Ekspertu ziņojumam

Uzņēmējdarbības aktivitātes un uzņēmumu varenuma (lieluma) pieaugums, kas palīdz iekarot pasaules tirgus, ir viens no būtiskākajiem uzdevumiem tuvāko gadu laikā. Ja Rīga un Rīgas reģions ir gana aktīvs, diemžēl pavisam cits skats paveras reģionos un arī vairumā valstspilsētu. Var minēt virkni faktoru, kāpēc tā notiek, un starp tiem noteikti ir slikta demogrāfiskā situācija un vāja kapitāla pieejamība investīcijām. Tiesa, tas nebūt nav viss. Daudz svarīgāka un ieilgusi problēma ir pašvaldību motivācijas trūkums uzlabot ekonomisko situāciju savā teritorijā. Uz to norāda arī nesen Valsts kontroles izdarītie secinājumi — dažādas valsts institūcijas savā starpā sadarbojas slikti, un patlaban ieguldītie līdzekļi uzņēmējdarbības stiprināšana nenes vajadzīgos rezultātus. Jāatgādina, ka, veicot pēdējo reģionālo reformu, izdevās vairāk nekā uz pusi samazināt pašvaldību skaitu Latvijā — 119 pašvaldību vietā tika izveidotas 43. Taču līdztekus teritorijas izmaiņām, nemainījās šo jaunizveidoto pašvaldību finansēšanas modelis. Viss palika pa vecam, un tieši tas, ekspertuprāt, arī traucē reģionu ekonomikas uzplaukumam un definētās reformas mērķu...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu, kurā skaidro, ka ārvalstniekam ir tiesības pēc izvēles piemērot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) 15% likmi ienākumam, kas saņemts saistībā ar attālināta darba veikšanu pie Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrēto saimniecisko darbību, ja ārvalstnieks: ir saņēmis ilgtermiņa vīzu1 saistībā ar uzturēšanos Latvijas Republikā, veicot attālināti (atrodoties Latvijā) darbu pie ESAO dalībvalstī reģistrēta darba devēja vai šajā dalībvalstī reģistrētu saimniecisko darbību, un ir pārcēlis savu nodokļu rezidenci uz Latvijas Republiku. 1 Ilgtermiņa vīzu izsniedz saskaņā ar Imigrācijas likuma 11. panta piekto daļu. IIN 15% likmi var piemērot ienākumiem, kas gūti, sākot no 2023. gada 1. janvāra, un to var piemērot 365 dienu laikā no dienas, kad ārvalstnieks ir kļuvis par Latvijas rezidentu saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”. Izvēles regulējums par samazinātās 15% likmes piemērošanu nav attiecināms uz ārvalstnieku, kas saskaņā ar Latvijas Republikas noslēgto un spēkā...

No 2025. gada 1. janvāra ir stājušās spēkā jaunas tiesību normas, kas paredz būtiskas izmaiņas pensionāra neapliekamā minimuma piemērošanā. Iepriekš vienāds pensionāra neapliekamais minimums 500 eiro apmērā tika piemērots visiem pensionāriem, neatkarīgi no tā, vai persona bija strādājoša vai nestrādājoša, un bez saistības ar algas nodokļa grāmatiņas atrašanās vietu. No 2025. gada, lai nestrādājoša pensionāra pensijai automātiski piemērotu pilno divreiz palielināto pensionāra neapliekamo minimumu 1000 eiro apmērā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) algas nodokļa grāmatiņā ir jābūt norādītai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (VSAA) kā galvenajai ienākuma gūšanas vietai, kas lielākoties sistēmā tā uzrādās pēc noklusējuma. Taču, ja algas nodokļa grāmatiņa EDS sistēmā nav iesniegta VSAA, neapliekamais minimums 1000 eiro apmērā pensijai netiek piemērots automātiski, un tas var ietekmēt izmaksājamo pensijas summu. Uzsākot janvāra pensiju izmaksu un saņemot jautājumus no pensionāriem, tika konstatēts, ka VSAA rīcībā nav visu nestrādājošo pensionāru algas nodokļa grāmatiņu, kas personām, kam pensija ir lielāka par...

