JAUNUMI

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, palielinājās par 1,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem par - 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,6%. Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem. Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem. Cenu kāpums bija arī tējai un kafijai, augļiem, saldumiem un medum, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas samazinājās pienam un piena produktiem, sieram, olām, kartupeļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, cukuram. Gada laikā...

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) sagatavotais pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas sektora darbību 2014.gadā liecina, ka nebanku kreditēšanas tirgū bija vērojama tendence no jauna izsniegto kredītu samazinājumam, ko visbūtiskāk ietekmēja no jauna izsniegto distances kredītu samazinājums, tomēr distances kredītportfeļa apjoms pakāpeniski palielinājās līdz ar aktīvāku kredītu izsniegšanu gada nogalē. Palielinājās arī kavēto kredītu īpatsvars ar kavējumu līdz 90 dienām, kas varētu liecināt par to, ka līdz ar aktīvāku kreditēšanu 2014.gada 2.pusgadā ir pasliktinājusies no jauna izsniegto kredītu atmaksas kvalitāte. Plaši izplatīts pakalpojums ir kredītu pagarināšana – 48,1% no kredītportfelī esošajiem līgumiem 2014.gadā tika pagarināti, bet 29,7% pagarināti 3 un vairāk reizes. 2014.gada decembrī Latvijas Republikā darbojās 56 licencēti nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, kuri nodarbojās ar dažāda veida kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu. Distances kredītēšnas pakalpojumus sniedza 18 sabiedrības, Patēriņa kredītus sniedza 17 sabiedrības, kredītus pret kustamas lietas ķīlu (lombarda kredītus) sniedza 20 sabiedrības, Hipotekāros kredītus sniedza 12 sabiedrības, līzinga un citus ar transportlīdzekļa...

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №270 «Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumos №748 «Noteikumi par lēmumu pieņemšanu darījumiem ar lauksaimniecības zemi»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №271 «Noteikumi par tādas gaļas marķēšanu, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №272 «Aitu gaļas papildu marķējuma noteikumi»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №274 «Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 26.oktobra noteikumos №997 «Noteikumi par garantijām komersantu un atbilstošu lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību konkurētspējas uzlabošanai»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №265 «Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 207-15 «Ģeotehniskā projektēšana»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 8.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №269 «Prasības zīdaiņu un mazu bērnu pārtikai un tās marķējumam»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №278 «Noteikumi par valsts nodevu ieraksta izdarīšanai šķīrējtiesu reģistrā»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Ministru kabineta 2015.gada 2.jūnija noteikumi №268 «Grozījums Ministru kabineta 2014.gada 26.augusta noteikumos №509 «Noteikumi par karavīra mēnešalgas un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru»»Noteikumi stājas spēkā ar 2015.gada 6.jūniju.

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš piektdien, 5.jūnijā, Saeimā atklāja konferenci "Kāds progresīvais nodoklis ir vajadzīgs Latvijā?". Konferences dalībnieki bija gandrīz vienisprātis, ka progresīva nodokļu sistēma, ieviešot to pārdomāti, palīdzētu mazināt gan nabadzību, gan ienākumu nevienlīdzību. Tiesa gan, pašreiz Finanšu ministrijas piedāvātais (un tās valsts sekretāra Arvila Ašeradena konferencē prezentētais) modelis par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no 2016. gada, kas paredz nodokļu maksātājiem iespēju atprasīt uz neapliekamā minimuma rēķina pārmaksātās nodokļu iemaksas no Valsts ieņēmumu dienesta tikai pēc gada, neizpelnījās konferences ekspertu atzinību. Diskutētāji pauda bažas gan par administratīvo slogu, ko šāda sistēma radīs, un vai visi zemāko ienākumu saņēmēji spēs ar to tikt galā; gan par tās negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju reālajiem ienākumiem, tos nevis palielinot, bet pat nedaudz samazinot arī mazo algu saņēmējiem; gan arī par pašu principu kā tādu, kas faktiski nozīmē, ka valsts uz gadu aizņemas naudu uz nodokļu maksātāju rēķina, turklāt...

