Ekspertu ziņojumam

Valdība 8. jūlijā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotos grozījumi Ministru kabineta 2023.gada 13.jūnija noteikumos Nr. 306 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai intervencē "Atbalsts ieguldījumiem mazajās lauku saimniecībās" 2023.-2027.gadam", kas paredz saņemt valsts atbalstu līdz pat 15 gadu vecas lietotas tehnikas iegādei. Tas ir praktisks solis, lai vairāk saimniecību varētu turpināt saimniekot un ražot vietējo produkciju un stiprināt Latvijas spēju pašai sevi nodrošināt ar pārtiku. Pārtikas ražošana ir gan tautsaimniecības pamats, gan valsts drošības jautājums. Un šajā uzdevumā nozīmīga loma ir arī mazajām saimniecībām, uzsvēris zemkopības ministrs Armands Krauze. Lai veicinātu saimniecisku izaugsmi, noteikumi papildināti ar prasību saimnieciskās darbības uzsācējiem palielināt neto apgrozījumu par vismaz 10% no projekta attiecināmajām izmaksām. Šāds kritērijs gan ievieš lielāku mērķtiecību, gan vienlaikus stiprina saimniecību konkurētspēju. Noteikumi ir papildināti ar de minimis nosacījumiem, kas turpmāk attieksies uz atbalstāmajām darbībām, kuras nav iekļautas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā. Papildinājums veikts...

Valdība 8. jūlijā apstiprināja Tieslietu ministrijas sagatavoto grozījumu Ministru kabineta 2022. gada 20. septembra noteikumos Nr. 585 "Tiesu administrācijas nolikums", kas ļaus Tiesu administrācijai pēc savas iniciatīvas atmaksāt personu veiktos maksājumus, ja konstatēta kļūda maksājumā vai tas noteiktajā termiņā nav izmantots. Noteikumu projektā tiek precizēts pielikums, kur 1., 2. un 4. punktā tiek noteikta Tiesu administrācijai iespēja rīkoties pēc savas iniciatīvas un atmaksāt personām attiecīgo maksājumu vai sniegt atzinumu par tā atmaksu, tādējādi nodrošinot iespēju Tiesu administrācijai rīkoties bez personu iesnieguma saņemšanas. Šo noteikumu pielikums tiek papildināts ar 4. punktu, kas noteic viena gada termiņu, pēc kura Tiesu administrācija sniedz atzinumu par iemaksātā maksājuma atmaksāšanu vai atmaksā maksājumu tā veicējam, ja maksājums nav izmantots gada laikā no tā saņemšanas dienas. Līdz ar to tiks nodrošināts, ka Tiesu administrācija iespēju pēc savas iniciatīvas fiziskajām un juridiskajām personām atmaksā (vai sniedz atzinumu par šādu maksājumu atmaksu): 1) kļūdaini iemaksātos maksājumus, kam nav konstatējama...

Saskaņošanai līdz 18 jūlijam nodoti Finanšu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi". Kā norādīts šo grozījumu projekta anotācijā, lai nepārprotami nodrošinātu vienotu izpratni par galvojuma tvērumu gadījumos, kad muitas maksājumu parāda galvojumu ļauts sniegt personai, kas nav un nevar kļūt par parādnieku, bija nepieciešams precizēt MK noteikumu Nr. 86 4.4. apakšpunktu, nosakot, ka galvojumu Valsts ieņēmumu dienestā (VID) var iesniegt arī persona, ja galvinieks personai, kura sniedz galvojumu, ir atļāvis galvojumu izmantot trešās personas muitas parāda nodrošināšanai. Savukārt līdz šim MK noteikumu Nr. 86 25. punkts paredzēja, ka konstatējot muitas maksājumu parādu, VID normatīvajos aktos noteiktajā termiņā izdod nodokļu kontroles rēķinu un paziņo parādniekam prasību samaksāt muitas maksājumu parādu. Bet saskaņā ar likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 16. punktu viens no pārbaudes veidiem ir arī nodokļu audits, kura ietvaros nodokļu administrācijai ir tiesības prasīt samaksāt...

