JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 19.maija noteikumi №232 «Grozījumi Ministru kabineta 2009.gada 8.septembra noteikumos №1015 «Kārtība, kādā izsniedz speciālo atļauju (licenci) komercdarbībai zvejniecībā, kā arī maksā valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 12.maija noteikumi №221 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 23.augusta noteikumos №661 «Noteikumi par lidostai uzliekamām sabiedriskas nozīmes pakalpojumu sniegšanas saistībām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 19.maija noteikumi №233 «Grozījums Ministru kabineta 2013.gada 10.decembra noteikumos №1455 «Medību saimniecības attīstības fonda nolikums»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 19.maija noteikumi №231 «Grozījums Ministru kabineta 2014.gada 9.decembra noteikumos №753 «Zvejas un akvakultūras produktu ražotāju grupu atzīšanas kritēriji, kā arī ražotāju grupu darbības nosacījumi un tās kontroles kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 19.maija noteikumi №229 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra noteikumos №55 «Noteikumi par speciālo līdzekļu veidiem un kārtību, kādā tos lieto policijas darbinieki un robežsargi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 1.novembri.

Ministru kabineta 2015.gada 19.maija noteikumi №230 «Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 5.janvāra noteikumos №7 «Infekcijas slimību reģistrācijas kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 22.maiju.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka līdz šī gada 25.maijam ir jāiesniedz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) deklarācija par 2015.gada pirmo ceturksni. Mikrouzņēmumu nodokļa nomaksas termiņš par pirmo ceturksni ir 2015.gada 25.maijs. Īpašo termiņu 2015.gada pirmā ceturkšņa mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanai, kā arī mikrouzņēmumu nodokļa nomaksai nosaka grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā. To paredz 2015.gada 19.martā Saeimā pieņemtais likums “Grozījums Mikrouzņēmumu nodokļa likumā”, kas stājās spēkā 2015.gada 26.martā. Informatīvie materiāli mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem pieejami sadaļā „Nodokļi / Mikrouzņēmumu nodoklis / Tiesību akti”. Jautājumu vai neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt uz VID Nodokļu un muitas informatīvo tālruni 67120000, izvēloties pirmo tēmu “Nodokļi”, konsultēties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā vai arī iesūtīt savu jautājumu rakstiski, izmantojot iespēju VID mājaslapā “Uzdot jautājumu VID”.

Mazinot slogu uzņēmējiem, plānots, ka atbildīgā iestāde par uzņēmumu reģistrāciju – Uzņēmumu reģistrs (UR) – lems par automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro visām kapitālsabiedrībām. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.maijā, otrajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi Komerclikumā. Deputāti atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz kapitālsabiedrību automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā UR pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro. Saeima pirms diviem gadiem pieņēma izmaiņas šajā regulējumā, kas paredzēja cīņu pret reiderismu jeb uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu, kā arī noteica pienākumu uzņēmumiem līdz 2016.gada 30.jūnijam iesniegt UR ar pāreju uz eiro saistītos dokumentus. Izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. UR pārstāvji iepriekš deputātus informējuši, ka līdz šim tikai 16 procenti no, piemēram, viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) ir iesniegušas pieteikumu pamatkapitāla pārejai uz eiro. Ja izmaiņas nepieņemtu, tad vairāk nekā 93 tūkstošiem uzņēmumu būtu jāsteidzas uz UR veikt grozījumus, taču pēc...

