Ekspertu ziņojumam

Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 6. novembra spriedums lietā Nr. SKC–471/2024 (C770964723) Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja, tāpat kā vairāki citi atbildētājas darbinieki, kuriem saskaņā ar Darba likuma noteikumiem būtu jāstrādā 35 stundas nedēļā, faktiski strādāja 40 stundas nedēļā. Ar darba devēja 01.06.2022. lēmumu nolemts apmaksāt virsstundas, kuras darbinieki nostrādājuši no 10.03.2020. līdz 31.12.2021. Lēmums attiecās uz darbiniekiem, kuru darbs šajā laikā bija saistīts ar īpašu risku un kuriem tādējādi normālais darba laiks nedrīkstēja pārsniegt septiņas stundas dienā un 35 stundas nedēļā (Darba likuma 131. panta trešā daļa). Pirms minētā lēmuma pieņemšanas darba devēja, jau sākot vismaz ar 2020. gadu, sadarbībā ar citām iestādēm un institūcijām risināja jautājumu par Darba likuma 131. panta trešās daļas piemērošanu dienestā strādājošiem. Prasītāja 03.06.2022. iesniegumā lūdza darba devēju veikt samaksu par 384 virsstundām, kuras viņa nostrādāja laikā no 10.03.2020. līdz 01.01.2022. Darba devēja ar 23.12.2022. lēmumu grozīja 01.06.2022. lēmumu, nosakot, ka nodarbinātajiem tiks apmaksātas virsstundas par attiecīgo...

Pamatojoties uz Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ar Ministru kabineta 2024. gada 30. aprīļa rīkojuma Nr. 332 “Par darba dienu pārcelšanu 2025. gadā” (turpmāk – Rīkojums) 1. punktu noteikts no valsts budžeta finansējamās institūcijās, kurās noteikta piecu dienu darba nedēļa no pirmdienas līdz piektdienai, pārcelt darba dienu: - no piektdienas, 2025. gada 2. maija, uz sestdienu, 2025. gada 10. maiju, un - no pirmdienas, 2025. gada 17. novembra, uz sestdienu, 2025. gada 8. novembri. Visām pašvaldībām, komersantiem un organizācijām, nosakot darba un atpūtas laiku, ieteikts ievērot Rīkojuma 1. punktu, informē Valsts Darba inspekcija. Saskaņā ar Darba likuma 133. panta ceturto daļu, ja darba nedēļas ietvaros viena darba diena iekrīt starp svētku dienu un nedēļas atpūtas laiku, darba devējs šo darba dienu var noteikt par brīvdienu un pārcelt to uz sestdienu tajā pašā nedēļā vai citā nedēļā tā paša mēneša ietvaros. Vienlaikus Darba likuma 136. panta astotajā daļā noteikts,- ja darba devējs...

Grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā stājās spēkā 2024. gada 17. oktobrī. Tie ietvēra arī sabiedrību — Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma subjektu — lieluma kritēriju robežvērtību izmaiņas to palielināšanas virzienā, atvieglojot finanšu pārskatu sniegšanas, obligātās revīzijas vai obligātās ierobežotās pārbaudes prasības sabiedrībām, kas palielinātu robežvērtību dēļ nonāktu sabiedrību kategorijā ar zemākām prasībām. Pēc likuma izmaiņu publicēšanas ir dzirdēti atšķirīgi viedokļi par to, kā robežvērtību izmaiņas attiecībā uz 2024. gada pārskatu ietekmē tādas sabiedrības, kuru finanšu rādītāji iepriekš atbilda kādai konkrētai kategorijai pēc lieluma, taču jauno robežvērtību dēļ sabiedrība pārietu uz citu kategoriju ar salīdzinoši zemākām prasībām. Kādēļ ir radušies atšķirīgi viedokļi? Likuma 5. panta sestajā daļā teikts, ka, ja sabiedrība divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā nepārsniedz divas no 5. panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minēto kritēriju robežvērtībām, tā iegūst tiesības savā gada pārskatā sniegt minimālo informācijas apjomu, kāds...

