Ekspertu ziņojumam

Finanšu pakalpojumu dokumenti jāsaprot ne tikai juristiem
Finanšu pakalpojumu dokumenti jāsaprot ne tikai juristiem
Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu. Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem. Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu...
Vai rekviēms skaidrai naudai?
Vai rekviēms skaidrai naudai?
Daudzi lasījuši pārpublicēto Finanšu ministrijas (FM) preses relīzi par ziņošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par darījumiem skaidrā naudā virs 750 eiro. Taču, kas svarīgs izriet no paša likumprojekta? Tas ir apjomīgāks par FM relīzē paustajām tēzēm. Kas mainīsies no 2025. gada 1. janvāra? Pasākumiem, kas minēti likumprojektā, kājas aug no ēnu ekonomikas apkarošanas plāna. FM likumprojektā virza sekojošus pasākumus. Kredītiestāde un maksājumu pakalpojumu sniedzēji sniegs VID informāciju par Latvijas fiziskajām personām, kuru maksājumu kontā iepriekšējā gadā ieskaitītās skaidras naudas kopējā summa ir vismaz 7000 eiro. Ziņojumā VID norādīs maksājumu kontā ieskaitītās skaidras naudas kopējo summu iepriekšējā gadā. Ar šo aizstās ēnu ekonomikas apkarošanas plānā paredzēto pasākumu — kredītiestāžu pienākumu sniegt reizi ceturksnī informāciju VID par iemaksām un izmaksām bankomātos. Attiecīgos MK noteikumus plānots papildināt ar normu, ka Finanšu izlūkošanas dienests (FID) no maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem, saņemtā deklarācija būs pārsūtama VID, ja cilvēka vai...
Darījumu veidi ar nekustamo īpašumu, par kuriem jāmaksā PVN
Darījumu veidi ar nekustamo īpašumu, par kuriem jāmaksā PVN
Reģistrētiem nodokļu maksātājiem svarīgi ir zināt, kādi ir darījumu veidi ar nekustamo īpašumu (NĪ), par kuriem jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis (PVN), kā arī to, par kādiem darījumiem jāaizpilda PVN 7 pārskats. PVN 7 pārskats sastāv no divām daļām, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) videoseminārā «Pārskata par nekustamā īpašuma izmantošanu (PVN 7) aizpildīšana» skaidroja VID Nodokļu pārvaldes Pievienotās vērtības nodokļa daļas vadītāja Daiga Bereza. Pirmā daļa ir par NĪ reģistrāciju un izslēgšanu no reģistra. Tātad NĪ ir jāreģistrē VID, kad to iegādājas vai uzbūvē, un tad, kad kādu apstākļu dēļ NĪ ir jāizslēdz no uzskaites. Piemēram, tas tiek pārdots vai ir notikusi kāda nelaime — NĪ ir gājis bojā. Pirmajā daļā ir «A» un «C» sadaļas — attiecīgi par NĪ reģistrāciju un par izslēgšanu. Otrā sadaļa ir par NĪ izmantošanu. Ministru kabineta (MK) 2013. gada 15. janvārī noteikumos Nr. 40 «Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām» ir reglamentēta PVN 7 pārskata aizpildīšana pa konkrētām...
Vai nelaimes gadījums noticis darbā, ja nav bijis rakstiska darba līguma?
Vai nelaimes gadījums noticis darbā, ja nav bijis rakstiska darba līguma?
Darba aizsardzības prasības nav tikai formalitāte, par kuru var paķiķināt vai pret ko attiekties vieglprātīgi, jo nereti darbā var gadīties nelaimes gadījumi, kuru sekas var būt traģiskas. Šajā lietā apskatīts nelaimes gadījums darbā, kura rezultātā cietušais mira. Un, kā ierasts šādos gadījumos, jāsāk meklēt vainīgo. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 28. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–424/2024 (A420285821) Lietas faktiskie apstākļi SIA (nosaukums anonimizēts, turpmāk – arī pieteicēja) graudu kaltes kompleksā 2018. gada 24. jūlijā notika nelaimes gadījums, kura rezultātā cietušais gāja bojā. Zemgales reģionālā Valsts darba inspekcija (VDI) atzina, ka nelaimes gadījums ir darba vides faktoru iedarbības rezultāts, un norādīja, ka nelaimes gadījumam ir šādi celoņi: cietušais tika nodarbināts bez rakstveidā noslēgta darba līguma; pirms darba uzsākšanas nebija veikta darba aizsardzības ievadapmācība un instruktāža darba vietā; cietušais netika informēts par darba vides faktoriem un no tiem izrietošiem riskiem. Nepiekrītot tam, ka cietušais bija uzņēmumā nodarbinātais, SIA aktu apstrīdēja VDI...
