Ekspertu ziņojumam

Datu Valsts inspekcija sagatavojusi "Vadlīnijas minimālajām prasībām jaunuzņēmumiem datu aizsardzības nodrošināšanai", kas sniedz norādījumus jaunuzņēmumiem par to, kā izveidot drošu un juridiski atbilstošu datu apstrādes un aizsardzības sistēmu, lai veicinātu klientu uzticību un nodrošinātu atbilstību datu aizsardzības prasībām. Jaunuzņēmumiem ir jāievēro četri soļi, lai nodrošinātu datu aizsardzību. Pirmajā solī jāapzina un jākartē ar produktu saistītie dati, izvērtējot personas datu veidus, apstrādes metodes un datu plūsmas. Būtiski ir noteikt, vai uzņēmējdarbība vispār ietver fizisko personu datu apstrādi. Otrajā solī jānovērtē plānotās datu apstrādes likumība un jāiezīmē nepieciešamie iekšējie procesi, pārliecinoties, ka datu apstrādei ir atbilstošs tiesiskais pamats. Trešajā solī jāievieš tehniskie un organizatoriskie pasākumi privātuma aizsardzībai, ietverot integrētu datu aizsardzību un datu aizsardzību pēc noklusējuma. Ceturtajā solī jānodrošina atbilstoša datu aizsardzības pārvaldība ilgtermiņā, kas ietver darbinieku apmācību, iekšējo procesu uzraudzību un konsultēšanos ar ekspertiem. Svarīgi ir ievērot pārskatatbildības principu, kas nozīmē, ka visas darbības saistībā ar datu aizsardzību ir dokumentētas. Jaunuzņēmumiem ir jāizveido...

Ar 2025. gadu visā Eiropas Savienībā stājusies spēkā jauna regulējuma sistēma, kas būtiski atvieglo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu mazajiem uzņēmumiem. Šīs izmaiņas ievieš elastīgākus noteikumus, ļaujot mazajiem uzņēmumiem izvairīties no PVN reģistrācijas sarežģījumiem gan savā mītnes valstī, gan citās ES dalībvalstīs. Kas mainījies? Jaunais regulējums nosaka, ka mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas savas mītnes valstī, ir tiesības piemērot PVN atbrīvojumu līdz noteikta apgrozījuma slieksnim. Šīs tiesības tagad tiek attiecinātas arī uz darbību citās ES dalībvalstīs, ja tiek izpildīti divi galvenie kritēriji: 1. Nepārsniegt vietējās dalībvalsts PVN reģistrācijas slieksni. Piemēram, ja uzņēmums sniedz pakalpojumus vai pārdod preces citā valstī, tam jāzina, kāds ir konkrētās valsts PVN reģistrācijas slieksnis. Maksimāli tas var būt 85 000 eiro. 2. Kopējais apgrozījums ES nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro. Tas ietver visus darījumus visās ES dalībvalstīs, un tikai nepārsniedzot šo summu, uzņēmums var saglabāt PVN atbrīvojumu. Kā tas darbojas Latvijā? Latvijā PVN atbrīvojuma slieksnis joprojām ir 50 000...

Saeima ceturtdien, 23.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”. Turpmāk, lai mazinātu birokrātiskos šķēršļus, ēku (būvi) zemesgrāmatā varēs arī ierakstīt, pamatojoties uz sertificēta speciālista apliecinājumu par būves esību apvidū. Šāda kārtība attieksies uz mazēkām, tostarp palīgēkām, nojumēm, šķūnīšiem, pirtīm, saimniecības ēkām, kas uzbūvētas, ja par tām Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) ir iesniegts paziņojums par to būvniecību. Izmaiņas noteic, ka paziņojums par būvniecību, ko apliecinājis sertificēts speciālists, ir dokuments, kas dod pamatu nekustamo īpašumu ierakstīt zemesgrāmatā. Pabeidzot mazēkas būvniecību, būvniecības ierosinātājam BIS būs jāapstiprina, ka darbi ir noslēgušies, kā arī sistēmā jāiesniedz ēkas novietojuma izpildmērījumu plāns. Tādējādi šādas uzbūvētas mazēkas varēs reģistrēt zemesgrāmatā bez papildu būvvaldes lēmuma, kas līdz šim radīja papildu birokrātiskus šķēršļus. Lasiet arī: Arī mazākos būvlaukumos būs jāievieš elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas

Augstākās Tiesas Senāts ir uzdevis prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai administratīvajā lietā, kurā procesa dalībnieki strīdas, vai pašvaldība pamatoti saukta pie atbildības par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Jelgavas pilsētas pašvaldība, atsaucoties uz in-house procedūru, nepiemēroja tobrīd spēkā esošo likumu „Par iepirkumu valsts vai pašvaldību vajadzībām” un pakalpojuma sniedzēju izvēlējās bez konkursa. Līgums par sadarbību atkritumu apsaimniekošanā, sistēmas pilnveidošanā un popularizēšanā tika noslēgts ar pašvaldībai daļēji piederošo SIA “Jelgavas komunālie pakalpojumi”. Izvērtējot no privātpersonas saņemtu iesniegumu, Konkurences padome ierosināja izpētes lietu, kurā tika pārbaudītas pašvaldības darbības laika posmā no 2004. līdz 2020.gadam. Izpētes rezultātā tika konstatēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana un uzlikts naudas sods. Pašvaldība šādam lēmumam nepiekrita, tāpēc vērsās tiesā. Administratīvā apgabaltiesa pieteikumu noraidīja. Pašvaldība spriedumu pārsūdzēja Senātā. Senāts nolēma uzdot prejudiciālo jautājumu Eiropas Savienības Tiesai, lūdzot interpretēt Līguma par Eiropas Savienības darbību normu, kas attiecas uz dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumu. Senātam radās šaubas par to, vai pašvaldība, pieņemot lēmumu par...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par uzziņas pieprasījuma iesniedzēja šādu faktu aprakstu. SIA ”I” (turpmāk - Sabiedrība) apsaimnieko viesnīcas ēku Rīgā. Viesu izmitināšanas ēkā ir dažādi atsevišķi labiekārtoti apartamenti, kas aprīkoti ar visu nepieciešamo viesu izmitināšanai. Ēkas pirmajā stāvā ir iekārtota reģistratūra, kas darbojas 24 stundas diennaktī. Apartamentu izmantošanas (īres) periods var būt dažāds - no vienas dienas līdz vienam gadam vai ilgāk. Īres maksa ir noteikta kā maksājums par 24 stundu apartamenta lietošanu vai mēneša maksājums. Atsevišķos gadījumos klientiem tiek izrakstīti rēķini par komunālajiem pakalpojumiem, ja īres periods ir garāks par vienu mēnesi. Sabiedrība uzskata, ka pēc ekonomiskā satura un būtības sniedz divus atšķirīgus pakalpojumus: viesnīcas pakalpojumus un dzīvojamo telpu īres pakalpojumus iedzīvotājiem, kuriem īres līgumu termiņš ir garāks par gadu. Pievienotās vērtības nodokļa likuma (PVN likums) 42. panta desmitajā daļā noteikts, ka nodokļa samazināto likmi 12% apmērā piemēro izmitināšanas pakalpojumiem tūristu mītnēs, tai skaitā, dzīvokļos vai dzīvojamās mājās, ja...

Valsts kontrole izstrādājusi "Ceļvedi attīstības plānošanai uzņēmējdarbības veicināšanai un investīciju piesaistei pašvaldībā", kas kalpos kā praktisks instruments un atbalsts, lai pašvaldības veicinātu uzņēmējdarbību un piesaistītu investīcijas, balstoties uz ticamu datu analīzes rezultātiem un pārdomātu plānošanu. Uzņēmējdarbības vides izvērtējuma procesā ir jāiesaista visas ieinteresētās puses, veicinot savstarpējo sadarbību, uzskata Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis. Ceļvedis sagatavots, balstoties lietderības revīzijas ziņojuma “Pašvaldību rīcības, institūciju sadarbības un publisko investīciju projektu īstenošanas pilnveides iespējas uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” secinājumos, ko Valsts kontrole publiskoja aizvadītā gada nogalē. Piemēram, lai iesaistītu uzņēmējus vietējās uzņēmējdarbības politikas veidošanā, tiek ieteiktas šādas rīcības: regulāra domu apmaiņa ar vietējām un reģionālajām uzņēmēju organizācijām; regulāras pašvaldības vadības tikšanās ar uzņēmējiem; uzņēmēju iesaiste politikas plānošanas dokumentu sagatavošanas procesā. Tāpat ieteikts skaidri definēt prioritārās uzņēmējdarbības jomas (ekonomiskā specializācija jeb profilēšana), tai skaitā jomas, par kurām pašvaldībai nav ilgtermiņa stratēģiskā attīstības redzējuma. Pilnveidojot uzņēmējdarbības vidi, pašvaldībām ir vismaz divas pieejas, kuras ir iespējams arī kombinēt:...

Kopš 2019. gada 1. maija, kad Latvijā stājās spēkā Trauksmes celšanas likums, līdz 2023. gada beigām saņemti 652 trauksmes cēlēju ziņojumi par pārkāpumiem visdažādākajās jomās, tomēr visbiežāk tie bijuši par izvairīšanos no nodokļu samaksas, korupciju, amatpersonu prettiesisku rīcību un līdzekļu izšķērdēšanu. Tas atspoguļojas Valsts kancelejas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, ko 21. janvārī pieņēma valdība. Ziņojumā ir izvērtēta Trauksmes celšanas likuma ieviešana, ietekme un efektivitāte. Trauksmes celšanas likumu ieviesa, lai sabiedrības interesēs tiktu celta trauksme par darbā novērotiem pārkāpumiem, vienlaikus nodrošinot aizsardzību cilvēkam, kurš ir cēlis trauksmi. Trauksmi iespējams celt par darbā novērotu amatpersonu bezdarbību, par sabiedrības veselības apdraudējumu, būvniecības drošības riskiem un virkni citu pārkāpumu. Trauksmes cēlējam, kurš ziņojis par sabiedrības interešu pārkāpumiem savā darba vidē, likums paredz identitātes aizsardzību un citas aizsardzības garantijas, ja trauksmes celšanas dēļ radušās nelabvēlīgas sekas. Ja sekas ir radušās, trauksmes cēlējam var sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību, atbrīvot no tiesāšanās izdevumiem un juridiskās atbildības, kā arī...

Valdībā 21. janvāra sēdē izskatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz nepiemērot ārvalsts nodokļu maksātājam kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam 3% likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra. Grozījumu mērķis ir padarīt pievilcīgu uzņēmējdarbības vidi. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2023. gada 31. maija regulu (ES) 2023/1114 par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 1095/2010 un Direktīvas 2013/36/ES un (ES) 2019/1937 (turpmāk – MiCA regula) no 2024. gada 30. decembra visiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas darboties kādā no ES valstīm, ir nepieciešams saņemt atļauju jebkurā no Eiropas Savienības (ES) valstīm. Līdz ar to kriptoaktīvu nozares pārstāvji izskata ES valstu piedāvātās iespējas uzņēmējdarbības attīstībai konkrētajā valstī, minēts likumprojekta anotācijā. Turklāt pērn 30. jūnijā ir stājies spēkā Kriptoaktīvu pakalpojumu likums, kas izstrādāts MiCA regulas prasību ieviešanai. Likumprojekts paredz papildināt pārejas noteikumus ar 203. un 204. punktu šādā redakcijā: "203. Piemērojot šā likuma 3....

Tuvojoties deklarāciju sagatavošanas un iesniegšanas laikam, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu par valsts amatpersonas deklarāciju precizēšanu. Valsts amatpersonas deklarāciju var precizēt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc tās publiskošanas VID publiskojamo datu bāzē. Valsts amatpersonas deklarācija viena mēneša laikā jāprecizē obligāti, ja: administratīvā pārkāpuma procesā stājies spēkā nolēmums; kriminālprocesā ir stājies spēkā nolēmums; konstatēts maznozīmīgs pārkāpums; kā arī citos gadījumos, kad personai paziņots par konstatētajām neatbilstībām valsts amatpersonas deklarācijā. Pie katras deklarācijas VID publiskojamo datu bāzē ir atspoguļots deklarācijas publiskošanas datums. VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) piedāvā divus valsts amatpersonas deklarācijas precizējuma iesniegšanas veidus: veidojot jaunu valsts amatpersonas deklarāciju; kopējot valsts amatpersonas deklarācijas pirmreizēji iesniegto dokumentu. Iesniedzot valsts amatpersonas deklarācijas precizējumu, jāievēro, ka precizētajai deklarācijai jāsatur gan visi pirmreizēji iesniegtajā deklarācijā norādītie patiesie dati, gan arī tā informācija, ar kuru nepieciešams deklarāciju precizēt vai papildināt. Tāpat nepieciešams pārliecināties, vai visi deklarācijas punkti ir aizpildīti un visiem deklarācijas punktiem ir...

Jautājums Mani interesē jautājums par sociālajām likmēm invalīdiem, neapliekamie. Neesmu līdz šim redzējusi, ka to izceļ. Atbilde Neredzu pamatu šajā jautājumā kaut ko izcelt. Kas ir «neapliekamie» — nesapratu. Sociālo iemaksu likme (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI)), kuru piemēro darba samaksai, ja aprēķins attiecas uz personu ar invaliditāti, ja tā nav sasniegusi pensijas vecumu, ir 34,09% (10,5% + 23,59%). Iemaksu likme mainās uz mazāku 30,02% (9,25% + 20,77%) vien tad, kad minētā persona: sasniegs pensijas vecumu; ir piešķirta vecuma pensija; vecuma pensija piešķirta priekšlaicīgi. Attiecīgi — nākamajā mēnesī, kad izpildās šie nosacījumi, darbiniekam tiks piemērota iemaksu likme 30,02%, un darba devēja ziņojumā viņu būtu jāiekļauj citā sarakstā. Vienlaikus vēlos norādīt bieži sastopamu kļūdu, kas arī saistīta ar invaliditāti. Ministru kabineta (MK) 2020. gada 17. decembra noteikumu Nr. 786 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes sadalījumu pa valsts sociālās apdrošināšanas veidiem» 4. punktā vairākus gadus ar vienu un to pašu...

Jautājums Līdz šim daļa no problēmas, kādēļ strādājošie palika parādā valstij, bija tāda, ka VSAA slimības pabalstam piemēroja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 20% likmi,nevis 23% IIN likmi, kā tam būtu jābūt pie visām izmaksām, kuras veic izmaksātājs, kuram nav iesniegta algas nodokļu grāmatiņa. Vai šo ir paredzēts kaut kā risināt? Atbilde Ja darbinieks algas nodokļa grāmatiņu (ANG) iesniedzis darba devējam, tad, vienlaikus slimojot un saņemot slimības pabalstu, grāmatiņu nav iespējams atzīmēt VSAA sistēmā, nemaz nerunājot par to, ka aģentūrai ir pieejama visa informācija, kas attiecas uz saslimušo personu. Tātad VSAA ir zināms, kur atzīmēta konkrētā saslimušā grāmatiņa, vai viņam ir invaliditāte vai apgādājamie, proti, informācija, kas vajadzīga IIN aprēķināšanai. Kas attiecas uz IIN likmi, kas piemērojama, aprēķinot slimības pabalstu (un izmaksājot pensiju), tā ir noteikta IIN likuma 15. panta 20. daļā un 2025. gadā ir 25,5%un 33%). Darba ņēmējam jau sen nodrošināta iespēja prasīt jebkuram ienākuma izmaksātājam lielākas IIN likmes piemērošanu, ja...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka 2025. gada 21. janvārī Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs un valstīs, kas pievienojušās Konvencijai par kopēju tranzīta procedūru, beidzas pārejas periods Jaunās datorizētās tranzīta kontroles sistēmas (New Computerised Transit System (NCTS)) 5. posma ieviešanai. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas lēmumu apstiprinātajā darba programmā par Savienības Muitas kodeksā paredzēto elektronisko sistēmu izstrādi un ieviešanu. Latvijā Savienības Muitas kodeksa prasībām atbilstošā jaunā sistēma tranzīta deklarāciju noformēšanai – Tranzīta kontroles sistēma 2 – tika ieviesta jau 2023. gada 27. novembrī. Tomēr, līdz ar NCTS 5. posma ieviešanu visā ES, no 21. janvāra pulksten 2.00 mainīsies tranzīta deklarāciju un TIR karnetes elektronisko deklarāciju noformēšanas tehniskās un biznesa prasības arī Tranzīta kontroles sistēmā 2. Aicinām iepazīties ar gaidāmajām izmaiņām: Informācija darbam ar TKS2 no 21.01.2025. Lūdzam ņemt vērā, ka līdz 21. janvāra plkst. 01.59 sistēmā pieņemtās deklarācijas varēs veiksmīgi apstrādāt, izlaist tranzītā un noslēgt Latvijā vai citā dalībvalstī. Turpretī līdz...

