Ekspertu ziņojumam

No 2024. gada 1. jūlija Latvijā stājušies spēkā būtiski grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, ieviešot jaunu, īpašu PVN reģistrācijas kārtību mazajiem uzņēmumiem, seminārā skaidroja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu Pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Šie grozījumi ir nozīmīgi un attiecas tieši uz mazajiem uzņēmumiem. Reģistrēšanās prasības pirms jaunās kārtības Pirms jaunās kārtības spēkā stāšanās, tas ir, līdz 2024. gada 30. jūnijam, pastāvēja vairākas situācijas, kas uzliek par pienākumu uzņēmumam obligāti reģistrēties PVN maksātāju reģistrā. Viens no būtiskiem nosacījumiem ir pakalpojumu saņemšana no Eiropas Savienības (ES) vai trešo valstu nodokļu maksātājiem, kuri neveic saimniecisko darbību Latvijā. Tas attiecas uz tādiem vispārējiem pakalpojumiem, kuru darījumu vieta tiek noteikta saskaņā ar PVN likuma 19. panta pirmo daļu, piemēram, platformu izmantošanas pakalpojumi (Amazon, Etsy, eBay, Bookings), reklāmas pakalpojumi (Facebook, Instagram, Google) vai abonēšanas maksas pakalpojumi. Līdz 30. jūnijam šāda reģistrācija bija obligāta neatkarīgi no darījumu apmēra. Obligāta reģistrācija arī gadījumos, ja Latvijas...

Līdz šim biežāk varēja lasīt Latvijas Republikas Senāta kā kasācijas instances pieņemtos spriedumus. Šai rakstā apskatīti apelācijas instanču — apgabaltiesu — 2024. gada trīs nozīmīgi spriedumi darba tiesību jomā. Latgales apgabaltiesas 28.03.2024. spriedums lietā Nr. C12141623 Faktiskie apstākļi Prasītājs kopš 1990. gada ilgstoši strādāja izglītības iestādē dažādos amatos. 24.03.2023. darba devējs izdeva rīkojumu, ar kuru prasītājs tika atstādināts no darba no 27.03.2023. bez darba algas saglabāšanas. Atstādināšanas iemesls bija audzēknes iesniegums, kurā viņa norādīja uz iespējamām seksuāla rakstura darbībām no prasītāja puses, kas, pēc viņas teiktā, ietekmējušas viņas mācību procesu un psihisko stāvokli. Darba devējs, balstoties uz Darba likuma 58. panta trešo daļu un Bērnu tiesību aizsardzības likumu, atzina, ka atstādināšana ir nepieciešama, lai novērstu iespējamu apdraudējumu izglītojamo drošībai. Prasītājs tika aicināts sniegt paskaidrojumus, taču to nedarīja un 27.03.2023. iesniedza atlūgumu pēc paša vēlēšanās. Prasītājs uzskatīja atstādināšanu par prettiesisku un cēla prasību tiesā, pieprasot...