Rēzekne ir visai savdabīga un pretrunīga zvaigzne Latvijas valstspilsētu ekonomikas zvaigznājā. Pēdējos gados pilsētas vārds skaļi un negatīvi visas valsts mērogā izskanējis saistībā ar tās finanšu problēmām. Tomēr ekonomiskā ziņā vairāki Rēzeknes rādītāji relatīvi nebūt nav slikti, vienlaikus daži citi tomēr ieraksta pilsētas vārdu pēdējās vietās Latvijas lielāko pilsētu konkurencē. Kādi varētu būt šo kontrastu iespējamie skaidrojumi un ko tie liecina par Rēzeknes turpmākās attīstības perspektīvām? Pretrunīgā statistika Iekšzemes kopprodukta (IKP) uz vienu iedzīvotāju ziņā Rēzekne (13 540 eiro, pēc 2021. gada Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem) ieņem gluži cienījamo 5. vietu Latvijā, atpaliekot tikai no Rīgas, Valmieras, Liepājas un Ventspils, taču apsteidzot Jelgavu, Jēkabpili, Daugavpili, Jūrmalu un Ogri. Arī vairākos citos ekonomikas rādītājos pilsēta izskatās diezgan labi, īpaši ņemot vērā tās atrašanās vietu — tālu no Rīgas, tuvu pierobežai. Uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju 2022. gadā (15 460 eiro) ierindo to 5. vietā, tieši tāpat uzņēmumos nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars....

Valdība 7. janvāra sēdē atbalstījusi likumprojektu "Grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā", kas izstrādāts, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 28. februāra Direktīvas (ES) 2024/825 prasību izpildi. Likumprojekts paredzēts, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību pret negodīgu praksi un veicinātu labāku informētību, nosakot stingrākas prasības komercpraksei un ieviešot jaunas regulējuma normas, kas skar preču, pakalpojumu, digitālo pakalpojumu un digitālā satura ilgtspējas, remontējamības un reciklējamības aspektus. Tas ietver mērus pret maldinošu praksi, tādu kā patērētāju neinformēšana par agrīnu preču novecošanu, zaļmaldināšana un citi maldinoši apgalvojumi. Šīs izmaiņas atbilst Zaļās pārkārtošanās akta mērķiem, kas prasa, lai komercprakses īstenotāji sniegtu skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm un pakalpojumiem. Tādējādi tiek novērsta negodīga komercprakse, kas maldina patērētājus un liedz tiem iespēju pieņemt ilgtspējīgus lēmumus. Turklāt grozījumi paredz papildināt Negodīgas komercprakses aizlieguma likumu ar jauniem pantiem un punktiem, kas precizēs maldinošās prakses definīciju. Likumprojekta ietvaros tiek uzsvērtas arī jaunas prasības attiecībā uz sociālajiem raksturlielumiem,...

Žurnāla Bilance ikgadējā konferencē, kas noritēja aizvadītā gada novembra nogalē, bija veltīta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajām izmaiņām nodokļu politikā un jauno tehnoloģiju ienākšanai, kā arī ar to saistītajiem uzdevumiem un pienākumiem grāmatvežu ikdienas darbā. Tiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nepaguva noklausīties konferences lektorus kaut attālināti, šāda iespēja ir, noskatoties konferences videoierakstu portālā Bilance PLZ. Šai rakstā varat iepazīties ar izvilkumiem no lektoru stāstījuma par grāmatvežiem nozīmīgākajām aktualitātēm, kas jāņem vērā 2025. gadā. 2025. gads nebūs viegls Arvils Ašeradens Finanšu ministrs Kopumā mūsu valsts makroekonomiskais konteksts nav labs, milzīgās ģeopolitiskās pārmaiņas būtiski ietekmē makroekonomiku, un tas nav jautājums tikai par Krieviju. Strauji pieaug militāru konfliktu skaits ar valdību piedalīšanos un pārtrūkst starptautiskās piegāžu ķēdes. Ja kādreiz bija uzstādījums, ka visi tirgojas ar visiem un tā bija Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) prioritāte, tad nu šī sistēma jūk, un tam ir konsekvences, ko izjūt visas valstis un Latvija tai skaitā. Iebrukums Ukrainā radīja enerģētikas krīzi,...