Atgādinājums tiem, kuri šogad pārdevuši nekustamo īpašumu
Atgādinājums tiem, kuri šogad pārdevuši nekustamo īpašumu
Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē, ka 16. septembrī elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) ir izsūtījis automātiskus atgādinājumus tiem cilvēkiem (privātpersonām), kas 2024. gada pirmajā pusgadā ir pārdevuši nekustamo īpašumu, bet līdz šim nav iesnieguši pārskatu “Deklarācija par ienākumu no kapitāla pieauguma”. Tās ir vēstules no VID EDS un e-pastā cilvēki saņems tikai paziņojumu par informāciju, kas pieejama EDS, turklāt šajā paziņojumā būs saite uz EDS vietni eds.vid.gov.lv. EDS izsūtīts paziņojums e-pastā pienāk no šāda adresāta “VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma”, e-pasta adrese: [email protected]. Atgādinājumā cilvēkus aicināts izvērtēt, vai no nekustamā īpašuma pārdošanas ir gūts ienākums, un vai no tā ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Ziņojumam pievienots skaidrojošs materiāls, lai palīdzētu pārliecināties, vai gūtais ienākums ir jādeklarē un kā to pareizi izdarīt. Privātpersonām, kurām jāiesniedz deklarācija, jo pārdots nekustamais īpašums, tiek rekomendēts izmantot VID EDS izveidoto palīgrīku – vedni “Pārskata perioda deklarācijas par ienākumu no kapitāla pieauguma – DK veidlapas aizpildīšanai”. Soli pa solim,...
Senāta atziņas par īpašā PVN piemērošanas režīmu lietotām mantām
Senāta atziņas par īpašā PVN piemērošanas režīmu lietotām mantām
Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 5. jūnija spriedumā lietā Nr. A420145418, SKA‑103/2024 norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) auditos secināts, ka uzņēmums, sniedzot klientiem nomas pirkuma pakalpojumus (līzingu) lietotu transportlīdzekļu iegādei, proporcijas aprēķinā priekšnodokļa atskaitāmās daļas noteikšanai nepamatoti iekļāvusi to darījumu vērtības summu, uz kur attiecas Pievienotās vērtības nodokļa likuma 138. pantā noteiktā īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas kārtība, neskatoties uz to, ka starpība starp pirkšanas un pārdošanas vērtību ir nulle vai negatīvs skaitlis. Savukārt uzņēmums uzskatīja, ka no Pievienotās vērtības nodokļa likuma un Padomes 2006. gada 28. novembra direktīvas 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 323. panta izriet, ka priekšnodoklis nav atskaitāms tikai un vienīgi par pašu preču, kas vēlāk tiek pārdotas, izmantojot īpašo nodokļa režīmu lietotām mantām, iegādi (importu). Par citiem izdevumiem, kas rodas nodokļa maksātājam, kas preču piegādēm izmanto īpašo nodokļa režīmu lietotu mantu tirdzniecībā, priekšnodoklis atskaitāms, ievērojot vispārējos priekšnodokļa atskaitīšanas principus.