Uzņēmumu dibināšana un attīstīšana, tāpat arī Komerclikuma normu pārzināšana ir uzņēmuma dalībnieku un uzņēmuma vadības (valdes) jautājums. Tomēr praksē novēroju, ka šo zināšanu pietrūkst un dažkārt grāmatvedim ir jāiesaistās atsevišķu procesu, kas saistās ar pamatkapitālu un peļņas sadali, sakārtošanā. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk — SIA) minimālais pamatkapitāla lielums ir 2800 eiro. Kopš 2010. gada Latvijā var nodibināt arī mazkapitāla SIA. Mazkapitāla SIA ir sabiedrība, kuras: pamatkapitāls ir mazāks par 2800 eiro; dibinātāji ir tikai fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; dalībnieki ir tikai fiziskās personas, un to maksimālais skaits ir pieci; valdes locekļu amatus var ieņemt tikai sabiedrības dalībnieki; dalībnieks vienlaikus drīkst būt tikai vienā mazkapitāla SIA. Šāda forma tika ieviesta, lai veicinātu jaunu komercsabiedrību dibināšanu un uzlabotu Latvijas pozīciju dažādos pētījumos. Viens no argumentiem, kāpēc Latvijai bija nepieciešams ieviest šādu rīku, lai veicinātu jaunu komercsabiedrību dibināšanu, bija Pasaules Bankas veiktais pētījums Doing Business...

No Latvijā strādājošiem uzņēmumiem 42% nesaņem vai tiem ir nepietiekams informatīvais un tehniskais atbalsts strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai, kas kopš gada sākuma obligāti jālieto norēķinos ar publisko sektoru, noskaidrots portāla www.epakalpojumi.lv izstrādātāja un uzturētāja SIA ZZ Dats kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veiktajā aptaujā. Aptuja tika veikta 2025. gada aprīlī visā Latvijā, aptaujājot 1093 dažādu nozaru uzņēmumus. Uz jautājumu "Vai jūs saņemat pietiekamu atbalstu (informatīvo un tehnisko no valsts iestādēm un grāmatvedības sistēmas izstrādātājiem) strukturēto elektronisko rēķinu ieviešanai jūsu uzņēmumā?" 31% uzņēmumu atzinuši, ka to nesaņem. Šādu atbildi visvairāk snieguši Latgalē bāzētie uzņēmumi (37%), kā arī mikro uzņēmumi ar ne vairāk kā deviņiem darbiniekiem - 33%. Savukārt 11% atzīst, ka saņem nepietiekamu atbalstu, visvairāk šo uzņēmumu vidū ir tādi, kuru nodarbošanās ir veselība un sociālā aprūpe. Tieši lielo uzņēmumu vidū ar vairāk nekā 250 darbiniekiem ir visvairāk tādu, kuriem ir pietiekams atbalsts, turklāt aptaujā tikai 27% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka saņem pietiekamu...

Latvijas uzņēmējiem jūlija otrajā pusē būs pieejams jauns atbalsta instruments uzņēmumu procesu digitalizācijai ar kopējo atbalsta finansējumu vairāk nekā 18,5 miljonu eiro apmērā, ko īstenos Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). LIAA direktore Ieva Jāgere norāda, ka lielais pieprasījums pēc atbalsta uzņēmumu procesu digitalizācijai apliecina, ka Latvijas komersanti aktīvi iegulda savā konkurētspējā un tehnoloģiskajā attīstībā, veidojot digitāli spēcīgu uzņēmējdarbības vidi. Jūlija otrajā pusē LIAA atvērs pieteikšanos jaunai atbalsta programmai, kurā vienam projektam mākslīgā intelekta risinājumu izstrādei un ieviešanai būs pieejams atbalsts līdz 200 000 eiro. Jaunā digitalizācijas atbalsta programma tiks finansēta no Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam. Atbalstam varēs pieteikties sīkie, mazie un vidējie komersanti, mazas vidējas kapitalizācijas sabiedrības un vidējas kapitalizācijas sabiedrības, kā arī biedrības un nodibinājumi, kas veic saimniecisko darbību un apvieno vismaz trīs komersantus. Programmas atbalsta intensitāte mazajiem komersantiem 50%, vidējiem 40% un mazas vidējas un vidējas kapitalizācijas sabiedrībām - 30%. Granti līdz 10 000 eiro būs...