Latvijas lielākā uzņēmēju organizācijas Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padome 5.jūnijā tikās ar ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, lai pārrunātu dažādus tautsaimniecībai būtiskus jautājumus, kā arī vērstu uzmanību uz to, ka iespējami drīz nepieciešams sagatavot nodokļu politikas stratēģiju, lai uzņēmējiem tiktu garantēta iepriekš paredzama sistēma, kas atvieglotu nākotnes attīstības plānošanu. LTRK pārstāvji norādīja, ka stratēģijas projektu plānos sagatavot līdz 2016.gada beigām un ka pašreiz tā tiek pielāgota budžeta nepieciešamībai, tāpēc daudzi uzņēmumi jūtas nedroši par savu nākotnes izaugsmi un spēju attīstīties. "Pašreiz mēs cīnamies par palikšanu baltajā ekonomikā un pelēkā daļa kļūst daudz konkurētspējīgāka par mums," saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Padomes locekļi vērsa premjeres uzmanību uz to, ka būtiski ievērot vienošanos par iedzīvotāju ienākuma nodokļa pakāpenisku samazināšanu, kā to paredz parakstītā vienošanās ar Finanšu ministriju, un ka nepildot to, kopumā tiks pārkāpti vairāki likumi. "Risinājums varētu būt nodokļu politikas stratēģija, kura noteiktu, kā samazināt darbaspēka nodokļus un izveidot sistēmu kopumā...

Vasaras periodā tiek organizēti brīvdabas pasākumi un aktuālāka kļūst arī ielu tirdzniecība, tādējādi Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka kases aparātu lietošanu, saņemtā samaksa par ieeju šajos pasākumos, kā arī saņemtā samaksa par precēm ielu tirdzniecībā ir reģistrējama, izmantojot kases aparātus. Vasaras laikā visā Latvijā notiek dažādi brīvdabas pasākumi - pilsētu svētki, koncerti, festivāli, gadatirgi, sporta aktivitātes u.c., kuru laikā notiek izbraukuma tirdzniecība un tiek pārdotas biļetes. VID vērš uzņēmēju un iedzīvotāju uzmanību, ka arī minētajos pasākumos saņemtā samaksa par pakalpojumiem jāreģistrē kases aparātā, pretī izsniedzot čeku. Brīvdabas pasākumi Ieejas maksa brīvdabas pasākumos bez kases aparāta iekasējama tikai gadījumos, kad samaksa notiek skaidrā naudā un pretī tiek izsniegta VID reģistrēta un noteiktā kārtībā noformēta biļete. Ja tiek maksāts ar maksājuma karti, kases aparāts ir jālieto obligāti. VID reģistrēta biļete var tik noformēta, nelietojot kases aparātu, saņemot maksu par ieeju šādos pasākumos: par ieejas maksu, inventāra nomu...

Atgādinām, ka 1. jūnijā stājās spēkā iepriekš pieņemtie Ministru kabineta noteikumu grozījumi attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) veicēju ziņojumiem par VSAOI un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ministru kabineta 2014. gada 23. septembra noteikumi Nr. 561 "Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli"" paredz, ka: darba devējam turpmāk Valsts ieņēmumu dienestā (VID) būs jāsniedz ziņas par darba ņēmēju, kuram ir piešķirts vai beidzies atvaļinājums kā bērna tēvam sakarā ar bērna piedzimšanu ; darba devējam, kurš ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātājs, nebūs jāsniedz ziņas par darbinieku profesijas kodiem; ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu turpmāk nebūs jāsniedz mikrouzņēmumu īpašniekiem, mikrouzņēmumu valdes locekļiem un mikrouzņēmumu prokūristiem; darba devēja izmaksātās prēmijas un citi ienākumi uz iepriekšējo darba attiecību pamata norādāmi darba devēja ziņojumos. Jaunā redakcijā izteikti noteikumu Nr.827 1.pielikuma sadaļa „Ziņu kods un...

Saeima ir pieņēmusi Noguldījumu garantiju likumu jaunā redakcijā, kas nodrošinās Eiropas Savienības (ES) direktīvas par noguldījumu garantiju sistēmām prasību ieviešanu nacionālajā likumdošanā un paredz virkni jauninājumu līdz šim spēka esošajā kārtībā. Likums stāsies spēkā šā gada 1.jūlijā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Veiktās izmaiņas skar vairākas jomas. Tās precizē gan likumā lietoto terminoloģiju atbilstoši vienotai pieejai visās ES valstīs, gan Noguldījumu garantiju fondā (NGF) veicamo iemaksu kārtību, nosakot minimālo uzkrājumu apjomu un paplašinot NGF iespējas nepieciešamības gadījumā aizņemties kompensāciju izmaksai nepieciešamos līdzekļus, nevis no valsts, bet arī no tirgus dalībniekiem, t.i. bankām. Vēl viena būtiska izmaiņa paredz termiņa, kurā ir jāsāk izmaksāt garantētā atlīdzība, pakāpenisku samazināšanu. Ja saskaņā ar spēkā esošajām Noguldījumu garantiju likuma prasībām līdz šim termiņš bija 20 darbdienas ar iespēju to pagarināt vēl par 10 darbdienām, tad pakāpeniski līdz 2024. gadam termiņš, kurā noguldītājiem nauda tiks nodrošināta, būs samazināts līdz septiņām darbdienām no noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienas. Tāpat...