Lai iedzīvotāji smagu saslimšanu gadījumos varētu saņemt finansiālu atbalstu no sava darba devēja zāļu iegādei, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 15. janvārī konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Šādām darbiniekam izmaksātajām naudas summām paredzēts nepiemērot ienākuma nodokli. Grozījumi rosināti, lai veicinātu darba devējus atbalstīt savus darbiniekus smagu saslimšanu gadījumos, kad ārstēšanai nepieciešamas dārgas zāles, ko paši darbinieki nevar atļauties nopirkt. Likumprojektu Saeimā iesniedzis Valsts prezidents, akcentējot, ka patlaban šādu finansiālu atbalstu apliek ar nodokļiem. Izmaiņas paredz, ka darba devējs dārgu medikamentu iegādi varēs kompensēt ne tikai saviem darbiniekiem, bet arī viņu apgādājamajiem, tostarp bērniem. Lai personai piešķirtu palīdzību naudā, darbiniekam būs nepieciešams ārstu konsīlija atzinums par konkrēto medikamentu nepieciešamību un apliecinājums, ka šādas zāles valsts nekompensē. Tāpat paredzēts, ka darba devēja piešķirtā nauda zāļu iegādei nedrīkstēs pārsniegt summu, ko nekompensē valsts, kā arī dokumenti par medikamentu iegādi nav iesniegti un netiks iesniegti apmaksai apdrošināšanas sabiedrībai vai Valsts ieņēmumu dienestam...

Digitālo tehnoloģiju un platformu loma mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi tik nozīmīga, ka tā ietekmē gandrīz visus ikdienas dzīves un biznesa aspektus. No pirkumu veikšanas un informācijas iegūšanas līdz saziņai ar draugiem un darba organizēšanai — teju viss bieži tiek risināts digitālajā vidē. Šādos apstākļos tehnoloģiju gigantu vara un ietekme ne tikai aug, bet arī rada izaicinājumus taisnīgai konkurencei, caurskatāmībai un lietotāju brīvībai. Lai risinātu šos izaicinājumus, Eiropas Savienībā (ES) 2022. gada 1. novembrī spēkā stājusies Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/1925 par konkurējošiem un godīgiem tirgiem digitālajā nozarē jeb Digitālo tirgu akts, kas paredz pārmaiņas veidā, kā šīs digitālās platformas darbojas un mijiedarbojas ar lietotājiem un uzņēmumiem. Regulas prasības sāka piemērot no 2023. gada 2. maija. Šis akts ne tikai regulē «tehnoloģiju milžus», bet arī sniedz ievērojamas priekšrocības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī patērētājiem. Rakstā aplūkojam, kā Digitālo tirgu akts maina digitālās ekonomikas struktūru un ko tas nozīmē visiem iesaistītajiem....

Ministru kabinets 2025. gada 14.janvāra sēdē atbalstīja Tieslietu ministrijas sagatavotos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas paredz ieviest Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. aprīļa direktīvu (ES) 2024/1226 par noziedzīgu nodarījumu un sodu noteikšanu attiecībā uz Savienības ierobežojošo pasākumu pārkāpumiem. Ieviešot direktīvu tiks veicināta sankciju pārkāpumu efektīva izmeklēšana. Sankciju direktīvas ieviešana visā Eiropas Savienībā atvieglo un vienādo sankciju jomas normatīvā regulējuma pārkāpšanas izmeklēšanas procesu, kā arī personu saukšanu pie atbildības. Latvijā jau šobrīd ir paredzēta kriminālatbildība par starptautisko un nacionālo sankciju pārkāpšanu. Tieslietu ministrijas izstrādātais regulējums sankciju pārkāpumu efektīvai izmeklēšanai saistībā ar Sankciju direktīvas ieviešanu sagatavots, ņemot vērā pieaugošo kriminālprocesu skaitu, kas objektīvi ir saistīts ar noteikto sankciju kontroli un pārkāpumu atklāšanu, paredzot arī administratīvās atbildības noteikšanu par darbībām ar sankcijām pakļautām atsevišķu kategoriju precēm, ja to vērtība nepārsniedz 10 000 eiro. Administratīvās atbildības ieviešana mazāka apmēra pārkāpumos nodrošinās efektīvāku pārkāpumu atklāšanu, izmeklēšanu un sankcionēto preču konfiskāciju. Lai...