Aicinām vēlreiz pakavēties šai grāmatvežu saimei nozīmīgajā notikumā - nomināciju «Gada grāmatvedis 2024» un «Par mūža ieguldījumu» apbalvošanas ceremonijā - un jau sākt apdomāt 2025. gada nomināciju kandidātus. Vēlreiz suminām titula «Gada grāmatvedis 2024» ieguvēju Sigitu Valukevicu, SILJA SIA galveno grāmatvedi, kā arī balvas «Par mūža ieguldījumu» ieguvēju Lindu Puriņu, Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKIC) Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāju, grāmatvedības eksperti. Svinīgā balvu pasniegšana notika žurnāla BILANCE ikgadējās konferences noslēgumā. Konferenci vadīja žurnālists Edijs Bošs, balvas pasniedza žurnāla galvenā redaktore Vita Zariņa. Laureātes sveikt bija ieradušies viņu darba kolēģi. https://vimeo.com/1036118919?share=copy#t=0 Lasiet arī: Ieskats Bilances konferencē «Kam gatavoties grāmatvedim 2025. gadā?» “Gada grāmatveža 2024” balvas sadalītas! Žurnāla galvenā redaktore Vita Zariņa par jauno “Bilanci” (VIDEO)

No 1. janvāra ir stājies spēkā likums "Par 2025. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam". Kur nonāks katrs cents no viena nodokļos samaksātā eiro, skaidrots Finanšu ministrijas (FM) izveidotā infografikā. Piemēram, 36,4 centi no viena nodokļos samaksātā eiro 2025. gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai jeb tādiem izdevumiem kā iedzīvotāju slimības, invaliditātes, vecuma, ģimenes un bezdarbnieku pabalsti. Veselībai no viena nodokļos samaksātā eiro šogad tiks novirzīti 10,5 centi. Izglītībai, zinātnei, sportam un kultūrai no viena nodokļos samaksātā eiro tiek novirzīti 8,4 centi, valsts aizsardzībai – 9,7 centi, bet sabiedriskajai kārtībai un drošībai tiek novirzīti 6 centi. Tāpat no viena nodokļos samaksātā eiro 14,2 centi tiek piešķirti finansējumam pašvaldībām, savukārt ekonomiskajai darbībai, tai skaitā satiksmei un lauksaimniecībai 5,5 centi. 0,4 centi tiek vides aizsardzībai un teritoriju attīstībai, bet valsts parāda apkalpošanai un iemaksām Eiropas Savienības budžetā novirzīti 5 centi. 1 cents paredzēts kopīgi Prezidenta kancelejai, Saeimai, Ministru kabinetam...

