Ekspertu ziņojumam

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) ir izveidojusi sešu video ceļvežu ciklu, lai vienkāršā un viegli saprotamā veidā skaidrotu svarīgu informāciju par migrācijas jautājumiem. Ceļveži aptver tādas tēmas kā: Eiropas Savienības (ES) pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana un uzturēšanās Latvijā, nomadu vīzas noformēšanas nosacījumi, ielūgumu noformēšanas process, ES zilās kartes saņemšana un vīzas saņemšana sezonas darbu veikšanai. Pirmais video ceļvedis no cikla ir izstrādāts, lai skaidrotu, kā jaunuzņēmuma dibinātājs var iegūt uzturēšanās atļauju Latvijā. Šis ceļvedis būs noderīgs uzņēmējiem no citām valstīm, kuri plāno attīstīt savu inovatīvo biznesa ideju Latvijā, dibinot jaunuzņēmumu. "Ņemot vērā, ka migrācijas jomā pastāv stingri reglamentētas prasības un nosacījumi uzturēšanās tiesību iegūšanai Latvijā, mums ir ļoti svarīgi soli pa solim skaidri un saprotami norādīt dokumentu iesniedzējiem, kādi dokumenti jāiesniedz, kāda ir valsts nodeva un kādi termiņi ir jāievēro, lai veiksmīgi noformētu uzturēšanās dokumentus. Tas palīdzēs izvairīties no pārpratumiem un kļūdaini iesniegtiem dokumentiem," uzsver PMLP priekšniece Maira Roze....

Valdībā 28. janvāra sēdē apstiprināti Tieslietu ministrijas izstrādātie grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 439 "Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem un grāmatvedības kārtošanu vienkāršā ieraksta sistēmā". Ar grozījumiem noteikta obligāta prasība biedrībām un nodibinājumiem norādīt savu darbības jomu gada pārskata vadības ziņojumā, kā arī noteikti gadījumi, kādos biedrībām un nodibinājumiem, iesniedzot gada pārskatu, tam ir jāpievieno saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas ziņojums vai zvērināta revidenta atzinums. Noteikumi stājas spēkā 30. janvārī. Turpmāk, iesniedzot gada pārskatu, vadības ziņojumā būs jānorāda savu darbības jomu/jomas atbilstoši Ministru kabineta izstrādātajam biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram. Tāpat tiek veikti precizējumi MK noteikumu Nr. 439 7. pielikuma "Vadības ziņojums" I sadaļas "Vispārīgā informācija par organizāciju" 4. punktā, lai noteiktu, ka turpmāk prasība norādīt darbības jomu/jomas vairs nebūs brīvprātīga, bet tā būs obligāta prasība atbilstoši biedrību un nodibinājumu darbības jomu klasifikatoram. Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS) tiks papildināta...

Jautājums No 2025. gada 1.janvāra, izsniedzot valsts budžeta iestādei rēķinu, tas jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Par pakalpojumies izrakstām rēķinus, bet par precēm - pavadzīmes. Uz pavadzīmēm, kas ir izrakstītas par precēm, tas arī attiecas, vai tikai uz rēķiniem, kas ir izrakstīti par pakalpojumiem? Pavadzīmes budžeta iestādei arī būs jāsūta xml formātā? Atbilde No 2025. gada 1. janvāra strukturēto e- rēķinu regulējums attiecas uz visiem darījumiem un iepirkumiem ar valsts pārvaldi (G2G un B2G, G2B), piemēram, dzeramā ūdens iegāde, tīrīšanas darbi, remontdarbi, dažādi nomas pakalpojumi u.tml. Arī Grāmatvedības likuma 11. panta četrpadsmitā daļa noteic, ka attaisnojuma dokumentu, kuru uzņēmums izsniedz citam Latvijas Republikā reģistrētam uzņēmumam ̶ preces vai pakalpojuma saņēmējam ̶ samaksāšanai (rēķinu), noformē kā strukturētu elektronisko rēķinu. Tātad strukturēts elektronisks rēķins ir jāsagatavo gan norēķinos par precēm, gan norēķinos par pakalpojumiem. Preču piegādes dokuments (pavadzīme) apliecina preču piegādes un saņemšanas faktu, un to...

