Ekspertu ziņojumam

Labklājības ministrija sagatavojusi grozījumus Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā, kas 22. jūlijā akceptēti valdības sēdē un par kuriem vēl būs jālemj Saeimā. Ar grozījumiem lānots noteikt vienlīdzīgus nosacījumus bezdarbnieka statusa iegūšanai un saglabāšanai darba ņēmējiem un pašnodarbinātām personām. Turpmāk pašnodarbinātajiem tāpat kā darba ņēmējiem bezdarbnieka statusu piešķirs un saglabās, ja netiek gūti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas apliekamie ienākumi, izņemot, ja cilvēks ienākumus ir guvis par darba izpildes periodu pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas. Paredzēts arī precizēt īslaicīgas nodarbinātības iespējas, saglabājot bezdarbnieka statusu. Bezdarbniekiem būs iespēja strādāt līdz 60 dienām bezdarbnieka statusa laikā bez reižu ierobežojuma, savukārt pašnodarbinātajiem, ievērojot ienākumu deklarēšanas prasības, – 2 mēneši. Savukārt bezdarbnieka statuss netiek pakļauts izmaiņām, tas joprojām ir svarīgs, lai saņemtu Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) pilnu pakalpojumu grozu (pārkvalifikācija, subsidētās darba vietas u.c.) un saņemtu bezdarbnieka pabalstu, ja veiktas iemaksas un atbilst kritērijiem. Lasiet arī: Bezdarbniekiem ļaus vairākkārt iesaistīties pagaidu darbos Vai ir nozīme...

Patentu valdē 2025. gada pirmajā pusgadā fiksēts vidēji 8% pieaugums nacionālās procedūras kārtībā pieteikto preču zīmju un dizainparaugu pieteikumiem, kā arī preču zīmju starptautisko reģistrāciju attiecinājumiem uz Latviju, salīdzinot ar 2024. gadu. Vienlaikus par 15% sarukuši starptautisko dizainparaugu reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju. Ja 2024. gadā pirmajos sešos mēnešos pieteikti 613 nacionālās procedūras preču zīmju pieteikumi, šajā gadā tie bija 674. Starptautisko preču zīmju reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju pirmajā pusgadā bija 407, kas ir par septiņiem vairāk nekā gadu iepriekš. Dizainparaugu jomā nacionālās procedūras pieteikumu skaits šī gada pirmajos sešos mēnešos bija 19, kas ir par diviem vairāk nekā pērn, bet starptautisko dizainparaugu reģistrāciju attiecinājumi uz Latviju - 11. Patentu valdē šī gada pirmajos sešos mēnešos ir saņemti 63 nacionālo patentu pieteikumi, kas ir par aptuveni 30% vairāk nekā pērn tajā pašā laika posmā, kad tika saņemti 42 patentu pieteikumi. No Latvijas augstskolām saņemti desmit pieteikumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) iesnieguši 19...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) pagājušajā gadā atjauninājis specializētu Izraēlas kompānijas Cellebrite programmatūru cīņai ar ēnu ekonomiku. Šādi digitāli risinājumi izmantoti jau 2020. gadā, un, ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, bija nepieciešams atjaunināt arī VID izmantotās tehnoloģijas. Vienlaikus VID uzsver, ka dienests darbības nodrošināšanā neizmanto tā sauktās spiegu programmatūras, kas uzlauž un izseko iedzīvotāju viedierīces. VID uzsver, ka sociālajos tīklos izskanējušo informācija ir maldinoša un veicina nepamatotu satraukumu sabiedrībā. VID skaidro, ka mūsdienu ekonomikā arvien lielāka daļa finanšu darījumu norisinās digitālajā vidē - izmantojot viedtālruņus, internetbanku, e-komercijas platformas, kriptovalūtas un mākoņpakalpojumus. Arī informācijas aprite kļūst aizvien decentralizētāka un šifrētāka. Tādēļ, lai nodrošinātu VID spēju atklāt izvairīšanos no nodokļu nomaksas un cīnītos ar ēnu ekonomiku, ir būtiski izmantot atbilstošus un efektīvus digitālos risinājumus. Šim nolūkam VID ir iegādājies specializētu programmatūru, kas ļauj analizēt finanšu informāciju un elektroniskos ierakstus, kā arī atbilstošos kontroles procesos veikt datu apkopošanu un sakarību izpēti. Dati tiek apstrādāti tikai kontroles...

Starpinstitūciju saskaņošanai līdz 18. jūlijam bija nodots Iekšlietu ministrija sagatavotais likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Likumprojekts valdībā jāiesniedz līdz 1. septembrim. 2023. gada 14. februārī portālā www.ManaBalss.lv tika uzsākta Latvijas pilsoņu parakstu vākšanas iniciatīva "Deklarēšanās īpašumā tikai ar īpašnieka atļauju", kas tika pamatota ar to, ka ir pārāk daudz gadījumu, kad nekustamajā īpašumā bez jebkāda tiesiska pamata ir deklarējušās nepazīstamas personas. Vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka ir veicamas sarežģītas un laikietilpīgas darbības personas nepamatoti deklarētās dzīvesvietas anulēšanai, kā arī tiek saņemti nepamatoti rēķini par publiskiem pakalpojumiem. Problēmas apraksts Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 3. pants nosaka, ka dzīvesvieta ir jebkura personas brīvi izraudzīta ar nekustamo īpašumu saistīta vieta (ar adresi), kurā persona labprātīgi apmetusies ar tieši vai klusējot izteiktu nodomu tur dzīvot, kurā dzīvot tai ir tiesisks pamats un kuru šī persona atzīst par vietu, kur tā sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 20. oktobra noteikumiem...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 1. augustā atsāks pretendentu pieteikumu pieņemšanu transportlīdzekļu un traktortehnikas vadītāju izglītības programmu apguvei, lai veicinātu nodarbināto un pašnodarbināto personu konkurētspēju darba tirgū. Mācības ir bez maksas, tās tiek īstenotas Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda projektā "Prasmju pilnveide pieaugušajiem" mūžizglītības pasākumos, izmantojot kuponu metodi. Ja mācību dalībnieks bez attaisnojoša iemesla pārtrauc mācības vai 90 dienu laikā pēc mācību pabeigšanas nenokārto eksāmenu vai noslēguma pārbaudījumu, turpmākos 24 mēnešus vai līdz pārbaudījuma nokārtošanai NVA viņu neiesaista citos mācību pasākumos, kas paredzēti bezdarba riskam pakļautām personām. NVA mūžizglītības pasākumos tiek iesaistīti nodarbinātie un pašnodarbinātie, kuru izglītība un prasmes ir nepietiekamas konkurētspējai darba tirgū, vecums ir 50 gadi vai vairāk, noteikta vai prognozējama invaliditāte. Lai iesaistītos transportlīdzekļu vadītāju un traktortehnikas vadītāju izglītības programmu apguvē, pretendentam jāstrādā vienkāršo profesiju darbs atbilstoši Profesiju klasifikatora devītajai pamatgrupai vai jābūt bez iegūtas profesionālās kvalifikācijas, vai apmācības nepieciešamība ir jāapstiprina pretendenta darba devējam. Pieteikties dalībai mūžizglītības pasākumos var...

Grāmatvedībā katrs ieraksts slēpjas aiz precīzi noformēta dokumenta, un bieži vien šo pamatu veido tieši kases čeks. Valsts ieņēmumu dienests metodiskajā materiālā sniedzis padziļinātu ieskatu kases čeka lomā uzņēmumu grāmatvedībā, aptverot arī situācijas, kad šajā ikdienišķajā dokumentā trūkst kāds no normatīvajos aktos noteiktajiem rekvizītiem. Šīs vadlīnijas ir saistošas visiem Latvijas uzņēmumiem – gan tiem, kas reģistrēti kā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāji, gan tiem, kas nav. Attaisnojuma dokumentu pamatprincipi un kases čeka loma Grāmatvedības reģistros ierakstus drīkst veikt tikai uz attaisnojuma dokumenta pamata, kas atbilst Grāmatvedības likuma prasībām. Lai dokuments būtu derīgs, tajā jāietver virkne obligāto rekvizītu: dokumenta veida nosaukums, datums un numurs; precīzas ziņas par dokumenta autoru (uzņēmuma nosaukums, reģistrācijas numurs); skaidra citu darījuma dalībnieku identifikācija, tostarp fizisku personu vārds un uzvārds, ja tādi ir; saimnieciskā darījuma detalizēts apraksts un vērtība naudas izteiksmē, kā arī cita nepieciešamā informācija, piemēram, daudzums un mērvienība. Turklāt par attaisnojuma dokumentā sniegtās informācijas pareizību atbildīgās personas...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) publiskā paziņojumā pauž neizpratni par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) prezidenta Andra Bites izteikumiem par virsstundām Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma”, kas izskanēja 22. jūlijā. Intervijā Bite komentēja gan grozījumus Darba likumā, gan darba koplīgumu lomu, kā arī arodbiedrību ietekmi darba tirgū. LBAS norāda, ka ir satraukta par, tāsprāt, likuma apiešanas attaisnošanu attiecībā uz virsstundu apmaksu. Organizācija uzsver, ka darba devēju publiska atturēšanās no likuma ievērošanas var tikt uztverta kā negatīvs signāls gan darba ņēmējiem, gan sabiedrībai kopumā. Arodbiedrību ieskatā tas var radīt iespaidu par tiesiskā regulējuma noniecināšanu un neveicina uzticību darba attiecību sistēmai. LDDK atbildi LBAS paziņojumam vai papildus skaidrojumus pagaidām nav sniegusi. LBAS priekšsēdētājs Egīls Baldzēns: “Pat pēc tam, kad ir panākti visām pusēm kopēji kompromisa risinājumi ar Labklājības ministriju par Darba likuma grozījumiem, arodbiedrību domstarpības ar darba devēju pusi sākas jautājumos, kuros darba devēji aizvien tiecas savu konkurētspēju...

Pēdējā laikā būvvaldes aizvien biežāk saņem dzīvokļu īpašnieku un privātmāju jauno īpašnieku pieprasījumus iepazīties ar attiecīgo nekustamo īpašumu būvniecības lietās esošo informāciju, kas tiek uzglabāta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), informē Datu Valsts inspekcija (DVI). Minētās informācijas pieprasīšana ir saistīta ar īpašnieku leģitīmo interešu īstenošanu. Proti, cilvēkiem var būt nepieciešams iegūt informāciju par būvniecības procesiem, kas notikuši saistībā ar tiem šobrīd piederošajiem nekustamajiem īpašumiem, bet kuros persona nav bijusi dalībnieks. Tā kā būvniecības lietās pieejamie dokumenti satur arī personu datus (piemēram, informāciju par būvspeciālistiem), pieprasīto informāciju izsniedzot, jāņem vērā arī cilvēku tiesības uz privātumu un datu aizsardzību. BIS darbības pamatmērķis ir nodrošināt datu uzglabāšanu un apriti starp publiskās pārvaldes institūcijām, kontroles institūcijām un būvniecības dalībniekiem, kā arī sabiedrības iesaisti būvniecības procesā. Izvērtējot iespēju sniegt ierobežotas pieejamības informāciju trešajām personām, jāievēro Informācijas atklātības likumā noteiktais, kā arī jāņem vērā citi normatīvie akti, kas noteic, kā apstrādāt personas datus. Gadījumos, kad būvvaldē tiek saņemti minētie...

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) rēķina noformēšanas prasības noteiktas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 125. un 126. pantā, tajos arī norādīti nodokļa rēķinā obligāti norādāmie rekvizīti un informācija atbilstoši likumā noteiktajām prasībām. Par darījumu iekšzemē, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 150 eiro, reģistrētam PVN maksātājam ir tiesības izrakstīt vienkāršoto nodokļa rēķinu. Vienkāršotais nodokļa rēķins ir nodokļa rēķins, kurā ir norādīti šādi rekvizīti un informācija: 1) nodokļa rēķina izrakstīšanas datums; 2) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) PVN maksātāju reģistrā; 3) preču vai pakalpojumu saņēmēja juridiskās personas nosaukums (fiziskajai personai – vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai – deklarētā dzīvesvieta), kā arī reģistrācijas numurs VID PVN maksātāju reģistrā vai citas dalībvalsts nodokļa maksātāju reģistrā; 4) preces nosaukums vai pakalpojuma veids un daudzums; 5) preces vai pakalpojuma cena (ar...

