Ekspertu ziņojumam

Saskaņā ar Swedbank Finanšu institūta veikto pētījumu, 40% iedzīvotāju sevi pieskaita tā dēvētajam vidusslānim, kamēr 42% zem vidusslāņa, bet ne trūcīgiem, bet teju 13% savu mājsaimniecību novērtē kā trūcīgu. Par turīgiem jeb virs vidusslāņa sevi vērtē tikai neliela sabiedrības daļa jeb 1,3%. Biežāk vidusslānim sevi pieskaita respondenti, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, ir bērni, pelna vidējus vai vidēji augstus ienākumus un ir augstākā izglītība. Ja novērtējam tendenci pēdējo gadu laikā, tad redzams, ka tādu mājsaimniecību, kas sevi pieskaita vidusslānim vai turīgo slānim, kopš 2019. gada Latvijā pakāpeniski paliek mazāk (sarucis par četriem procentpunktiem), savukārt trūcīgajiem – vairāk (pieaudzis par trīs procentpunktiem). Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Igaunijā iedzīvotāju vidū vērojams lielāks optimisms – tur vairums jeb 55% sabiedrības sevi saredz kā vidusslānim vai turīgiem piederīgu. Tikmēr Lietuvā šis īpatsvars ir vēl lielāks un sasniedz 58%. Kā stāsta Evija Kropa, Swedbank Finanšu institūta eksperte: “Pētījuma datos redzam, ka ikdienas izaicinājumi finansiālajā jomā...

Jaunais mācību gads aizsācies, ierastie darbi turpinās. Ar ko nozīmīgs mums būs oktobris? Mēneša pirmajā svētdienā svinēsim Skolotāju dienu, bet pēdējā svētdienā pāriesim uz ziemas laiku, pagriežot pulksteņus par stundu atpakaļ. Šogad savlaicīgi oktobrī valdība apņēmusies nest uz Saeimu likumprojektu paketi, kas ietekmēs turpmāko trīs gadu valsts budžetu. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, šogad būs sagatavotas izmaiņas darbaspēka nodokļos, par ko sprieda teju divu gadu garumā. Oktobra vidū izvērtēšana notiks jau likumdevēja līmenī, tad redzēsim, vai no iecerētās reformas tiešām būs sagaidāms būtisks valsts konkurētspējas uzlabojums un līdz šim ēnā noslēpušies uzņēmēji būs gatavi maksāt visus nodokļus. Oktobris ir arī laiks, kad žurnāla abonenti tradicionāli saņem vēstules ar abonēšanas piedāvājumu nākamajam gadam. Tā kā pēdējo gadu prakse liecināja, ka drukāto žurnālu Bilances Juridiskie Padomi visbiežāk abonē komplektā ar žurnālu Bilance un portālu Bilance PLZ, izdevniecībā izšķīrāmies par lasītājiem ērtāku risinājumu – no 2025. gada Bilances Juridiskie Padomi saturs tiks integrēts žurnālā Bilance, kas...

JURISTA PADOMS Kā stiprināsim noturību pret kiberdrošības riskiem. Agnese Gerharde, ZAB COBALT zvērināta advokāta palīdze Kas ir tiesiskās aizsardzības process? Marita Kataja Paegle, Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns SIA juriste NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša. Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja Vai skaidras naudas darījumu ierobežojumi attieksies arī uz tirdzniecības automātiem? Ikars Kubliņš par topošajiem grozījumiem likumā „Par nodokļiem un nodevām” DARBA TIESĪBAS Kā uzņēmumā ieviest pārredzamu darba samaksas sistēmu? Antas Praņēvičas, darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānijas Figure Baltic Advisory valdes locekles un vadošās konsultantes, stāstījumu uzklausīja Inese Helmane IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Par jurisdikcijas noteikšanu patērētāju tiesību jomā. Iveta Zelča, Mag. Iur., zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Policists – paraugs citiem sabiedrības indivīdiem. Disciplinārpārkāpums aiz rupjas...