Jautājums Vai nerezidentiem - Latvijā nodarbinātajiem Ukrainas pilsoņiem - arī iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no 1. janvāra ir 25,5%? Atbilde Pieņemot darbā Latvijā no Ukrainas ieceļojošos Ukrainas iedzīvotājus, darba devējs ievēro tādu pat pārskatu un deklarāciju iesniegšanas kārtību un termiņus, kā nodarbinot Latvijā jebkuru citu darbinieku – nerezidentu vai rezidentu. Darba devējs: reģistrē darbinieku Valsts ieņēmumu dienetā (VID), norādot ziņu kodu 11; aprēķina un ietur nodokļus (IIN un VSAOI) un iemaksā tos vienotajā nodokļu kontā; par darbinieku maksā uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (URVN); iesniedz pārskatus un deklarācijas. Nodokļu ziņā no Ukrainas ieceļojošie Ukrainas pilsoņi var būt gan Latvijas rezidenti, gan nerezidenti. Algas nodokļa likme, kas jāmaksā no mēneša apliekamā ienākuma, 2025. gadā ir 25,5%. Tas noteikts Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.3 panta 4. daļā: darba devējs, kuram saskaņā ar VID izziņu ir tiesības piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par nepilngadīgu bērnu Ukrainas civiliedzīvotāja—nerezidenta Latvijas Republikā gūtajam algota darba...

Latvijā šā gada janvāra sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 844,276 miljoni eiro, kas ir par 2,1% mazāk nekā pagājušā gada janvāra sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati. 2024. gada 1. janvārī Latvijā kopējie nodokļu parādi bija 862,329 miljoni eiro. Pparādi valsts pamatbudžetam 2025. gada 1. janvārī bija 340,712 miljonu eiro apmērā, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 307,541 miljonu eiro, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 196,023 miljonu eiro. Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.janvārī veidoja 64% no kopējās parādu summas jeb 540,02 miljonus eiro. VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1. janvārī bija atzīti parādi 1,63 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai. Par piedzenamiem parādiem janvāra sākumā bija atzīti 538,39 miljoni eiro, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti 251,408 miljoni eiro, bet par reāli nepiedzenamiem - 286,982 miljoni eiro. No parādiem, kas atzīti par...

Valdība 21. janvārī pieņēmusi grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 404 “Kārtība, kādā aprēķina un maksā dabas resursu nodokli, izsniedz dabas resursu lietošanas atļauju un auditē apsaimniekošanas sistēmas”, kas stāsies spēkā 2025. gada 23. janvārī, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Noteikumos veiktie būtiskākie grozījumi 1. Papildināts un precizēts noteikumu 1. pielikums “Pārskats par aprēķināto dabas resursu nodokli”, 7. pielikums “Nodokļa likmju grupām atbilstošo videi kaitīgo preču klasifikācija un tehniskais raksturojums” un 9. pielikums “Akts par iepakojuma materiālu veidu un svaru/vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu materiālu veidu un svaru/videi kaitīgu preču svaru/tekstila izstrādājumu svaru”. Pārskata par aprēķināto dabas resursu nodokli veidlapa papildināta ar jaunām sadaļām: “Dabas resursu nodoklis par tekstilizstrādājumiem”, “Nodoklis par vienreiz lietojamiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem” un “Dabas resursu nodoklis par nepārstrādātu un nepārstrādājamu plastmasas iepakojumu”. Videi kaitīgo preču saraksts papildināts ar jauniem dabas resursu nodokļa (turpmāk – nodoklis) objektiem (riepas, ar kurām aprīkoti dažādu kategoriju transportlīdzekļi). Tā...