Valdības 7. janvāra sēdē apstiprināti jauni Ekonomikas ministrijas sagatavotie Ministru kabineta noteikumi Nr. 24 "Noteikumi par produktivitātes aizdevumiem uzņēmumu inovācijām, kas būs kā Eiropas Savienības (ES) fondu atbalsta programma maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) Latvijā valsts aizdevumu saņemšanai inovatīvu produktu radīšanai un produktivitātes paaugstināšanai. Jaunā atbalsta programma ar 98,4 miljonu eiro finansējumu sniedz iespēju uzņēmumiem ieguldīt pētniecībā, attīstībā un jaunu produktu izstrādē. Šie pasākumi veicinās augsto tehnoloģiju nozaru attīstību, radīs jaunas darba vietas un palielinās eksporta apjomus. Mēs sagaidām, ka līdz 2029. gadam tiks radīti vismaz 40 jauni produkti un 240 labi apmaksātas darba vietas, kas sekmēs ekonomikas izaugsmi un Latvijas konkurētspēju globālajā tirgū, norādījis ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Atbalsta programmas mērķis - sniegt atbalstu inovatīvu, tai skaitā, duālas nozīmes, produktu, izstrādei, stimulējot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās, kas ietver atbalstu jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei, kā arī jaunu darba vietu radīšanu viedās specializācijas stratēģijas...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir apkopojusi informāciju par dažādiem aspektiem, kas raksturo 2024. gada laikā paveikto. “2024. gads mums ir bijis tik dinamisks, sarežģīts un intensīvs, kāda aģentūras vēsturē vēl nav bijis. Šajā gadā noslēdzās iepriekšējais 2014.-2020. gada Eiropas Savienības (ES) fondu periods, kurā CFLA uzņēmās un ar lielu atbildību veica vienīgās sadarbības iestādes funkcijas. Sākotnēji tā bija jauna pieredze ne tikai mums, bet arī visā Eiropā, kad valstī visus ES fondu projektus pārrauga vienoti vienā aģentūrā. Tāpēc mūsu pieredzi plaši studēja citas ES valstis, apsverot līdzīgas centralizācijas iespējas. Tagad turpinām vienīgās sadarbības iestādes funkcijas jau nākamajā, 2021.-2027.gada, periodā. Un 2024. gadā ar lielu jaudu apgriezienus uzņēma arī šī perioda ieviešana – ar ļoti masīvu un intensīvu darbu pie projektu atlašu organizēšanas, vienlaikus projektiem pakāpeniski pārejot ieviešanas stadijā. Tāpat paralēli CFLA turpinājusi veikt savas funkcijas Atveseļošanas fonda (AF) plāna ieviešanā – gan izsludinot atlases noteiktās programmās, gan slēdzot līgumus un...

Līdz 2025. gada 15. janvārim ienākumi no kapitāla pieauguma ir jādeklarē tiem cilvēkiem, kam kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem nevienā no 2024.gada ceturkšņiem nepārsniedza 1000 eiro, kā arī tiem, kuru kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem 2024. gada 4. ceturksnī ir pārsnieguši 1000 eiro. Ienākumiem no kapitāla pieauguma 2024. gadā tiek piemērota nodokļu likme 20% apmērā. Aprēķinātā nodokļa summa jāiemaksā vienotajā nodokļu kontā līdz 2025. gada 23. janvārim. Kapitāla aktīvi ir: akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti; ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos; parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos; nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības); uzņēmums Komerclikuma izpratnē; intelektuālā īpašuma objekti; ieguldījumu zelts un citi dārgmetāli, darījumu objekti valūtas tirdzniecības biržā vai preču...

Komersanti ikdienā bieži kļūst par kreditoriem, piešķirot aizdevumus vai piegādājot preci uz pēcmaksu. Šādās situācijās nereti rodas nenodrošināti kreditoru prasījumi, kuru piedziņai var nākties vērsties tiesā, ja parādnieks labprātīgi nepilda savas saistības. Tiesvedība ir laikietilpīgs un sarežģīts process, kas saistās gan ar izmaksām, gan juridisko zināšanu pielietošanu. Parādi un to piedziņa Lai uzsāktu parāda piedziņu, kreditoram jāiesniedz prasības pieteikums tiesā. Pēc lietas izskatīšanas tiesa pieņem spriedumu, kurā tiek noteikts, vai parādniekam ir pienākums segt parādu. Ja spriedums ir par labu kreditoram un ir stājies spēkā, parādniekam tas ir jāizpilda. Labprātīga sprieduma izpilde Pēc sprieduma saņemšanas parādniekam ir iespēja labprātīgi izpildīt savas saistības spriedumā noteiktajā termiņā, kas parasti ir 10 dienas no tā spēkā stāšanās. Šajā posmā kreditoram nereti nākas komunicēt ar parādnieku un vienoties par praktiskajiem saistību izpildes aspektiem. Ja parādnieks sadarbojas, tas ļauj izvairīties no turpmākiem izdevumiem un laika patēriņa, kas saistīts ar piespiedu piedziņu. Piespiedu piedziņa, iesaistot tiesu izpildītāju Ja...