Klāt atvaļinājumu laiks, un arī šogad, veicot atvaļinājuma naudas aprēķinus, grāmatvežiem rodas jautājumi, kas pārsvarā ir saistīti ar atvaļinājuma perioda noteikšanu un apmaksājamo dienu skaitu, ja atvaļinājuma laikā gadās svētku dienas vai pārceltās darba dienas. Atvaļinājuma ilgumu nosaka Darba likuma (DL) 149. pants, un tas nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas (izņemot dažas profesijas). Atvaļinājumu var izmantot vienā «gabalā» vai dalīti. Vienīgā prasība — tas jāizmanto divas kalendāra nedēļas nepārtraukti, bet pārējās daļas izmantošanai ierobežojuma nav. No likuma formulējuma izriet šādi secinājumi: likums «mēra» atvaļinājumu kalendāra nedēļās, nevis dienās. Tas, ka dažos uzņēmumos atvaļinājumu piešķir dienās (ar mērķi gūt vairākas apmaksātās dienas) — nav uzskatāms par normu (darba devējam nav pienākuma piešķirt atvaļinājumu «dienās»). Tā ir tikai darba devēja labā griba; piešķirtā atvaļinājuma periodā ieskaita visas kalendāra dienas pēc kārtas (maksimāli — 28), izņemot svētku dienas (gan darba dienās, gan brīvdienās). Tādēļ atvaļinājums mēdz būt...

Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments saistībā ar lietu Nr.: SKA-33/2025 (A420224821) ir iesniedzis pieteikumu Satversmes tiesā, apstrīdot normu, kas liedz sociālajā apdrošināšanas stāžā ieskaitīt padomju saimniecībā (sovhozā) veikto darbu pirms 15 gadu vecuma. Senāts uzskata, ka šāda regulējuma atšķirīgā attieksme pret kolhozos un sovhozā strādājušajiem pārkāpj tiesiskās vienlīdzības principu un ierobežo personas tiesības uz sociālo nodrošinājumu. Senāts lūdz Satversmes tiesai izvērtēt Ministru kabineta 2002. gada 23. aprīļa noteikumu Nr. 165 “Apdrošināšanas periodu pierādīšanas, aprēķināšanas un uzskaites kārtība” 20.1. apakšpunktu atbilstību Satversmes 91. panta pirmajam teikumam un 109. pantam. Minētā norma nosaka, ka sociālās apdrošināšanas stāžā ieskaitāms tikai tāds darbs iestādēs, organizācijās un uzņēmumos, kas veikts no likumā noteiktā minimālā vecuma, kurā drīkst nodibināt darba tiesiskās attiecības. Pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA), lūdzot pārrēķināt invaliditātes pensiju, ņemot vērā arhīva izziņu par darbu padomju saimniecībā “Virbi” laikā no 1976. līdz 1981. gadam. VSAA darba stāžā ieskaitīja tikai tos gadus, kad darbs...