Ministru kabineta š.g. 7. janvāra sēdē apstiprināta jauna ES fondu atbalsta programma maziem un vidējiem komersantiem Latvijā valsts aizdevumu saņemšanai inovatīvu produktu radīšanai un produktivitātes paaugstināšanai. Atbalsta programmas mērķis - sniegt atbalstu inovatīvu, tai skaitā, duālas nozīmes, produktu, izstrādei, stimulējot privātā sektora ieguldījumus pētniecībā, attīstībā un inovācijās, kas ietver atbalstu jaunu ražošanas ēku izbūvei, iekārtu iegādei un ražošanas pieslēgumu izveidei, kā arī jaunu darba vietu radīšanu viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomās. Atbalsta programmas kopējais finansējums – 98,4 milj. eiro (t.sk. ERAF finansējums 83,6 milj. EUR un valsts budžeta finansējums 14,8 milj. eiro). Valsts atbalsts inovatīvu un duāla pielietojuma inovatīvu produktu izstrādei komersantiem būs pieejams kā kombinēts finanšu instruments - "Altum" aizdevums ar kapitāla atlaidi vai paralēlais aizdevums ar kapitāla atlaidi. Aizdevuma apmērs vienam komersantam - no 300 tūkst. līdz 5 milj. eiro; "Altum" piešķirtā maksimālā kapitāla atlaide būs līdz 30 %, bet ne vairāk kā 1,5 milj. eiro. Komersantam pirms projekta pieteikuma...

Datu Valsts inspekcijā (DVI) mēdz vērsties darba devēji, izglītības iestāžu pārstāvji, publiski pieejamu telpu īpašnieki un citas organizācijas, kurām kādu apstākļu dēļ ir radusies nepieciešamība uzraudzīt telpas, kurās cilvēki sagaida ievērojami lielāku sava privātuma respektēšanu, piemēram, tualetēs, dušas telpās, ģērbtuvēs u.c. Viņi vēlas noskaidrot, vai šāda videonovērošana (datu apstrāde) ir pieļaujama. Parasti to pamato ar nepieciešamību: novērst zādzības vai huligāniskas darbības, īpaši tad, ja tās notikušas jau vairākkārt; uzraudzīt telpu stāvokli; ātri reaģēt uz negadījumiem. Piemēri: Restorāns nolemj uzstādīt videokameras tualetes telpās, lai kontrolētu sanitāro telpu tīrību. Skola uzstāda videonovērošanas kameras tualetes telpās, lai novērstu skolēnu smēķēšanu tajās. Darba devējs uzstāda videonovērošanas kameru darbinieku ģērbtuvēs, lai novērstu darbinieku personisko mantu zādzības. Vienlaikus DVI saņem arī iedzīvotāju jautājumus un ziņojumus par kamerām, ko viņi ir ievērojuši šādās vietās. Cilvēkiem rodas bažas, ka šāda videonovērošana aizskar viņu un citu personu privātumu, jo viņi paļaujas uz to, ka šādās telpās netiks novēroti. Kā...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk arī — EST) 2024. gada 5. decembrī ir sagatavots tiesību normu piemērotājiem noderīgs spriedums lietā Nr. C3/24 «SIA Mistral Trans pret Valsts ieņēmumu dienestu» par aizlieguma izmantot finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma finansēšanai piemērošanas jomu un subjektiem. Lietā skatīts jautājums par grāmatvedības pakalpojumu, kas kā papildpakalpojums sniegts ar pakalpojuma sniedzēju saistītām sabiedrībām, un skaidrots, vai šai gadījumā tas ir uzskatāms par ārpakalpojumu. Rakstā aplūkotā lieta skatīta, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Lietas apstākļi: 2013. gada 8. oktobrī SIA Mistral Trans paziņoja Valsts ieņēmumu dienestam (VID), ka ir sākusi grāmatvedības ārpakalpojuma sniegšanu. Iepriekš sabiedrības pamatdarbība bija kravu pārvadājumi. VID 2018. gada 10. aprīlī veica pārbaudi, lai izvērtētu, kā SIA Mistral Trans (turpmāk — arī sabiedrība) ievēro uz ārpakalpojuma grāmatvedības sniedzējiem attiecināmos noteikumus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. VID konstatēja nepilnības un sniedza ieteikumus, lai novērstu konstatētās nepilnības....