Lai līdzsvarotu tirgotāju un piegādātāju intereses preču mazumtirdzniecībā, Saeima ceturtdien, 21.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumu un ar to saistītos grozījumus Konkurences likumā. Tas mazumtirgotājiem aizliegs piemērot virkni prasību preču piegādātājiem. Jaunais regulējums noteic, ka mazumtirgotājs par piegādātajām precēm nevarēs noteikt nepamatoti ilgu norēķināšanās termiņu, kā arī mainīt pārtikas preču pasūtījumu divas dienas pirms preces piegādes vai vēlāk. Norēķinu termiņš, piemēram, par piegādātajiem svaigajiem dārzeņiem un ogām, kuru piegāžu skaits vienā kalendārā nedēļā ir vismaz trīs reizes, tiks uzskatīts par nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 20 dienas no preču piegādes dienas. Tāpat norēķinu termiņš par piegādātajām pārtikas precēm, kuru derīguma termiņš nav ilgāks par 25 dienām, tiks uzskatīts par netaisnīgu un nepamatoti garu, ja tas pārsniegs 30 dienas no preču piegādes dienas. Paredzēts, ka turpmāk mazumtirgotājs piegādātājam nevarēs likt maksāt vai citādi atlīdzināt par līguma slēgšanu, piemēram, par to maksājot tirgotājam tā saucamo ieejas maksu vai plauktu maksu...

Turpmāk personai, kurai pašai vai kopā ar laulāto vai kuras laulātajam apgādībā ir trīs vai vairāk nepilngadīgi bērni, ceļa nodoklis par attiecīgo kalendāro gadu būs jāmaksā 50 procentu apmērā. To nosaka Saeimā ceturtdien, 21.maijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Līdz šim šādai ģimenei nodoklis ir 80 procentu apmērā. Nodokļa atlaidi persona saņems par vienu tās īpašumā, turējumā vai valdījumā esošu transportlīdzekli, ja tas reģistrēts kā vieglais pasažieru vai pašlietojuma transportlīdzeklis, kravas transporta kaste vai furgons, kurā ir vairāk nekā četras sēdvietas, autobuss ar pasažieru sēdvietu skaitu līdz 16 vietām, kā arī vieglais kravas vai speciālais dzīvojamais autobuss. Savukārt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis turpmāk nebūs jāmaksā personai, kuras apgādībā ir bērns ar invaliditāti, kas nav saistīta ar pārvietošanās traucējumiem. Līdz šim no ceļa nodokļa nomaksas bija atbrīvota ģimene, ja tajā ir bērns ar invaliditāti, kuram ir kustību traucējumi. Izmaiņas likumā bija nepieciešamas, jo arī bērnam, kuram...

Saeima ceturtdien, 21.maijā, atbalstīja lēmuma projektu par līdzšinējā ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera atkārtotu iecelšanu ģenerālprokurora amatā. Lēmuma projektu atbalstīja 76 deputāti, bet atturējās viens deputāts. Ģenerālprokuroru pēc Augstākās tiesas priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi, amatā uz pieciem gadiem ieceļ Saeima. Viena un tā persona par ģenerālprokuroru var būt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Prokuratūra ir vienīgā kriminālvajāšanas iestāde valstī. Prokurors kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā uztur valsts apsūdzību krimināllietās visās Latvijas Republikas tiesās. Kopš 1994.gada 1.jūlija Latvijas Republikā ir spēkā 1994.gada 19.maija Saeimas pieņemtais “Prokuratūras likums”. Ar atsevišķiem grozījumiem un papildinājumiem tas prokuratūras darbu reglamentē arī šobrīd. Likums noteic, ka Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu. Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus, kā arī darbiniekus, ar kuriem darba...