Var pieteikt ideju sociālajai uzņēmējdarbībai
Var pieteikt ideju sociālajai uzņēmējdarbībai
Līdz 21. oktobrim Labklājības ministrija aicina sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus iesniegt pieteikumus biznesa ideju konkursam. Konkursa mērķis ir iesaistīt sociālajā uzņēmējdarbībā cilvēkus bez iepriekšējas pieredzes šajā jomā, kā arī noteikt 20 labākos sociālās uzņēmējdarbības uzsācējus, kuri saņems iespēju pieteikties Attīstības finanšu institūcijas Altum finanšu atbalsta saņemšanai savas biznesa idejas realizēšanai. Sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursā tiek gaidītas biznesa idejas, kas piedāvā risinājumu dažādām sociālām problēmām, piemēram, sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu nodarbinātība, sociālo pakalpojumu sniegšana, iekļaujošas pilsoniskas sabiedrības veidošana, izglītības veicināšana, atbalsts zinātnei, vides aizsardzība un saglabāšana, dzīvnieku aizsardzība, kultūras daudzveidības nodrošināšana. Katrs pretendents var iesniegt vienu biznesa ideju, kurā var paredzēt Altum finanšu atbalsta (granta) saņemšanu apmērā no 10 000 līdz 40 000 eiro. Granta saņemšanai 10% no kopējā finansējuma pretendentam jānodrošina no saviem līdzekļiem. Atbalsta saņemšanas gadījumā pretendentam būs jāiegūst sociālā uzņēmuma statuss, ko Labklājības ministrija piešķir sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (SIA), kas atbilst Sociālā uzņēmuma likuma prasībām un īstenos...
Kā 2024. gada indeksācija ietekmēs pensijas
Kā 2024. gada indeksācija ietekmēs pensijas
Augusta sākumā kļuva zināmi tie skaitļi (summas, rādītāji, koeficienti), kas tiek izmantoti, nosakot pensiju un atlīdzību palielināšanu 2024. gadā. Tātad jau bija iespējams noteikt, cik liela summa tiks ieskaitīta saņēmēja kontā oktobrī (par oktobri). Par to nav jāuztraucas, jo no saņēmējiem nekas netiek prasīts. Tātad darbības veic VSAA un indeksēto summu ieskaita saņēmējiem ierastajā pensijas (atlīdzības) saņemšanas dienā. NB! Jāņem vērā, ka pensija un piemaksa pie pensijas par stāžu, kas uzkrāts pagājušajā gadsimtā, tiek indeksētas atsevišķi un pēcāk saskaitītas kopā! Indeksējamā summa Pirmais rādītājs, kas izmantots aprēķinā, kļuva zināms jau jūlija beigās — maksimālā indeksējamā summa. 2024. gadā tā ir summa, kas nepārsniedz 683 eiro, kas ir 50% no iepriekšējā kalendārā gada noapaļotās (līdz veselajiem eiro) vidējās apdrošināšanas iemaksu algas valstī. Vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valstī pārskata periodā aprēķina VSAA, pamatojoties uz tās rīcībā esošajiem datiem pārskata periodā par sociāli apdrošināto personu apdrošināšanas iemaksu algu summu, no kuras veiktas vai bija jāveic...
Aktualizēts skaidrojums par UIN piemērošanu Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai
Aktualizēts skaidrojums par UIN piemērošanu Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai
Nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība (filiāle) Latvijā visu nodokļu likumu piemērošanai uzskatāma par atsevišķu iekšzemes nodokļu maksātāju, tā septembrī aktualizētajā metodiskajā materiālā "Uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošana Latvijā reģistrētai pastāvīgajai pārstāvniecībai" atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID). Pastāvīgā pārstāvniecība, kura ir reģistrēta Latvijā – Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā vai VID – ir uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātāja, un tai ir pienākums sniegt UIN deklarāciju un maksāt UIN saskaņā ar Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu. Pastāvīgā pārstāvniecība ar tās darbību saistītos ieņēmumus un izdevumus un attiecīgi aktīvus un pasīvus UIN vajadzībām uzskaita nodalīti no nerezidenta, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir. Attiecībā uz pastāvīgās pārstāvniecības galveno uzņēmumu – nerezidentu, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir, – darījumi UIN aprēķināšanai ir jāuzskaita un jānodala tā, it kā galvenais uzņēmums (nerezidents, kura pastāvīgā pārstāvniecība tā ir) būtu ar pastāvīgo pārstāvniecību nesaistīts uzņēmums. Pastāvīgai pārstāvniecībai, kurai ir nodrošināta no nerezidenta atsevišķi nodalīta grāmatvedības uzskaite (t. sk. arī atsevišķā vai kopējā naudas...
Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās (septembris)
Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās (septembris)
Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija, jūlija un augusta numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem LR Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošana Pārsūdzot tiesā Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumu, pieteicēja var lūgt tiesai piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, taču tas ir iespējams, kamēr IUB lēmums nav izpildīts un nav zaudējis spēku. Tiesu prakse attiecībā uz to, vai un kad pārsūdzētais biroja lēmums ir zaudējis spēku, ir laika gaitā attīstījusies un mainījusies. Attiecīgais jautājums izskatīts arī Senāta 2023. gada 21. decembra lēmumā lietā SKA–1033/2023. Pieteicēja konkursā tika atzīta par uzvarētāju, savukārt izskatot ieinteresētā piegādātāja apstrīdēšanas iesniegumu, IUB atzina iesniegto iesniegumu par pamatotu (lēmumā secinot, ka pieteicējas kvalifikācija neatbilst konkursa nolikumā prasītajai), atcēla pasūtītāja pieņemto lēmumu par konkursa rezultātiem un uzdeva atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos piedāvājumus. Pēc atkārtotas piedāvājumu izvērtēšanas pasūtītājs piešķīra līguma slēgšanas tiesības citam pretendentam un noraidīja pieteicējas piedāvājumu. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu...
Senāta atziņas par kriminālprocesu lietās, kurās panākta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu
Senāta atziņas par kriminālprocesu lietās, kurās panākta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu
Augstākās tiesa ir apkopojusi sistematizētas Senāta Krimināllietu departamenta atziņas un izvilkumus no lēmumiem vienošanās procesa lietās, kas pieņemti laikā no 2022. gada līdz 2024. gadam. Kopš 2022. gada 3. novembra, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā, ir mainījusies vienošanās procesā pieņemto pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzības kārtība. Proti, šie nolēmumi ir pārsūdzami tikai apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajā apjomā. Pirms tam pirmās instances tiesu nolēmumus šīs kategorijas lietās varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Vienošanās process ir viena no kriminālprocesa formām, kad apsūdzētais atzīst savu vainu un vienojas ar prokuroru par sodu. Likumdevējs atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un KPL 19. pantā nostiprinātajam nevainīguma prezumpcijas principam paredzējis, ka personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā konstatē KPL noteiktajā kārtībā. Tādēļ arī vienošanās procesos noslēgtas vienošanās apstiprina tiesa. Kā norādījusi Ģenerālprokuratūra, vienošanās procesa kārtībā, apstiprinot prokurora noslēgto vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, izskatīto lietu īpatsvars 2023. gadā bija...
Valstspilsētu turīgums būtiski atšķiras
Valstspilsētu turīgums būtiski atšķiras
Lai arī Latviju nenosauksi par milzīgu valsti, taču turīgums reģionos un tur esošajās valstspilsētās būtiski atšķiras. Ja Rīgā iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju ir jau pārsniedzis pat Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni un turpina augt, tad Daugavpilī, kas ir otra lielāka Latvijas pilsēta, tas ir teju trīs reizes zemāks nekā galvaspilsētā. Iemesli dažādam attīstības tempam un tur dzīvojošo iedzīvotāju nosacītajam turīgumam (IKP uz vienu iedzīvotāju) ir ļoti dažādi. Ietekme ir gan vēsturiskajam mantojumam, gan iespējām saredzēt jaunas tendences ekonomikā un piemēroties tām, gan politiskai un vietvaru mazspējai, vai tieši pretēji — spējām un nākotnes vīzijas redzējumam. Protams, valstspilsētu izaugsmi ietekmē arī demogrāfiskā situācija — pieejamais darbaspēks un iespējas piesaistīt jaunu, pašu darbinieku ambīcijas un izglītības līmenis, uzņēmēju spējas, pieejamais kapitāls un vēlme ieguldīt. Līdz šim valsts politika vismaz runās bija vērsta uz vienmērīgu reģionu attīstību. Taču līdzšinējie ekonomikas dati rāda, ka šāda politiskā izvēle nav bijusi īpaši veiksmīga. Neskatoties uz to,...