Eiropas Savienības (ES) Padome 2023. gada maijā pieņēma Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1114 (2023. gada 31. maijs) par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 par kriptoaktīvu tirgiem (Markets in Crypto-Assets Regulation, MiCA), ieviešot vienotu ES līmeņa tiesisko regulējumu šai nozarei. Regula pilnībā tiek piemērota no 2024. gada 30. decembra. Latvijā 2024. gada 13. jūlijā pieņemts Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas papildina MiCA regulu un nosaka Latvijas Banku par kriptoaktīvu segmenta atbildīgo uzraugošo iestādi. Likumā noteikta licencēšanas un uzraudzības maksa kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uzraugāmo tirgus dalībnieku pienākumi un tiesības u.c. MiCA regulējums nodrošinās juridisko skaidrību un noteiktību kriptoaktīvu emitentiem un pakalpojumu sniedzējiem, nosakot: pārredzamības un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz kriptoaktīvu emisiju (issuance), publisko piedāvājumu sabiedrībai (offer to the public) un pielaidi tirdzniecībai (admission to trading); kriptoaktīvu emitentu un pakalpojumu sniedzēju atļauju saņemšanas un to uzraudzības kārtību; kriptoaktīvu...

Ņemot vērā Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pārejas noteikumu 8. punktā noteikto, ar mērķi nodrošināt, lai pret Krievijas Federāciju un Baltkrievijas Republiku vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām sankcijas nav vērstas, kā arī ar mērķi samazināt administratīvo slogu, jo īpaši noteiktu maksājumu saņēmējiem, pret kuriem nav vērstas sankcijas, un attiecīgo maksājumu saņemšanai no sankcijām pakļautām personām ir objektīvs tiesiskais pamats Finanšu izlūkošanas dienests (FID) 2024. gada 27. decembrī ir izdevis lēmumu Nr. 13-1/147 “Par atļauto maksājumu noteikšanu” (turpmāk – lēmums), kas stājies spēkā 2025. gada 1. janvārī. Lēmums ir izdots, pamatojoties uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma 10. panta piekto daļu, kas paredz FID tiesības izdot vispārīgu administratīvo aktu izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē. Lēmums noteic kategorijas maksājumiem, kuru veikšana sankcijām pakļautām fiziskajām un juridiskajām personām, kam ir piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana un aizliegums darīt pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus (turpmāk – sankciju subjekti), ir...

Jaunais gads ir sācies, taču atmiņā vēl Ziemassvētku dāvināšanas laiks. Darba kolektīvos notika gada balles darbiniekiem, uzņēmumi rīkoja pasākumus sadarbības partneriem, kā arī nepieciešamība pēc ziedojumiem nebeidzas. Uzņēmuma grāmatvedim jāizvērtē katra veiktā izmaksa, skatot to no nodokļu piemērošanas aspektiem.* * Šai rakstā vairāki apskatītie piemēri attiecināmi uz izdevumiem 2024. gadā, jo no 2025. gada jāņem vērā izmaiņas nodokļu likumos. Piemēram, darba devēja dāvanu apmērs, ko neapliek ar IIN, 2025. gadā pieaug no 15 eiro līdz 100 eiro taksācijas gadā. Dāvanas Civillikuma 1912. pants nosaka, ka dāvinājums ir tiesisks darījums, ar kuru kāds aiz devības piešķir otram bez atlīdzības kādu mantisku vērtību. Tātad dāvinājuma motīvs ir devība, dāvinātājam nav pienākuma dāvināt šo dāvanu apdāvinātajai personai. Ja darījumā pastāv kāds obligāts noteikums, kā rezultātā tiks pretī saņemts kāds labums, tad tas nav dāvinājums. Piemēram, nosacījums grāmatvedim: ja gada pārskats tiks nodots līdz 1. martam, uzņēmums grāmatvedei dāvina dāvanu karti SPA centra apmeklējumam. Šajā gadījumā...