Rēzekne ir visai savdabīga un pretrunīga zvaigzne Latvijas valstspilsētu ekonomikas zvaigznājā. Pēdējos gados pilsētas vārds skaļi un negatīvi visas valsts mērogā izskanējis saistībā ar tās finanšu problēmām. Tomēr ekonomiskā ziņā vairāki Rēzeknes rādītāji relatīvi nebūt nav slikti, vienlaikus daži citi tomēr ieraksta pilsētas vārdu pēdējās vietās Latvijas lielāko pilsētu konkurencē. Kādi varētu būt šo kontrastu iespējamie skaidrojumi un ko tie liecina par Rēzeknes turpmākās attīstības perspektīvām? Sāksim ar datiem. Iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju ziņā Rēzekne ieņem piekto vietu Latvijā, atpaliekot tikai no Rīgas, Valmieras, Liepājas un Ventspils, bet apsteidzot Jelgavu, Jēkabpili, Daugavpili, Jūrmalu un Ogri. Arī uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība uz vienu iedzīvotāju ierindo to piektajā vietā, tieši tāpat kā uzņēmumos nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars. Tāpat veiksmīga bijusi ārvalstu tiešo investīciju piesaiste, pēdējos piecos gados sasniedzot 3,77 miljonus eiro uz 1000 iedzīvotājiem, kas Rēzeknei ļauj ieņemt trešo vietu starp valstspilsētām, atpaliekot tikai no Valmieras un Rīgas. Īpaši pozitīvi Rēzeknes ekonomiskie rādītāji izskatās...

Atbilstoši publisko un privāto tiesību subjektu iesniegtajiem priekšlikumiem Profesiju klasifikators ir papildināts ar jaunām profesijām. Minēto nosaka grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām", kas otrdien, 28. janvārī, pieņemti valdības sēdē. Ņemot vērā, ka Satiksmes ministrija bija izstrādājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus “Kuģu, kuģošanas kompāniju, ostu un ostas iekārtu aizsardzības funkciju sadalījuma, izpildes un uzraudzības noteikumi”, arī Profesiju klasifikators ir papildināts ar tādiem jauniem amatiem kā ostas iekārtas aizsardzības virsnieka vietnieka amats un ostas aizsardzības virsnieka vietnieka amats. Tāpat, ņemot vērā grozījumus Ārstniecības likumā, Veselības ministrija bija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumus “Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistra noteikumi”, tāpēc Profesiju klasifikators ir papildināts ar profesijām “Atkarību psihiatrs”, “Sterilizācijas (tehniskais) speciālists (ārstniecības atbalsta persona)” un “Reitterapijas instruktors”. Savukārt profesijas “Kosmetologs” nosaukums tika aizstāts ar nosaukumu “Estētiskās medicīnas ārsts”. Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadome apstiprinājusi profesijas “Māsa/paplašinātās kompetences māsa” profesionālās kvalifikācijas...

Pēc Austrumu kalendāra sācies Zaļā koka čūskas gads. Zaļā krāsa simbolizē augšanu, atjaunošanos un dabas spēkus. Koka elements ir saistīts ar elastību, pielāgošanos un jauniem sākumiem. Šī kombinācija norāda uz to, ka 2025. gadā būs daudz iespēju sākt jaunus projektus, veidot attiecības un attīstīties personīgi. Savukārt čūska ir gudra, intuitīva un noslēpumaina būtne. Šī gada enerģija mudinās attīstīt intuīciju un pieņemt svarīgus lēmumus. Tomēr, tāpat kā čūska, arī šis gads var būt nedaudz neparedzams. Grāmatvežiem pēc Austrumu horoskopa 2025. gads sola būt tikpat aizraujošs kā bilances saskaņošana – pilns ar negaidītiem pagriezieniem, precīziem aprēķiniem un, protams, daudz, daudz cipariem. Zvaigznes norāda, ka šogad jūsu pildspalva kļūs par jūsu burvju nūjiņu, ar kuras palīdzību pārveidosiet haosu par kārtību un neskaidrības par skaidriem atbilžu sarakstiem. Janvāris-marts: šajā periodā jūsu analītiskās spējas tiks pārbaudītas līdz galējībām. Sagatavojieties neparedzētiem notikumiem un klientiem, kuri pēkšņi atcerēsies par aizmirstām kvītīm. Bet...