Ministru kabinets (MK) 1. oktobrī pieņēma Iekšlietu ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu par situāciju dzīvesvietas deklarēšanas jomā. Informatīvais ziņojums ir izstrādāts, ņemot vērā portālā manabalss.lv savāktos parakstus par nepieciešamību veikt attiecīgus grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā, tādējādi nosakot, ka dzīvesvietas deklarēšanās nekustamajā īpašumā būtu pieļaujama tikai ar nekustamā īpašuma īpašnieka atļauju. Iekšlietu ministrija izvērtēja minēto jautājumu par atļaujas saņemšanu no īpašnieka, personai deklarējoties. Saskaņā ar Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantu likuma mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Līdz ar to tiesiskais regulējums dzīvesvietas deklarēšanas jomā ir veidots tādējādi, lai Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 1. pantā noteiktais mērķis tiktu īstenots, personai pašai brīvi izraugoties savu dzīvesvietu, kur tā vēlās dzīvot un faktiski dzīvo, un kur tai ir tiesisks pamats dzīvot. Nepieciešamība personai būt sasniedzamai ir saistīta gan ar personas tiesību īstenošanu, gan ar noteiktiem personas pienākumiem pret valsti, lai valsts institūcijas varētu īstenot savas funkcijas. ...

Uzņēmēju noskaņojums 2024. gada septembrī, salīdzinot ar augustu, uzlabojās apstrādes rūpniecībā, būvniecībā un mazumtirdzniecībā, bet pakalpojumu sektorā nedaudz pasliktinājās, tomēr paliekot pozitīvs, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu1 dati. Mazumtirdzniecībā uzņēmēju noskaņojums pozitīvs Septembrī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā pēc sezonāli koriģētiem datiem bija 2,9, un, salīdzinot ar augustu, tas ir pieaudzis par vienu procentpunktu. Pēc sezonāli nekoriģētiem datiem uzņēmēju noskaņojums gan pārtikas, gan nepārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā ir pozitīvs (attiecīgi 3,4, 2,9 un 3,5), taču, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, uzņēmēju noskaņojums raksturīgi sezonai visās šajās apakšnozarēs kļuvis pesimistiskāks. Automobiļu pārdošanā konfidences radītājs pēdējos trīs mēnešos nostabilizējies līmenī nedaudz zem nulles un septembrī ir - 0,5. Arī automobiļu rezerves daļu un piederumu tirdzniecībā, apkopē un remontā uzņēmēju noskaņojums septembrī ir negatīvs (-2,4), un, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pasliktinājies par 1,5 procentpunktiem. Pakalpojumu sektorā noskaņojums pozitīvs lielākajā daļā apakšnozaru Pakalpojumu sektorā septembrī pēc sezonāli koriģētiem datiem konfidences rādītājs bija 2,9, un...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) aktualizējis metodisko materiālu "Iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemērošana nerezidenta algota darba ienākumam". Tajā skaidrots, ka darba devējs nerezidentam nepiemēro neapliekamo minimumu un atvieglojumus, taču, ja nerezidents ir citas Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidents un Latvijā guvis vairāk nekā 75% no saviem kopējiem ienākumiem, tad, iesniedzot deklarāciju, nerezidents ir tiesīgs piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumus. Tāpat ir skaidrots, kā šādās situācijās tiek piemērotas nodokļu konvencijas. Ja nerezidents ir uzskatāms par rezidentu valstī, ar kuru Latvija ir noslēgusi nodokļu konvenciju, tad ir iespējams piemērot nodokļu konvencijā noteikto nodokļa maksāšanas kārtību. Saskaņā ar konkrētās nodokļu konvencijas noteikumiem Latvijas darba devēja darbinieka (nerezidenta) algota darba ienākums ir atbrīvojams no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas Latvijā, ja algotais darbs tiek veikts ārpus Latvijas. Ja ārvalsts darba devēja darbinieks (nerezidents) veic darbu Latvijā, tad saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem nodoklis Latvijā nebūtu piemērojams tikai tad, ja vienlaicīgi izpildās šādi...