Eiropas Savienības (ES) tieslietu un iekšlietu ministri ir vienisprātis, ka ES ir jāpalīdz uzņēmējiem atvieglot administratīvo slogu personas datu aizsardzībā, informē Tieslietu ministrija. Kopenhāgenā rīkotajā neformālajā sanāksmē 23. jūlijā ES ministri apsprieda datu regulas piemērošanu tā, lai mazinātu administratīvo slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ministri bija vienisprātis, ka jāturpina stiprināt ES konkurētspēju, mazinot birokrātiju. Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere norāda, ka Eiropas uzņēmumiem ir jāpalīdz kļūt konkurētspējīgākiem globālā līmenī, it īpaši šajā mākslīgā intelekta attīstības laikmetā. Vienlaikus svarīgi saglabāt augstu personas datu aizsardzības standartu. Prasībām jābūt saprātīgām un piemērotām situācijas būtībai, lieki neapgrūtinot datu regulas piemērotājus un ļaujot vairāk koncentrēties uz inovācijām un uzņēmējdarbības attīstību. Administratīvo slogu jāmazina ar riskos balstītu pieeju, skaidrām vadlīnijām un apmācībām, īpaši mazajiem uzņēmumiem un nevalstiskajām organizācijām, vienlaikus saglabājot datu regulu kā globālu standartu un nepārskatot to, kamēr nav pilnībā izsmelti esošie mehānismi. Jebkuras turpmākas pilnveides jāsagatavo ciešā dialogā ar uzņēmējiem, viņa uzsver. Tāpat ministre uzver nepieciešamību meklēt...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) turpina darba devēju pieteikumu pieņemšanu uzņēmumiem vajadzīgo darbinieku praktiskai apmācībai darba vidē, aģentūru LETA informēja NVA. Aģentūrā norāda, ka darba devējiem tā ir iespēja ar NVA finansiālu atbalstu sagatavot konkrētā uzņēmuma, zemnieku saimniecības, pašnodarbinātā, biedrības vai nodibinājuma vajadzībām nepieciešamos otrā, trešā vai ceturtā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālās kompetences darbiniekus. Praktiskajā apmācībā tiek iesaistīti bezdarbnieka statusā NVA reģistrētie klienti. Praktisko mācību ilgums pie darba devēja ir trīs mēneši, noslēdzot darba līgumu. Pasākums "Apmācība pie darba devēja" tiek īstenots Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projektā "Prasmju pilnveide pieaugušajiem". NVA darba devējam izmaksā dotāciju mācību dalībnieka darba algai - 60% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas, apmaksā izdevumus par normatīvajos aktos paredzēto obligāto darbinieka veselības pārbaudi līdz 50 eiro apmērā, piešķir vienreizēju dotāciju normatīvajos aktos paredzētajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem līdz 100 eiro apmērā, kā arī nodrošina ergoterapeita pakalpojumu un vienreizēju dotāciju darba vietas pielāgošanai līdz 1000 eiro apmērā, ja tiek...

Ja fiziskā persona vēlas veikt saimniecisko darbību, bieži rodas neskaidrības, kādi soļi jāveic, lai tā skaitītos legāla un lai būtu sakārtotas attiecības ar valsti, kļūstot par apzinīgu nodokļu maksātāju. Pirmais, kas jānoskaidro, vai fiziskajai personai ir pienākums reģistrēt savu saimniecisko darbību un kļūt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) maksātāju un veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) jau kā uzņēmējam, ne algota darba darbiniekam. Individuālais komersants nav saimnieciskās darbības veicēja statusā Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodokļu maksātāju reģistrā reģistrē: fiziskās personas, kuras ir darba devēji citiem un/vai veic saimniecisko darbību. Ja fiziskā persona ir reģistrējusies Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā individuālā komersanta statusā, tā vienlaikus nevar tikt reģistrēta VID saimnieciskās darbības veicēja (SDV) statusā. Ja fiziskajai personai nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, fiziskā persona, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu, nododot lietu tālāk apakšnomniekam vai apakšīrniekam, iznomājot kustamo mantu vai gūstot samaksu par dabas resursu izmantošanu...