Ja fiziska persona aizņemas naudu, bet neatmaksā to 6 mēnešu laikā pēc noteiktā termiņa, bet ne ilgāk par 66 mēnešiem no dienas, kad aizdevums tika izsniegts, šo aizdevumu vai tā daļu uzskata par ienākumu. Tas attiecas tikai uz fiziskās personas saņemtajiem aizdevumiem, kas nav saistīti ar uzņēmējdarbību, skaidro Valsts ieņēmumu dienests. Ja aizdevuma līgums ir ar cilvēku (Latvijas nerezidentu) no citas valsts, kas nav Eiropas Savienībā vai Eiropas Ekonomikas zonā, un aizdevējs ir valstī, ar kuru Latvijai nav līguma par nodokļu dubultās neuzlikšanas novēršanu, vai valstī ar zemu nodokļu vai bez nodokļu, tad līgumam jābūt notariāli apstiprinātam. Ienākumam nepielīdzina aizdevumus: kas izsniegti fiziskajai personai vai tās ģimenes locekļiem (radniecībā līdz trešajai pakāpei) ārstniecības vai izglītības izdevumu segšanai: 1) aizdevumam jābūt izsniegtam bezskaidras naudas norēķinu veidā; 2) izlietojumu jāspēj pamatot ar attaisnojuma dokumentiem, kas apliecina līdzekļu izlietojumu līgumā norādītajam mērķim divu gadu laikā; kas no viena aizdevēja nepārsniedz 1500 eiro kopsummā; kurus izsniedzis...

Valdība 21. janvārī izskatījusi likumprojektu "Grozījumi Komercķīlas likumā", kas paredz būtiskas izmaiņas, kuru mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, kas vēlas reģistrēt komercķīlu. Pašreizējais regulējums nosaka, ka komercķīlas reģistrācijas pieteikumam jābūt pievienotam ne tikai komercķīlas līgumam, bet arī dokumentam, no kura izriet nodrošinātais prasījums, piemēram, aizdevuma vai kredītlīgumam. Taču šie līgumi nereti ir ļoti apjomīgi un bieži satur informāciju, kas nav būtiska trešajām pusēm vai Uzņēmumu reģistram, piemēram, komisijas maksas, izsniegšanas kārtību un citus tehniskus noteikumus. Turklāt, ja līgums sagatavots svešvalodā, tā tulkošana un pievienošana rada papildu izmaksas un laika patēriņu. Grozījumi paredz, ka turpmāk komercķīlas līguma reģistrācijai nebūs nepieciešams pievienot dokumentu, no kura izriet nodrošinātais prasījums, ja komercķīlas līgumā ir ietverti būtiskie noteikumi par prasījumu un tā spēkā esību. Starp būtiskajiem noteikumiem minamas līguma puses, nodrošinājuma summa, ieķīlātās mantas apraksts un trešajām personām svarīga informācija. Tas nozīmē, ka uzņēmējiem pietiks ar vienu līgumu, ja tajā ir skaidri un nepārprotami norādīta informācija...

Pirmdien, 27. janvārī, Satversmes tiesā ierosināta lieta par Augstskolu likuma atbilstību Latvijas Republikas Satversmei.* Apstrīdētā norma noteic, ka studējošajam līdz 25 gadu vecumam, kurš studē Latvijā pilna laika studijās īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības programmā, kā arī otrā cikla augstākās izglītības programmā, kura īstenojama pēc vidējās izglītības ieguves, ir tiesības saņemt stipendiju sociālajam atbalstam, ja studējošais atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Lieta ierosināta pēc tiesībsarga pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējs lūdz Satversmes tiesu izvērtēt apstrīdētās normas satversmību, ciktāl tā neparedz tiesības studējošajam, kurš studē ārpus Latvijas, saņemt stipendiju sociālajam atbalstam. Pieteikuma iesniedzējs 2023. gada 12. decembra pārbaudes lietas atzinumā aicinājis Saeimu līdz 2024. gada 1. jūnijam grozīt apstrīdēto normu un paredzēt tiesības saņemt sociālo stipendiju “Studētgods” arī studējošajam no daudzbērnu ģimenes, kurš studē augstskolā ārpus Latvijas. Pieteikuma iesniedzējs norādījis, ka stipendija “Studētgods” ir jauns sociālā nodrošinājuma sistēmas elements finansiāla atbalsta veidā noteiktu, sociāli atbalstāmu grupu studējošajiem. Viņa ieskatā, tas,...