Kapitālsabiedrību reģistrācijas process turpmāk būs ērtāks, jo samazināts Uzņēmumu reģistram (UR) iesniedzamo dokumentu skaits. Vairāki grozījumi Komerclikumā, kas stāsies spēkā 2025. gada 16. jūlijā, paredz izmaiņas gan kapitālsabiedrības dibināšanas, gan pamatkapitāla palielināšanas procesā. Dibināšana Izziņa par pamatkapitāla apmaksu jāiesniedz tikai no 50 000 eiro Lai atvieglotu kapitālsabiedrības pamatkapitāla apmaksas procesu un samazinātu UR iesniedzamo dokumentu apjomu, turpmāk, ja pamatkapitāls tiek apmaksāts naudā līdz 50 000 eiro, nebūs jāiesniedz maksājumu pakalpojuma sniedzēja izziņa vai cits dokuments, kas apliecina pamatkapitāla apmaksu. Tā turpmāk būs jāiesniedz tikai tad, ja naudas ieguldījumi pārsniedz 50 000 eiro. Pārējos gadījumos dibinātāji pieteikumā UR apliecinās, ka uz dibināmās sabiedrības vārda ir atvērts maksājumu konts un tajā ir veikta pamatkapitāla apmaksa. Grozījumi nemaina pamatkapitāla apmaksas kārtību, dibinātājiem tāpat kā līdz šim, būs uz dibināmās kapitālsabiedrības vārda jāatver maksājumu konts un jāorganizē naudas iemaksāšana tajā. 50 000 eiro slieksnis attiecas tikai uz pamatkapitāla apmēru, kas apmaksāts naudā (nevis uz kopējo pamatkapitāla...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedz precizējumus par izmaiņām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanā, īpaši attiecībā uz tiem, kuri veic saimniecisko darbību, izmantojot ārvalstu platformas vai iesaistās starptautiskos darījumos. Šeit apkopoti galvenie jautājumi un atbildes, kas palīdzēs labāk izprast jauno regulējumu. Atgādinām, ka no 1. jūlija stājušies spēkā atsevišķas normas Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas tika ieviestas ar 2024. gada 12. decembra likuma grozījumiem. 1. Vai jaunie PVN regulējumi skars arī fiziskās personas, kuras izīrē nekustamo īpašumu, izmantojot ārvalstu platformas un šobrīd maksā 10% nodokli? Vai viņām būs jāreģistrējas kā PVN maksātājām? Atbilde: Jā, šie noteikumi ir saistoši visiem saimnieciskās darbības veicējiem, tostarp fiziskajām personām, kuras izmanto ārvalstu platformas nekustamā īpašuma izīrēšanai. Turklāt, ja šādas platformas tiek izmantotas jau šobrīd, personām jau tagad ir jābūt reģistrētām VID PVN maksātāju reģistrā. 2. Kā mazais uzņēmējs, kurš šobrīd ir reģistrēts kā PVN maksātājs, bet nav sasniedzis 50 000 EUR slieksni, varēs pāriet uz jauno īpašo...

Latvijas mājsaimniecību kopējais noguldījumu apjoms Latvijas komercbankās sasniedzis ap 11 miljardiem eiro. Vēl apmēram tikpat liels ir arī uzņēmumu noguldījumu apjoms. Mājsaimniecību gadījumā lielākā daļa (2024. gada vidū — ap 8 miljardiem eiro) no šīs naudas tiek turēta norēķinu kontos, nepelnot nekādus pieauguma procentus, un tikai apmēram viena piektdaļa noguldīta depozītos. Taču cik ienesīgs naudas investēšanas veids ir termiņnoguldījumi un vai iedzīvotājiem nav pieejami arī izdevīgāki finanšu ieguldīšanas instrumenti? Kuri no tiem ir piemēroti arī «vidusmēra pilsonim», kurš negrasās kļūt par finanšu tirgus ekspertu un nodarboties ar ieguldīšanas operācijām ikdienā? Kā salīdzināt un izvērtēt to iespējamo atdevi un risku? Kuri ieguldīšanas rīki sasniedz vislabāko līdzsvaru? Noguldījumi nav ceļš uz bagātības vairošanu Termiņnoguldījumu procenti Latvijas komercbankās aizvien ir pieticīgi. Tie labākajā gadījumā sasniedz vien ap 2% gadā. Piemēram, Swedbank piedāvā divas noguldījumu opcijas — Krājrīks, ar neierobežotām naudas izņemšanas iespējām jebkurā brīdī, ar 1,75% gada likmi, un Termiņdepozīts, kuram savādā...