No 2. jūlija spēkā stājušies Aizsardzības ministrijas izstrādātie Ministru kabineta (MK) 2025. gada 25. jūnija noteikumi “Minimālās kiberdrošības prasības”. Noteikumu mērķis ir uzlabot kiberdrošību Latvijā, ieviešot mūsdienīgu un strukturētu kiberdrošības regulējumu, kā arī sekmējot būtisko pakalpojumu sniedzēju un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritiskās infrastruktūras noturību pret kiberdrošības apdraudējumiem. Noteikumi nosaka obligātās kiberdrošības prasības valsts, pašvaldību un kritiski svarīgajiem privātajiem sektora subjektiem, kuri nodrošina būtiskus un svarīgus pakalpojumus, pārvalda informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kritisko infrastruktūru, izmanto publiskos elektronisko sakaru tīklus, kā arī nodrošina valsts informācijas sistēmu savietojamību. Noteikumi regulē tādas jomas kā kiberdrošības pārvaldības prasības, incidentu klasifikācija, ziņošanas termiņi un formas, informācijas sistēmu pieejamība, datu atjaunošana, šifrēšana, kiberhigiēnas pamatprincipi, personāla kompetences un kiberdrošības pārvaldnieka prasības, kā arī prasības, kas izvirzāmas ārpakalpojumiem. Minimālās kiberdrošības prasības bija nepieciešamas, jo 2024. gada 1. septembrī spēkā stājās Nacionālās kiberdrošības likums (NKDL), kā rezultātā spēku zaudēja Ministru kabineta 2015. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 442 "Kārtība, kādā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka no 1. jūlija stājušies spēkā Ministru kabineta 2025. gada 17. jūnija noteikumi Nr. 358 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 3. janvāra noteikumos Nr. 17 "Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu piemērošanas kārtība un atsevišķas prasības pievienotās vērtības nodokļa maksāšanai un administrēšanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 17). Grozījumi iesniegumu veidlapās reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā vispārīgajā kārtībā Atbilstoši grozījumiem ir precizēti MK noteikumu Nr. 17 2. un 3. pielikums, pielāgojot tajos esošās reģistrācijas iesniegumu veidlapas 2024. gada 12. decembra grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā. Reģistrācijas iesniegumu veidlapās iekļauta atsauce uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta desmito daļu, vēršot PVN maksātāju uzmanību: ja iepriekšējā kalendāra gadā ir pārsniegts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 59. panta pirmajā daļā noteiktais pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas slieksnis, tad kārtējā kalendāra gadā PVN maksātājs nevar reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā uz noteiktu laiku. Grozījumu mērķis ir pilnveidot PVN maksātāju reģistrāciju VID PVN...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis informatīvo materiālu, kas palīdzēs aprēķināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) darba devējiem, kas apmaksā darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas, ārstniecības un mobilitātes veicināšanas izdevumus. No IIN atbrīvo darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka: ēdināšanas izdevumus, ārstniecības izdevumus, izdevumus, kas saistīti ar darbinieka pārcelšanos uz citu dzīvesvietu, izmitināšanas izdevumus un transporta izdevumus, ja: visu darbinieku izdevumu apmērs (to kopsumma) gadā nepārsniedz apmēru, kas iegūts, reizinot vidējo darbinieku skaitu ar 700 eiro; darba devējs izpilda konkrētus nosacījumus. IIN atvieglojuma maksimālais – visu darbinieku izdevumu kopējais – apmērs gadā (nevis konkrēts apmērs uz vienu darbinieku) noteikts, lai darba devējs varētu rīkoties elastīgi un veicināt darbinieku mobilitāti plašāk pēc saviem ieskatiem un konkrētu darbinieku vajadzībām. Kā skaidro VID, nodokļa atvieglojuma apmērs gadā – vidējais darbinieku skaits, kas reizināts ar 700 eiro, – nozīmē, ka atvieglojuma apmērs vidēji uz vienu darbinieku...