Latvijas uzņēmumiem, kas veic saimniecisko darbību citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ir iespēja piemērot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) reģistrācijas atbrīvojumu, ja izpildīti noteikti kritēriji. Šīs tiesības regulē likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" jaunais 139.¹ pants, kas nosaka, kādā veidā iespējams iegūt šo atbrīvojumu, informējis Valsts ieņēmumu dienests (VID). Galvenie kritēriji atbrīvojuma piemērošanai 1. Netiek pārsniegts konkrētās dalībvalsts PVN reģistrācijas slieksnis. Katrai dalībvalstij ir savs reģistrācijas slieksnis (piemēram, Latvijā tas ir 50 000 eiro). Uzņēmumam jāzina šis slieksnis konkrētajā valstī, lai pārliecinātos, ka tas netiek pārsniegts. 2. Eiropas Savienības kopējais apgrozījums nepārsniedz 100 000 eiro. Lai piemērotu atbrīvojumu, jāaprēķina visu dalībvalstu darījumu kopējā vērtība, iekļaujot gan Latvijas, gan citu valstu teritorijās veiktos darījumus. Šī summa nedrīkst pārsniegt 100 000 eiro kalendārā gada laikā. Kā pieteikties atbrīvojumam? Lai saņemtu atbrīvojumu, jāiesniedz pieteikums VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Šajā sistēmā ir pieejama strukturēta pieteikuma forma. Šī forma atrodama sadaļā "PVN atvieglojumi maziem un vidējiem uzņēmumiem". Izvēloties...

Darba meklēšana ir aktuāls process daļai Latvijas iedzīvotāju, un reizēm steigas vai neuzmanības dēļ var piemirst par savu datu drošību, jo uzmanība galvenokārt tiek veltīta darba atrašanai. Tādējādi pastāv iespēja zaudēt kontroli pār saviem datiem, nezinot, ko saņēmējs ar tiem var izdarīt tālāk, tāpat var rasties emocionāli, materiāli zaudējumi vai kaitējums reputācijai, brīdina Datu Valsts inspekcija (DVI). Par datu aizsardzību ir atbildīga organizācija, kurā iesniegti dati, tomēr vēlams arī pašam parūpēties, lai potenciālā darba devēja rokās nenonāktu tie personas dati, kuri tam nav nepieciešami.* Pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas vai līguma parakstīšanas darba meklētājam DVI iesaka** ievērot trīs galvenos nosacījumus, lai nodrošinātu savu personas datu aizsardzību! Drīkst jautāt, kāpēc dati jāsniedz Reizēm, meklējot darbu, var rasties jautājumi par to, kāpēc šim uzņēmumam nepieciešami tieši tādi personas dati. Var šķist, ka tie ir pārāk privāti un neattiecas uz darba pienākumiem. Ja ir bažas, ka potenciālais darba devējs prasa vairāk informācijas, nekā nepieciešams, lai...

Valdība 21. janvārī apstiprinājusi jaunus Ministru kabineta noteikumus "Mēneša pārskata saagatavošanas kārtība", kas regulē budžeta iestāžu un citu publisko institūciju mēneša pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts kasei. Šie noteikumi aizstās līdzšinējos Ministru kabineta 2010. gada 17. augusta noteikumus Nr. 776, lai nodrošinātu precīzāku datu apmaiņu un uzlabotu procesus, kas saistīti ar budžeta izpildes uzraudzību. Jaunā regulējuma mērķis Noteikumi paredz noteikt skaidrus standartus un procedūras mēneša pārskatu sagatavošanai un iesniegšanai attiecībā uz: Budžeta izpildiSaistību apmēra pārskats "Saistību apmēra pārskatā" tiek norādīti: Saistību pamatsummas. Procentu maksājumi un apkalpošanas izdevumi saskaņā ar līgumu, neveicot korekcijas par atmaksāto summu. Ja procentu likme ir mainīga, turpmāko gadu procentu maksājumi tiek prognozēti, balstoties uz sagaidāmajām likmēm. Lasiet arī: Mainās atsevišķas tranzīta deklarāciju noformēšanas prasības Periodiskās inventarizācijas uzskaites metodes nianses krājumu uzskaitē un nodokļu aprēķināšanā