Autoratlīdzību režīmu piedāvā saglabāt vēl trīs gadus
Autoratlīdzību režīmu piedāvā saglabāt vēl trīs gadus
Kultūras ministrija (KM) informē, ka ar valdības koalīcijas partneriem panākusi vienošanos vēl uz trim gadiem saglabāt līdzšinējo autoratlīdzības saņēmēju nodokļu nomaksas kārtību - autoriem nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējiem, vienlaikus nodokļu nomaksu 25% likmes apmērā par viņu darbu veic ienākuma izmaksātājs. Normatīvajos aktos šis solis tiks fiksēts kā pārejas perioda pagarinājums vēl par trim gadiem. Sagaidāmi grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un ar to saistītajā likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu". “Autoratlīdzības ļauj tūkstošiem Latvijas radošo personību un mākslinieku saņemt atlīdzību par padarīto darbu vienkāršā veidā. Tādēļ Kultūras ministrija piedāvā turpināt līdzšinējo autoratlīdzību saņemšanas kārtību, kas paredz - arī tie radošie cilvēki, kas nebūs reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, aizvien būs sociāli nodrošināti,” akcentē kultūras ministre Agnese Lāce. Lielākā daļa autoratlīdzības saņēmēju atalgojumu par savu radošo darbu saņem neregulāri un ierobežotā apmērā, līdztekus pamata ienākumiem, ko gūst citur - bieži vien darba tiesisko attiecību ietvaros. Šādām personām vispiemērotākais risinājums ir darba...
Skaidras vai bezskaidras naudas avansa norēķinu uzskaites kārtība un darījumi ar uzņēmuma bankas kartēm
Skaidras vai bezskaidras naudas avansa norēķinu uzskaites kārtība un darījumi ar uzņēmuma bankas kartēm
Mūsdienu uzņēmējdarbības vide prasa efektīvu līdzekļu pārvaldību, tas attiecas arī uz skaidras vai bezskaidras naudas avansa norēķiniem. Lai arī arvien vairāk uzņēmumu izmanto bankas kartes izdevumu apmaksai, skaidras un bezskaidras naudas izsniegšana darbiniekiem saimnieciskiem pirkumiem joprojām ir izplatīta prakse. Grāmatvežiem ir svarīgi izprast šīs jomas nianses un pareizi uzskaitīt saimnieciskos darījumus atbilstoši normatīvajiem aktiem, lai izvairītos no nodokļu riskiem. Šajā rakstā tiks aplūkoti avansa norēķinu uzskaites principi, galvenās grāmatošanas situācijas un ar to saistītie nodokļu riski. Atbildi meklēsim normatīvajos aktos, tos mazliet detalizēti paanalizējot, proti, Grāmatvedības kārtošanas noteikumu (MK 2021. gada 21. decembra noteikumi Nr. 877) 36. punkts saka, ka, skaidras vai bezskaidras naudas avanss ir maksājums fiziskajai personai — uzņēmuma darbiniekam, valdes vai padomes loceklim, īpašniekam, dalībniekam vai biedram (turpmāk — avansa norēķinu persona) — uzņēmuma saimniecisko darījumu nodrošināšanai: no uzņēmuma kases (skaidra nauda), vai šīs avansa norēķinu personas bankas kontā no uzņēmuma bankas konta (bezskaidra nauda), lai šī avansa norēķinu...
Valsts ieņēmumu dienestu sagaida jauns likums un reorganizācija
Valsts ieņēmumu dienestu sagaida jauns likums un reorganizācija
Valsts ieņēmumu dienests (VID) nodrošina tā administrēto nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas un nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam, veic nodokļu maksātāju un dienesta administrēto nodokļu maksājumu uzskaiti, akcīzes preču aprites kontroli, kā arī īsteno muitas politiku un kārto muitas lietas - tādas ir Latvijas nodokļu administrācijas funkcijas, kas arī nemainīgas paliks turpmāk. Taču saistībā ar gaidāmo VID reorganizāciju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstījusi un Saeima 12. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja jaunu VID regulējumu un ar to saistītos likumprojektus: Valsts ieņēmumu dienesta likums, Nodokļu un muitas policijas likums, grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi Muitas likumā, grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", grozījumi Kriminālprocesa likumā. Kā norādīts VID likumprojekta anotācijā, jaunajā VID regulējumā koncentrētā veidā ir atrunātas tikai būtiskākie ar iestādes darbību saistītie aspekti, tādējādi likums veidots pēc iespējas īsāks un...

Vēlies saņemt aktuālo informāciju?

Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.