Nodokļu un muitas lietu prokuratūras prokurore nodevusi tiesai krimināllietu, kurā trīspadsmit personas apsūdzētas par grāmatvedības manipulācijām - to, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijās uzrādīja faktiski nenotikušus ar PVN apliekamus darījumus, ar ko nodarīja valstij ievērojamus zaudējumus – 277 397,16 eiro apmērā. Katram veicot savus pienākumus, gada laikā organizētas grupas dalībnieki nodrošināja faktiski nenotikušu ar PVN apliekamu darījumu uzrādīšanu savā kontrolē esošu uzņēmumu PVN deklarācijās, lai šie uzņēmumi varētu prettiesiski izmantot tiesības uz PVN priekšnodokļa atskaitījumiem par fiktīviem darījumiem ar citiem organizētās grupās kontrolē esošiem uzņēmumiem. Atbilstoši iepriekš noteiktajai lomu sadalei organizētās grupas dalībnieki meklēja personas, uz kurām reģistrēt uzņēmumus un kuras uzņēmumu saimniecisko darbību pašas faktiski neveiks, bet par samaksu pildīs organizētās grupas dalībnieku norādījumus. Tāpat tika veikta dokumentu noformēšana uz fiktīvām amatpersonām iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā, lai uz tām reģistrētu uzņēmumus. Savukārt kādai no personām bija uzticēta uzņēmumu grāmatvedības organizēšana, tai skaitā fiktīvu darījumu apliecinošu dokumentu sagatavošana, pārskaitījumu veikšana un deklarāciju...

No 2025. gada 15. augusta papīra formāta Savienības preču muitas statusa apliecinājuma dokuments – kuģošanas sabiedrības manifests – tiks aizstāts ar muitas preču manifestu (Customs Goods Manifest, CGM), informē Valsts ieņēmumu dienests. CGM būs jāiesniedz muitas iestādei Savienības preču muitas statusa apliecinājuma sistēmā PoUS (Proof of Union Status). Muitas iestāde CGM papīra formātā nepieņems, un tas netiks apstiprināts ar MKP zīmogu. Lai saņemtu lietotāja tiesības PoUS izmantošanai, personai (pieteikuma iesniedzējam) EDS jāiesniedz iesniegums par Eiropas informācijas sistēmu lietotāju saraksta noteikšanu, atzīmējot tajā darbam nepieciešamo informācijas sistēmu. Iesniegums par Eiropas informācijas sistēmu lietotāju saraksta noteikšanu Tās kuģošanas sabiedrības, kurām ir kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm izsniegta atzītā izdevēja atļauja, var nenoformēt CGM elektroniski PoUS, turpinot pierādīt preču Savienības statusu ar uzņēmuma paša sagatavotu un apstiprinātu kravas manifestu Starptautiskajā kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmā (SKLOIS), līdz brīdim, kad tehniski tiks nodrošināta šo manifestu datu pārsūtīšana no SKLOIS uz PoUS.

Grāmatvedības normatīvie akti un normatīvie akti par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtību neliedz par saņemto samaksu skaidrā naudā vai ar maksājuma karti izsniegt darījuma partnerim vai klientam kases čeku elektroniskā veidā, ja tajā ir ietverti rekvizīti, kas kases čekam noteikti normatīvajos aktos par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām. Tādējādi kases čeks elektroniskā formā ir līdzvērtīgs maksājuma apliecinājums kases čekam papīra formā. Vēsturiski pirmais tika ieviests termins «elektroniskais čeks», jo tie tika saistīti ar elektroniskajām ierīcēm, piemēram, kases aparātiem un datoriem. Laikam ejot un tehnoloģijām attīstoties, biežāk sāk lietot arī jēdzienu «digitālais čeks», taču pēc būtības tas ir tas pats elektroniskais čeks. Jau patlaban digitālā formāta kases čeku izsniegšanu klientiem Latvijā nodrošina mazumtirdzniecības uzņēmumi un degvielas uzpildes stacijas, piemēram, Rimi, Maxima, Neste, Virši, Circle K, Viada u.c. Var izsniegt digitālā vai papīra formātā Latvijas tirgū ir pieejams...