Veidojot uzņēmuma publisko tēlu un publicējot informāciju par tā aktualitātēm un sasniegumiem, darba devēji mēdz šādās publikācijās ietvert arī informāciju par konkrētiem darbiniekiem – piemēram, par viņu dalību kādā projektā vai konferencē. Kamēr darbinieks strādā uzņēmumā, ir saprotams, kāpēc viņš tiek pieminēts publikācijās. Tomēr rodas jautājums par to, kas notiek ar šo informāciju, kad darbinieks pamet uzņēmumu. Vai darba devējs var atteikties dzēst informāciju par bijušo darbinieku, kas iekļauta publikācijās, piemēram, preses relīzēs, ja darbinieks to pieprasa? Atbildes uz šiem jautājumiem sniedz Datu valsts inspekcija (DVI). Piemērs Valdis ir pieminēts uzņēmuma mājaslapā, kur aprakstīta kāda Valda vadīta projekta īstenošanas gaita un sasniegtie rezultāti. Lai arī publikācija Valdim nerada negatīvas sekas, viņš nevēlas vairs būt saistīts ar bijušo darba vietu, tāpēc pēc aiziešanas no darba viņš pieprasa dzēst savu vārdu un attēlus, kuros viņš redzams. Lai arī bijušajiem darbiniekiem ir tiesības pieprasīt savu personas datu dzēšanu1, jāsaprot, ka šīs tiesības nav...

Finanšu nozares asociācija (FNA) apkopojusi datus par laika posmu no 2023. gada 1. augusta līdz 2024. gada 1. augustam un secinājusi, ka Latvijā četrās lielākajās bankās uzņēmumiem izkrāpti 2,3 miljoni eiro. Tendences rāda, ka finanšu krāpnieki noziegumu īstenošanai visbiežāk izvēlas grāmatvežus, kuriem bieži vien ir piekļuve vairāku uzņēmumu banku kontiem, bet par upuri var kļūt jebkurš uzņēmuma darbinieks, kuram ir tieša piekļuve naudas līdzekļiem. Vidējā izkrāptā summa vienam uzņēmumam sasniedz 16 000 eiro. Ir dažādi veidi, kā noziedznieki cenšas izvilināt naudas līdzekļus no uzņēmējiem, taču visbiežāk sastopamie ir saistīti ar dažādiem maksājumiem, piemēram, viltus rēķini vai avansa rēķini. Tāpat sastopama arī pikšķerēšana jeb nelikumīgi mēģinājumi iegūt sensitīvu informāciju, piemēram, internetbankas paroles un kredītkaršu numurus. Ir arī situācijas, kad par finansēm atbildīgās personas saņem krāpnieciskus zvanus, lūdzot apstiprināt naudas pārskaitījumu, tādējādi sniedzot sensitīvu informāciju. Krāpnieki nereti mēdz uzdoties par viltus sadarbības partneriem, un, iesniedzot uzņēmumam viltus rēķinus vai avansa rēķinus, cenšas panākt naudas...

Saeima 26. septembrī gala lasījumā pieņēma grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kura regulējumā koriģētas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā (GPKGPL) noteiktās mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības (bilances kopsumma un neto apgrozījums). Saskaņā ar Grāmatvedības direktīvas 2013/34/ES grozījumu pārņemšanu, tās tiek palielinātas par 25%. GPKGPL noteiktās mikrosabiedrību, mazo, vidējo un lielo sabiedrību lielumu kritēriju robežvērtības Uzņēmuma kategorija (atbilst vismaz diviem no trijiem kritērijiem divus gadus pēc kārtas) Spēkā esošie sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības Jaunās sabiedrību lieluma kritēriju robežvērtības Mikrosabiedrība bilances kopsumma 350 tūkst. eiro;vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50. Vidēja sabiedrība bilances kopsumma — 20 milj. eiro; neto apgrozījums — 40 milj. eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. bilances kopsumma – 25 milj. eiro; neto apgrozījums — 50 milj. eiro; vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 250. Liela sabiedrība Sabiedrība, kura bilances datumā pārsniedz vismaz divas no trim vidējas...