Valsts ieņēmumu dienests sagatavojis pārskatu par nodokļu normatīvajiem aktiem, kas publicēti “Latvijas Vēstnesī” 2024. gada decembrī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemšanas datums Spēkā stāšanās datums Grozījumi likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” Būtiskākās izmaiņas likumā: noteiktas divu pakāpju iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) progresīvās likmes – 25,5 % (gada ienākumiem līdz 105 300 eiro) un 33 % (gada ienākumiem virs 105 300 eiro); ieviesta papildu likme (3 %) ienākumiem virs 200 000 eiro gadā, ko piemēro, ja fiziskās personas kopējais gada ienākumu apjoms pārsniedz 200 000 eiro. Papildu likmi 3 % aprēķina un maksā pats cilvēks – ienākuma saņēmējs – gada ienākumu deklarācijā no gada ienākumu daļas, kas pārsniedz 200 000 eiro; ienākumiem no kapitāla un kapitāla pieauguma piemēro 25,5 % likmi; noteikts fiksēts neapliekamais minimums un atcelts diferencētais (prognozētais) neapliekamais minimums. 2025. gadā neapliekamais minimums neatkarīgi no ienākumu apmēra ir 510 eiro mēnesī; 550 eiro mēnesī – 2026. gadā; 570 eiro mēnesī –...

Lai nodrošinātu NACE kodu klasifikatora atbilstību būtiskajām pēdējā desmitgadē notikušajām izmaiņām saimnieciskās darbības veidu struktūrā, kā arī straujajai jauno tehnoloģiju attīstībai, Eiropas Komisijā (Eurostat) tika izstrādāta NACE jaunā – 2.1. – redakcija. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, nodokļu maksātāju, kuri veic saimniecisko darbību, pamatdarbības veida kods nosakāms saskaņā ar NACE 2.1. red. Ja saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes izveidoto pārejas tabulu viens iepriekš Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtais pamatdarbības NACE 2. red. kods ir mainīts pret vienu jaunās NACE 2.1. red. kodu, nodokļu maksātājam nekas nav jāpaziņo Valsts ieņēmumu dienestam un izmaiņas notiks automātiski. Piemēri NACE 2. red. kods NACE 2. red. nosaukums NACE 2.1. red. kods NACE 2.1. red. nosaukums 01.50 Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) 01.50 Jauktā lauksaimniecība (augkopība un lopkopība) 43.91 Jumta seguma uzklāšana 43.41 Jumta seguma uzklāšana 53.20 Citas pasta un kurjeru darbības 53.20 Citas pasta un kurjeru darbības 96.09 Citur neklasificēti individuālie pakalpojumi 96.99 Citur neklasificētu...

Likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli» (IIN likums) iepriekš rosinātie grozījumi, kas jau bija iekļauti likumprojekta 12. pantā (neapliekamais minimums), ir papildināti ar divām jaunām sadaļām, kas ietekmēs nodarbināto pensionāru ienākuma kopsummu. Turklāt to varēs ieterkmēt ik mēnesi, nevis pēc gada, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Tātad likuma 12. pantam pievienotas 12.1 un 12.2 daļa. 12.1 daļa paredz, ka pensionāra neapliekamais minimums tiek piemērots dalīti, ja maksātājs (pensijas saņēmējs) ir iesniedzis grāmatiņu darba devējam (citam ienākuma izmaksātājam). Šajā gadījumā uz attiecīgo kalendāra mēnesi attiecināmo pensionāra neapliekamā minimuma daļu (1/12 no šā panta piektajā daļā noteiktā pensionāra neapliekamā minimuma 12000/12 = 1000) atkarībā no grāmatiņas iesniegšanas datuma vienādās daļās (1/24 no šā panta piektajā daļā noteiktā pensionāra neapliekamā minimuma: 12000/24 = 500) piemēro pensijas izmaksātājs un darba devējs (citu ienākumu izmaksātājs) šādā kārtībā: sākot ar grāmatiņas iesniegšanas mēnesim sekojošā nākamā kalendāra mēneša pirmo datumu, ja grāmatiņa iesniegta līdz kalendāra mēneša 15. datumam; sākot ar grāmatiņas...