Valdībā 22. jūlijā atbalstītie Labklājības ministrijas (LM) izstrādātie grozījumi Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā paredz no 2026. gada 1. janvāra atteikties no bezdarbnieku pagaidu darba ierobežojumiem, kā arī no darba meklētāja statusa piešķiršanas un zaudēšanas procedūras, kā arī pienākuma regulāri apmeklēt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiāli. Par šiem grozījumiem likumprojekta stadijā vairākos lasījumos vēl jālemj Saeimai. Iecerēts, ka turpmāk persona, kura atbilst darba meklētājam noteiktajiem kritērijiem un vēlēsies saņemt kādu no darba meklētājiem paredzētajiem pakalpojumiem, piemēram, seniori, kuri ir sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanas vecumu, līdzīgi kā bezdarba riskam pakļautās personas, varēs pieteikties attiecīga pakalpojuma saņemšanai, izmantojot elektroniskās pieteikšanās iespējas vai NVA filiālē. Līdztekus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju un tiesības uz NVA piedāvātajiem nodarbinātības atbalsta pakalpojumiem neatkarīgi no piemērojamās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) nomaksas kārtības, paredzēts, ka: persona būs tiesīga iegūt un saglabāt bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, ja tā negūst tādus ienākumus, kuri ir VSAOI objekts, proti, ienākumus,...

Ministru kabinets (MK) 22. jūlijā apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) virzītos grozījumus divos normatīvajos aktos, lai vienkāršotu Eiropas Savienības (ES) fondu projektu atlases, izvērtēšanas un uzraudzības procesus. Grozījumi izstrādāti FM īstenotā rīcības plāna administratīvā sloga mazināšanai ES fondu projektos ietvaros un vērsti uz efektīvāku projektu ieviešanu, samazinot administratīvo slogu gan finansējuma saņēmējiem, gan iesaistītajām institūcijām. Valdība apstiprināja grozījumus noteikumos par kārtību, kādā institūcijas nodrošina ES fondu ieviešanu 2021.–2027. gada plānošanas periodā. Paredzēts samazināt vērtēšanas kritēriju apjomu ES fondu projektu ierobežotajās atlasēs – turpmāk atbildīgā ministrija varēs noteikt, ka projektus vērtē tikai pēc vienotajiem atbilstības un izvēles kritērijiem, neparedzot papildu specifiskos un kvalitātes kritērijus. Tas nozīmē, ka ministrijai vairs nebūs jāvirza šie kritēriji apstiprināšanai Uzraudzības komitejas apakškomitejā un Uzraudzības komitejā. Savukārt Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) varēs ātrāk uzsākt atlases dokumentācijas sagatavošanu, tādējādi paātrinot atlases izsludināšanu, projektu vērtēšanu, līgumu slēgšanu un investīciju uzsākšanu. Ar grozījumiem paredzēta elastīgāka pieeja projektu izmaksu...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīti apelācijas instanču — apgabaltiesu — 2024. gada nozīmīgi spriedumi darba tiesību jomā. Vidzemes apgabaltiesas 24.04.2024. spriedums lietā Nr. C71234123 Faktiskie apstākļi Prasītāja strādāja par vispārējās aprūpes māsu anestēzijā un intensīvajā aprūpē. 19.02.2023. viņa saņēma informāciju no kolēģes, ka slimnīcas nodaļā trūkst 10 fentanila ampulu (medikaments pieder pie narkotiskiem pretsāpju līdzekļiem — redakcijas piezīme). Pārbaudes laikā darba devēja izveidotā komisija konstatēja vairākus pārkāpumus, tai skaitā medikamentu aprites dokumentēšanas trūkumu un zāļu skapja neaizslēgšanu. Priekšlikums par disciplinārsoda piemērošanu tika izteikts pieciem darbiniekiem, taču tikai divas māsas (prasītāja un vēl viena kolēģe) tika sodītas tieši par iepriekšminēto ampulu iztrūkuma kontekstā norādītajiem pārkāpumiem, lai gan arī citi darbinieki bija rīkojušies līdzīgi. Darba devējs 03.04.2023. piemēroja prasītājai disciplinārsodu — rājienu — par darba pienākumu nepienācīgu izpildi, nenodrošinot dokumentētu dežūras maiņas nodošanu — pieņemšanu,...