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača uzdevumā Tieslietu ministrija ir izstrādājusi jaunu kārtības projektu, kas atvieglos uzturlīdzekļu izmaksu no Uzturlīdzekļu garantiju fonda bez tiesas un tiesu izpildītāja starpniecības. Piedāvātais risinājums vairāk nekā trīs reizes saīsinātu minimālo uzturlīdzekļu izmaksas sākuma laiku - aptuveni no deviņiem mēnešiem šobrīd līdz trīs mēnešiem pēc izmaiņu ieviešanas, tādējādi efektīvāk īstenojot bērnu tiesības. Vienlaikus tiks samazināts administratīvais slogs uzturlīdzekļu pieprasītājam, kā arī tiesu noslogojums, neizskatot lietas, kurās nepastāv strīds pēc būtības. Vienlaikus Tieslietu ministrija norāda, ka piedāvātais risinājums neliedz personai tiesības vērsties tiesā, ja pastāv strīds par aprūpi vai uzturlīdzekļu apmēru, kā arī gadījumos, ja persona vēlēsies piedzīt uzturlīdzekļus lielākā apmērā, nekā noteicis Ministru kabinets. Tieslietu ministrija jau tuvākajā laikā ar izstrādāto risinājumu ir paredzējusi iepazīstināt Ministru kabinetu un Saeimu. Turpinot darbu pie uzturlīdzekļu regulējuma pilnveidošanas, Tieslietu ministrijā šobrīd tiek vērtēta arī iespēja paplašināt uzturlīdzekļu saņēmēju loku - tos paredzot arī bērnam pēc pilngadības sasniegšanas līdz 24 gadu vecumam, ja...

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru apmierināts pieteicējas pieteikums un atcelts Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) lēmums par pārmaksātā ģimenes valsts pabalsta atmaksu. VSAA kasācijas sūdzību tiesa noraidīja. AT spriedums nav pārsūdzams.VSAA pieprasīja pieteicējai, kas kopā ar bērniem dzīvo Latvijā, atmaksāt saņemto ģimenes valsts pabalstu, kas, aģentūras ieskatā, bija izmaksāts nepamatoti, jo konstatēts, ka par to pašu laiku par bērniem pabalstu saņēmis arī bērnu tēvs kā nodarbinātais Apvienotajā Karalistē. Strīds lietā bija par to, kura valsts - Latvija vai Apvienotā Karaliste - konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par primāti kompetento valsti minētā pabalsta izmaksai atbilstoši Padomes Regulai (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma sistēmu piemērošanu darbiniekiem un viņu ģimenēm, kas pārvietojas Kopienā un Padomes Regulai (EEK) Nr.574/72, ar kuru nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1408/71. Aģentūra uzskatīja, ka pabalsta saņemšanas laikā pieteicēja nebija obligāti sociāli apdrošināta un līdz ar to nebija uzskatāma par nodarbinātu personu Latvijā....

AS Swedbank veiktā uzņēmumu aptauja* liecina, ka vairāk nekā puse uzņēmumu (55%) šogad plāno investēt savā biznesā. Par to, ka patlaban ir labvēlīgs laiks investīcijām, pārliecību pauda 64% respondentu. Aktīvāk šogad plāno investēt uzņēmumi reģionos (67%) pretstatā 49% Rīgā un Pierīgā, optimistiskāki par investīcijām vairākumā ir lielie uzņēmumi (80%). Uzņēmēju investīciju plāni sakrīt gan ar ekonomikas vajadzību pēc investīcijām, gan ar banku gatavību finansēt. Swedbank šogad ir gatava piešķirt vienu miljardu eiro kvalitatīviem projektiem. Taujāti par investīciju plāniem šogad, no uzņēmumu pārstāvjiem pārliecinātāku nostāju par investīcijām šogad pauž finanšu direktori (65%). Nedaudz piesardzīgāki ir mazie uzņēmumi - investīcijas šogad plāno 41% aptaujāto. Kopumā no visiem aptaujātajiem uzņēmumiem 16% vēl nav pieņēmuši lēmumu, bet 29% šogad neplāno investēt. Trešdaļa (33%) uzņēmumu, kas šogad plāno investēt, attīstībā iecerējuši ieguldīt līdz 50 tūkstošiem EUR, tikpat (33%) - vairāk nekā 500 tūkstošus. No tiem 11% plāno lielas investīcijas - virs 2 miljoniem eiro. Mikro un mazie...

Jēkabpils pilsētas domes 2015.gada 23.aprīļa saistošie noteikumi №9 «Jēkabpils sabiedriskā transporta (autobuss) lietošanas noteikumi»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 21.maiju.