Lai gan skaidras naudas darījumi zaudē savu popularitāti, tomēr ir jomas un situācijas, kurās skaidras naudas darījumi ir loģiski. Grūti iedomāties, ka tā nebūtu, piemēram, tirdziņos, saņemot skaistumkopšanas pakalpojumus vai iegādājoties preces pie mājražotājiem. Lai gan arī mazie uzņēmēji piedāvā izrakstīt rēķinu vai norēķināties, izmantojot POS termināli, visbiežāk tie tomēr ir skaidras naudas darījumi. Turklāt visbiežāk šie uzņēmēji ir pašnodarbinātie vai komersanti, kuri grāmatvedību kārto vienkāršā ieraksta sistēmā. Rakstā autore sniegs skaidrojumu, kas mazajiem uzņēmējiem jāņem vērā, saņemot samaksu skaidrā naudā. Pirmais, kas mazajiem uzņēmējiem ir jādara — jāpārliecinās, vai viņi var nelietot kases aparātus, hibrīda kases aparātus, kases sistēmas, specializētās ierīces vai iekārtas (turpmāk — kases aparātu). Atbildi uz šo jautājumu jāmeklē Ministru kabineta 2014. gada 11. februāra noteikumu Nr. 96 «Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība» 82. punktā, kas nosaka, kādos gadījumos var nelietot kases aparātu un izsniegt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) reģistrētu...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 295 000 eiro sodu AS "DelfinGroup" grupas uzņēmumam SIA "ViziaFinance" par negodīgu komercpraksi, liecina PTAC publiskotā informācija. PTAC secinājusi, ka "ViziaFinance" ilgstošā laika periodā ir īstenojusi profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, būtiski negatīvi ietekmējot patērētāja ekonomisko rīcību. "ViziaFinance" pieļāvusi būtisku pārkāpumu, neievērojot Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto pienākumu, proti, veicot patērētāja spējas atmaksāt kredītu izvērtēšanu, uzņēmums neieguva informāciju par patērētāja esošajām saistībām un ikmēneša maksājumiem no visiem kredītinformācijas birojiem, tādējādi nesaņemot pilnu informāciju un nepienācīgi izvērtējot patērētāju spēju atmaksāt kredītu, radot stāvokli, ka kredīti tika izsniegti daļai tādu patērētāju, kuriem tos nedrīkstēja izsniegt, un ļaujot daļai no patērētāju uzņemties pārmērīgas kredītsaistības. PTAC lēmumā teikts, ka "ViziaFinance" rīcība ir klasificējama kā "smags pārkāpums". Tam ir būtiska ietekme uz patērētāju kolektīvajām interesēm, jo "ViziaFinance" ir nozīmīgs kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs. Tāpat ir īstenota negodīga komercprakse, kas skar vai var skart plašu patērētāju loku. PTAC norāda, ka pārkāpumi īstenoti vairāk nekā...

No šā gada 1. jūlija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) aizpildāmajā dokumentā «Darba devēja ziņojums»1 iekļauta papildu 16. aile, kurā jāveic atzīme, ja darba samaksa tiek izmaksāta skaidrā naudā. 1 Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumu Nr. 827 3. pielikums «Darba devēja ziņojums». https://likumi.lv/ta/id/217642-noteikumi-par-valsts-socialas-apdrosinasanas-obligato-iemaksu-veiceju-registraciju-un-zinojumiem-par-valsts-socialas-apdrosinasanas 2024. gada 10. oktobrī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumos Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» veikti ar mērķi, lai izpildītu Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024.–2027. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 25. janvāra rīkojumu Nr. 72) 1.2.2. pasākumu, kurš paredz noteikt darba devējam pienākumu informēt VID par faktu, ka darbiniekam darba alga tiek izmaksāta skaidrā naudā. Grozījumu izstrādes un apstiprināšanas brīdī konstatēts, ka ēnu ekonomika joprojām ir izplatīta parādība Latvijā, neskatoties uz daudziem ieviestajiem pasākumiem tās ierobežošanai. Saskaņā...

Valdība 1. jūlijā atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto noteikumu projektu "Kārtība, kādā lielā komercsabiedrība apliecina faktu, ka tā neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmēm". Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā lielā komercsabiedrība, kurai ir ārzemēs reģistrēti saistītie uzņēmumi, var izmantot tiesību apliecināt faktu, ka tā saistīto uzņēmumu grupas līmenī neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma (GNU) pazīmēm, ja šai komercsabiedrībai objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams saņemt finanšu pārskatu datus no šiem saistītajiem uzņēmumiem. Ar noteikumiem tiks ieviests atbalsta pretendenta apliecinājums par neatbilstību GNU pazīmēm. Ar apliecinājumu atbalsta pretendents apstiprinās, ka pastāv objektīvi šķēršļi pilnīgu finanšu datu iesniegšanai atbalsta sniedzējam. Apliecinājums paredzēts kā operatīvs un saprātīgs risinājums izņēmuma situācijās, kad lielie komersanti objektīvu apstākļu dēļ nav iesnieguši finanšu pārskatu datus par visiem ar tiem saistītajiem ārzemēs reģistrētajiem uzņēmumiem. Vienlaikus šāda apliecinājuma iesniegšana nav paredzēta kā saistīto uzņēmumu finanšu datu aizstājējs standarta situācijās, bet gan tikai kā izņēmuma risinājums īpašos un objektīvi pamatotos gadījumos, kad atbalsta...