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pievērst uzmanību nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas noteikumiem, ja dzīvošanai paredzētais īpašums tiek izmantots saimnieciskajai darbībai. Samazināta NĪN likme no 0,2% līdz 0,6% no īpašuma kadastrālās vērtības tiek piemērota, ja īpašums (dzīvoklis, dzīvojamā māja u.tml.) tiek izmantots tikai dzīvošanai un atbilst pašvaldības saistošo noteikumu prasībām. Viena no galvenajām prasībām – dzīvesvietas deklarēšana īpašumā. Ja īpašums tiek izmantots arī saimnieciskajai darbībai, piemēro NĪN pamatlikmi – 1,5%. Par saimniecisko darbību uzskata, piemēram, preču ražošanu, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu vai īpašuma iznomāšanu (arī tūristiem un atpūtniekiem). Piemēram, ja viesus uzņem par maksu trīs vai vairāk reizes gadā, piecas vai vairāk reizes trīs gadu laikā, vai arī ja darbība skaidri vērsta uz ienākumu gūšanu, tā tiek uzskatīta par saimniecisko darbību. Izņēmumi un skaidrojumi atrodami likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” un Dzīvojamo telpu īres likumā. Ja dzīvojamais īpašums tiek izmantots saimnieciskajā darbībā, īpašniekam viena mēneša laikā par to rakstiski jāinformē pašvaldība un jāiesniedz...

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) piedāvā klientiem, kuri darbu ir atraduši attālāk no savas dzīvesvietas, iespēju darba tiesisko attiecību pirmo četru mēnešu laikā saņemt transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumu kompensāciju - līdz 10 eiro dienā transportam vai līdz 200 eiro mēnesī dzīvojamās telpas īrei. Ieguvēji ir gan darba meklētāji, jo ar NVA atbalstu var uzsākt darba attiecības attālāk no savas dzīvesvietas, gan darba devēji, jo savam uzņēmumam nepieciešamos speciālistus viņi var piesaistīt no citām pilsētām vai novadiem. Ja NVA reģistrēts klients, kuram piešķirts bezdarbnieka statuss, ir atradis darbu vismaz 15 kilometru attālumā no dzīvesvietas, noslēdzis darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai vismaz uz sešiem mēnešiem, bet darba alga ir vismaz minimālās algas apmērā, taču nepārsniedz divas minimālās mēnešalgas, viņam jāpiesakās mobilitātes atbalsta saņemšanai. Nodarbinātā dzīvesvietai jābūt deklarētai vismaz sešus mēnešus vai sešu mēnešu laikā mainītai vienas pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai pirmo reizi deklarētai Latvijas Republikā. Ja tiek pieprasīta transporta izdevumu kompensācija, darba...

Ar negatīvu pašu kapitālu 2023. gadā strādājuši aptuveni 35 000 uzņēmumu jeb teju trešdaļa no Latvijas komercsabiedrībām, liecina Lursoft dati. Daļa šo uzņēmumu ir pārtraukusi darbību, bet citi turpina slēgt darījumus, maksāt nodokļus un nodarbināt strādājošos. Ko nozīmē, ja sabiedrībai ir negatīvs pašu kapitāls, un ar kādiem ierobežojumiem ir jārēķinās? Pašu kapitāls ir negatīvs, ja uzkrātie zaudējumi pārsniedz pamatkapitālu, ZAB COBALT vebinārā «Negatīvs pašu kapitāls — normālas attīstības fāze vai nekavējoties risināma problēma?» skaidroja Reinis Ceplis, Baker Tilly Baltics partneris. Negatīvs pašu kapitāls: var būt saimnieciski neveiksmīgas darbības sekas — biznesa modelis rada zaudējumus; var rasties kā negaidītu notikumu sekas, piemēram, audita laikā konstatē nepieciešamību samazināt aktīvu bilances vērtību, jo ieguldījums aktīvā nav sedzams no nākotnes ienesīgās darbības — samazinājums tieši ietekmē pašu kapitālu; var būt saistīto uzņēmumu grupas saimnieciski sekmīgas darbības sekas — uzņēmums darbojas grupā, pilda noteiktu funkciju un īpašnieks «piemet» naudu, kas nepieciešama saistību segšanai — faktiski maksāt nespēja...