Saeimā iesniegts jauns likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kas paredz vairākas būtiskas izmaiņas. Likumprojekts izstrādāts, lai precizētu dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību, nodrošinātu atsevišķu datu kopu pieejamību atvērto datu veidā un noteiktu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) tiesības izmantot maksājumu pakalpojumu sniedzēju datus par pārrobežu maksājumiem nodokļu administrēšanas funkciju izpildei. Viena no grozījumos paredzētajām izmaiņām - precizēt dokumentu un informācijas paziņošanas kārtību. Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) lietotāji, kuriem ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts, varēs izvēlēties sev ērtāko dokumentu saņemšanas veidu: ● atstāt noklusējuma uzstādījumus, kas nozīmē, ka dokumenti un informatīvie paziņojumi tiks sūtīti gan uz EDS norādīto e-pasta adresi, gan uz E-adresi. ● atteikties no informatīvo paziņojumu saņemšanas uz e-pastu, saglabājot dokumentu saņemšanu EDS un E-adresē. ● atteikties no dokumentu saņemšanas E-adresē, saglabājot dokumentu un informatīvo paziņojumu saņemšanu EDS un e-pastā. Tāpat likumprojektā paredzēta arī atsevišķu datu kopu publicēšana atvērto datu veidā. Tas attieksies uz: ● informāciju par komersantu samaksāto...

Ar 2025. gada 1. janvāri ir stājušās spēkā vairākas izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) jomā. Viena no svarīgākajām attiecas uz PVN reģistrācijas sliekšņa aprēķinu. Turpmāk 50 000 eiro sliekšņa aprēķinā jāņem vērā ne tikai ar PVN apliekamie darījumi, kā tas bija līdz šim, bet arī vairāki ar PVN neapliekamie darījumi. Tādēļ tiem uzņēmējiem un saimnieciskās darbības veicējiem, kuri 2024. gadā veikuši ar PVN apliekamus darījumus un, iespējams, arī ar PVN neapliekamus darījumus (piemēram, darījumi ar nekustamo īpašumu, finanšu un apdrošināšanas pakalpojumi u.c.) un sasnieguši apgrozījumu 50 000 eiro, līdz 2025. gada 15. janvārim (ieskaitot) ir jāiesniedz iesniegums reģistrācijai VID PVN maksātāju reģistrā. Kā reģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā? To var izdarīt, aizpildot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā dokumenta grupā Nodokļu maksātāju reģistrācijas un datu izmaiņu veidlapas vai fiziskām personām EDS sākumlapā pieejama flīze “Iesniegumi” – Iesniegums rezidentu PVN reģistrācijai, datu maiņai vai izslēgšanai. 50 000 eiro slieksnis jāaprēķina kalendāra gadam (2024.gadam), nevis pēdējiem...

Praksē uzņēmumi biežāk saskaras ar situāciju, kad ir jākļūst par reģistrētu nodokļa maksātāju, t.i., jāreģistrējās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju reģistrā. Jāatceras, ka jēdziens «reģistrēts nodokļa maksātājs» ir definēts Pievienotās vērtības nodokļa likuma 3. pantā un gadījumos, kad to lietojam, runa ir tieši par PVN maksātāju. Tomēr var būt arī pretēja situācija, un uzņēmums tiek izslēgts no PVN maksātāju reģistra. Kad tas notiek un vai rodas arī kādi papildu pienākumi attiecībā uz maksājumiem vai deklarāciju iesniegšanu? VID izslēdz reģistrētu nodokļa maksātāju no VID PVN maksātāju reģistra, ja ir iestājies kāds no šiem apstākļiem: n reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz VID pamatotu iesniegumu par tā izslēgšanu; Tas var būt gadījumos, kad uzņēmumam ir mainījusies darbības specifika. Piemēram, vairs netiek saņemti pakalpojumi no Eiropas Savienības vai trešo valstu darījumu partneriem, kad iekšzemes nodokļu maksātājs ir atbildīgs par PVN samaksu. Iespējams, ir samazinājies realizācijas apjoms un vairs netiek sasniegts obligātais reģistrācijas slieksnis....