Nodarbinot gan Ukrainas civiliedzīvotājus – nerezidentus, gan Latvijas rezidentus, darba devējam jāiesniedz vairāki svarīgi pārskati un deklarācijas. Ir nianses, kas atšķiras, salīdzinot ar šo ziņojumu iesniegšanu standarta variantā. Pārskats par galvenajām prasībām izveidots, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu. Iesniedzamo pārskatu veidi Pirmais un obligātais dokuments ir “Ziņas par darba ņēmējiem”. Tās jāiesniedz ne vēlāk kā vienu stundu pirms darbinieks uzsāk darbu, ja ziņas sniedz elektroniski EDS, norādot ziņu kodu 11. Beidzoties darba tiesiskajām attiecībām vai mainoties darba ņēmēja statusam, ziņas jāiesniedz triju darbdienu laikā. Ja tiek reģistrēts darbinieks – Latvijas nerezidents, EDS formā jāaizpilda aile “Personas dzimšanas dati (ja nav personas koda)”. Pēc sākotnējās reģistrācijas darba devējam jāvēršas VID ar iesniegumu par unikāla reģistrācijas numura piešķiršanu nerezidentam, pievienojot pases kopiju un dzīvesvietas adresi rezidences valstī. VID piešķirto unikālo reģistrācijas numuru darba devējs turpmāk izmanto personas koda vietā. Ar to jāprecizē sākotnēji iesniegtās ziņas par darba ņēmējiem. Katru mēnesi līdz 17....

Ceturtdien, 10. jūlijā, Ministru prezidentes Evikas Siliņas vadībā notika Finanšu sektora attīstības padomes (FSAP) sēde, kurā tika apspriesti ar finanšu sektoru saistītie jautājumi, tai skaitā kredītdevēju komisijas maksas uzņēmumiem, lai nodrošinātu aktīvāku nefinanšu sektora uzņēmumu kreditēšanu tautsaimniecības izaugsmei, stiprinot finanšu pieejamību un veicinot kapitāla plūsmu. FSAP sēdē tika turpināta diskusija par turpmāko rīcību attiecībā uz normatīvā regulējuma projektu par kredīta devēja piemēroto komisijas maksu ierobežošanu juridiskajām personām, veicot aizdevuma pirmstermiņa atmaksu vai refinansēšanu pie cita aizdevēja. Finanšu sektora attīstības padome uzklausīja arī Finanšu nozares asociācijas un “Fintech Latvija” asociācijas viedokli par izstrādāto regulējumu komisijas maksu ierobežošanai. Regulējuma mērķis ir sekmēt konkurenci, atvieglojot nosacījumus klientu mobilitātei starp aizdevējiem, kas savukārt uzlabotu finanšu pakalpojumu nosacījumus Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, mazinot šķēršļus aizdevumu, līzinga refinansēšanai un pirmstermiņa atmaksai. Izdomāja, ka vēl jāpadomā Sēdes dalībnieki vienojās par nepieciešamību noteikt trīs mēnešu periodu, kurā padziļināti analizētu tirgus situāciju un sekotu līdzi izmaiņām, uzraudzības iestādēm iegūstot papildu datus par...

Tiem cilvēkiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem šī gada otrajā ceturksnī – no aprīļa līdz jūnijam – bija vairāk nekā 1000 eiro, līdz 2025. gada 15. jūlijam (ieskaitot) jādeklarē ienākumi no kapitāla pieauguma. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. jūlijam. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču biržā; virtuālā valūta. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību kapitāla aktīva turēšanas laikā....

Valsts vides dienests (VVD) ir sagatavojis un publicējis informatīvo materiālu, kur skaidro tehnisko noteikumu nepieciešamību un piemērošanu. Ar to VVD atgādina, ka, plānojot būvniecību, infrastruktūras attīstību vai noteiktus saimnieciskās darbības projektus, var būt jāsaņem VVD izdotie tehniskie noteikumi. Materiālā izskaidrots, kāpēc šādas prasības ir svarīgas – tās palīdz nodrošināt, lai iecerētā darbība atbilstu vides aizsardzības normatīvajiem aktiem un mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi. “Tehniskie noteikumi ir praktisks rīks, kas palīdz uzņēmējiem un projektu īstenotājiem jau plānošanas posmā ņemt vērā ne tikai ekonomiskos un finansiālos aspektus, bet arī vides aizsardzības prasības. To mērķis ir panākt, lai saimnieciskā darbība attīstītos ilgtspējīgi - saglabājot dabas resursus un vidi arī nākamajām paaudzēm, vienlaikus veidojot labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbības attīstībai,” skaidro VVD Atļauju pārvaldes direktore Daina Kalēja. Kad nepieciešami tehniskie noteikumi? Tehnisko noteikumu saņemšana ir nepieciešama dažādu veidu darbībām, piemēram: ēku būvniecībai ūdensobjektu aizsargjoslās, virszemes ūdensobjektu tīrīšanai, derīgo izrakteņu ieguvei, ceļu un vēja elektrostaciju būvniecībai, kā arī...

