JAUNUMI

Saeimas 2015.gada 30.aprīļa likums «Grozījumi Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 3.jūniju.

Saeimas 2015.gada 7.maija likums «Grozījumi Kredītiestāžu likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 3.jūniju.

Saeimas 2015.gada 30.aprīļa likums «Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 1.jūniju.

Liepājas pilsētas domes 2015.gada 22.janvāra saistošie noteikumi №5 «Liepājas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas noteikumi»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.maiju.

Saeimas 2015.gada 7.maija likums «Grozījumi likumā «Par akcīzes nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 21.maiju.

Saeimas 2015.gada 30.aprīļa likums «Grozījumi likumā «Par tiesu varu»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 21.maiju.

Saeimas 2015.gada 30.aprīļa likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»»Likums stājas spēkā ar 2015.gada 3.jūniju.

Saeima ceturtdien, 21.maijā, galīgajā lasījumā skatīs Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likuma projektu, kā arī Konkurences likuma grozījumus, ar kuriem plānots mazumtirgotājiem aizliegt piemērot virkni prasību preču piegādātājiem. Galīgajā lasījumā Saeima šodien lems arī par izmaiņām transportlīdzekļa nodokļa likumā, kas paredz vairākus atvieglojumus nodokļa nomaksā. Turpmāk daudzbērnu ģimenei ceļa nodoklis par attiecīgo kalendāro gadu būs jāmaksā 50 procentu apmērā, savukārt no nodokļa nomaksas būs atbrīvotas arī tās personas, kuru apgādība ir bērns invalīds bez kustību traucējumiem, kā arī personas ar III invaliditātes grupu. Kā steidzami galīgajā lasījumā Saeimas sēdē iekļauti Komerclikuma grozījumi, kas paredz automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro kapitālsabiedrībām. Pirmajā lasījumā Saeima konceptuāli lems par grozījumiem likumos, kas paredz noteikt ierobežojumus un aizliegumus, kā arī atļaujas saņemšanu un nodevas maksāšanu niršanai mūsu valsts teritoriālajos jūras ūdeņos vietās, kurās atrodas kuģu vraki vai nogrimuši priekšmeti. Tāpat konceptuāli deputāti skatīs izmaiņas Elektronisko sakaru likumā, kas paredz Latvijā no 2017.gada nodrošināt neatliekamās palīdzības zvanu no...

Mazinot slogu uzņēmējiem, plānots, ka atbildīgā iestāde par uzņēmumu reģistrāciju - Uzņēmumu reģistrs (UR) - varēs lemt par automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro visām kapitālsabiedrībām. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu otrajā lasījumā kā steidzami atbalstītie grozījumi Komerclikumā. Saeima pirms diviem gadiem pieņēma izmaiņas šajā regulējumā, kas paredzēja cīņu pret reiderismu jeb uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu, kā arī noteica pienākumu uzņēmumiem līdz 2016.gada 30.jūnijam iesniegt UR ar pāreju uz eiro saistītos dokumentus. Deputāti atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz kapitālsabiedrību automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā UR pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro. Deputāti šodien vienojās, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas. UR pārstāvji informējuši, ka līdz šim tikai 16 procenti no, piemēram, viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA) ir iesniegušas pieteikumu pamatkapitāla pārejai uz eiro. Ja izmaiņas nepieņemtu, tad vairāk nekā 93...

Uzņēmumu faktiskie īpašnieki būs jāreģistrē Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu centrālajos reģistros, kas būs pieejami gan kompetentajām iestādēm, gan personām, kam ir likumīga interese par šo informāciju, piemēram, pētnieciskajiem žurnālistiem. To paredz trešdien apstiprinātā vienošanās starp Eiropas Parlamentu (EP) un ES Padomi. Jaunās direktīvas mērķis ir cīnīties pret noziegumiem nodokļu jomā un teroristu organizāciju finansēšanu. Apstiprināti arī jaunie noteikumi, kas uzlabos naudas līdzekļu pārvedumu izsekojamību, ziņo Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Ceturtā direktīva pret naudas atmazgāšanu pirmo reizi uzliek pienākumu ES dalībvalstīm veidot centrālos reģistrus, kuros uzskaitīti faktiskie labuma guvēji no korporatīvo un citu juridisko vienību, kā arī trastu darbības. Eiropas Komisijas sākotnējā priekšlikumā šādu reģistru nebija, tos iekļāva pēc EP deputātu prasības. Atgādinām, ka Patiesais labuma guvējs ir īpašnieks, kam faktiski pieder uzņēmums vai kurš to kontrolē un pieņem galīgos lēmumus par darījumiem vai nu īstenojot īpašumtiesības tieši vai ar pilnvarotas personas starpniecību. Direktīva arī uzliek bankām, revidentiem, notāriem, kā arī nekustamo īpašumu...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, 20.maijā, atbalstīja izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā kā steidzamu Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, kas noteiks kārtību, kādā turpmāk veicama pašvaldību finanšu izlīdzināšana. Jauns normatīvais regulējums nepieciešams, lai, ņemot vērā pašvaldību - republikas pilsētu un novadu - sociālekonomiskās atšķirības, radītu pašvaldībām līdzīgas iespējas tām noteikto funkciju izpildei un veicinātu pašvaldību iniciatīvu un patstāvību savu finanšu resursu veidošanā. Iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis uzsvēra, ka likuma pieņemšana ir būtiska pašvaldību finanšu un budžeta plānošanai un līdzsvarotai visu Latvijas novadu attīstībai. Tāpat K.Šadurskis norādīja, ka jaunā izlīdzināšanas sistēma būs vienkāršāka un saprotamāka un tajā iekļauti kritēriji, kas atbilst mūsdienu situācijai. Tie ir demogrāfiskie rādītāji - iedzīvotāju skaits, pirmsskolas vecuma bērni, bērni un jaunieši vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem un iedzīvotāji virs darbspējas vecuma - mijiedarbībā ar pašvaldības teritorijas lielumu. "Tas ir veiksmīgs un objektīvs jauno kritēriju kopums, kas ļaus...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien, skatot izmaiņas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojektā, nav ņēmusi vērā pašvaldību viedokli par likumprojektu, uzskata Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), kas atbilstoši LPS 2015. gada 22.aprīļa domes sēdes lēmumam iesniedza Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā vairākus priekšlikumus likumprojekta "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" pilnveidošanai: • Par pašvaldību vērtēto ieņēmumu prognozējamību un stabilitāti vidējā termiņā un ilgtermiņā; • Pašvaldību finansiālo aizsardzību gadījumā, kad samazinās pašvaldības ieņēmumi no tās darbības neatkarīgu apstākļu rezultātā; • Par pašvaldību ieinteresētības saglabāšanu nodokļu ieņēmumu pieaugumā; par pārejas periodā nepieciešamā papildu finansējuma nodrošināšanu no valsts budžeta dotācijas līdzekļiem. Trešdien komisijā izskatot priekšlikumus likumprojektam "Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likums" uz otro lasījumu, visi ierosinājumi tika noraidīti. Lai arī LPS priekšlikumi prasa papildu apmēram 10 miljonus eiro finansējumu no valsts budžeta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā, tomēr, samērojot to ar valsts budžetu, ietekme vērtējama kā neliela. LPS pauž bažas, ka, neņemot vērā LPS domes sēdē ierosinātos un atbalstītos...

Atbildība par informācijas pārraidīšanu elektronisko sakaru tīklā, kā arī šīs atbildības ierobežojumi ir paredzēti Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā, tā gaidāmajā žurnāla Bilances Juridiskie Padomi jūnija numurā raksta Viktorija Alksne, zvērinātu advokātu biroja Cobalt juriste. Likumā ieviestas 2000. gada 8. jūnija direktīvas 2000/31/EK par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (Direktīvas par elektronisko tirdzniecību) prasības. Direktīvas 2000/31/EK mērķis ir, cita starpā, saskaņot nosacījumus (atbildības ierobežojumus), saskaņā ar kuriem informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējus nevar saukt pie atbildības attiecībā uz trešo personu izvietoto prettiesisko saturu interneta vidē. Atbildības ierobežojumi attiecas uz visiem prettiesiskas darbības veidiem (ieskaitot autortiesību un preču zīmju pārkāpumus, personu goda un cieņas aizskārumu, maldinošu reklāmu utt.). Lai noskaidrotu, vai uzņēmumi, kas saviem klientiem piedāvā bezmaksas piekļuvi bezvadu internetam (Wi-Fi), ir atbildīgi par pārraidāmo informāciju vai no šādas atbildības atbrīvojami, vispirms ir jānoskaidro, vai šādi uzņēmumi ir uzskatāmi par informācijas sabiedrības pakalpojuma sniedzējiem. Informācijas sabiedrības pakalpojumi ietver...

Latvijā strādāšanas kultūra ir salīdzinoši konservatīva, proti, ar darbu lielākoties tiek saprasta konkrēta vieta - "es esmu darbā", taču pasaulē pieejamo tehnoloģiju iespaidā daudzās jomās aizvien biežāk darbs tiek definēts kā noteiktā veidā paveicami uzdevumi konkrēta mērķa sasniegšanai, atzīst "BiSMART" eksperti. Tā cilvēks vienlīdz veiksmīgi var strādāt gan birojā, gan arī ārpus tā - mājās, vasarnīcā vai pludmalē, ja vien tam ir nodrošināti nepieciešamie apstākļi un tehnoloģijas. "Darbam ārpus biroja un dažādu uzņēmuma mobilitātes risinājumu izmantošanai ir vairākas būtiskas priekšrocības: lietderīgāka darbinieku laika izmantošana, operatīvo biroja izdevumu samazināšana, kā arī jaunu pakalpojumu piegādes veidu radīšana," uzskata konsultāciju uzņēmuma "DigitalMind" valdes priekšsēdētājs Rinalds Sluckis. Tomēr acīmredzamie ieguvumi nenozīmē, ka attālinātais darbs ir piemērotākā izvēle visiem uzņēmumiem un visiem darbiniekiem. Strādāšana no mājām gadā ietaupa aptuveni 80 stundu darba laika Aprēķini liecina, ka cilvēks ceļā uz un no darba gadā pavada vidēji divas nedēļas vai 80 stundas. Strādājot mājās, šo laiku var izmantot lietderīgāk....

Ministru kabineta 2015.gada 12.maija noteikumi №219 «Noteikumi par pasākumiem, kas saistīti ar militārās aviācijas nelaimes gadījumiem»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.maiju.