JAUNUMI

Ministru kabineta 2015.gada 12.maija noteikumi №225 «Grozījumi Ministru kabineta 2007.gada 2.maija noteikumos №296 «Noteikumi par rūpniecisko zveju teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 12.maija noteikumi №222 «Grozījumi Ministru kabineta 2011.gada 19.oktobra noteikumos №820 «Dopinga kontroles kārtība»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 28.aprīļa noteikumi №207 «Darbības programmas «Izaugsme un nodarbinātība» 7.2.1.specifiskā atbalsta mērķa «Palielināt nodarbinātībā, izglītībā vai apmācībās neiesaistītu jauniešu nodarbinātību un izglītības ieguvi Jauniešu garantijas ietvaros» pasākumu «Aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošana jauniešu bezdarbnieku nodarbinātības veicināšanai» un «Sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošana Jauniešu garantijas ietvaros» īstenošanas noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 28.aprīļa noteikumi №208 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 20.jūlija noteikumos №664 «Kārtība, kādā tiek administrēts un uzraudzīts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, izveidojot kredītu fondu»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.maiju.

Ministru kabineta 2015.gada 12.maija noteikumi №226 «Grozījums Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumos №82 «Noteikumi par valsts nodevu par mežsaimnieciskām un medību darbībām»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 20.maiju.

Ministru kabineta 19.maija sēdē jaunā redakcijā tika apstiprināti Ministru kabineta (MK) noteikumi „Atbalstāmo investīciju projekta apstiprināšanas un īstenošanas kārtība”, kas nosaka kārtību, kādā ir iesniedzams un vērtējams atbalstāmo investīciju projekts. Līdz ar Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu, uzņēmēji var iesniegt Ekonomikas ministrijā investīciju projektu pieteikumus atbalstāmo investīciju projekta statusa iegūšanai līdz pat 2020. gada 1. oktobrim, saņemot tiesības piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides savas darbības paplašināšanai un modernizācijai. Stājies spēkā jauns valsts atbalsta regulējums, kas dod tiesības turpināt nodrošināt valsts atbalstu uzņēmumu ienākuma nodokļu atlaides veidā, tāpēc Ministru kabineta noteikumu normas saskaņotas ar jauno valsts atbalsta regulējumu. Tāpat Ministru kabineta noteikumi paredz atvieglot atskaišu sniegšanas kārtību par investīciju projekta īstenošanu, kā arī sīkāk skaidrot projektu sagatavošanas, uzraudzības un projektu grozījumu izdarīšanas kārtību. Atgādinām, ka uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi var pretendēt uzņēmumi, kas piecu gadu laikā plāno investēt vismaz 10 milj. euro apstrādes rūpniecības, datorprogrammēšanas, telekomunikācijas, uzglabāšanas un transporta palīgdarbību nozarēs. Atbalsta...

Atsaucoties Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē aicinājumam un lai veicinātu plašāku informācijas izplatību un uzlabotu informācijas apriti starp Valsts ieņēmumu dienestu (VID) un ārzemēs dzīvojošiem latviešiem, 16.maijā un 17.maijā ģenerāldirektore Ināra Pētersone, ģenerāldirektora vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā un Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes direktore Valda Rotberga tikās ar Lielbritānijā dzīvojošajiem tautiešiem. Tikšanās piedalījās arī Latvijas vēstnieks Apvienotajā Karalistē Andris Teikmanis un atbildēja uz jautājumiem par notikumiem Latvijā un pasaulē, kā arī par vēstniecības darbu. Sestdien, 16.maijā, notika tikšanās Londonā, bet 17.maijā – Bristolē. Lai gan abas tikšanās nebija plaši apmeklētas, tomēr noritēja pozitīvā gaisotnē, atnākušie atzinīgi novērtēja šādu VID iniciatīvu un viņus interesēja gan konkrēti jautājumi, gan VID darbs un izmaiņas tajā kopumā. Ikvienam ir iespēja iepazīties ar VID prezentāciju"Nodokļu administrēšanas aktualitātes Lielbritānijā dzīvojošiem tautiešiem" . Pirms došanās ar Lielbritāniju VID tika apzināts tas jautājumu loks, ar kādu joprojām saskaras mūsu tautieši, neatkarīgi no tā, kur un cik ilgu laiku...

Uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadība pauž neizpratni par valdības ieceri nesamazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN), kā tas bija noteikts ar likumu un nostiprināts līgumā vienojoties ar Finanšu ministriju. Uzņēmēji aicina valdību uz dialogu, lai runātu par izveidojušos situāciju un panāktu vienošanos par turpmāko nodokļu politiku. LTRK norāda, ka lielākā daļa jeb 80% IIN nonāk pašvaldību budžetā, tāpēc nodokļa nesamazināšana būtiskas izmaiņas valsts ieņēmumos nedos. "Jau vairākkārt valdība ir atkāpusies no saistībām un izskatās, ka likumā ierakstītais, pirms vēlēšanām deklarētais un politiķu paustais ir bijusi tikai tukša skaņa," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, piebilstot, ka vienošanās ar Finanšu ministriju tika parakstīta pērn oktobrī, paužot gatavību samazināt IIN līdz 22%. Latvijā ir ne tikai lielākie darbaspēka nodokļi zemu ienākumu grupā, bet ari viens no zemākajiem neapliekamajiem minimumiem ne tikai Baltijas valstīs, bet arī salīdzinot ar daudzām citām Eiropas Savienības valstīm, tāpēc atkāpšanās no darbaspēka nodokļu samazināšanas, ar ko bija...

Ministru kabineta sēdē 19.maija valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Energoefektivitātes likumprojektu, kas izstrādāts ar mērķi paaugstināt izmaksu ziņā efektīvu energoefektivitāti enerģijas ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā. Likumprojektā iekļautās normas attiecas gan uz valsti un pašvaldībām, gan uz komersantiem, kas ir iesaistīti enerģijas mazumtirdzniecībā un sadalē, gan uz galapatērētājiem. Saskaņā ar likumprojektu, valsts izstrādās un regulāri aktualizēs energoefektivitātes plānu, definējot pasākumus, kā sasniegt Latvijai kā Eiropas Savienības dalībvalstij aprēķināto obligāto enerģijas ietaupījuma mērķi - līdz 2020. gadam ietaupīt 2474 GWh enerģijas galapatēriņā. Arī pašvaldības var izstrādāt savus energoefektivitātes plānus, lai plānveidīgi un efektīvi ieviestu enerģijas taupīšanas pasākumus. Lai atbalstītu dažādu energoefektivitātes pasākumu veikšanu, ES fondu 2014. - 2020. gada plānošanas periodā paredzētas vairākas atbalsta programmas, piemēram, energoefektivitātes pasākumu veikšanai daudzdzīvokļu ēkās, industriālajos objektos, kā arī valsts un pašvaldību ēkās. Papildu likumprojektā ietverts pienākums republikas nozīmes pilsētām ieviest un sertificēt energopārvaldības sistēmas, savukārt, pašvaldībām ar attīstības indeksu virs 0,5 un iedzīvotāju skaitu virs 10...

Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 19.maijā, izskatīšanai Saeimā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, ar kuriem plānots ieviest elektronisku nekustamā īpašuma izsolīšanu spriedumu izpildes un maksātnespējas procesos. Civilprocesa likuma grozījumi paredz izveidot elektronisko izsoļu vietni un nosaka izsoles izziņošanas, dalībnieku autorizācijas un izsoles norises procesu. Tāpat likumprojekts noteic, ka elektronisko izsoļu portāla ietvarā tiek uzturēts Izsoļu dalībnieku reģistrs, kas satur ziņas par fiziskām un juridiskām personām, kas reģistrētas kā izsoļu dalībnieki. To, kā tiks veiktas darbības elektronisko izsoļu vietnē un kā ziņas par attiecīgajam personām tiks iekļautas Izsoļu dalībnieku reģistrā, iekļaujamo ziņu apjomu, kā arī šo ziņu aktualizēšanas un dzēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets. Ievērojot zvērinātiem tiesu izpildītājiem un administratoriem deleģēto funkciju raksturu, elektronisko izsoļu portālu plānots veidot kā valsts informācijas sistēmas daļu. Nekustamā īpašuma izsolīšanu elektroniski plānots uzsākt no šī gada 1.jūlija, savukārt maksātnespējas procesos - no 2016.gada 1.janvāra. Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš iepriekš uzsvēra, ka pāreja uz elektroniskām izsolēm ļaus...

Iepazīstoties ar nesen publiskotā "DNB Latvijas barometra" pētījuma rezultātiem par darba tirgu un statistiku šajā jomā, samērā skaidri ir redzama tendence, ka Latvijas iedzīvotāju subjektīvais vērtējums ekonomiskajai situācijai valstī ir visai cieši saistīts ar vidējās algas izmaiņām. Būtībā atalgojums ir galvenā mēraukla, pēc kuras iedzīvotāji vērtē ekonomisko situāciju un tās izmaiņas. Tas sasaucas ar ekonomistu tēzi, ka ikvienas izmaiņas ekonomikā iedzīvotāju uztverē attēlojas ar zināmu laika nobīdi, jo makro līmeņa procesi tikai pēc laika jūtami ietekmē cilvēku maciņus, uzskata Līga Menģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore. Šāda tendence redzama arī atbildēs uz jautājumu, kuri ir trīs būtiskākie faktori, lai respondents kādu darbavietu uzskatītu par labu. Arī šeit galvenā vērtējuma pozīcija ir atalgojums, un tikai pēc tam seko darba saturs, kolektīvs un citi aspekti. Līdzīga aina vērojama arī, vērtējot, kādai darbavietai respondenti dotu priekšroku - atkal dominē atalgojums, kuram prioritārā secībā seko faktori, kas saistīti ar finansiālo drošību un iespējamo materiālo atbalstu (sociālās...

