Likums vieš izmaiņas apsardzes pakalpojumu publisko iepirkumu regulējumā

Saeimā 14. februārī trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Publisko iepirkumu likumā (PIL), kas paredz stingrāku regulējumu apsardzes pakalpojumu iepirkumos, nosakot pasūtītāja pienākumu pārbaudīt PIL paredzētos kandidātu un pretendentu izslēgšanas noteikumus apsardzes pakalpojumu iepirkumiem, kuru paredzamā līgumcena ir 10 000 eiro vai lielāka.

Izslēgšanas noteikumi, piemēram, pretendenta un tā apakšuzņēmēju nodokļu parādi, darba tiesību pārkāpumi, tostarp nodarbināšana bez rakstveida līguma (nesniedzot informāciju par darbinieku atbilstoši nodokļu normatīvajiem aktiem), konkurences tiesību pārkāpumi un citi, veicina labvēlīgu augsni ēnu ekonomikas izplatībai šo pakalpojumu nozarēs un nepamatotu valsts finansējuma saņemšanu un sadarbību ar šādām personām. Kā rāda Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati - apsardzes nozarē ir augsti ēnu ekonomikas rādītāji. Apsardzes nozarē ir liels “aplokšņu” algu risks, piemēram, 2016. gadā 51,6% apsardzes nozarē vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo darba devēju vidējos darba ienākumus darba ņēmējiem aprēķināja mazākus par valstī noteikto minimālo darba algu, savukārt 2017. gadā – 51,1%.

Izslēgšanas noteikumu pārbaude ir vērsta uz ēnu ekonomikas izplatības mazināšanu apsardzes pakalpojumu nozarē.

Jāņem vērā, ka, ar likumprojektu paplašinot noteikumu apmēru, kas tiek attiecināts uz apsardzes pakalpojumu iepirkumiem, joprojām tiek saglabāta atvieglota režīma procedūru, tādējādi neuzliekot arī pārāk lielu administratīvo slogu nozarei. Apsardzes pakalpojumu iepirkumiem netiek noteikts pienākums ievērot iepirkuma procedūrām izvirzītās prasības, bet gan papildus pārbaudīt tikai izslēgšanas noteikumus.

Tāpat likumprojekts paredz iepirkuma procedūru piemērošanas izņēmumu Akadēmiskās informācijas centra vai Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistrā iekļautas kvalitātes nodrošināšanas aģentūras sniegtajiem pakalpojumiem studiju virziena novērtēšanas procesā.