu klātienē. Papildus atlases posmam klātienē, iesniegtos projektus vērtēs investori datu bāzē Gust. Seši labākie projektu vadītāji tiks aicināti uz tikšanos ar investoriem klātienē Investīciju sesijā. Savukārt projekti, kuri nekvalificēsies uz Investīciju sesiju, tiks saglabāti datu bāzē, kas būs pieejama biedrības biedriem-investoriem, kuri, intereses gadījumā, varēs sazināties ar jaunajiem uzņēmējiem individuāli. Līdz šim investīcijas saņēmuši jau deviņi projekti dažādās nozarēs. Turklāt ar vairākiem projektu vadītājiem notiek sarunas...