Saeima 26. septembrī pirmajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā. Grozījumi ir nepieciešami, lai precizētu, kā Eiropas Savienības sankcijas darbojas iepretim Apvienoto Nāciju organizācijas (ANO) sankcijām un paātrinātu to pārņemšanu, it īpaši attiecībā uz tām, kas vērstas cīņai pret terorismu un tā finansēšanu, atbildot uz deputātu jautājumiem, iepriekš par likumprojekta virzību atbildīgās Ārlietu komisijas sēdē pauda likumprojekta autori. Izmaiņas arīdzan vienādo nacionālo regulējumu ar Eiropas Savienības un ANO pieņemto terminoloģiju. Tāpat grozījumi noteic tiesības Finanšu izlūkošanas dienestam – Latvijas kompetentajai iestādei starptautisko un nacionālo sankciju ieviešanas jautājumos – izdot vispārīgo administratīvo aktu izņēmumu piemērošanā sankciju izpildē. Tas nepieciešams, lai pret Krieviju un Baltkrieviju vērsto starptautisko sankciju ietekmē neciestu personas, pret kurām tās nav vērstas, minēts likumprojekta anotācijā. Finanšu izlūkošanas dienestam paredzētas arī tiesības pieprasīt un saņemt tā funkciju izpildei nepieciešamo informāciju no ikvienas personas, kurai ir pienākums ievērot un izpildīt starptautiskās un nacionālās sankcijas. Izmaiņas...

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir atkārtoti izsludinājusi atklātu projektu atlasi par Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu pašvaldībām, lai attīstītu infrastruktūru un piekļūstamību uzņēmējdarbības teritorijās. Pieejamais Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) finansējums – gandrīz 12 miljoni eiro. Šis ir otrais uzsaukums Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātajā ES fondu programmā. Tā izveidota, lai attīstītu uzņēmējdarbības publisko infrastruktūru, mazinot negatīvas sociālekonomiskās sekas reģionos, kurus pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku ietekmējusi visvairāk. Otrā uzsaukuma ietvaros pieejamais TPF finansējums ir 11 884 003 eiro. TPF finansējuma sadalījums reģioniem: Kurzemes statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 5 758 404 eiro; Zemgales statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 657 278 eiro; Vidzemes statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 423 054 eiro; Latgales statistiskā reģiona projektu īstenošanai – 5 045 266 eiro. Projektu atlasē iesniegumus var iesniegt Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales statistiskajos reģionos ietilpstošās pašvaldības, šo pašvaldību iestādes vai kapitālsabiedrības, kā arī speciālās ekonomiskās zonas pārvaldes. No katras...

Lai nodrošinātu publiski pieejamu un salīdzināmu informāciju un izprastu uzņēmuma darbības ietekmi uz tādiem ilgtspējas jautājumiem kā vide, sociālā joma, cilvēktiesības un pārvaldības faktori un informāciju, Saeimā 26. septembrī otrajā steidzamajā lasījumā pieņemts Ilgtspējas informācijas atklāšanas likums. Vienlaikus veikti grozījumi arī vairākos saistītajos likumos, kuros pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvas prasības. Regulējums ir saistīts ar Eiropas Savienības (ES) Zaļo kursu. Likums stājas spēkā 14 dienas pēc tā izsludināšanas. Jaunais regulējums paredz uzņēmumam pienākumu sagatavot ilgtspējas ziņojumu un konsolidēto ilgtspējas ziņojumu kā daļu no uzņēmuma gada pārskata, kas jāiekļauj uzņēmuma vadības ziņojumā. Ilgtspējas ziņojumu sagatavo saskaņā ar ES ilgtspējas ziņošanas standartiem. Tāpat uzņēmumam jāsagatavo vadības ziņojums vienotā elektroniskā ziņošanas formātā (ESEF), kā arī jāpiesaista zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība ilgtspējas ziņojuma un konsolidēto ilgtspējas ziņojuma pārbaudei, lai revidents sniegtu apliecinājumu par ziņojuma atbilstību šā likuma prasībām, tostarp atbilstību ES ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un prasībām par ziņošanas...