Valdība otrdien, 19.maijā, atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) ierosinājumu precizēt un pilnveidot I un II grupas invaliditātes pensijas pārrēķināšanas kārtību. Savukārt izmaiņas pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanas jautājumu valdība vienojās skatīt kontekstā ar 2016.gada budžeta izstrādi šī gada vasarā. Līdz ar to LM virzītais likumprojekts "Par valsts pensijām" būs jāsadala un diskusijas par iespējamām izmaiņām pensiju indeksācijā un krīzes laikā piešķirto pensiju pārrēķināšanā turpināsies. Labklājības ministrs Uldis Augulis uzsver, ka šodien valdībā pieņemtais lēmums nav taisnīgs pret pensionāriem un veicina sabiedrības neuzticību valdības solījumiem uzlabot pensijas vecuma cilvēku stāvokli. “Joprojām neatbalstu likumprojekta sadalīšanu, jo tajā iekļautie pasākumi no politikas attīstības viedokļa ir vienlīdz svarīgi un novērstu gan krīzes radītās sekas, gan mazinātu nabadzību un uzlabotu pensionāru dzīves kvalitāti. Turklāt valsts budžeta iespēju kontekstā nav korekti pretnostatīt dažādas sabiedrības grupas, jo visvairāk nabadzības riskam šobrīd ir pakļauti tieši pensionāri. Mans uzdevums ir pildīt valdības deklarācijā noteikto, tāpēc diskusijas vēl turpināsim nākamā...

Valdība turpmāk varēs aizliegt vai ierobežot audzēt konkrētu ģenētiski modificētu kultūraugu visā valstī vai atsevišķā teritorijā. To paredz grozījumi Ģenētiski modificēto organismu aprites likumā, ko otrdien, 19.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus varēs noteikt Eiropas Savienībā (ES) atļautu ģenētiski modificēto kultūraugu audzēšanai, ņemot vērā iemeslus, kas saistīti ar vides vai lauksaimniecības politikas mērķiem. Šādu ierobežojumu iemesli, kā to paredz likumprojekts, varēs būt, piemēram, pilsētas un valsts zemes plānojums, zemes izmantojums, sociālekonomiskā ietekme, līdzāspastāvēšana un sabiedrības nostāja. Patlaban Ministru kabinets var noteikt aizliegumus vai ierobežojumus ES atļautu ģenētiski modificēto organismu audzēšanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, lai netiktu apdraudēta konkrētās teritorijas bioloģiskā daudzveidība. Grozījumi arī noteic, ka Zemkopības ministrijai jāiesniedz prasība Eiropas Komisijai, lai panāktu, ka ES atļauju par konkrētā ģenētiski modificētā kultūrauga audzēšanu neattiecina uz Latviju vai daļu tās teritorijas. Likumprojekta autori norāda, ka šī gada martā pieņemtā ES direktīva sniedz dalībvalstīm lielāku...

Žurnāla BILANCE 2015. gada 10. (358.) numurā lasiet: GRĀMATVEDĪBA Kāda būs grāmatvežu un revidentu dzīve pēc jaunā Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma stāšanās spēkā Ievērojami samazinoties revidējamo uzņēmumu skaitam, tas var rezultēties turpmākā finanšu informācijas kvalitātes kritumā Vairāku gadu garumā finanšu un grāmatvedības speciālistu, kā arī revidentu vidū norisinās diskusijas par sniegtās finanšu informācijas kvalitāti, apjomu, ticamību, kā arī īpaši tiek runāts par finanšu pārskatu kvalitāti un nepieciešamību veikt revīzijas sabiedrībās. Patlaban finiša taisnē tiek virzīts jaunais Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums. Ko tas jaunu mums visiem nesīs un viesīs - par to žurnālā BILANCE raksta FCCA, PricewaterhouseCoopers SIA revīzijas nodaļas vecākā menedžere, zvērināta revidente TERĒZE LABZOVA. Grāmatvedības dokumentu izvērtēšana, glabāšana un iznīcināšana Kuri grāmatvedības dokumenti jāglabā tikai piecus gadus, kuri - 10 gadus, bet kuri mūžīgi Nereti saņemam jautājumus, kā jāglabā dažādi grāmatvedības dokumenti - algu saraksti, personāla un inventarizāciju saraksti, grāmatvedības politikas un attaisnojuma dokumenti, kā...

Liepājas pilsētas domes 2015.gada 16.aprīļa saistošie noteikumi №12 «Par grozījumiem Liepājas pilsētas domes 2010.gada 21.janvāra saistošajos noteikumos №2 «Par Liepājas pilsētas pašvaldības sociālajiem pakalpojumiem»»Saistošie noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 14.maiju.