Mūsdienu mobilajā un atvērtajā pasaulē personām ir iespēja pastāvīgi dzīvot vai uzturēties Latvijā un turpināt būt nodarbinātam ārvalstu uzņēmumā, kas Latvijā nereģistrē pārstāvniecību vai atsevišķu uzņēmumu. Iemesli var būt dažādi. Gan privāti, jo ir radušās ģimenes saites ar Latviju un persona vēlas savu privāto dzīvi veidot Latvijā, gan darba attiecību ietvaros, kad persona tiek nosūtīta veikt konkrētus darba pienākumus Latvijā uz īsāku vai garāku laiku. Normatīvie akti paredz iespējas nodarbinātajam pašam veikt nodokļu aprēķinus, deklarēšanu un nomaksu. Normatīvie akti paredz divus variantus: Iekšzemes darba ņēmējs pie darba devēja — ārvalstnieka. Ārvalsts darba ņēmēja pie darba devēja — ārvalstnieka. Personas, kas reģistrējas kādam no šiem statusam var būt: rezidenti, kas kalendāra gadā ir guvuši ienākumus Latvijā un/vai ārvalstīs; nerezidenti, kas kalendāra gadā ir guvuši ienākumus Latvijā. Ja personu nodarbina darba devējs — ārvalstu nodokļu maksātājs —, nodokļus aprēķina un valsts budžetā iemaksā darba devējs vai pati persona (darba...

Līdz 2. jūlijam publiskai apspriešanai bija nodoti Finanšu ministrijas (FM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumos Nr. 550 "Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu". Tie paredz, ka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma subjektiem (kredītiestādēm) būs jāiesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam (FID) sliekšņa deklarācijas gadījumos, kad fiziskā persona veiks skaidras naudas iemaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 750 eiro vai vairāk, vai skaidras naudas izmaksas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 1500 eiro vai vairāk. Vēršam uzmanību, ka šīs deklarācijas nebūs jāiesniedz fiziskām personām pašām, tas arī nenozīmē, ka uzreiz tiks lūgts skaidrot šādas rīcības iemeslus vai naudas izcelsmi. Grozījumi paredz, ka NILLTPFN subjektiem ziņojums būs jāsniedz arī tad, kad fiziskās personas nosūtīs vai saņems bezkonta skaidras naudas pārvedumu, kura apmērs ir 1000 eiro vai vairāk. Tāpat plānots, ka sliekšņa deklarācijas FID būs jāiesniedz gadījumos, kad NILLTPFN likuma subjekta...

Četri no desmit Latvijas iedzīvotājiem ir saskārušies ar diskrimināciju dažādās dzīves jomās - izglītībā, profesionālajā darbībā un veselības aprūpē. "Latvijas iedzīvotāji visbiežāk norāda, ka saskaras ar diskrimināciju vecuma un invaliditātes dēļ, - norāda Evija Šalte, eksperte HR jomā un uzņēmuma Nextra vadītāja. Nextra Latvia komandai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze talantu piesaistes risinājumu nodrošināšanā globāla mēroga uzņēmumiem un augsta līmeņa vadītājiem Latvijā. "Vien 30% no Latvijas darba devējiem būtu gatavi aizpildīt vakances ar pensijas vecuma darbiniekiem, lai gan pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotāji veido ievērojamu neizmantotu darbaspēka rezervi." Šādi aizspriedumi ir tāda "neredzama" daļa, ko īsti neviens skaļi nepauž, taču vienkārši novērojumi liecina par to, ka priekšroka tiek dota ne vienmēr tikai pieredzei, bet arī degsmei un jaunībai. Darba devēji mēdz uzskatīt, ka jaunākiem cilvēkiem ir lielāka vēlme mācīties ko jaunu un piemīt elastība, kas ir labas soft skills, bet jāņem vērā, ka ir izņēmumi. "Aizspriedumu rezultātā daži darba devēji pat...