Latvijas kredītiestādēs lēmumi par darījuma attiecību izbeigšanu vai atteikšanu tiek pieņemti individuāli, vērtējot riska mazināšanas pasākumus, tomēr atsevišķās situācijās konstatēti trūkumi prasību praktiskā piemērošanā, secināts Latvijas Bankas 2024. gadā Latvijas kredītiestādēs veiktajā tematiskajā pārbaudē par maksājumu kontu pieejamību. Pārbaudē Latvijas Banka vērtēja kontu atvēršanas un apkalpošanas izmaksu veidošanos, darījuma attiecību neuzsākšanas un izbeigšanas kārtību un komunikāciju ar klientiem, kā arī zema riska klientu apkalpošanu. Kopumā pārbaudē netika konstatētas nesamērīgas prasības un izvairīšanās vai nepamatotu lēmumu pieņemšana par sadarbību ar konkrētām klientu riska grupām. Kredītiestādēs vērojams izbeigtu darījuma attiecību skaita samazinājums. Pakalpojumu sniegšana, transports, loģistika, kā arī būvniecība ir tās nozares, kurās darījuma attiecību izbeigšana notiek biežāk nekā citās. Šīs nozares vienlaikus aktīvāk iezīmējas arī ēnu ekonomikas segmentā, savukārt loģistikas nozare ir pakļauta arī sankciju apiešanas riskiem. Kredītiestādes privātpersonām aktīvi nepiedāvā pamatkonta pakalpojumu, un tas vērtējams kā nozīmīgs trūkums, jo ir būtisks finanšu pakalpojumu pieejamības aspekts. Kredītiestādes ir apņēmušās veikt...

Saeima 26. septembrī konceptuāli atbalstīja Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz precizēt apdrošināšanas stāža noteikšanas kārtību un sasaistītu darbu un tam pielīdzinātos periodus bijušajās PSRS republikās ar ieguldījumu šī brīža Latvijas pensiju sistēmā. Rosinātās izmaiņas neskars cilvēkus, kas jau patlaban saņem pensiju. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori, pensionēšanās vecums ik gadu pakāpeniski tiek palielināts par trim mēnešiem un nākamajā gadā tas būs 65 gadi. Vienlaikus tiek paaugstināts arī vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamais apdrošināšanas stāžs – 2025. gadā tas paaugstināsies no 15 uz 20 gadiem. Latvijas valsts pensijas šobrīd tiek piešķirtas un maksātas arī par vēsturisku un apdrošināšanas stāžam pielīdzinātu stāžu līdz 1990. gada 31. decembrim, kas nav uz sociālās apdrošināšanas iemaksām balstīts un kura nozīme personas apdrošināšanas kopējā stāžā ir būtiski mazinājusies un pakāpeniski izzūd, akcentēts anotācijā. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka Latvijas pilsoņiem apdrošināšanas stāžam būs pielīdzināms Latvijas teritorijā uzkrātais darba un tam pielīdzinātais periods,...

Otrdien, 24. septembrī, Ministru kabinets (MK) izskatīja grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz noteikt regulējumu strukturētu elektronisko rēķinu noformēšanai. Sākot ar 2025. gada 1. janvāri, budžeta iestādēm savstarpēji un uzņēmumiem, kuri sadarbojas ar budžeta iestādēm, izsniedzot attaisnojuma dokumentu (rēķinu) samaksāšanai par precēm un pakalpojumiem, tas būs jānoformē kā strukturēts elektroniskais rēķins. Savukārt, sākot ar 2026. gada 1. janvāri, šī prasība attiecināma uz visiem uzņēmumiem, izsniedzot rēķinu samaksāšanai citam uzņēmumam. Jāatzīmē, ka fiziskai personai, kas nav saimnieciskās darbības veicēja, nav saistošas Grāmatvedības likuma prasības. Līdz ar to uzņēmumam – pakalpojuma sniedzējam vai preces nosūtītājam – nav pienākuma izsniegt fiziskai personai rēķinu noformētu kā strukturētu elektronisko rēķinu. Likumprojektā ir arī paredzēts, ka tiks izstrādāti Ministru kabineta noteikumi, kuros paredzēts noteikt elektroniskos nosūtīšanas veidus (kanālus). Tāpat paredzēts, ka strukturētu elektronisko rēķinu dati būs iesniedzami Valsts ieņēmumu dienestā, sākot no 2026. gada 1. janvāra. Ar grozījumiem ir noteikti arī atbrīvojumi, kādos gadījumos var atkāpties no noteiktās obligātās...