0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

TIESĪBASTIESU PRAKSESenāta atziņas par kriminālprocesu lietās, kurās panākta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu

Senāta atziņas par kriminālprocesu lietās, kurās panākta vienošanās par vainas atzīšanu un sodu

Pēc Senāta un Ģenerālprokuratūras informācijas

  Augstākās tiesa ir apkopojusi sistematizētas Senāta Krimināllietu departamenta atziņas un izvilkumus no lēmumiem vienošanās procesa lietās, kas pieņemti laikā no 2022. gada līdz 2024. gadam. Kopš 2022. gada 3. novembra, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā, ir mainījusies vienošanās procesā pieņemto pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzības kārtība. Proti, šie nolēmumi ir pārsūdzami tikai apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajā apjomā. Pirms tam pirmās instances tiesu nolēmumus šīs kategorijas lietās varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Vienošanās process ir viena no kriminālprocesa formām, kad apsūdzētais atzīst savu vainu un vienojas ar prokuroru…


Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu

BilancePLZ ar 7 dienu izmēģinājumu par 1€

24,99 /mēnesī
Ikmēneša abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 1 lietotājam
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • 7 dienu izmēģinājums tikai par 1€ (ar automātisku turpināšanu)
0,74€ /dienā

BILANCE internetā
+ BilancePLZ

269 /gadā
12 mēnešu abonements
  • Bezlimita pieeja VISIEM portāla un žurnāla rakstiem 3 lietotājiem
  • E-žurnāls BILANCE
  • Iekļauts juridisko padomu saturs
  • Dāvanā 100+ semināru videotēka vairāk nekā 5000 € vērtībā!

Jau ir abonements?
Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
jaunākie
vecāki populārakie
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus

 

Vai tiesai ir pamats apturēt tiesvedību, līdz stāsies spēkā galīgais lēmums krimināllietā?
Foto: © Atstock Productions – stock.adobe.com

Augstākās tiesa ir apkopojusi sistematizētas Senāta Krimināllietu departamenta atziņas un izvilkumus no lēmumiem vienošanās procesa lietās, kas pieņemti laikā no 2022. gada līdz 2024. gadam.

Kopš 2022. gada 3. novembra, kad stājās spēkā attiecīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā, ir mainījusies vienošanās procesā pieņemto pirmās instances tiesas nolēmumu pārsūdzības kārtība. Proti, šie nolēmumi ir pārsūdzami tikai apelācijas instances tiesā Kriminālprocesa likumā (KPL) noteiktajā apjomā. Pirms tam pirmās instances tiesu nolēmumus šīs kategorijas lietās varēja pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Vienošanās process ir viena no kriminālprocesa formām, kad apsūdzētais atzīst savu vainu un vienojas ar prokuroru par sodu.

Likumdevējs atbilstoši Latvijas Republikas Satversmes 92. panta otrajam teikumam un KPL 19. pantā nostiprinātajam nevainīguma prezumpcijas principam paredzējis, ka personas vainu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā konstatē KPL noteiktajā kārtībā. Tādēļ arī vienošanās procesos noslēgtas vienošanās apstiprina tiesa.

Kā norādījusi Ģenerālprokuratūra, vienošanās procesa kārtībā, apstiprinot prokurora noslēgto vienošanos ar apsūdzēto par vainas atzīšanu un sodu, izskatīto lietu īpatsvars 2023. gadā bija 28,5% (2022. gadā – 22,4%, 2021. gadā – 23,3%). 

Kā zināms, apelācijas instances tiesa pārbauda pirmās instances tiesas nolēmuma pamatotību un tiesiskumu. Šī pārbaude ietver lietas izspriešanu pēc būtības un var noslēgties ar to, ka apelācijas instances tiesa pievienojas pirmās instances tiesas nolēmuma pamatojumam vai arī taisa jaunu nolēmumu. Savukārt kasācijas instances tiesā tiek vērtēti jautājumi par materiālo un procesuālo tiesību normu piemērošanas pareizību.

Fiziskās personas vienošanās procesā pirmās instances tiesas pieņemtu nolēmumu pārsūdz tikai apelācijas instances tiesā par vienošanās procesa kārtības pārkāpumiem vai Krimināllikuma normu pārkāpumiem, jo vienošanās procesā netiek vērtēts jautājums par faktiskajiem apstākļiem un pierādījumiem.

Vienošanās procesā, ņemot vērā, ka apsūdzētais vainu ir atzinis vai ka juridiskā persona atzinusi noziedzīga nodarījuma izdarīšanas faktu, lieta netiek skatīta pēc būtības un netiek vērtēti pierādījumi, kā tas notiek vispārējā kārtībā. Tas nozīmē, ka vienošanās procesā lieta pēc būtības netiek izlemta. Tā ietvaros ar tiesas nolēmumu tiek apstiprināta starp prokuroru un apsūdzēto noslēgtā vienošanās par vainas atzīšanu un sodu vai juridiskas personas gadījumā par piespiedu ietekmēšanas līdzekļa piemērošanu juridiskajai personai.

Augstākās tiesas sagatavotajā apkopojumā Senāta atziņas vienošanās procesa lietās. 2022.gads – 2024.gada jūnijs ir divas daļas. Pirmajā daļā iekļauti kopsavilkumi lēmumiem par atteikšanos ierosināt kasācijas tiesvedību. Otrajā daļā sistematizētas Senāta atziņas, kas izteiktas lēmumos, kas pieņemti, izskatot lietu kasācijas kārtībā vai izskatot no jauna spēkā stājušos nolēmumu sakarā ar materiālo vai procesuālo likuma normu būtisku pārkāpumu (KPL 63. nodaļa). Šajā daļā Senāta nolēmumos paustās atziņas izkārtotas, norādot tās pie attiecīgajām Krimināllikuma vai KPL normām.

Apkopojumu sagatavojusi Senāta Krimināllietu departamenta zinātniski analītiskā padomniece Mg. iur. Nora Zvejniece. Lēmumiem pievienotas hipersaites uz Senāta Judikatūras nolēmumu arhīvu Augstākās tiesas tīmekļvietnē vai anonimizēto nolēmumu datubāzi Latvijas tiesu e‑pakalpojumu portālā.

Lasiet arī: